Ķēniņvalsts sludinātāji stāsta

Agrākie ienaidnieki vienoti kalpo Jehovam

”PIRMO reizi es kaut ko dzirdēju par Jehovas lieciniekiem, kad dienēju bruņotā apsardzē Bosnijā,” stāsta Brankoa.

Branko stāvēja sardzē kādā slimnīcā, kur tika ārstēti ievainotie. Vienam no ārstiem Jehovas liecinieki mācīja Bībeli, un nakts maiņas laikā šis ārsts izskaidroja Branko daudz ko no tā, ko bija uzzinājis par Bībeli.

Tajā naktī dzirdētais Branko tik ļoti ietekmēja, ka viņš nekavējoties nolika ieročus. Viņš sameklēja Jehovas lieciniekus, jo vēlējās uzzināt vairāk. Pēc kāda laika, pārcēlies uz dzīvi citā Eiropas valstī, Branko atrada Ķēniņvalsts zāli un apmeklēja Jehovas liecinieku dienvidslāvu draudzes sapulci. Tur Branko sastapa Slobodanu.

Arī Slobodans bija ieradies no Bosnijas, kur bija dienējis par brīvprātīgo tai pašā karā, kurā bija piedalījies Branko, tikai pretējā pusē. Slobodans bija karojis serbu pusē pret horvātiem. Kad viņi abi satikās, Slobodans jau bija kristīts Jehovas liecinieks. Viņš piedāvājās mācīt Bībeli savam bijušajam ienaidniekam Branko. Studējot Branko uzzināja vairāk par Jehovu, un viņa mīlestība pret Dievu auga. Tas pamudināja Branko veltīt savu dzīvi Radītājam. 1993. gada oktobrī viņš parādīja savu veltīšanos, kristījoties ūdenī.

Bet kā par Jehovas liecinieku bija kļuvis Slobodans? Viņš bija atstājis karadarbības rajonu Bosnijā kādu laiku iepriekš. Slobodans bija lasījis dažas Jehovas liecinieku publikācijas, taču viņa interese par Dieva Rakstiem sāka augt tikai tad, kad 1992. gada sākumā divi liecinieki ieradās pie viņa mājās. Kas atnāca pie Slobodana un piedāvāja viņam Bībeles studijas? Tas bija Mūjo, kas arī bija ieradies no Bosnijas, taču bija audzināts par musulmani. Bībeles studiju gaitā kādreizējie ienaidnieki Mūjo un Slobodans ik dienas pavadīja kādu laiku kopā, lai stiprinātu viens otra ticību.

Karš bijušajā Dienvidslāvijā ir paņēmis simtiem un tūkstošiem cilvēku dzīvību. Bet Branko, Slobodans un Mūjo patlaban kalpo par labās vēsts pilnas slodzes sludinātājiem vienā un tajā pašā Jehovas liecinieku draudzē. Viņi ir pārvarējuši etniskās un rasu nesaskaņas un tagad tiecas pēc miera, pakļaujoties Radītājam — Jehovam.

Taču kas ir izraisījis šādas pārmaiņas? Tā ir šo cilvēku mīlestība pret Jehovu, cieņa pret Bībeli un dedzīga vēlēšanās izmantot Bībeles patiesību dzīvē. Kā teikts Svētajos rakstos, ”Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs.. un ir domu un sirds prāta tiesnesis”. (Ebrejiem 4:12.)

[Zemsvītras piezīme]