Nabadzības drīz vairs nebūs

KO NOZĪMĒJA Jēzus vārdi: ”Nabagi ir arvien pie jums.”? (Mateja 26:11.) Vai tie nozīmēja, ka nabadzība pastāvēs vienmēr un atrisinājuma nebūs?

Jēzus zināja, ka tik ilgi, kamēr valdīs cilvēki, pastāvēs arī nabadzība. Viņš zināja, ka neviena cilvēku valdības forma un neviena ekonomiskā vai sociālā sistēma nevar izskaust nabadzību uz visiem laikiem. To skaidri apliecina viss, ko pieredzējusi cilvēce.

Tūkstošiem gadu ilgajā cilvēces vēsturē ir izmēģinātas visas valdības formas, kā arī ekonomiskās un sociālās sistēmas, tomēr nabadzība vēl arvien eksistē. Kaut arī ir panākts progress zinātnē, rūpniecībā un medicīnā, nav noliedzams fakts, ka trūcīgo skaits visā pasaulē aizvien pieaug.

Jēzus labi zināja, ka nabadzību izraisa daudzi faktori, piemēram, bads, sausums, ienaidnieka armijas iebrukums, slikta valdība, nepareizi vadīta ekonomika, nelaimes gadījumi un slimības; nabadzība pieaug arī tad, ja bagātie un varenie apspiež trūcīgos un vienkāršos ļaudis, tāpat nabadzībā bieži ieslīgst atraitnes un bāreņi. Turklāt Jēzus zināja, ka cilvēki paši var iegrūst nabadzībā gan sevi, gan savu ģimeni, ļaujoties slinkumam vai sliktiem paradumiem, kā dzeršanai, azartspēlēm un narkomānijai.

Tātad Jēzus vārdi: ”Nabagi ir arvien pie jums,” — nozīmēja, ka nekas, ko radījusi šī pasaule, nespēj likvidēt nabadzību. Tie nozīmēja, ka tik ilgi, kamēr pastāvēs cilvēku valdīšana, būs arī trūcīgi cilvēki.

Lai gan nabadzības problēma ir sena, mums nebūtu jāsecina, ka Jēzus un viņa debesu Tēvs ir vienaldzīgi pret nabadzīgajiem. Mums arī nebūtu jāsecina no Jēzus vārdiem, ka nabadzība pastāvēs vienmēr. To var skaidri saprast, apskatot, kas Bībelē teikts par šo jautājumu.

Nabadzība un Mozus bauslība

Mēs varam pārdomāt Dieva likumus, ko viņš ar Mozus starpniecību bija devis senajai Izraēla tautai. Piemēram, šajā bauslībā bija noteikts, ka ikvienai izraēliešu ģimenei Kanaānā tiek dota zeme, kas pāriet mantojumā. (5. Mozus 11:8—15; 19:14.) Vienīgais izņēmums bija levīti, kam zeme netika piešķirta. Tā kā viņi veica īpašu darbu templī, viņiem pienācās desmitā tiesa no zemes ražas. (4. Mozus 18:20, 21, 24.)

Turklāt Mozus bauslībā izklāstītās mantošanas tiesības nodrošināja, ka zeme paliek tās ģimenes vai cilts īpašumā, kurai šī zeme ir bijusi piešķirta. (4. Mozus 27:8—11.) Pat tad, ja cilvēks pārdeva savu zemi, jaunajam īpašniekam tā varēja piederēt tikai kādu laiku. Pēc tam zeme atkal pārgāja tās ģimenes īpašumā, kuras loceklis to bija pārdevis.

Tiem, kas kādu iemeslu dēļ nokļuva nabadzībā, piemēram, nepareizi izmantojot savu zemi vai izšķērdējot mantu, bauslība garantēja tiesības iegūt iztiku, uzlasot vai savācot to, kas palicis pāri pēc ražas novākšanas citu laukos, kā arī augļu un vīna dārzos. (3. Mozus 23:22.) Turklāt trūcīgi izraēlieši varēja aizņemties naudu bez procentiem. Kā var redzēt, bauslība pieprasīja, lai izraēlieši pret nabadzīgajiem būtu devīgi. (2. Mozus 22:24.)

Jēzus rūpējās par nabadzīgajiem

Daudzus gadsimtus vēlāk, kad uz zemes dzīvoja Jēzus, viņš bija tikpat devīgs kā viņa Tēvs — Jehova. Jēzus personiski interesējās par cilvēkiem, kas bija nabadzīgi. Viņam un viņa mācekļiem bija kopēji naudas līdzekļi, no kuriem tie deva trūcīgajiem izraēliešiem. (Jāņa 12:5—8.)

Pēc tam kad Jēzus bija nogalināts, tādas pašas rūpes par trūcīgajiem parādīja kristieši, sagādādami materiālu palīdzību nabadzīgākajiem ticības biedriem. (Romiešiem 15:26.) Mūsdienās patiesie kristieši ar tādu pašu mīlestību rūpējas cits par citu.

Protams, kaut arī Bībelē ir pausta līdzjūtība pret apspiestajiem, tajā ir arī nosodīti cilvēki, kas, var sacīt, ”ēd savu miesu” slinkuma dēļ. (Salamans Mācītājs 4:1, 5.) Apustulis Pāvils rakstīja: ”Ja kas negrib strādāt, tam arī nebūs ēst.” (2. Tesaloniķiešiem 3:10.) Tie, kas šķērdē savus līdzekļus narkotikām, tabakai vai pārmērīgam daudzumam alkohola, var pēkšņi atklāt, ka ir nonākuši nabadzībā. Tādas sekas izraisa viņu nepareizā rīcība, un patiesībā viņi ’pļauj to, ko paši sējuši’. (Galatiešiem 6:7.)

Dievs gādā jau tagad

Bībele atklāj, ka Dievs īpaši interesējas par apstākļiem, kādos dzīvo tie cilvēki, kas cenšas pildīt viņa gribu. Piemēram, Psalmā 37:25 ir rakstīti šādi Dāvida vārdi: ”Es biju jauns un kļuvu vecs, bet nekad es neredzēju taisno atstātu nedz arī viņa bērnus lūdzam maizi.” Taisnīgiem cilvēkiem nav apsolīta bagātība, bet ir sacīts, ka Dievs raudzīsies, lai viņiem būtu iztikas līdzekļi. Tā paša psalma 28. pantā sacīts: ”Tas Kungs mīl taisnu tiesu un savus ticīgos neatstāj postā.”

Jēzus savas zemes dzīves laikā rūpējās par nabadzīgajiem, palīdzēdams tiem materiāli. Taču viņš minēja kaut ko vēl svarīgāku — viņš tiem apliecināja, ka tikmēr, kamēr tie centīsies pildīt Dieva gribu, Dievs raudzīsies, lai tiem gan patlaban, gan nākotnē būtu vismaz pats nepieciešamākais.

Jēzus sacīja: ”Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu debesu Tēvs tos baŗo. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi? [..] Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācaities no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj, tomēr es jums saku: ir Salamans visā savā godībā nav tā bijis apģērbts kā viena no tām. Ja tad Dievs zāli laukā, kas šodien stāv un rītu tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj, vai tad ne daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie? Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai: ar ko ģērbsimies? ..jo jūsu debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajaga.” (Mateja 6:26—32.)

Nobeigumā Jēzus mudināja savus sekotājus: ”Bet dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas.” (Mateja 6:33.) Cik labs uzmundrinājums visiem tiem, kas ir nabadzīgi, bet kas pūlas pildīt Dieva gribu! Ievērojiet: Jēzus norādīja, ka Dieva Valstībai jābūt galvenajam viņa sekotāju dzīvē. Jēzus zināja, ka tikai tad, kad Dieva debesu Valstība būs pilnībā pārņēmusi varu pār zemeslodi, tiks likvidēta nabadzība.

Nabadzība nepastāvēs mūžīgi

Jēzus deva brīnišķīgu cerību uz nākotni. Teikdams, ka ”nabagi ir arvien pie jums”, viņš runāja par dzīvi tagadējā sistēmā, kurā valda cilvēki. Viņš nerunāja par nākotnes dzīvi, kad valdīs Dieva debesu Valstība. Bībelē sacīts: ”Nabagais nav aizmirsts uz mūžiem, nedz arī ir zudusi uz laiku laikiem apbēdināto cerība.” (Psalms 9:19.) Būdams Dieva Valstības Ķēniņš, Kristus Jēzus nepacietīs nevienu, kas mēģinās citus ekspluatēt vai apspiest.

Dieva debesu Valstība bija galvenais, par ko Jēzus mācīja. (Mateja 4:17.) Valdot Valstībai, apstākļi uz Zemes atspoguļos apstākļus debesīs. Tāpēc viņš mācīja saviem sekotājiem lūgt Dievu: ”Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja 6:10.)

Kā tas notiks? Dievs ir nodomājis likvidēt visu tagadējo cilvēku valdīšanas sistēmu uz Zemes un ir paredzējis, ka valdīs viņa debesu Valstība. Daniēla 2:44 rakstītajā pravietojumā teikts: ”Šo [pašreizējo] ķēniņu laikā debesu Dievs cels valsti, kuŗa pastāvēs nesagŗauta mūžīgi, un kuŗas vara nepāries ne uz vienu citu tautu [vairs nevaldīs cilvēki]. Tā satrieks un iznīcinās citas [tagadējās] valstis, bet pati pastāvēs mūžīgi.”

Pēc tam jaunā pasaulē, valdot Dieva Valstībai, visa zemeslode tiks pārveidota par paradīzi, kur cilvēki varēs dzīvot pārpilnībā un no nabadzības nebūs palicis nekādu pēdu. Izlasiet tālāk dažus Bībeles pravietojumus par to, kādi tad būs apstākļi.

”Tas Kungs Cebaots sarīkos.. visām tautām lepnu mielastu, — mielastu ar vecu vīnu, ar trekniem ēdieniem.” (Jesajas 25:6.) ”Zeme būs labības pilna līdz kalnu galiem.” (Psalms 72:16.) ”Tas būs svētības lietus. Koki laukā nesīs savus augļus, un zeme dos savas ražas, un tie droši dzīvos savā zemē.” (Ecēhiēla 34:26, 27.) ”Zeme izdod savus augļus; Dievs, mūsu Dievs, svētī mūs!” (Psalms 67:7, LB-26.) ”Priecāsies tuksnesis un izkaltušā nora, klajums līksmos un ziedēs kā puķu lauks!” (Jesajas 35:1.)

Mihas 4:4 ir apsolīts vēl kaut kas: ”Tie ikviens sēdēs un dzīvos bez bailēm zem sava vīna un vīģes koka, jo nebūs neviena, kas tiem iedvestu bailes.” Katram būs sava māja: ”Kad viņi uzcels namus, tad viņi tur arī dzīvos.. Viņi necels namu, lai citi tur dzīvotu.” (Jesajas 65:21, 22.) Nav nekāds pārsteigums, ka Jēzus varēja apsolīt cilvēkam, kas ticēja viņa mācībām: ”Tu būsi ar mani paradīzē.” (Lūkas 23:43.)

Tiešām, Dieva iedvesmotajos Rakstos ir mācīts, ka nabadzība tiks pilnīgi izskausta. Šis laiks tuvojas, jo Bībeles pravietojumi liecina, ka pašlaik pasaule pieredz pēdējās dienas, kad ir iestājušies ”grūti laiki”. (2. Timotejam 3:1—5, 13.) Drīz nabadzība, tāpat kā tagadējā sistēma, tiks likvidēta uz mūžiem, un to panāks nevis cilvēki, bet Dievs, iejaucoties cilvēku dzīvē. Ķēniņš Jēzus Kristus ”glābs nabagu, kas kliedz, cietēju un bēdīgo, kam nav palīga. Viņš apžēlosies par trūcīgo un nabagu un palīdzēs nelaimīgām dvēselēm.” (Psalms 72:12, 13.)

[Attēls 8., 9. lpp.]

Dieva jaunajā pasaulē visiem būs labas mājas un uztura pārpilnība

[Attēls 10. lpp.]

Jaunajā pasaulē bērni vairs nekad nebūs izsalkuši