Ir kāds, kam rūp, kas ar mums notiek
ĻOTI daudz ir tādu cilvēku, kam rūp citu liktenis. Viņi nepievienojas bezjūtīgajam, savtīgajam uzskatam, ka raizēties par citu cilvēku problēmām nav nekādas vajadzības. Viņi dara visu iespējamo — reizēm pat riskē ar savu dzīvību —, lai atvieglotu citu cilvēku ciešanas. Tas nemaz nav viegli, jo palīdzības sniegšanu apgrūtina apstākļi, kurus viņi nespēj ietekmēt.
Piemēram, tādi faktori kā alkatība, politiskas intrigas, kari un dabas katastrofas spēj izjaukt pat ”vislabākos un vismērķtiecīgākos centienus likvidēt badu”, konstatē kādas palīdzības programmas darbinieks. Bet bads ir tikai viena no daudzajām problēmām, ko vēlētos atrisināt cilvēki, kuriem rūp citu nelaime. Viņi cīnās ar slimībām, nabadzību, netaisnību, viņi cenšas mazināt tās neaptveramās ciešanas, ko izraisa kari. Vai šī cīņa ir sekmīga?
Kādas palīdzības programmas vadītājs uzskata, ka cilvēki, kas cīnās ar daudzajām mūsdienu problēmām, ir kā līdzjūtīgais samarietis no līdzības, ko stāstīja Jēzus Kristus. (Lūkas 10:29—37.) Bet, lai kā cilvēki censtos, viņš saka, cietēju kļūst arvien vairāk. Tāpēc viņš jautā: ”Ko labais samarietis darītu, ja vairākus gadus pēc kārtas dienu no dienas viņš ietu pa to pašu ceļu un katru nedēļu ceļa malā atrastu kārtējo laupītāju upuri?”
Šādā situācijā būtu viegli saslimt ar to, kas reiz tika nosaukts par ”nāvējošu slimību, devēja nogurumu”, un atmest visam ar roku. Slavējami ir tas, ka cilvēki, kam rūp citu liktenis, tomēr nepadodas. (Galatiešiem 6:9, 10.) Kāds vīrietis Lielbritānijā iznākošajam laikrakstam Jewish Telegraph rakstīja atzinīgus vārdus par Jehovas lieciniekiem, kas nacistiskajā Vācijā ”tūkstošiem ebreju palīdzēja pārdzīvot Aušvicas šausmas”. ”Kad nebija, ko ēst,” šis vīrietis rakstīja, ”viņi dalījās savā maizē ar mūsu [ebreju] brāļiem un māsām!” Šie Jehovas liecinieki darīja visu, kas bija viņu spēkos.
Tomēr realitāte ir tāda, ka, palīdzot cilvēkiem ar pārtiku, nav iespējams likvidēt visas ciešanas. Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka iejūtīgu cilvēku pūliņi ir bezjēdzīgi. Jebkāda palīdzība, kas mazina citu ciešanas, ir ārkārtīgi vērtīga. Jehovas liecinieki koncentrācijas nometnēs kaut nedaudz atviegloja citu ieslodzīto ciešanas, un pēc kāda laika nacisms tika iznīcināts. Tomēr pasaules iekārta, kurā vieni tiek apspiesti un citi ir vienaldzīgi pret ciešanām, joprojām pastāv. Pasaulē ir daudz cilvēku, ”kam zobeni priekšzobu un naži dzerokļu vietā un kas aprij pat nelaimīgos zemē un nabagos starp ļaudīm”. (Salamana Pamācības 30:14.) Varbūt arī jums ir radies jautājums, kāpēc tā ir.
Kāpēc pastāv nabadzība un netaisnība
Jēzus Kristus reiz teica: ”Nabagi ir arvienu pie jums, un kad gribat, jūs tiem varat labu darīt.” (Marka 14:7.) Vai Jēzus uzskatīja, ka nabadzība un netaisnība pastāvēs mūžīgi? Vai viņš domāja, ka Dievs pieļauj ciešanas tādēļ, lai tie, kam rūp citu liktenis, varētu pierādīt, cik liela ir viņu vēlēšanās palīdzēt cietējiem, kā uzskata daži cilvēki mūsdienās? Nē, Jēzus tā neuzskatīja. Viņš tikai norādīja uz faktu, ka nabadzība pastāvēs tikmēr, kamēr pastāvēs pašreizējā pasaules iekārta. Jēzus zināja, ka viņa debesu Tēvs nav vēlējies, lai cilvēki dzīvotu uz zemes šādos apstākļos.
Dievs Jehova radīja zemi, lai tā kļūtu par paradīzi, nevis pārvērstos par vietu, kur cilvēki dzīvo nabadzībā, cieš netaisnību dēļ un tiek apspiesti. Par Dieva mīlestību pret cilvēkiem liecina tas, ko viņš ir radījis, lai cilvēku dzīve būtu laimīga. Par to liecina pat nosaukums, kas bija dots dārzam, kurā dzīvoja mūsu pirmvecāki — Ādams un Ieva. Šī dārza nosaukums Ēdene nozīmē ’bauda’. (1. Mozus 2:8, 9.) Jehova neradīja zemi tā, lai cilvēkiem būtu jāiztiek ar pašu nepieciešamāko un jādzīvo pelēcīgā, drūmā vidē. Kad radīšanas darbs bija galā, Jehova pārlūkoja visu, ko bija paveicis, un deva tam vērtējumu: ”Ļoti labs.” (1. Mozus 1:31.)
Bet kāpēc mūsdienās pastāv ciešanas, ko izraisa nabadzība, netaisnība un citi faktori? Pasaules iekārta, kas pastāv tagad, radās tāpēc, ka mūsu pirmvecāki sacēlās pret Dievu. (1. Mozus 3:1—5.) Pēc sacelšanās radās jautājums, vai Dievs ir tiesīgs pieprasīt paklausību no būtnēm, ko viņš ir radījis. Šī iemesla dēļ Jehova pieļāva, ka Ādama pēcnācēji kādu laiku dzīvo neatkarīgi no viņa. Taču Dievam joprojām rūpēja, kas notiek ar cilvēkiem. Viņš izdarīja visu nepieciešamo, lai nelaimes, ko izraisīja cilvēku sacelšanās pret viņu, reiz tiktu likvidētas. Pavisam drīz Jehova darīs galu nabadzībai, netaisnībai un visam, kas izraisa ciešanas. (Efeziešiem 1:8—10.)
Problēmas, ko cilvēki nespēj atrisināt
Gadsimtiem ejot, cilvēce arvien vairāk ir attālinājusies no Jehovas noteiktajām normām. (5. Mozus 32:4, 5.) Ignorējot Dieva likumus un principus, zemeslodes iedzīvotāji nepārtraukti karo savā starpā un ”cilvēks valda pār citiem sev par nelaimi”. (Salamans Mācītājs 8:9.) Visi mēģinājumi izveidot taisnīgu sabiedrību, kurā neviens neciestu, ir atdūrušies pret to cilvēku egoismu, kuri grib nevis pakļauties Dieva augstākajai varai, bet dzīvot tā, kā viņiem pašiem patīk.
Situāciju sarežģī vēl kaut kas — kāds apstāklis, ko daudzi cilvēki droši vien nosauktu par māņticību un muļķīgu izdomājumu. Tas, kurš uzsāka sacelšanos pret Dievu, joprojām mudina cilvēkus uz ļaunu un egoistisku rīcību. To dara Sātans Velns, kuru Jēzus Kristus nosauca par šīs pasaules valdnieku. (Jāņa 12:31; 14:30; 2. Korintiešiem 4:4; 1. Jāņa 5:19, NW.) Atklāsmē, kas tika dota apustulim Jānim, bija norādīts, ka Sātans ir galvenais nelaimju izraisītājs un ka viņš ”pieviļ visu pasauli”. (Atklāsmes 12:9—12.)
Lai kā cilvēki rūpētos par citiem, viņi nekad nespēs iznīcināt Sātanu Velnu un izmainīt pastāvošo iekārtu, kas prasa arvien jaunus upurus. Lai atrisinātu cilvēces problēmas, nepietiek ar kādu, kam rūp cietēju liktenis. Ir nepieciešams kāds, kas vēlas un spēj likvidēt Sātanu un netaisnīgo iekārtu, ko Sātans ir izveidojis.
”Tavs prāts lai notiek.. virs zemes”
Dievs ir solījis iznīcināt pastāvošo ļauno iekārtu. Viņš ne tikai vēlas, bet arī spēj to izdarīt. (Psalms 147:5, 6; Jesajas 40:25—31.) Vienā no Bībeles pravietojumu grāmatām, Daniēla grāmatā, ir rakstīts: ”Debesu Dievs cels valsti, kuŗa pastāvēs nesagŗauta mūžīgi, un kuŗas vara nepāries ne uz vienu citu tautu. Tā satrieks un iznīcinās citas valstis, bet pati pastāvēs mūžīgi.” (Daniēla 2:44.) Tieši par šo valdību, kas pastāvēs ilgstoši un atnesīs daudz laba cilvēcei, Jēzus Kristus runāja, kad mācīja saviem sekotājiem lūgt Dievu: ”Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja 6:9, 10.)
Jehova atbildēs uz šo lūgšanu, jo viņam rūp cilvēces nākotne. Kā liecina 72. psalma pravietiskie vārdi, viņš pilnvaros savu Dēlu Jēzu Kristu atbrīvot no ciešanām visus nabadzīgos, nomāktos un apspiestos cilvēkus, kas atbalsta Jēzus valdīšanu. Psalma sacerētājs, Dieva iedvesmots, dziedāja: ”Lai viņš [Dieva mesiāniskais ķēniņš] nodrošina taisnu tiesu bēdīgajiem un nospiestajiem tautā, lai viņš gādā taisnību nabadzīgajiem, lai viņš satriec apspiedējus! ..viņš glābs nabagu, kas kliedz, cietēju un bēdīgo, kam nav palīga. Viņš apžēlosies par trūcīgo un nabagu un palīdzēs nelaimīgām dvēselēm. No spaidiem un varmācības viņš atpestīs viņu dvēseles, un viņu asinis būs dārgas viņa acīs.” (Psalms 72:4, 12—14.)
Vīzijā, ar kuru tika norādīts uz notikumiem mūsu dienās, apustulis Jānis redzēja ”jaunu debesi un jaunu zemi” — pilnīgi jaunu iekārtu, ko nodibinās Dievs. Kāda gan tā būs svētība cilvēcei, kas ir tik daudz cietusi! Pravietojot, kāda būs Jehovas rīcība nākotnē, Jānis rakstīja: ”Es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām: ”Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, viņš mājos viņu vidū, un tie būs viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis.” Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: ”Redzi, visu es daru jaunu.” Tad viņš teica: ”Raksti! Jo šie vārdi ir neapšaubāmi un patiesi.”” (Atklāsmes 21:1—5.)
Mēs varam pilnībā paļauties uz šiem neapšaubāmajiem un patiesajiem vārdiem. Jehova drīz likvidēs nabadzību, badu, slimības un netaisnību. Žurnālā Sargtornis atkārtoti ir bijis norādīts uz Bībeles pantiem, kas palīdz saskatīt daudzos pierādījumus, kuri apstiprina, ka mēs dzīvojam laikā, kad minētie solījumi tiks izpildīti. Jaunā pasaule, ko Dievs solījis nodibināt, ir pavisam tuvu. (2. Pētera 3:13.) Drīz vien Jehova ’izdeldēs nāvi uz mūžīgiem laikiem un nožāvēs visas asaras no ļaužu vaigiem’. (Jesajas 25:8.)
Bet pagaidām ciešanas vēl pastāv, tāpēc mēs ļoti atzinīgi novērtējam visu, ko dara cilvēki, kam rūp citu liktenis. Turklāt mūs iepriecina apziņa, ka Dievam Jehovam rūp, kas ar mums notiek. Viņš tuvā nākotnē iznīcinās netaisnību un ciešanas.
Jūs varat pilnīgi uzticēties Jehovas solījumiem, tāpat kā tiem uzticējās viņa kalps Jozua. Ne mirkli nešaubīdamies, viņš teica Dieva tautai: ”Tad nu jūs no visas savas sirds un no visas savas dvēseles atzīstiet, ka nav palicis nepiepildīts neviens pats no visiem tiem labajiem vārdiem, kādus tas Kungs jums ir teicis, un no tiem svētības pilnajiem solījumiem, kādus tas Kungs jums devis; nē, visi tie ir jums īstenojušies, neviens nav palicis nepiepildījies.” (Jozuas 23:14.) Neļaujiet grūtībām, kas pastāv mūsdienu pasaulē, atņemt jums drosmi. Visas savas nastas uzticiet Jehovam, jo viņš gādā par jums. (1. Pētera 5:7.)
[Attēli 7. lpp.]
Jaunajā pasaulē, ko Dievs ir solījis nodibināt, vairs nebūs nabadzības, netaisnības un slimību