Kontrabanda — 90. gadu Eiropas sērga

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA VĀCIJĀ

Ātrgaitas kuteris traucas no Ziemeļāfrikas krasta Gibraltāra virzienā; automašīna ar dzīvojamo piekabi atstāj Poliju un dodas uz rietumiem; kravas mašīna no Bulgārijas brauc uz Ziemeļeiropu; lidmašīna izlido no Maskavas, lai dotos uz Minheni. Kas kopīgs šiem transporta līdzekļiem? Tie visi tiek izmantoti kontrabandai.

KONTRABANDA ir slepena preču vai citu vērtību pārgādāšana pāri valsts vai kāda reģiona robežai, izvairoties no varas iestāžu kontroles, — vai nu tāpēc, ka šo preču ievešana vai izvešana ir aizliegta, vai arī tāpēc, lai nebūtu jāmaksā nodokļi. Kontrabanda Eiropā pastāv vismaz kopš 14. gadsimta. Šī nelegālā nodarbošanās ir bijusi tik izplatīta, ka daudzu tautu folklorā ir pazīstami romantiski nostāsti par kontrabandistiem un daži no viņiem pat ir kļuvuši par populāriem varoņiem.

Kontrabanda ir nelikumīga un lielākoties kaitīga, kaut gan ir bijuši arī tādi gadījumi, kad slepena preču ievešana ir sekmējusi kaut ko labu. Piemēram, 16. gadsimtā Anglijā slepus tika ievesti šajā valstī aizliegtā Viljama Tindala Bībeles tulkojuma eksemplāri. Savukārt 1940. gadā, kad Vācijas karaspēks okupēja Franciju, kontrabandisti, kas lieliski pārzināja Normandijas ceļus un takas, kļuva par ”labākajiem [franču] pretošanās kustības apgādniekiem”, raksta žurnāls GEO.

Tagad, pusgadsimtu vēlāk, kontrabanda sit augstu vilni, un tā nav nekāda svētība, bet gan īsta sērga. Eiropa ir kļuvusi, kā rakstīts vācu laikrakstā Süddeutsche Zeitung, par ”kontrabandistu paradīzi”. Kāpēc ir izveidojusies tāda situācija?

Viens faktors, kas to ir ietekmējis, ir Eiropas Savienības paplašināšanās — 40 gadu laikā tās locekļu skaits ir pieaudzis no 6 līdz 15 valstīma. Līdz ar vīzu režīma atvieglošanu ir kļuvis iespējams daudz brīvāk ceļot no valsts uz valsti. Kādas Eiropas valsts iedzīvotājs atzīmēja: ”Pirms trīsdesmit gadiem uz katras robežas ierēdņi pārbaudīja jūsu dokumentus. Tagad tām pašām robežām var braukt pāri pat neapstājoties.”

Turklāt ir atvērušās Austrumeiropas robežas. Dažas no tām, piemēram, robeža, kas agrāk šķīra divas Vācijas daļas, vispār vairs nepastāv. Tas ir ievērojami atvieglojis tirdzniecību starp valstīm, bet tas ir atvieglojis arī kontrabandu, un organizētā noziedzība nekavējas izmantot jauno situāciju savā labā. Noziedznieku bandas specializējas visdažādāko preču kontrabandā.

Mākslas priekšmetu kontrabanda pēc pasūtījuma

Daudzus gadus, kad Austrumeiropas robežas nebija iespējams brīvi šķērsot, Krievijas mākslas vērtības rietumu kolekcionāriem bija nesasniedzamas. Turpretī tagad, kā raksta The European, šīs bagātības ”izlaupa neticamā kārtā izveidojusies savienība starp Rietumeiropas mākslas galerijām un Krievijas nežēlīgajiem kontrabandistu grupējumiem”. ”Policija uzskata, ka zagtu mākslas priekšmetu kontrabanda [Eiropā] ir kļuvusi par trešo ienesīgāko kriminālo nodarbošanos, atpaliekot tikai no narkotiku kontrabandas un nelegālās ieroču tirdzniecības.”

Mākslas darbu kontrabanda ir kļuvusi par izdevīgu biznesu gan Krievijā, gan citās zemēs. Itālijā divu gadu laikā tika nozagti mākslas priekšmeti vairāk nekā 500 miljonu dolāru vērtībā. Sešdesmit procenti Eiropā nozagto mākslas vērtību galu galā nonāk Londonā, kur ir iespējams atrast pircējus. Daudzi priekšmeti pat tiek ”nozagti pēc negodīgu privāto kolekcionāru pasūtījuma”. Nav brīnums, ka no visām nozagtajām vērtībām tiek atrasti tikai nieka 15 procenti.

Toksiskās vielas — neparasta kontrabanda

Tie kontrabandisti, kas nelegāli transportē mākslas priekšmetus, saņem naudu par kravas nogādāšanu uz kādu valsti, bet ir arī tādi gadījumi, kad kontrabandistiem maksā par to, lai viņi izvestu kaut ko ārā no valsts. Viens tādas kontrabandas piemērs ir toksiskie atkritumi. Bet kāpēc gan kāds ir gatavs uzņemties risku, lai slepus izvestu no valsts indīgus atkritumus? Tāpēc, ka daudzās valstīs ir krasi pieaugušas izmaksas par toksisko atkritumu likvidēšanu likumā noteiktajā kārtībā. Šis faktors, kā arī tas apstāklis, ka drīzumā varbūt tiks noteikti stingrāki vides aizsardzības likumi, rada kārdinājumu izmantot kontrabandistu pakalpojumus un samaksāt viņiem, lai viņi izvestu toksiskos rūpniecības atkritumus no valsts un tiktu no tiem vaļā kaut kur ārzemēs.

Kur beigu beigās nonāk šīs indīgās vielas? Vācijas Federālā noziedzības apkarošanas biroja pētījumi liecina, ka bandas nelegāli izved toksiskos atkritumus — vecus akumulatorus, šķīdinātājus, krāsas, pesticīdus, toksiskus metālus un citas vielas — no rietumu valstīm un izgāž tos tādās zemēs kā Polija, Rumānija un bijušās Padomju Savienības valstis. Tur šīs vielas vēl gadiem ilgi apdraudēs iedzīvotāju veselību.

Cigarešu kontrabanda

Citi noziedzīgi grupējumi specializējas cigarešu kontrabandā. Cigaretes tiek transportētas, piemēram, ātrgaitas kuteros no Ziemeļāfrikas uz Pireneju pussalu un automašīnās no Polijas uz Vāciju. Summas, kas apgrozās šajos darījumos, patiešām ir milzīgas. Vācijā nelegālā cigarešu tirdzniecība nesamaksāto nodokļu dēļ nodara valstij zaudējumus ap miljards marku (335 miljoni latu) gadā.

Pēc žurnālā Die Welt publicētajām ziņām, Berlīnes ielās ir apmēram 10 000 tirgotāju, kas piedāvā lētas kontrabandas cigaretes.

Nelegāla cilvēku transportēšana

Vēl viena joma, kurā darbojas organizētā noziedzība, ir nelegāla cilvēku pārvadāšana, kas saistīta ar sevišķi nekrietniem noziegumiem. Maksa par vienas personas nelegālu nogādāšanu Rietumeiropā — iespējams, ar tādu kravas mašīnu, kāda bija pieminēta raksta sākumā, — ir ārkārtīgi augsta. Kā ir aprēķinājis Starptautiskais migrācijas politikas attīstības centrs Vīnē, šī cilvēku ”kontrabanda” ik gadus ienes vairāk nekā 1,1 miljardu dolāru.

Tā kā lielākā daļa nelegālo imigrantu nāk no nabadzīgām valstīm, tikai nedaudzi no viņiem spēj samaksāt saviem vedējiem jau iepriekš. Tāpēc, nokļuvuši Eiropā, šie cilvēki ir spiesti strādāt noziedzīgo bandu labā, lai atmaksātu savu parādu. Tā nelaimīgie imigranti nonāk mūsdienu verdzībā: viņi ir pastāvīgi pakļauti ekspluatācijai un spaidiem, neaizsargāti pret aplaupīšanu un izvarošanu. Daļai imigrantu jāstrādā cigarešu mafijas labā, kā šo noziedzīgo grupējumu nosauca Die Welt, daļa tiek piespiesta nodarboties ar prostitūciju.

Zaudējumi, kas jācieš valstij, kurā ievesti nelegālie imigranti, ir mērāmi ne tikai nesamaksātajos nodokļos. Konkurējošās bandas sīvi karo savā starpā, un laikrakstā Süddeutsche Zeitung, raksturojot šo noziedzīgo grupējumu cīņu, bija teikts, ka tā ir ”neiedomājami nežēlīga”. Skaitļi ir pietiekami daiļrunīgi paši par sevi: kādreizējās Austrumvācijas teritorijā četru gadu laikā bandas ir izdarījušas 74 slepkavības.

Vislielākais drauds

”No visām neparedzētajām sekām, ko izraisīja Padomju Savienības sabrukums,” bija rakstīts kādā žurnālā, ”vislielākās briesmas, iespējams, rada nelegālā tirdzniecība ar kodolieroču izejvielām.” Radioaktīvās vielas, domājams, tiek transportētas no Krievijas uz Vāciju, un tā šī bīstamā ”noplūde” izvēršas ”par visas pasaules, bet jo īpaši Vācijas, problēmu”.

Piemēram, var atcerēties sākumā pieminēto lidmašīnu, kas lidoja no Maskavas uz Minheni. Pēc nosēšanās Minhenē atklājās, ka viens no pasažieriem savā portfelī ved radioaktīvu vielu — plutoniju. Tā kā plutonijs ir ļoti indīgs un tam ir kancerogēna iedarbība, piesārņojuma gadījumā Minhene un tās iedzīvotāji būtu nopietni apdraudēti.

1996. gada sākumā tika arestēts kāds krievu fiziķis, un viņam tika izvirzīta apsūdzība, ka viņš nelegāli izvedis uz ārzemēm vairāk nekā kilogramu radioaktīvu vielu, kas, pēc Süddeutsche Zeitung ziņām, esot ”piemērotas atombumbas izgatavošanai”. Rietumu valstis gluži pamatoti ir nobažījušās. Maskavā notika valstu vadītāju tikšanās, kurā ietekmīgāko industriālo valstu politiķi vienojās par kopīgu rīcības plānu, lai mēģinātu ”novērst kodolieroču izejvielu slepenu izvešanu no bijušās Padomju Savienības un to nonākšanu teroristu vai ”negodīgu valstu” rokās”, bija stāstīts Londonas The Times.

Ņemot vērā šādas briesmas, daudzus cilvēkus uztrauc jautājums: vai starptautiskas vienošanās spēj novērst kontrabandu? Vai valdības, pat ja tās ir godīgas un rīkojas, vislabāko nodomu vadītas, ir spējīgas apturēt organizēto noziedzību? Vai kontrabanda turpinās vērsties plašumā un kļūs arī par jaunā gadu tūkstoša sērgu? Vai tomēr ir kāds iemesls cerēt, ka drīzumā kontrabandistu darbība apsīks?

Kontrabanda — nodarbošanās, kam nav perspektīvas

Pastāv pamatots iemesls ticēt, ka drīz kontrabandai pienāks gals. Tas notiks tāpēc, ka tiks likvidēti tie apstākļi, kas padara kontrabandu iespējamu un vilinošu. Kas tie ir par apstākļiem?

Pirmām kārtām, mūsdienu pasaules nežēlīgā un negodīgā ekonomiskā sistēma ir radījusi netaisnīgu līdzekļu sadalījumu. Dažās zemēs ļaudis dzīvo pārticībā, bet turpat blakus, aiz robežas, valda nabadzība un cilvēkiem trūkst paša nepieciešamākā. Tādos apstākļos kontrabanda kļūst par izdevīgu nodarbošanos. Taču mūsu Radītājs Svētajos rakstos ir apsolījis, ka viņš drīzumā nodibinās tādu sistēmu, kurā ”taisnība mājo”. Tad visas netaisnās ekonomiskās sistēmas izzudīs bez pēdām. (2. Pētera 3:13.)

Otrkārt, tiks likvidētas valstu robežas, jo, valdot debesu Ķēniņa Jēzus Kristus valdībai, visa cilvēce kļūs par vienotu sabiedrību. Kad zemeslodi apdzīvos šāda starptautiska brālība, nebūs vairs nekādu nelegālu imigrantu. Un, tā kā neviens vairs nekaros, nepastāvēs arī kodolkara un radioaktīvā piesārņojuma draudi. Šajā jaunajā sistēmā cilvēce mācīsies saudzīgi izturēties pret apkārtējo vidi. (Psalms 46:9, 10.)

Galvenie iemesli, kāpēc pastāv kontrabanda, ir alkatība, negodīgums un mīlestības trūkums. Tas fakts, ka mūsdienās daudziem cilvēkiem piemīt šīs īpašības, liecina, ka mēs dzīvojam laikā, kas Bībelē nosaukts par ’pēdējām dienām’. (2. Timotejam 3:1—5, LB-65r.) Jehovas taisnīgā jaunā sistēma ir jau tuvu. Mēs visi varam raudzīties nākotnē ar paļāvību, liekot savu cerību nevis uz cilvēku valdībām vai ekonomiskajām sistēmām, bet gan uz Jehovas jauno pasauli.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 13. lpp.]

Citas kontrabandas preces

Reti dzīvnieki. Kāds cilvēks tika pieķerts vedam no Serbijas uz Vāciju retas sugas bruņurupučus. Viņš atzinās, ka piecu gadu laikā slepus izvedis 3000 šādu bruņurupuču, nopelnīdams pusmiljonu marku (170 000 latu). Reto dzīvnieku tirdzniecība lielākoties atrodas profesionālu noziedznieku rokās, un tā vēršas plašumā. ”Melnais tirgus plaukst un zeļ,” atzīmēja kāds muitas ierēdnis. ”Daži kolekcionāri ir gatavi maksāt milzu naudu.”

Viltotas firmas preces. Pusgada laikā muitas darbinieki Frankfurtes (Vācija) lidostā ir konfiscējuši vairāk nekā 50 000 preču, uz kurām ir pazīstamu firmu zīmes. Visas šīs preces — rokas pulksteņi, datorprogrammas, sporta piederumi, saulesbrilles — bija viltojumi.

Automašīnas. Kāda liela automašīnu iznomāšanas kompānija, kas darbojas vienā no Eiropas valstīm, ziņoja, ka piecu gadu laikā automašīnu zādzību skaits pieaudzis par 130 procentiem. Kādā laikrakstā bija aprakstītas metodes, ko lieto ”modernie lielceļa laupītāji”. Viņi iznomā mašīnas, paziņo, ka tās ir nozagtas, un pēc tam kontrabandas ceļā izved tās no valsts.

Krāsainie metāli. Igaunijā, kas kļuvusi par vienu no pasaules kontrabandas centriem, par izdevīgu cenu var iegādāties kobaltu, niķeli, rutēniju un germāniju.

Benzīns un dīzeļdegviela. Laivās pārvadājot kontrabandas benzīnu un dīzeļdegvielu pāri Donavas upei no Rumānijas uz Serbiju, kontrabandisti vienā naktī varēja nopelnīt līdz pat 2500 dolāru. Vidējā mēneša alga šajā reģionā ir apmēram 80 dolāru.