Mierinājums apspiestajiem
VAI tu esi ievērojis, ka tavas dzīves laikā ziņu virsrakstos atkal un atkal parādās vieni un tie paši vārdi? Vai tu esi noguris nepārtraukti lasīt tādus vārdus kā ”karš”, ”noziedzība”, ”dabas katastrofas”, ”bads” un ”ciešanas”? Taču ir kāds vārds, kura jaunākajās ziņās acīm redzami trūkst. Tomēr tieši šis vārds apzīmē kaut ko tādu, kas cilvēcei ir ārkārtīgi nepieciešams. Tas ir vārds ”mierinājums”.
”Mierināt” nozīmē ’dot (kādam) spēku un cerību’ un ’atvieglot (kāda) bēdas vai remdēt satraukumu’. Divdesmitajā gadsimtā pasaule ir pieredzējusi tik daudz nemieru, ka ir kļuvis ārkārtīgi nepieciešams, lai cilvēki varētu iegūt cerību un tiktu atvieglotas viņu bēdas. Tiesa, mūsdienās daži bauda tādas dzīves ērtības, kādas mūsu senči nemaz nevarēja iedomāties. Lielā mērā to ir panācis zinātnes progress. Bet zinātnes un tehnikas sasniegumi nav mums snieguši atvieglojumu tajā nozīmē, ka tie mūs nav atbrīvojuši no visiem cilvēces ciešanu cēloņiem. Kādi ir šie cēloņi?
Pirms daudziem gadsimtiem gudrais vīrs Salamans runāja par vienu no galvenajiem ciešanu cēloņiem, teikdams: ”Cilvēks valda pār citiem sev par nelaimi.” (Salamans Mācītājs 8:9.) Zinātnei un tehnikai nav pa spēkam mainīt cilvēka tieksmi valdīt pār citiem cilvēkiem. 20. gadsimtā šī tieksme ir izraisījusi despotisku diktatūru nodibināšanos dažādās valstīs, kā arī briesmīgus karus valstu starpā.
Kopš 1914. gada karos ir nogalināti vairāk nekā simts miljoni cilvēku. Padomā, par kādām ciešanām vēsta šis skaitlis — par miljoniem sērojošu ģimeņu, kam nepieciešams mierinājums. Turklāt varmācīga nāve nav vienīgās ciešanas, ko izraisa karš. Otrā pasaules kara beigās Eiropā bija vairāk nekā 12 miljoni bēgļu. Vēl nesenākā pagātnē vairāk nekā pusotra miljona cilvēku bēga no karadarbības rajoniem Dienvidaustrumāzijā. Karš Balkānos ir piespiedis vairāk nekā divus miljonus iedzīvotāju pamest mājas — daudzos gadījumos ļaudis ir bēguši, lai glābtos no ”etniskās tīrīšanas”.
Bēgļiem katrā ziņā ir vajadzīgs mierinājums, īpaši tiem, kuri devušies tālu prom no mājām, ņemot līdzi no savas iedzīves tikai tik daudz, cik var panest, un nezinot, kurp lai iet un kas sagaida viņus un viņu ģimenes nākotnē. Šie cilvēki ir vieni no tiem apspiešanas upuriem, kas pelna vislielāko līdzjūtību; viņiem nepieciešams mierinājums.
Mierīgākās pasaules daļās miljoniem cilvēku dzīvo verdzībai līdzīgā atkarībā no pasaules ekonomiskās sistēmas. Taisnība, dažiem materiālo labumu ir pārpilnām. Tomēr lielākā daļa cilvēku ir spiesti katru dienu grūti nopūlēties, lai iegūtu iztiku. Daudzi nevar atrast piemērotu mājokli. Nepārtraukti pieaug bezdarbnieku skaits. Kādā Āfrikas laikrakstā teikts: ”Pasaule atrodas nepieredzētas nodarbinātības krīzes priekšā; līdz 2020. gadam darba meklētāju skaits pieaugs vēl vairāk nekā par 1,3 miljardiem cilvēku.” Bez šaubām, ekonomiskajā ziņā apspiestajiem ir nepieciešams ”spēks un cerība” — viņiem vajadzīgs mierinājums.
Reaģējot uz bezcerīgiem apstākļiem, daži kļūst par noziedzniekiem. Protams, tas tikai rada ciešanas un zaudējumus viņu upuriem, un augstais noziedzības līmenis saasina apspiestības sajūtu. Nesen Johannesburgas (Dienvidāfrika) laikrakstā The Star parādījās virsraksts ”Viena diena ”pasaules asinskārākās valsts” dzīvē”. Rakstā bija stāstīts par kādu raksturīgu dienu Johannesburgā un tās apkaimē. Šajā dienā notika četras slepkavības un astoņiem cilvēkiem tika nolaupītas automašīnas. Kādā no priekšpilsētām, kurā dzīvo vidusslāņa pārstāvji, tika reģistrētas septiņpadsmit zādzības ar ielaušanos. Turklāt notika arī liels skaits bruņotu laupīšanu. Kā bija teikts laikrakstā, policisti raksturoja šo dienu kā ”relatīvi mierīgu”. Protams, noslepkavoto tuvinieki, kā arī tie cilvēki, kuru mājas tiek uzlauztas un mašīnas nolaupītas, jūtas ārkārtīgi nomākti. Viņiem nepieciešams uzmundrinājums un cerība, citiem vārdiem — mierinājums.
Dažās zemēs ir tādi vecāki, kas pārdod savus bērnus, lai tie nodarbotos ar prostitūciju. Kā tiek ziņots, kādā Āzijas zemē, uz kuru straumēm plūst tūristi, kas dodas ”seksa braucienos”, esot divi miljoni prostitūtu — daudzas no tām ir nopirktas vai nolaupītas bērnībā. Vai ir kāds, kas ir vēl vairāk apspiests nekā šie līdzjūtību pelnījušie upuri? Apspriežot šo nekrietno tirdzniecību, žurnāls Time ziņoja par 1991. gadā notikušo Dienvidaustrumāzijas sieviešu organizāciju konferenci. Tajā tika lēsts, ka ”pasaulē kopš 70. gadu vidus ir pārdotas 30 miljoni sieviešu”.
Protams, bērni kļūst par upuriem ne tikai tad, ja tiek pārdoti un piespiesti nodarboties ar prostitūciju. Aizvien vairāk bērnu cieš no fiziskiem pāridarījumiem vai pat tiek izvaroti paši savās mājās, turklāt vainīgie ir vecāki vai radinieki. Šiem bērniem emocionālas rētas var saglabāties ilgu laiku. Bez šaubām, viņiem — briesmīgas apspiešanas upuriem — ir vajadzīgs mierinājums.
Cilvēks, kas senatnē iedziļinājās apspiešanas problēmā
Ķēniņam Salamanam cilvēku apspiešanas apmēri iedvesa šausmas. Viņš rakstīja: ”Atkal es novēroju visu netaisnību, kas norisinās zem saules; es redzēju, kā raud apspiestie un nomāktie, kam nebija neviena iepriecinātāja [”mierinātāja”, NW] un kas cieta pārestības no savu apspiedēju puses, nesajuzdami ne no viena nekādu iepriecinājumu.” (Salamans Mācītājs 4:1.)
Ja šis gudrais ķēniņš jau pirms 3000 gadiem apzinājās, ka apspiestajiem ārkārtīgi nepieciešams mierinātājs, ko gan viņš teiktu tagad? Tomēr Salamans zināja, ka neviens no nepilnīgajiem cilvēkiem, arī viņš pats, nespēj sniegt cilvēcei nepieciešamo mierinājumu. Lai salauztu apspiedēju varu, bija vajadzīgs kāds, kam ir lielāks spēks. Vai šāda persona pastāv?
Bībelē, 72. psalmā, stāstīts par kādu diženu mierinātāju, kas mierina visus cilvēkus. Šo psalmu ir uzrakstījis Salamana tēvs — ķēniņš Dāvids. Tam ir dots apakšvirsraksts ”Par Salamanu” (NW). 72. psalmu ķēniņš Dāvids acīmredzot ir sarakstījis mūža nogalē, domādams par To, kas mantos viņa troni. Saskaņā ar psalmu, šim troņmantniekam bija uz visiem laikiem jānodrošina brīvība no apspiedējiem. ”Lai viņa laikā zeļ taisnīgais, un pastāv liels miers, kamēr mēness vairs nespīdēs! Lai viņš valda no jūŗas līdz jūŗai un.. līdz pat zemes galiem!” (Psalms 72:7, 8.)
Kad Dāvids rakstīja šos vārdus, visticamāk, viņš domāja par savu dēlu Salamanu. Bet Salamans apzinājās, ka nav viņa spēkos kalpot cilvēcei tā, kā aprakstīts psalmā. Viņš varēja piepildīt psalma vārdus tikai nelielā mērā un gādāt par Izraēla tautas labumu, bet ne par visas Zemes iedzīvotāju labklājību. Ir skaidrs, ka šis Dieva iedvesmotais pravietiskais psalms norādīja uz kādu, kas ir daudz pārāks par Salamanu. Kurš tas bija? Tas varēja būt vienīgi Jēzus Kristus.
Kad eņģelis pavēstīja par Jēzus dzimšanu, viņš sacīja: ”Dievs tas Kungs tam dos viņa tēva Dāvida troni.” (Lūkas 1:32.) Turklāt Jēzus pats teica, ka viņš ir ”vairāk nekā Salamans”. (Lūkas 11:31.) Kopš Jēzus tika piecelts no mirušajiem un nosēdināts pie Dieva labās rokas, viņš atrodas debesīs — tajā vietā, no kurienes viņš var piepildīt 72. psalma vārdus. Viņš arī ir saņēmis no Dieva spēku un varu, lai salauztu cilvēku apspiedēju jūgu. (Psalms 2:7—9; Daniēla 2:44.) Tātad Jēzus ir tas, kam jāpiepilda 72. psalmā teiktais.
Apspiešanai drīz pienāks gals
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka drīz brīvība no visām apspiešanas formām kļūs par realitāti. Jēzus pravietoja nepieredzētās ciešanas un apspiestību, ko var novērot tagad, 20. gadsimtā, un minēja tās kā daļu no ”šīs lietu sistēmas nobeiguma” zīmes. (Mateja 24:3, NW.) Runādams par vienu no pazīmēm, viņš pravietoja: ”Tauta celsies pret tautu, valsts pret valsti”. (Mateja 24:7.) Šī pravietojuma daļa sāka piepildīties ap to laiku, kad 1914. gadā sākās pirmais pasaules karš. ”Tāpēc ka netaisnība ies vairumā,” Jēzus piebilda, ”mīlestība daudzos izdzisīs.” (Mateja 24:12.) Netaisnība un mīlestības trūkums ir radījuši ļaunu un cietsirdīgu paaudzi. Tātad ir jābūt tuvu tam laikam, kad Jēzus Kristus kā Zemes jaunais Ķēniņš iejauksies notikumos. (Mateja 24:32—34.) Ko tas nozīmēs apspiestajiem cilvēkiem, kas tic Jēzum Kristum un ar cerību raugās uz viņu — Dieva iecelto cilvēces Mierinātāju?
Lai uzzinātu atbildi uz šo jautājumu, izlasīsim vēl dažus teikumus no 72. psalma, kuru ir jāpiepilda Jēzum Kristum: ”Viņš glābs nabagu, kas kliedz, cietēju un bēdīgo, kam nav palīga. Viņš apžēlosies par trūcīgo un nabagu un palīdzēs nelaimīgām dvēselēm. No spaidiem un varmācības viņš atpestīs viņu dvēseles, un viņu asinis būs dārgas viņa acīs.” (Psalms 72:12—14.) Tā Dieva ieceltais Ķēniņš Jēzus Kristus gādās, lai nevienam vairs nebūtu jācieš apspiešanas dēļ. Viņam ir vara iznīcināt visas netaisnības formas.
”Tas gan izklausās ļoti jauki,” kāds varbūt saka, ”bet ko lai iesāk tagad? Kur lai smeļas mierinājumu tie, kas cieš patlaban?” Apspiestajiem patiešām ir pieejams mierinājums. Divos nākamajos rakstos šajā žurnālā ir parādīts, kā miljoniem cilvēku jau tagad gūst mierinājumu, veidojot ciešas attiecības ar patieso Dievu Jehovu un viņa mīļoto Dēlu Jēzu Kristu. Šādas attiecības var mierināt mūs patlaban, šajā nomācošajā laikā, un tās var palīdzēt cilvēkam iegūt mūžīgu dzīvi, kurā nebūs apspiešanas. Savā lūgšanā Dievam Jēzus teica: ”Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3.)
[Attēls 4., 5. lpp.]
Dieva jaunajā pasaulē neviens cilvēks neapspiedīs citus