Vai tu tiksi izglābts, kad Dievs rīkosies?
”Ja šīs dienas netiktu saīsinātas, tad neviens cilvēks neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas tiks saīsinātas.” (MATEJA 24:22)
1., 2. a) Kāpēc ir dabiski interesēties par savu nākotni? b) Kādus nozīmīgus jautājumus, iespējams, ierosināja dabiska interese?
CIK lielā mērā tu interesējies par sevi? Mūsdienās daudzi šai ziņā nonāk galējībā un ir egocentriski. Taču Bībelē nav nosodīta pienācīga interese par to, kas mūs ietekmē. (Efeziešiem 5:33.) Tas nozīmē arī interesēties par nākotni. Tāpēc pilnīgi saprotama būtu vēlēšanās zināt, kas tevi gaida nākotnē. Vai tevi tas interesē?
2 Mēs varam būt droši, ka Jēzus apustuļiem bija šāda interese par nākotni. (Mateja 19:27.) Domājams, tam bija sava nozīme, kad četri apustuļi kopā ar Jēzu atradās Eļļas kalnā. Viņi jautāja: ”Kad tas būs, un kāda būs zīme, kad viss tas piepildīsies?” (Marka 13:4.) Jēzus neatstāja bez ievērības dabisko interesi par nākotni — gan apustuļu interesi, gan mūsējo. Atkal un atkal viņš uzsvēra, kas gaida viņa sekotājus un kāds būs iznākums.
3. Kāpēc mēs saistām Jēzus atbildi ar mūsu laiku?
3 Jēzus atbilde ietvēra pravietojumu, kura galvenais piepildījums ir mūsu laikā. Par to liecina šajā gadsimtā notikušie pasaules kari un citi konflikti, zemestrīces, kas aprauj neskaitāmas dzīvības, pārtikas trūkums, kurš izraisa slimības un nāvi, un epidēmijas — no ”spāņu” gripas pandēmijas 1918. gadā līdz AIDS, pašreizējai nelaimei. Tomēr liela daļa no Jēzus teiktā piepildījās arī pirms mūsu ēras 70. gada un šajā gadā, kad romieši nopostīja Jeruzalemi. Jēzus brīdināja savus mācekļus: ”Lūkojiet jūs uz sevi pašiem; jo tie jūs nodos augstās tiesās, un jūs tapsit šausti sinagogās un manis dēļ vesti valdnieku un ķēniņu priekšā, tiem par liecību.” (Marka 13:9.)
Ko Jēzus paredzēja, un kas notika
4. Kādus brīdinājumus Jēzus izteica?
4 Jēzus ne tikai paredzēja, kā citi apiesies ar viņa mācekļiem. Viņš norādīja, kā jārīkojas mācekļiem pašiem. Piemēram: ”Kad jūs redzēsit postīšanas negantību stāvam, kur neklājas, — kas to lasa, tas lai to labi apdomā, — tad lai bēg uz kalniem tie, kas ir Jūdejas zemē.” (Marka 13:14.) Paralēlajā aprakstā Lūkas 21:20 ir teikts: ”Kad jūs Jeruzālemi redzat kaŗaspēka ielenktu.” Kā šie vārdi izrādījās precīzi pirmajā piepildījumā?
5. Kādi notikumi risinājās mūsu ēras 66. gadā Jūdejā?
5 Izdevumā The International Standard Bible Encyclopedia (1982) mēs lasām: ”Romiešu varai pakļautie jūdi kļuva arvien nemierīgāki, un prokuratori bija arvien varmācīgāki, nežēlīgāki un negodīgāki. Mūsu ēras 66. gadā uzliesmoja atklāts dumpis. [..] Sākās karš: zeloti ieņēma Masadu un pēc tam Menahema vadībā devās uz Jeruzalemi. Vienlaikus notika jūdu masveida slepkavošana gubernatora pilsētā Cezarejā, un vēstis par šo zvērību izplatījās pa visu zemi. Uz jaunām monētām tika iegravēti sacelšanās gadi — no pirmā līdz piektajam.”
6. Ko darīja romieši, kad bija sākusies jūdu sacelšanās?
6 No Sīrijas ieradās romiešu Divpadsmitais leģions Cestija Galla virsvadībā, tas izpostīja Galileju un Jūdeju, tad uzbruka galvaspilsētai un pat ieņēma ’Jeruzālemes, svētās pilsētas,’ augšējo daļu. (Nehemijas 11:1; Mateja 4:5; 5:35; 27:53.) Rezumējot notikumus, grāmatā The Roman Siege of Jerusalem (Romieši aplenc Jeruzalemi) ir teikts: ”Piecas dienas romieši raudzīja pārkāpt pāri mūrim, izmantojot kāpnes, taču ikreiz šie uzbrukumi tika atvairīti. Beidzot pilsētas aizstāvji spēcīgās apšaudes dēļ vairs nejaudāja turēties pretim. Izveidojuši testudo — sakļāvuši vairogus virs galvām, lai sevi aizsargātu, — romiešu kareivji parakās zem mūra un mēģināja aizdedzināt vārtus. Pilsētas aizstāvjus sagrāba neaprakstāma panika.” Kristieši, kas bija pilsētā, varēja atcerēties Jēzus vārdus un saprast, ka ’negantība’ stāv svētā vietā.a Bet kā kristieši varēja bēgt no ielenktās pilsētas, sekojot Jēzus ieteikumam?
7. Ko romieši izdarīja, kad mūsu ēras 66. gadā uzvara viņiem bija tikpat kā ar roku aizsniedzama?
7 Vēsturnieks Josefs Flāvijs stāsta: ”Cestijs [Galls], kam nebija zināms ne ielenkto izmisums, ne cilvēku izjūtas, piepeši pavēlēja saviem vīriem pārtraukt uzbrukumu, atmeta cerības, kaut nebija cietis sakāvi, un, par spīti veselajam saprātam, bēgot atkāpās no pilsētas.” (The Jewish War, II, 540 [19, 7].) Kāpēc Galls atkāpās? Lai kāds būtu bijis iemesls, kristiešiem viņa atkāpšanās ļāva paklausīt Jēzus pavēlei — bēgt kalnos un nokļūt drošībā.
8. Kāds bija otrais posms romiešu uzbrukumā Jeruzalemei, un ko pieredzēja tie, kas palika dzīvi?
8 Paklausība glāba dzīvību. Nepagāja ilgs laiks, un romieši atgriezās, lai apspiestu sacelšanos. Ģenerāļa Tita vadītā kampaņa sasniedza apogeju no mūsu ēras 70. gada aprīļa līdz augustam, kamēr ilga Jeruzalemes aplenkums. Asinis stingst dzīslās, kad Josefa Flāvija aprakstā lasām, kā jūdi cieta. Cilvēki gāja bojā ne tikai cīņā pret romiešiem — daudzus noslepkavoja jūdi no naidīgiem grupējumiem, un bada dēļ sākās kanibālisms. Laikā līdz romiešu uzvarai nomira 1 100 000 jūdu.b No 97 000 cilvēku, kas bija palikuši dzīvi, daļa tūlīt tika sodīti ar nāvi, bet citi paverdzināti. Josefs Flāvijs raksta: ”Tie, kas bija vecāki par septiņpadsmit gadiem, tika saslēgti dzelžos un aizvesti spaidu darbos uz Ēģipti, savukārt daudzus citus Tits nosūtīja uz provincēm, kur viņus gaidīja bojāeja arēnās: viņi tika nogalināti ar zobenu vai viņus saplosīja mežonīgi zvēri.” Kamēr norisinājās šī šķirošana, 11 000 gūstekņu nomira bada nāvē.
9. Kāpēc kristieši nepiedzīvoja to pašu, ko jūdi, un uz kādiem jautājumiem vēl jāatbild?
9 Kristieši varēja būt pateicīgi, ka viņi bija paklausījuši Kunga brīdinājumam un aizbēguši pirms romiešu armijas atgriešanās. Tā viņi paglābās, kad norisinājās daļa no tā, ko Jēzus nosauca par ’lielām bēdām, kādas nebija bijušas no pasaules iesākuma līdz tam laikam un kādu arī vairs nebūs’ Jeruzalemē. (Mateja 24:21.) Jēzus piebilda: ”Un ja šīs dienas netiktu saīsinātas, tad neviens cilvēks neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas tiks saīsinātas.” (Mateja 24:22.) Ko tas nozīmēja toreiz, un ko tas nozīmē tagad?
10. Kā mēs agrāk esam skaidrojuši Mateja 24:22?
10 Agrāk tika skaidrots, ka ’izglābtie cilvēki’ bija jūdi, kas palika dzīvi bēdās, kuras piemeklēja Jeruzalemi 70. gadā m.ē. Kristieši bija prom, tāpēc Dievs varēja atļaut romiešiem ātri nopostīt pilsētu. Citiem vārdiem: tā kā ’izredzētajiem’ nedraudēja briesmas, bēdu dienas bija iespējams saīsināt un līdz ar to daļai jūdu izdevās izglābties. Tika uzskatīts, ka izdzīvojušie jūdi bija pravietiska norāde uz tiem, kas paliks dzīvi lielajās bēdās, kuras gaidāmas mūsdienās. (Atklāsmes 7:14.)
11. Kāpēc šķiet, ka Mateja 24:22 izskaidrojums ir jāpārskata?
11 Bet vai šis izskaidrojums saskan ar to, kas notika mūsu ēras 70. gadā? Jēzus sacīja, ka cilvēki tiks ’izglābti’ no bēdām. Vai tu lietotu vārdu izglābti, lai aprakstītu 97 000, kas palika dzīvi, ņemot vērā to, ka vairāki tūkstoši no viņiem drīz nomira bada nāvē vai tika nogalināti arēnās? Josefs Flāvijs rakstīja par kādu arēnu Cezarejā: ”To cilvēku skaits, kas gāja bojā cīņās ar zvēriem vai cits ar citu vai arī tika dzīvi sadedzināti, pārsniedza 2500.” Lai gan šie cilvēki nenomira aplenkuma laikā, viņi noteikti netika ’izglābti’. Un vai Jēzus viņus būtu pielīdzinājis laimīgajiem cilvēkiem, kas drīzumā paliks dzīvi ”lielajās bēdās”?
Kā cilvēki tika izglābti?
12. Kas pirmajā gadsimtā bija ’izredzētie’, par kuriem Dievs interesējās?
12 Mūsu ēras 70. gadā Dievs vairs neuzskatīja miesīgos jūdus par savu izredzēto tautu. Kā norādīja Jēzus, Dievs bija atteicies no šīs tautas un bija gatavs pieļaut, ka tās galvaspilsētai, templim un pielūgsmes sistēmai tiktu darīts gals. (Mateja 23:37—24:2.) Dievs izredzēja jaunu tautu, garīgo Izraēlu. (Apustuļu darbi 15:14; Romiešiem 2:28, 29; Galatiešiem 6:16.) To veidoja vīrieši un sievietes, kas bija izraudzīti no visām tautām un svaidīti ar svēto garu. (Mateja 22:14; Jāņa 15:19; Apustuļu darbi 10:1, 2, 34, 35, 44, 45.) Dažus gadus pirms Cestija Galla uzbrukuma Pēteris rakstīja tiem, ko ”Dievs Tēvs pēc iepriekšējā lēmuma izredzējis, garā svētīdams”. Ar garu svaidītie cilvēki bija ”izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteŗi, svēta tauta”. (1. Pētera 1:1, 2; 2:9.) Dievs grasījās uzņemt šos izredzētos debesīs, lai tie valdītu kopā ar Jēzu. (Kolosiešiem 1:1, 2; 3:12; Titam 1:1; Atklāsmes 17:14.)
13. Kāda nozīme varēja būt Jēzus vārdiem, kas lasāmi Mateja 24:22?
13 Ir noderīgi saprast, kas ir izredzētie, jo Jēzus paredzēja, ka bēdu dienas tiks saīsinātas ”izredzēto dēļ”. Grieķu valodas vārdu, kas iztulkots ”dēļ”, var tulkot arī ”labad” vai ”pēc”. (Marka 2:27; Jāņa 12:30; 1. Korintiešiem 8:11, LB-26; 9:10, LB-26, 23; 11:9; 2. Timotejam 2:10; Atklāsmes 2:3.) Tātad Jēzus, iespējams, teica: ”Ja šīs dienas netiktu saīsinātas, tad neviens cilvēks neizglābtos; bet izredzēto labad šīs dienas tiks saīsinātas.”c (Mateja 24:22, JDP.) Vai atgadījās kaut kas tāds, kas nāca par labu Jeruzalemē ieslodzītajiem izredzētajiem kristiešiem vai notika viņu ”labad”?
14. Kā tika izglābti cilvēki, kad mūsu ēras 66. gadā romiešu armija negaidīti atkāpās no Jeruzalemes?
14 Atceries, mūsu ēras 66. gadā romieši šķērsoja zemi, ieņēma Jeruzalemes augšdaļu un gatavojās sagraut mūri. Josefs Flāvijs stāsta: ”Ja vien viņš būtu turpinājis aplenkumu mazliet ilgāk, viņš tūlīt būtu ieņēmis pilsētu.” Pajautā sev, kāpēc varenais romiešu karaspēks pēkšņi pārtrauca uzbrukumu un, ”par spīti veselajam saprātam, bēgot atkāpās”? Lūk, ko saka Rūperts Ferno, speciālists militārās vēstures jautājumos: ”Nevienam vēsturniekam nav izdevies pieņemami izskaidrot Galla savādo, liktenīgo lēmumu.” Lai kā arī būtu, iznākums bija tāds, ka bēdas tika saīsinātas. Romieši atkāpās, un jūdi metās viņus vajāt. Bet kas notika ar ’izredzētajiem’ kristiešiem, kas bija atradušies ielenkumā? Aplenkuma beigas nozīmēja, ka viņi bija glābti no bēdu laikā draudošās slepkavošanas. Tātad šie kristieši, kam nāca par labu bēdu saīsināšana mūsu ēras 66. gadā, bija Mateja 24:22 minētie izglābtie cilvēki.
Kas tevi gaida nākotnē?
15. Kāpēc tu teiktu, ka Mateja evaņģēlija 24. nodaļai mūsdienās būtu jāraisa sevišķa interese?
15 Kāds varētu jautāt: ”Kāpēc man būtu īpaši jāinteresējas par šo Jēzus vārdu uzlaboto izpratni?” Ir pietiekams iemesls secināt, ka Jēzus pravietojumam bija jāpiepildās lielākā mērā, nekā tas notika līdz mūsu ēras 70. gadam un tajā gadā.d (Salīdzināt Mateja 24:7; Lūkas 21:10, 11; Atklāsmes 6:2—8.) Kā gadu desmitiem ir sludinājuši Jehovas liecinieki, mūsdienās vērojamais lielākais pravietojuma piepildījums pierāda, ka pavisam drīz ir gaidāmas plaša mēroga ’lielas bēdas’. Kā šo bēdu laikā piepildīsies Mateja 24:22 atrodamie pravietiskie vārdi?
16. Kādu uzmundrinošu faktu par gaidāmajām lielajām bēdām mēs uzzinām Atklāsmes grāmatā?
16 Apmēram divdesmit gadu pēc bēdām Jeruzalemē apustulis Jānis uzrakstīja Atklāsmes grāmatu. Tā apstiprināja, ka lielās bēdas vēl ir priekšā. Un, tā kā mūs interesē tas, kas attiecas uz mums personīgi, ir atvieglinājums zināt Atklāsmes grāmatas pravietisko apliecinājumu, ka būs cilvēki, kuri paliks dzīvi gaidāmajās lielajās bēdās. Jānis paredzēja, ka būs ”liels pulks.. no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām”. Kas būs šie cilvēki? Balss no debesīm atbild: ”Šie ir tie, kas nākuši no lielām bēdām.” (Atklāsmes 7:9, 14.) Jā, viņi paliks dzīvi! Atklāsmes grāmata mums dod arī ieskatu tajā, kāda būs notikumu gaita lielajās bēdās tuvā nākotnē un kā piepildīsies Mateja 24:22.
17. Kas notiks lielo bēdu sākumposmā?
17 Bēdas sāksies ar uzbrukumu simboliskai prostitūtai vārdā ”lielā Bābele”. (Atklāsmes 14:8; 17:1, 2.) Tā pārstāv viltus reliģijas pasaules lielvalsti, kurā vislielāko nosodījumu pelna kristīgā pasaule. Saskaņā ar Atklāsmes 17:16—18, Dievs dos politiskajai sistēmai sirdī tieksmi uzbrukt šai simboliskajai netiklei.e Padomā, kā tas varētu izskatīties Dieva svaidītajiem ’izredzētajiem’ un viņu līdzgaitnieku ’lielajam pulkam’. Kad risināsies niknais uzbrukums reliģijai, varbūt radīsies iespaids, ka tajā ies bojā visas reliģiskās organizācijas, arī Jehovas tauta.
18. Kāpēc varētu likties, ka nebūs cilvēku, kas tiks izglābti lielo bēdu sākumposmā?
18 Lūk, kad Jēzus vārdi no Mateja 24:22 piepildīsies lielā mērogā. Tāpat kā šķita, ka izredzētajiem cilvēkiem Jeruzalemē draudēja briesmas, varbūt liksies, ka Jehovas kalpus gaida bojāeja, kad risināsies uzbrukums reliģijai, — būs tā, it kā šis uzbrukums draudētu iznīcināt visus cilvēkus Dieva tautā. Taču paturēsim prātā, kas notika mūsu ēras 66. gadā. Romiešu izraisītās bēdas tika saīsinātas, un Dieva svaidītajiem izredzētajiem pavērās teicama izdevība bēgt un palikt dzīviem. Tāpēc mēs varam būt droši: netiks pieļauts, ka postošajā uzbrukumā reliģijai ietu bojā patieso Dieva kalpu draudze visā pasaulē. Uzbrukums aizritēs strauji, it kā ”vienā dienā”. Un kaut kādā veidā tas tiks saīsināts, lai tam neizdotos pilnībā sasniegt mērķi un lai Dieva tautu varētu ’izglābt’. (Atklāsmes 18:8.)
19. a) Kas būs redzams pēc lielo bēdu pirmā posma? b) Kāds būs tā iznākums?
19 Citas Sātana Velna Zemes organizācijas sastāvdaļas pēc tam kādu laiku vēl pastāvēs un sēros par zaudētajām attiecībām ar savu seno reliģisko mīļāko. (Atklāsmes 18:9—19.) Kādā brīdī tās ievēros, ka patiesie Dieva kalpi ir palikuši, ”dzīvo.. drošībā, ..bez mūŗiem” un ir šķietami viegli iegūstams laupījums. Bet kāds pārsteigums gaida uzbrucējus! Atsaukdamies uz īstu vai draudošu uzbrukumu viņa kalpiem, Dievs sodīs savus ienaidniekus lielo bēdu beigu daļā. (Ecēhiēla 38:10—12, 14, 18—23.)
20. Kāpēc lielo bēdu otrajā posmā Dieva tautai nedraudēs briesmas?
20 Tikko aprakstītais lielo bēdu otrais posms līdzināsies tam, kas notika ar Jeruzalemi un tās iedzīvotājiem romiešu otrā uzbrukuma laikā mūsu ēras 70. gadā. Tās būs ”tādas lielas bēdas, kādas [nebūs] bijušas no pasaules iesākuma līdz [tam] laikam un kādas arī vairs nebūs”. (Mateja 24:21.) Bet mēs varam būt pārliecināti, ka Dieva izredzētie un viņu sabiedrotie neatradīsies bīstamajā zonā, viņiem nedraudēs nogalināšana. Protams, viņiem nebūs jābēg uz kādu konkrētu vietu. Pirmajā gadsimtā kristieši varēja bēgt no Jeruzalemes uz kalnainu apvidu, piemēram, uz Pellu otrpus Jordānai. Taču nākotnē uzticīgie Dieva liecinieki būs visur uz zemeslodes, tāpēc drošība un aizsardzība nebūs atkarīga no kādas vietas.
21. Kas izcīnīs beidzamo kauju, un kāds būs tās iznākums?
21 Iznīcināšanu neveiks ne Romas karaspēks, ne kādi citi cilvēku spēki. Gluži otrādi, Atklāsmes grāmatā redzams, ka sodu izpildīs debesu spēki. Jā, lielo bēdu beigu daļā rīkosies nevis kāda cilvēku armija, bet ”Dieva vārds”, Ķēniņš Jēzus Kristus, kam palīdzēs ”debesu kaŗa pulki”, arī augšā celtie svaidītie kristieši. ”Ķēniņu Ķēniņš un Kungu Kungs” izpildīs daudz pamatīgāku sodu nekā romieši mūsu ēras 70. gadā. Tiks iznīcināti visi cilvēki, kas pretojas Dievam: ķēniņi, virsnieki, brīvie un vergi, mazie un lielie. Pat Sātana pasaules cilvēku organizācijām tiks darīts gals. (Atklāsmes 2:26, 27; 17:14; 19:11—21; 1. Jāņa 5:19.)
22. Kādā tālākā nozīmē cilvēki tiks izglābti?
22 Atceries, ka cilvēki — gan no svaidītā atlikuma, gan no ’lielā pulka’ — jau būs izglābti, kad bēdu pirmajā daļā spēji un pilnīgi būs sagrauta lielā Bābele. Arī bēdu beigu daļā cilvēki, kas būs patvērušies Jehovas pusē, tiks izglābti. Kāds pretstats tam, ko pieredzēja dumpīgie jūdi mūsu ēras 70. gadā!
23. Ko var gaidīt cilvēki, kas paliks dzīvi?
23 Domājot pats par savām un tev mīļo cilvēku nākotnes izredzēm, pievērs uzmanību solījumam Atklāsmes 7:16, 17: ”Tiem vairs nebūs bada, tiem vairs neslāps, ne saule, ne cits kāds karstums tos nespiedīs, jo Jērs, kas pašā vidū, goda krēsla priekšā, tos ganīs un tos vedīs pie dzīvības ūdens avotiem, un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm.” Tā neapšaubāmi ir īsta ’izglābšana’ — lieliskā, ilgstošā nozīmē.
[Zemsvītras piezīmes]
a Skatīt 1996. gada 1. jūnija Sargtorni (angļu val.), 14.—19. lappusi.
b Josefs Flāvijs stāsta: ”Iegājis pilsētā, Tits bija pārsteigts par tās varenumu. [..] Viņš skaļi izsaucās: ”Dievs ir bijis mūsu pusē; tas ir Dievs, kas ir licis jūdiem pamest šos nocietinājumus, jo ko gan cilvēku rokas vai ieroči iespētu pret šādiem cietokšņiem?””
c Interesanti, ka Šem-Toba tekstā Mateja 24:22 ir lietots ebreju valodas vārds avūr, kas nozīmē ’labad, dēļ, lai’. (Skatīt iepriekšējo rakstu, 13. lappusi.)
d Skatīt 1994. gada 15. februāra Sargtorni (angļu val.), 11. un 12. lappusi, kā arī tabulu 14. un 15. lappusē, kur blakus slejās lasāmi Jēzus pravietiskie vārdi no Mateja evaņģēlija 24. nodaļas, Marka evaņģēlija 13. nodaļas un Lūkas evaņģēlija 21. nodaļas.
e Skatīt grāmatu Revelation—Its Grand Climax At Hand! (Atklāsme — tās varenā kulminācija ir tuvu!), ko 1988. gadā izdevusi Watchtower Bible and Tract Society of New York, Inc., 235.—258. lappuse.
Kā tu atbildētu?
◻ Kādi divi posmi bija romiešu armijas uzbrukumā Jeruzalemei?
◻ Kāpēc nav ticams, ka 97 000 jūdu, kas palika dzīvi mūsu ēras 70. gadā, būtu Mateja 24:22 minētie cilvēki?
◻ Kā tika saīsinātas Jeruzalemes bēdu dienas, un kādi cilvēki tāpēc izglābās?
◻ Kā tiks saīsinātas gaidāmo lielo bēdu dienas, un kā tiks izglābti cilvēki?
[Attēls 16. lpp.]
Pēc sacelšanās izkalta jūdu monēta. Uz tās ebreju burtiem rakstīts ”Otrais gads”, t.i., 67. g. m.ē. — jūdu neatkarības otrais gads
[Norāde par autortiesībām]
Pictorial Archive (Near Eastern History) Est.
[Attēls 17. lpp.]
Mūsu ēras 71. gadā izkalta romiešu monēta. Kreisajā pusē attēlots bruņots romietis; labajā pusē — sērojoša jūdiete. Vārdi ”IVDAEA CAPTA” nozīmē ”Jūdeja iekarota”
[Norāde par autortiesībām]
Pictorial Archive (Near Eastern History) Est.