Cilvēktiesības visiem — nevis sapnis, bet īstenība

”KĀDS ir galvenais cilvēktiesību pārkāpumu cēlonis?” Šāds jautājums tika uzdots kādai juristei, kas ir pieredzējusi cilvēktiesību speciāliste. ”Alkatība,” viņa atbildēja. ”Neremdināma kāre pēc politiskas un ekonomiskas varas.” Tā kā alkatība ir cieši saistīta ar cilvēka prāta ievirzi, cilvēktiesību pārkāpumos būtībā atspoguļojas noteikts domāšanas veids. Vēl viens cēlonis ir nacionālisms. Attieksme, kas balstās uz principu ”Galvenais, lai mūsu valstij būtu labi”, veicina cilvēktiesību pārkāpumus. Tāpēc cilvēktiesību iedzīvināšanu būtu iespējams panākt vienīgi tad, ”ja izveidotos pasaules valdība, kas būtu spējīga īstenot savus lēmumus”, saka Nīderlandes tieslietu un ekonomikas profesors Jans Berkaurs.

Citiem vārdiem, lai cilvēktiesības tiktu nodrošinātas uz visas zemeslodes, vispirms jānotiek vismaz divām pārmaiņām: ir jāmainās domāšanai un ir jāmainās valdības formai. Vai ir pamats gaidīt, ka tādas pārmaiņas tiešām notiks?

Divkāršs pamudinājums mainīties

ANO izsludinātajā Cilvēktiesību izglītības desmitgadē drīz sāksies piektais gads, taču kāda starptautiska nevalstiska izglītības programma, kas miljoniem cilvēku palīdz mainīt savu domāšanas veidu, tiek īstenota jau daudzus gadu desmitus. Ar tās palīdzību šie cilvēki ir iemācījušies izturēties pret citiem ar cieņu. Šī programma, ko organizē Jehovas liecinieki, darbojas vairāk nekā 230 zemēs. Kāpēc tā ir iedarbīga?

Viens no iemesliem ir tas, ka šī pasaules mēroga bībeliskās izglītības programma paplašina izpratni par cilvēktiesību izcelsmi. Saskaņā ar to, kas teikts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, cilvēkam tiesības ir tāpēc, ka viņš ir domājoša un morāla būtne.

Šīs spējas — saprāts un sirdsapziņa — cilvēkam bija jāsaņem no kāda augstāka avota. (Skat. ielogojumu ”Cilvēktiesību avots” 13. lappusē.) Ja cilvēks atzīst šo augstāko, dievišķo avotu, viņam ir ļoti nopietns iemesls cienīt citus. Tad viņš izturas pret citiem ar cieņu ne tikai tāpēc, ka to liek sirdsapziņa, bet vēl jo vairāk tāpēc, ka cieņa un mīlestība pret Radītāju viņu mudina cienīt arī radīto. Šis divkāršais motīvs balstās uz Jēzus Kristus vārdiem ”Tev būs Dievu savu Kungu mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles un no visa sava prāta” un ”Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu”. (Mateja 22:37—39.) Cilvēks, kas dziļi ciena Radītāju, nekad neaizskars sava tuvākā tiesības, jo šīs tiesības ir Dieva piešķirts mantojums. Tas, kurš pārkāpj cilvēktiesības, laupa citiem mantojumu.

Izglītība, kas spēj panākt izmaiņas

Cik sekmīgi Jehovas liecinieku īstenotā bībeliskās izglītības programma palīdz samazināt cilvēktiesību pārkāpumus? Vislabāko atbildi uz šo jautājumu sniedz programmas rezultāti, jo, kā teica Jēzus, ”gudrība attaisnojas ar saviem darbiem”. (Mateja 11:19.)

Kādā plaši pazīstamā uzrakstā, kas lasāms uz sienas Apvienoto Nāciju laukumā Ņujorkā, ir sacīts: ”Viņi tad pārkals savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par vīna dārza dārznieku nažiem. Tauta pret tautu nepacels vairs zobena un nemācīsies vairs kaŗot.” Ar šo citātu no Bībeles, Jesajas grāmatas 2. nodaļas 4. panta, ANO norāda uz vienu no svarīgākajiem veidiem, kā iespējams novērst masveida cilvēktiesību pārkāpumus, — uz karadarbības izbeigšanu. Karš taču ir ”cilvēktiesību pretmets”, kā bija sacīts kādā ANO publikācijā.

Ar Jehovas liecinieku izglītības programmas palīdzību tiek sperts solis tālāk: šie vārdi tiek ”rakstīti” nevis uz akmens sienas, bet gan cilvēku sirdīs. (Salīdzināt Ebrejiem 8:10.) Kā tas notiek? Šī programma iznīcina rasu un etniskās barjeras un nojauc nacionālisma mūrus, mācot Bībeles viedokli, ka visa cilvēce ir viena saime. (Apustuļu darbi 17:26.) Tie, kas apgūst šo izglītības programmu, attīsta vēlēšanos ’sekot Dievam’, par ko Bībelē ir teikts: ”[Viņš] neuzlūko cilvēka vaigu, bet ikvienā tautā viņam ir tīkams, kas viņu bīstas un taisnīgi dzīvo.” (Efeziešiem 5:1; Apustuļu darbi 10:34, 35.)

Šīs bībeliskās izglītības ietekmē miljoniem cilvēku tagad ’nemācās vairs kaŗot’. Cilvēku prātā un sirdī patiešām ir notikušas pārmaiņas. Turklāt tās ir noturīgas. (Skat. ielogojumu ”Izglītība, kas vairo mieru” 14. lappusē.) Patlaban vidēji vairāk nekā 1000 cilvēku dienā pabeidz Jehovas liecinieku piedāvāto studiju pamatkursu un pievienojas šiem miljoniem, kas visā pasaulē jau ir nostājušies miera pusē.

Cik dziļas ir šīs pārmaiņas cilvēku domāšanā, un cik stipra ir no tām izrietošā apņemšanās cienīt cilvēktiesības, atsakoties iesaistīties karā? Tās ir ļoti dziļas. Par to var spriest pēc kāda piemēra: Otrā pasaules kara laikā dažādās valstīs, bet it īpaši nacistiskajā Vācijā, Jehovas lieciniekiem bija jāpiedzīvo ārkārtīgi grūti pārbaudījumi, kuros atklājās, cik dziļi viņi ciena cilvēktiesības. Vēsturnieks Braiens Dens rakstīja: ”Jehovas liecinieki nebija savienojami ar nacismu. Galvenais iemesls, kāpēc nacistiem bija iebildumi pret lieciniekiem, bija to politiskā neitralitāte. Tas nozīmēja, ka neviens ticīgais neņēma rokās ieročus.” (The Churches’ Response to the Holocaust.) Grāmatā A History of Christianity Pols Džonsons teica: ”Daudzi no viņiem tika notiesāti uz nāvi tāpēc, ka bija atteikušies pildīt militāro dienestu, ..vai arī nokļuva Dahavā vai psihiatriskajās slimnīcās.” Un tomēr viņi palika nelokāmi. Socioloģe Anna Pavelčinska raksturoja šos lieciniekus kā ”mazu, neuzveicamu pretestības saliņu iebaidītas tautas vidū”.

Padomājiet, cik krasi tūlīt samazinātos cilvēktiesību pārkāpumu skaits visā pasaulē, ja visi cilvēki ieņemtu tādu pašu nostāju un kopš šī brīža ’nemācītos vairs kaŗot’.

Pasaules valdība — tikai ”utopija”?

”Mainīt cilvēku domāšanu — tas ir grūts uzdevums, bet izveidot pasaules valdību — tā ir utopija,” sacīja kādas ANO iestādes darbiniece. Un tāds viedoklis tiešām šķiet pamatots, ņemot vērā faktu, ka valstis nepavisam nevēlas atteikties no savas suverenitātes par labu ANO vai kādai citai organizācijai. Tomēr tiem, kas noraida ideju par pasaules valdību, raksta profesors Berkaurs, ”ir morāls pienākums norādīt uz kādu citu līdzekli, kā atrisināt pasaules problēmas. Taču citu atrisinājumu nav.” Tas ir, nav citu atrisinājumu, ko varētu piedāvāt cilvēki. Bet pastāv atrisinājums, kura avots ir augstāks par cilvēkiem. Kāds tas ir?

Bībelē paskaidrots, ka Radītājs ir ne tikai to cilvēka spēju avots, uz kurām balstās cilvēktiesības, bet arī tādas pasaules valdības izveidotājs, kura šīs tiesības nodrošinās. Šī debesu valdība ir neredzama, bet reāla. Patiesībā miljoniem cilvēku, varbūt paši to nemaz neapzinādamies, lūdz par šo pasaules valdību, kad viņi saka lūgšanu, ko parasti mēdz saukt par tēvreizi: ”Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja 6:10.) Dieva ieceltais šīs valstības valdības galva ir Miera lielskungs Jēzus Kristus. (Jesajas 9:5.)

Šī pasaules valdība izveidos nezūdošu cilvēktiesību kultūru visas pasaules mērogā, un viens no faktoriem, kas to sekmēs, būs kara iznīcināšana uz mūžīgiem laikiem. Bībelē ir pravietots: ”[Radītājs] liek kaŗiem mitēties visā pasaulē, ..salauž stopus, ..šķēpus sadauza un bruņas ar uguni sadedzina!” (Psalms 46:10.)

Kad tas viss īstenosies pasaules mērogā? Bībeles studēšanas programma, ko piedāvā Jehovas liecinieki, palīdz atrast pārliecinošu atbildi arī uz šo jautājumu. Mēs uzaicinām jūs iepazīties ar šo programmu.a Ja jums nav vienaldzīgs cilvēktiesību jautājums, tā jums neliks vilties.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 13. lpp.]

Cilvēktiesību avots

Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 1. pantā ir teikts, ka ”visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās”. Tātad cilvēktiesības tiek raksturotas kā iedzimtas tiesības, kuras pāriet no vecākiem uz bērniem, — tās varētu salīdzināt ar upi, kas plūst uz priekšu, nesot savus ūdeņus tiem, kuri dzīvo tās krastos. Bet no kurienes ir sākusies šī cilvēktiesību ”upe”?

Saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, cilvēkiem tiesības ir tāpēc, ka ”viņiem ir saprāts un sirdsapziņa”. Kādā ANO izdotā publikācijā paskaidrots: ”Tā kā cilvēks ir domājoša un morāla būtne, viņš atšķiras no citiem radījumiem uz zemes un tāpēc viņam pienākas noteiktas tiesības un brīvības, kuru citiem radījumiem nav.” (Kursīvs mūsu.) Tātad, kā šeit sacīts, saprāts un sirdsapziņa ir cilvēktiesību pamatā. Tādā gadījumā cilvēka saprāta un sirdsapziņas avots ir arī viņa cilvēktiesību avots.

Cilvēktiesību aktīvistiem, kas atbalsta evolūcijas teoriju, apgalvojums, ka cilvēktiesības ir saistītas ar saprātu un sirdsapziņu, rada kādu grūti atrisināmu problēmu. Grāmatā Life Ascending, kurā aizstāvēta evolūcijas teorija, ir atzīts: ”Kad mēs cenšamies saprast, kā [evolūcijas] procesā.. varēja rasties tādas īpašības kā mīlestība pret skaisto un patieso, līdzjūtība, brīvība un it īpaši cilvēka gara bagātība, mēs jūtamies apjukuši.” Un tam ir pamatoti iemesli. Teikt, ka cilvēka saprāts un sirdsapziņa nāk no senčiem, kas bija zemāk attīstīti par cilvēkiem un kam pašiem nebija ne saprāta, ne sirdsapziņas, būtībā ir tas pats, kas apgalvot, ka upe sākas no avota, kurā nav ūdens.

Tā kā šīs cilvēka spējas — saprāts un sirdsapziņa — nevarēja celties no avota, kas ir zemāks par cilvēku, tām ir jābūt nākušām no avota, kas ir par viņu augstāks. Šīs ar cilvēktiesībām saistītās spējas piemīt vienīgi cilvēkiem tāpēc, ka viņi atšķirībā no dzīvniekiem tika radīti pēc Dieva ”tēla”, paskaidrots Bībelē. (1. Mozus 1:27.) Līdz ar to, kā atzīmēts grāmatā Human Rights—Essays on Justification and Applications, pamatota atbilde uz jautājumu, kāpēc cilvēkiem ir morālas tiesības, ir šāda: ”Tāpēc, ka viņiem ir iekšēja vērtība un pašcieņa un viņi ir.. Dieva bērni.”

[Papildmateriāls/Attēli 14. lpp.]

Izglītība, kas vairo mieru

Pirms dažiem gadiem, kad Balkānos risinājās karadarbība, Brankob pildīja bruņota sarga pienākumus kādā slimnīcā horvātu kontrolētajā Bosnijas daļā. Šajā slimnīcā strādāja kāds ārsts, kas studēja Bībeli ar Jehovas lieciniekiem, un reiz naktī viņš pastāstīja Branko to, ko bija iemācījies Bībeles nodarbībās. Dzirdētais pamudināja Branko nolikt ieročus. Pēc kāda laika, pārcēlies uz citu Eiropas valsti, Branko aizgāja uz Jehovas liecinieku sapulci, un tur viņš sastapa Slobodanu.

Slobodans arī bija ieradies no Bosnijas. Viņš bija piedalījies tajā pašā karā, kurā bija piedalījies Branko, — tikai pretējā pusē. Slobodans bija karojis serbu pusē pret horvātiem. Tajā laikā, kad viņi abi satikās, Slobodans jau bija kļuvis par Jehovas liecinieku, un viņš piedāvāja mācīt Bībeli savam bijušajam pretiniekam Branko. Studējot Bībeli, Branko mīlestība pret Radītāju, Jehovu, auga. Pēc neilga laika viņš izlēma pievienoties Jehovas lieciniekiem.c

Slobodans pats arī bija kļuvis par liecinieku ar kāda bijušā ienaidnieka palīdzību. Kā tas notika? Kad Slobodans bija atstājis karadarbības rajonu Bosnijā, pie viņa ieradās Mūjo, kurš arī bija dzīvojis Bosnijā, bet bija audzināts pavisam citā reliģijā nekā Slobodans. Pirms kāda laika Mūjo bija kļuvis par Jehovas liecinieku. Kaut arī agrāk viņi bija bijuši ienaidnieki, kad Mūjo piedāvāja Slobodanam studēt ar viņu Bībeli, Slobodans šo piedāvājumu pieņēma un vēlāk arī pats nolēma kļūt par liecinieku.

Kas pamudināja šos cilvēkus pārvarēt dziļi iesakņojušās etniskās nesaskaņas un mainīties, lai no ienaidniekiem kļūtu par draugiem? Studējot Bībeli, viņi attīstīja mīlestību pret Jehovu. Tad viņiem radās vēlēšanās, lai ’Dievs viņus mācītu turēt mīlestību savā starpā’. (1. Tesaloniķiešiem 4:9.) Kā atzīmēja profesors Voicehs Modzelevskis, runājot par Jehovas lieciniekiem kopumā, ”izšķirīgais faktors, kas nosaka viņu miermīlīgo attieksmi, ir uzskats, ka Bībelē atklātie principi ir jāievēro jau tagad”.

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēli 11. lpp.]

Vai kādreiz notiks pārmaiņas cilvēku domāšanā un valdības formā?

[Norāde par autortiesībām]

U.S. National Archives photo

[Attēli 12., 13. lpp.]

Bībeliska izglītība izraisa pozitīvas izmaiņas cilvēku domāšanā