Jēzus atnākšana vai Jēzus klātbūtne?

”Kāda būs tavas atnākšanas un pastara laika zīme?” (MATEJA 24:3)

1. Kāda nozīme Jēzus kalpošanā bija jautājumiem?

PRASMĪGI uzdodams jautājumus, Jēzus lika saviem klausītājiem spriest, apdomāt visu jaunā griezumā. (Marka 12:35—37; Lūkas 6:9; 9:20; 20:3, 4.) Mēs varam būt pateicīgi, ka viņš arī atbildēja uz jautājumiem. Jēzus atbildes izskaidroja patiesības, ko mēs citādi, jādomā, nebūtu uzzinājuši vai sapratuši. (Marka 7:17—23; 9:11—13; 10:10—12; 12:18—27.)

2. Kādam jautājumam mums tagad būtu jāpievērš uzmanība?

² Mateja 24:3 mēs atrodam vienu no svarīgākajiem jautājumiem, uz kādiem Jēzus jebkad ir atbildējis. Jēzus dzīve uz Zemes tuvojās beigām, un nupat viņš bija brīdinājis, ka Jeruzalemes templis tiks nopostīts un ka šis notikums iezīmēs jūdu sistēmas galu. Matejs turpina stāstījumu: ”Viņam uz Eļļas kalna sēžot, mācekļi piegāja pie viņa atsevišķi un sacīja: ”Saki mums, kad šīs lietas notiks, un kāda būs tavas atnākšanas [”klātbūtnes”, NW] un [”pasaules”, LB-1882] pastara laika zīme?” (Mateja 24:3.)

3., 4. Kāda nozīmīga atšķirība ir starp Mateja 24:3 galvenā vārda tulkojumiem dažādos Bībeles izdevumos?

³ Miljoniem Bībeles lasītāju ir gribējuši zināt: ”Kāpēc mācekļi to jautāja, un kā Jēzus atbilde attiecas uz mani?” Atbildot Jēzus runāja par lapu plaukšanu, kas norāda uz to, ka vasara ”ir tuvu klāt”. (Mateja 24:32, 33.) Tāpēc daudzas baznīcas māca, ka apustuļi jautāja par Jēzus ”atnākšanas” zīmi — zīmi, kas liecinātu par viņa nenovēršamo atgriešanos. Šo baznīcu locekļi tic, ka ’atnākšana’ būs brīdis, kad Jēzus paņems kristiešus debesīs un tad darīs pasaulei galu. Vai tu domā, ka šāds uzskats ir pareizs?

⁴ Daži Bībeles izdevumi, arī New World Translation of the Holy Scriptures, lieto nevis vārdu atnākšana, bet klātbūtne. Vai varētu būt, ka mācekļu jautājums un Jēzus atbilde atšķiras no tā, kas tiek mācīts baznīcās? Kas īsti tika vaicāts? Un ko Jēzus atbildēja?

Ko viņi jautāja?

5., 6. Ko mēs varam secināt par to, kādas bija apustuļu domas, kad viņi uzdeva Mateja 24:3 lasāmo jautājumu?

⁵ Tā kā Jēzus bija runājis par templi, mācekļi droši vien domāja par jūdu iekārtojumu, kad lūdza pateikt ’viņa klātbūtnes [jeb ”atnākšanas”] un pasaules [burtiski ”laikmeta”] pastara laika zīmi’. (Salīdzināt vārdu pasaule 1. Korintiešiem 10:11, LB-26, un Galatiešiem 1:4.)

⁶ Tajā laikā apustuļi tikai daļēji saprata Jēzus mācības. Iepriekš viņi bija iedomājušies, ka ”tūliņ vajaga parādīties Dieva valstībai”. (Lūkas 19:11; Mateja 16:21—23; Marka 10:35—40.) Un pat pēc sarunas uz Eļļas kalna, bet pirms svaidīšanas ar svēto garu viņi jautāja, vai Jēzus jau atjauno Valstību Izraēlam. (Apustuļu darbi 1:6.)

7. Kāpēc apustuļi jautāja Jēzum, ko viņš darīs nākotnē?

⁷ Taču apustuļi zināja, ka Jēzus aizies, jo nesen viņš bija teicis: ”Vēl mazu brīdi gaisma ir pie jums. Staigājiet, kamēr jums ir gaisma.” (Jāņa 12:35; Lūkas 19:12—27.) Tāpēc viņi, ļoti iespējams, vēlējās uzzināt: ”Pēc kā mēs pazīsim Jēzus atgriešanos, ja reiz viņš grasās doties prom?” Kad Jēzus parādījās kā Mesija, vairākums cilvēku viņu neatzina. Un, kad bija pagājis vairāk nekā gads, joprojām pastāvēja jautājums, vai viņš paveiks visu, kas bija jāizdara Mesijam. (Mateja 11:2, 3.) Tāpēc apustuļiem bija iemesls taujāt par nākotni. Bet vai viņi lūdza dot zīmi, ka Jēzus drīz nāks, vai jautāja kaut ko citu?

8. Kādā valodā apustuļi droši vien sarunājās ar Jēzu?

⁸ Iztēlojies, ka tu esi putns, kas klausās sarunu Eļļas kalnā. (Salīdzināt Salamans Mācītājs 10:20.) Domājams, tu būtu dzirdējis Jēzu un apustuļus runājam ebrejiski. (Marka 14:70; Jāņa 5:2; 19:17, 20; Apustuļu darbi 21:40.) Taču viņi droši vien prata arī grieķu valodu.

Ko Matejs rakstīja grieķiski

9. Uz ko ir balstīti lielākā daļa Mateja evaņģēlija mūsdienu tulkojumu?

⁹ Avoti, kas datējami ar mūsu ēras otro gadsimtu, rāda, ka Matejs vispirms uzrakstīja evaņģēliju ebrejiski. Vēlāk viņš to acīmredzot uzrakstīja grieķiski. Daudzi grieķu valodas manuskripti ir nonākuši līdz mūsu laikam, un uz to pamata Mateja evaņģēlijs ir pārtulkots mūsdienu valodās. Ko Matejs grieķiski rakstīja par iepriekšminēto sarunu Eļļas kalnā? Ko viņš rakstīja par ’atnākšanu’ vai ’klātbūtni’, par kuru jautāja mācekļi un kuru skaidroja Jēzus?

10. a) Kādu grieķu valodas vārdu, kas tulkojams nākt, Matejs bieži lietoja, un kādas var būt šī vārda nozīmes? b) Kāds cits grieķu valodas vārds mūs interesē?

¹⁰ Mateja evaņģēlija pirmajās 23 nodaļās vairāk nekā 80 reižu ir sastopams izplatīts grieķu valodas darbības vārds ar nozīmi ’nākt’; šis vārds ir erkomai. Bieži tas norāda uz pienākšanu vai tuvošanos, piemēram, Jāņa 1:47: ”Jēzus redzēja Nātānaēlu nākam.” Atkarībā no lietojuma darbības vārds erkomai var nozīmēt ’nākt’, ’aiziet’, ’pienākt’, ’nonākt’ vai ’doties’. (Mateja 2:8, 11; 8:28; Jāņa 4:25, 27, 45; 20:4, 8; Apustuļu darbi 8:40; 13:51.) Bet Mateja 24:3, 27, 37, 39 Matejs lietoja citu vārdu — lietvārdu parūsia, kas evaņģēlijos nav atrodams nekur citur. Kāpēc Dievs, kas iedvesmoja Bībeles uzrakstīšanu, rosināja Mateju minētajos pantos izvēlēties šo grieķu valodas vārdu, kad evaņģēlijs tika rakstīts grieķiski? Ko šis vārds nozīmē, un kāpēc mums ir vēlams to zināt?

11. a) Ko nozīmē vārds parūsia? b) Kādi piemēri no Josefa Flāvija darbiem apstiprina to, kā mēs saprotam vārdu parūsia? (Skatīt zemsvītras piezīmi.)

¹¹ Parūsia nozīmē ’klātbūtne’. Vaina vārdnīcā Expository Dictionary of New Testament Words ir teikts: ”PARŪSIA, ..burt[iski] ’klātbūtne’, para ’ar’ un ūsia ’pastāvēšana’ (no eimi ’būt’), apzīmē gan ierašanos, gan tālāko klātbūtni. Piemēram, papirusa vēstulē kāda sieviete runā par savas parūsia nepieciešamību kādā vietā, lai nokārtotu ar īpašumu saistītus jautājumus.” Citās vārdnīcās paskaidrots, ka parūsia nozīmē ’valdnieka vizīte’. Tātad tas nav tikai ierašanās brīdis, bet gan klātbūtne, kas sākas ar ierašanos. Interesanti, ka tieši tā vārdu parūsia lietoja jūdu vēsturnieks Josefs Flāvijs, apustuļu laikabiedrs.a

12. Kā pati Bībele mums palīdz pārliecināties par parūsia nozīmi?

¹² Nozīmi ’klātbūtne’ nepārprotami apstiprina senā literatūra, tomēr kristiešus īpaši interesē, kāds ir parūsia lietojums Dieva Rakstos. Atbilde ir tā pati — vārds tiek lietots ar nozīmi ’klātbūtne’. Mēs to redzam no piemēriem Pāvila vēstulēs. Lūk, ko viņš rakstīja filipiešiem: ”Kā jūs vienumēr esat paklausījuši, nevis manā klātbūtnē vien, bet tagad daudz vairāk manā prombūtnē, gādājiet.., ka topat svēti.” Pāvils runāja arī par savu uzturēšanos pie filipiešiem, kas varētu līksmot par ’viņa klātbūtni [parūsia] atkal pie tiem’. (Filipiešiem 1:25, 26, NW; 2:12.) Citi tulkojumi skan: ”Mana uzturēšanās atkal pie jums” (Weymouth; New International Version); ”Kad es esmu atkal ar jums” (Jerusalem Bible; New English Bible); ”Kad es vēlreiz esmu jūsu vidū” (Twentieth Century New Testament). 2. Korintiešiem 10:10, 11 Pāvils pretstatīja divas situācijas: kad viņš ir ”personīgi klāt” un kad viņš atrodas ’tālienē’. Minētajos pantos Pāvils, bez šaubām, nerunāja par savu tuvošanos vai ierašanos; viņš lietoja vārdu parūsia klātesamības nozīmē.b (Salīdzināt 1. Korintiešiem 16:17.) Bet ko var teikt par pantiem, kuros apskatīta Jēzus parūsia? Vai tie attiecas uz viņa ”atnākšanu” vai arī norāda uz ilgāku klātbūtni?

13., 14. a) Kāpēc mums jāsecina, ka parūsia turpinās kādu laiku? b) Kas ir sakāms par Jēzus parūsia ilgumu?

¹³ Ar garu svaidītie kristieši Pāvila laikā interesējās par Jēzus parūsia. Bet Pāvils viņus brīdināja ’nepadoties neapdomīgam uztraukumam’. Vispirms bija jāparādās netaisnajam ”grēka cilvēkam”, kas izrādījās kristīgās pasaules garīdzniecība. Pāvils rakstīja, ka ”šā (tā netaisnā) atnākšana [”klātbūtne”, NW] notiek pēc sātana spēka ar visādu viltības varu un viltības zīmēm”. (2. Tesaloniķiešiem 2:2, 3, 9, LB-26.) Nav šaubu, ka ’grēka cilvēka’ parūsia jeb klātbūtne nebija tikai acumirklīga ierašanās; tai bija jāilgst kādu laiku, kamēr tiktu darītas ’viltības zīmes’. Kāpēc tas ir nozīmīgi?

¹⁴ Pievērs uzmanību iepriekšējam pantam: ”Tad parādīsies tas netaisnais, ko tas Kungs nomaitās ar savas mutes garu un izdeldēs, kad atspīdēs viņa atnākšana [”klātbūtne”, NW].” Tāpat kā ’grēka cilvēka’ klātbūtne ilgtu kādu laika posmu, arī Jēzus klātbūtne turpinātos kādu laiku un sasniegtu kulmināciju līdz ar netaisnā ’pazušanas dēla’ iznīcināšanu. (2. Tesaloniķiešiem 2:8, LB-26.)

Ebreju teksta aspekti

15., 16. a) Kāds īpašs vārds ir lietots daudzos Mateja evaņģēlija tulkojumos ebreju valodā? b) Kā vārds bō ir lietots Rakstos?

¹⁵ Kā jau minējām, Matejs acīmredzot vispirms uzrakstīja evaņģēliju ebrejiski. Kādu ebreju valodas vārdu viņš lietoja Mateja 24:3, 27, 37, 39? Mateja evaņģēlija tulkojumos mūsdienu ebreju valodā gan apustuļu jautājumā, gan Jēzus atbildē lasāmas darbības vārda bō formas. Tā varētu iegūt šādus teksta variantus: ”Kāda būs tavas [bō] un pastara laika zīme?” — un: ”Kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla [bō].” Ko vārds bō nozīmē?

¹⁶ Ebreju valodas darbības vārdam bō ir dažādas nozīmes, un galvenā no tām ir ’nākt’. Vārdnīcā Theological Dictionary of the Old Testament ir teikts: ”Bō ir viens no visbiežāk lietotajiem darbības vārdiem Ebreju rakstos, kur tas parādās 2532 reizes un ir galvenais darbības vārds kustības izteikšanai.” (1. Mozus 7:1, 13; 2. Mozus 12:25; 28:35; 2. Samuēla 19:31; 2. Ķēniņu 10:21; Psalms 65:3; Jesajas 1:23; Ecēhiēla 11:16; Daniēla 9:13; Amosa 8:11.) Ja Jēzus un apustuļi būtu lietojuši vārdu ar tādu nozīmju daudzveidību, tad nozīme būtu strīdīga. Bet vai viņi to darīja?

17. a) Kāpēc Mateja evaņģēlija mūsdienu tulkojumi ebreju valodā, iespējams, nemaz neatspoguļo to, ko teica Jēzus un apustuļi? b) Kur vēl mēs varam atrast norādi uz to, kādu vārdu Jēzus un apustuļi varbūt lietoja, un kāda cita iemesla dēļ šis avots mūs interesē? (Skatīt zemsvītras piezīmi.)

¹⁷ Atceries, ka mūsdienu ebreju teksta varianti ir tulkojumi, kuros varbūt nav lasāms tieši tas pats, ko Matejs uzrakstīja ebrejiski. Fakts ir tāds, ka Jēzus, pilnīgi iespējams, lietoja nevis bō, bet kādu citu vārdu — tādu, kas atbilstu parūsia nozīmei. Tas ir redzams no 1995. gadā izdotās profesora Džordža Hauarda grāmatas Hebrew Gospel of Matthew (Mateja evaņģēlijs ebrejiski). Galvenā uzmanība grāmatā ir veltīta kādam pret kristietību vērstam polemiskam darbam, ko 14. gadsimtā sacerējis ebreju ārsts Šem-Tobs ben Izaks Ibn Šapruts. Šajā dokumentā ir ietverts Mateja evaņģēlija teksts ebreju valodā. Pastāv pierādījumi, ka šis Mateja evaņģēlija teksts ir ļoti sens un sākotnēji sastādīts ebrejiski, nevis tulkots no latīņu vai grieķu valodas Šem-Toba laikā.c Tāpēc tas mums ļauj precīzāk uzzināt, kas tika teikts Eļļas kalnā.

18. Kādu interesantu ebreju valodas vārdu ir lietojis Šem-Tobs, un ko tas nozīmē?

¹⁸ Šem-Toba Mateja evaņģēlija tekstā 24. nodaļas 3., 27. un 39. pantā nav lietots darbības vārds bō. Mēs tur atrodam radniecīgu lietvārdu biā. Šis lietvārds Ebreju rakstos parādās tikai Ecēhiēla grāmatā 8:5, kur tas nozīmē ’ieeja’. Šajā pantā biā nevis izsaka nākšanas darbību, bet attiecas uz celtnes sākumu; kad jūs atrodaties priekšnamā vai uz sliekšņa, jūs jau esat ēkā. Turklāt nebībeliskos reliģiskos dokumentos, kas ir starp Nāves jūras rokrakstiem, vārds biā bieži ir lietots, runājot par to, ka pienāk vai sākas priesteru kalpošanas laiks. (Skatīt 1. Laiku 24:3—19; Lūkas 1:5, 8, 23.) Un senās sīriešu (jeb aramiešu) Pešitas 1986. gada ebreju tulkojumā Mateja 24:3, 27, 37, 39 ir lietots vārds biā. Tātad ir pierādījumi, ka senajos laikos lietvārdam biā, iespējams, bija nozīme, kas nedaudz atšķīrās no Bībelē lietotā darbības vārda bō nozīmes. Kāpēc tas mūs interesē?

19. Ko mēs varam secināt, ja Jēzus un apustuļi lietoja vārdu biā?

¹⁹ Apustuļi jautājot un Jēzus atbildot varbūt lietoja lietvārdu biā. Pat ja apustuļi bija domājuši tikai par Jēzus gaidāmo ierašanos, Kristus, iespējams, lietoja biā, lai pateiktu vairāk, nekā viņi domāja. Varbūt Jēzus norādīja uz laiku, kad viņš ieradīsies, lai sāktu darboties jaunā postenī; ierašanās būtu viņa jaunā uzdevuma sākums. Pēc nozīmes tas atbilstu vārdam parūsia, ko vēlāk lietoja Matejs. Šādam biā lietojumam, saprotams, būtu jāapstiprina tas, ko Jehovas liecinieki ilgi ir mācījuši, proti, Jēzus dotajai daudzdaļu ’zīmei’ jāliecina par viņa klātbūtni.

Viņa klātbūtnes kulminācijas gaidās

20., 21. Ko mēs mācāmies no tā, ko Jēzus teica par Noas dienām?

²⁰ Pētījumiem par Jēzus klātbūtni būtu tieši jāietekmē mūsu dzīve un gaidas. Jēzus mudināja savus sekotājus palikt modriem. Viņš deva zīmi, lai viņa klātbūtni varētu pamanīt, kaut arī vairākums cilvēku to neņemtu vērā: ”Kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana [”klātbūtne”, NW]. Jo tā kā tais dienās priekš ūdens plūdiem tie rija un plītēja, precējās un devās laulībā līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā, un tie nenāca pie saprašanas, tiekāms plūdi nāca un aizrāva visus, tāpat būs arī Cilvēka Dēla atnākšana [”klātbūtne”, NW].” (Mateja 24:37—39.)

²¹ Noas dienās vairākums toreizējās paaudzes cilvēku vienkārši turpināja ikdienas dzīvi. Jēzus paredzēja, ka tāpat būs ’Cilvēka Dēla klātbūtnē’. Droši vien cilvēki visapkārt Noam domāja, ka nekas nenotiks. Tu zini, ka notika gan. To dienu notikumi, kas ilga kādu laiku, sasniedza kulmināciju, un ”plūdi nāca un aizrāva visus”. Kā stāstīts līdzīgā Lūkas ziņojumā, Jēzus salīdzināja ’Noas dienas’ ar ’Cilvēka Dēla dienām’. Jēzus brīdināja: ”Tāpat būs tai dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls.” (Lūkas 17:26—30.)

22. Kāpēc mums būtu sevišķi jāinteresējas par Jēzus pravietojumu, kas atrodams Mateja evaņģēlija 24. nodaļā?

²² Tas viss patlaban iegūst īpašu nozīmi, jo mēs dzīvojam laikā, kad ir vērojami Jēzus paredzētie notikumi — kari, zemestrīces, epidēmijas, bads un viņa mācekļu vajāšana. (Mateja 24:7—9; Lūkas 21:10—12.) Šādi apstākļi ir viegli pamanāmi kopš konflikta, kas izmainīja vēstures gaitu un zīmīgi tika nosaukts par 1. pasaules karu, lai gan vairākums cilvēku visu minēto uzskata par normālu vēstures sastāvdaļu. Taču patiesie kristieši izprot šo svarīgo notikumu nozīmi, tāpat kā vērīgi cilvēki nosaka vasaras tuvumu pēc tā, ka salapo vīģe. Jēzus pamācīja: ”Tāpat, redzot visu šo notiekam, jums būs zināt, ka tuvu ir Dieva valstība.” (Lūkas 21:31.)

23. Kam Mateja evaņģēlija 24. nodaļā lasāmie Jēzus vārdi ir īpaši nozīmīgi un kāpēc?

²³ Daudz kas no tā, ko Jēzus teica Eļļas kalnā, bija domāts viņa sekotājiem. Viņi bija tie, kam bija jāpiedalās dzīvību glābjošajā labās vēsts sludināšanā pa visu zemeslodi, pirms nāktu gals. Viņi bija tie, kas varētu ieraudzīt ”izpostīšanas negantību stāvam svētā vietā”. Viņi bija tie, kas ’bēgtu’ pirms lielajām bēdām. Un Jēzus sekotāji bija tie, ko sevišķi ietekmētu piebilde: ”Ja šīs dienas netiktu saīsinātas, tad neviens cilvēks neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas tiks saīsinātas.” (Mateja 24:9, 14—22.) Bet ko īsti nozīmē šie vārdi, kas liek padomāt, un kāpēc var teikt, ka tie mums tagad ļauj iegūt lielāku laimi, paļāvību un dedzību? Atbildes sniegs Mateja evaņģēlija 24. nodaļas 22. panta izpēte.

[Zemsvītras piezīmes]

Kā tu atbildētu?

◻ Kāpēc ir svarīgi ievērot atšķirību starp Mateja 24:3 tulkojumiem dažādos Bībeles izdevumos?

◻ Ko nozīmē parūsia, un kāpēc tas ir būtiski?

◻ Kādas iespējamas paralēles pastāv starp Mateja 24:3 tekstu grieķu un ebreju valodā?

◻ Kāds faktors attiecībā uz laiku mums jāzina, lai saprastu Mateja evaņģēlija 24. nodaļu?

[Attēls 10. lpp.]

Eļļas kalns, kas paceļas pār Jeruzalemi