Jehovas kalpi labprāt cits citam palīdz. (2. Kor. 8:4.) Reizēm tāda rīcība prasa drosmi. Draudzes vecākie apzinās, ka tad, ja valstī ir sākusies karadarbība, ticības biedriem ir vajadzīgs stiprinājums, atbalsts un, visticamāk, arī praktiska palīdzība. Viņi rūpējas, lai brāļiem un māsām būtu pieejams garīgais uzturs un pirmās nepieciešamības preces. Vecākie mīl savus brāļus un māsas, tāpēc viņi tiem cenšas sagādāt visu vajadzīgo, pat ja tas ir saistīts ar risku. Mums obligāti jāseko filiāles norādījumiem, jo bīstamās situācijās ir īpaši svarīgi palikt vienotiem. (Ebr. 13:17.) Draudzes vecākajiem jāpārzina jaunākie mūsu organizācijas norādījumi par to, kā sagatavoties katastrofām un ko darīt katastrofas gadījumā. (1. Kor. 14:33, 40.) Kas vēl mums ir jāņem vērā? Būsim drosmīgi, bet piesardzīgi. (Sāl. pam. 22:3.) Liksim lietā veselo saprātu un lieki neriskēsim. Paļausimies uz Jehovu. Ar viņa atbalstu mēs spēsim palīdzēt ticības biedriem arī bīstamās situācijās. w24.07 4. lpp., 8. rk.; 5. lpp., 11. rk.

Ķēniņš Dāvids zināja, kāds ir Jehova, un allaž uz viņu paļāvās. Kad Dāvidu vajāja ienaidnieki, to vidū ķēniņš Sauls, Dāvids piesauca Jehovu. Un tad, kad Jehova bija atbildējis uz Dāvida lūgšanām un viņu paglābis, viņš izsaucās: ”Jehova ir dzīvs!” (Ps. 18:46.) Šie Dāvida vārdi ir kaut kas vairāk nekā tikai atziņa, ka Dievs eksistē. Kā norādīts kādā Bībeles komentārā, šādi Dāvids pauda savu pārliecību, ka Jehova ir ”dzīvs dievs, kas vienmēr ir gatavs rīkoties savu kalpu labā”. Dāvids pats bija pieredzējis, ka Dievs, kam viņš kalpo, ir ”dzīvais Dievs”, un tas stiprināja viņa apņēmību kalpot Jehovam un cildināt Jehovu arī turpmāk. (Ps. 18:28, 29, 49.) Pārliecība, ka Jehova ir ”dzīvais Dievs”, mums palīdz nezaudēt degsmi kalpošanā un izturēt pārbaudījumus. Ja esam pārliecināti par Jehovas atbalstu, mēs nenolaižam rokas un darām visu, lai saglabātu ar viņu tuvas attiecības. w24.06 20., 21. lpp., 3., 4. rk.

Kā mums var palīdzēt tas, ko apustulis Pāvils rakstīja Tesalonikas kristiešiem? Ja padzirdam sensacionālus jaunumus, kas saistīti ar Jehovas lieciniekiem, vai kāds mums stāsta kaut ko, kas nesaskan ar Bībeles mācībām, mums jābūt uzmanīgiem. Padomju Savienībā mūsu brāļi reiz saņēma vēstuli, kas it kā bija sūtīta no galvenās pārvaldes. Vēstulē brāļi tika mudināti izveidot atsevišķu, neatkarīgu organizāciju. Vēstule neizskatījās pēc viltojuma, bet brāļi, kas uzticējās Jehovas pārstāvjiem, neuzķērās uz āķa, jo saprata, ka vēstule ir pretrunā ar to, ko līdz šim ir mācījusi Jehovas organizācija. Tagad, lai grautu Jehovas kalpu vienotību, patiesības ienaidnieki izmanto modernās tehnoloģijas. Mēs ”neļaujam sevi viegli apmulsināt” un visu, ko dzirdam vai lasām, salīdzinām ar Bībeles patiesību, ko esam uzzinājuši no Jehovas organizācijas. Tā mēs sargājam savu garīgumu. (2. Tes. 2:2; 1. Jāņa 4:1.) w24.07 12. lpp., 14., 15. rk.