Neveiksmīgā cīņa ar noziedzību

”NOZIEDZĪBU varētu iegrožot vienā paņēmienā, ja vien ikkatrs būtu gatavs papūlēties,” rakstīts Anglijas preses izdevumā Liverpool Daily Post, citējot bijušā municipālās policijas priekšnieka vārdus. Tiešām, ja visi ievērotu likumus, noziedzība izzustu.

Tomēr lielākajā daļā zemju noziedzība vēršas plašumā. Vārdus, kas sacīti pirms tūkstošiem gadu, var teikt arī par mūsdienām: ”Zeme bija Dieva priekšā izvirtusi un pilna varas darbu.” (1. Mozus 6:11.) (Skat. ielogojumu nākamajā lappusē.)

Noziedzība sākas ar sīkumiem

Ja kāds pārkāpj likumu mazsvarīgos jautājumos, palielinās varbūtība, ka viņš to pārkāps arī nopietnākās lietās. Lai šis fakts dziļi iespiestos skolēnu atmiņā, kāda skolotāja bērniem paskaidroja: ”Banku aplaupītāji sāk ar zīmuļu zagšanu skolā.”

Kas vēlāk bieži vien notiek darbavietā? Cilvēki mēdz neierasties darbā, aizbildinādamies ar slimību, un pēc tam saņem pabalstu, kas viņiem nemaz nepienākas. Šāda negodīga rīcība ir daudz izplatītāka, nekā pirmajā brīdī varētu likties. Piemēram, Vācijā no visām darba dienām, kad strādājošie nav ieradušies darbā, par kavēšanas iemeslu norādot slimību, 6 procenti ir trešdienas, 10 procenti — otrdienas, un 16 procenti — ceturtdienas, bet tad seko negaidīts lēciens: 31 procents slimības dēļ kavēto dienu ir pirmdienas, un pirmo vietu ar 37 procentiem ieņem piektdienas. Vai tiešām ļaudis biežāk slimo pirmdienās un piektdienās, jeb vai tā tomēr ir krāpšana?

Kas izdara noziegumus?

Protams, likumpārkāpumiem, ko izdara vienkāršie ļaudis, parasti nav tik plašas atskaņas kā tiem noziegumiem, kurus izdara cilvēki, kam pieder vara. 70. gadu sākumā Amerikas Savienoto Valstu sabiedrību satrieca tik nopietns politisks noziegums, ka vārds, ar kuru apzīmēja šo skandālu, angļu valodā pat ir kļuvis par sugasvārdu.

Saskaņā ar vārdnīcu Barnhart Dictionary of New English, vārds ”Votergeita” nozīmē ’skandāls, īpaši tāds, kas saistīts ar mēģinājumu noslēpt nevēlamu informāciju vai nelikumīgu darbību’.a Tālāk vārdnīcā sacīts: ”Votergeitas lieta ir atstājusi dziļas pēdas 70. gadu valodā. Uz šī vārda pamata radās dažādi jaunvārdi, kā arī ieviesās vārdveidojošais elements -gate, kas tiek lietots, lai apzīmētu skandālu vai korupciju.”

Kopš tā laika dažādi politiski skandāli ir apstiprinājuši, ka noziedzība ir plaši izplatīta pat tajās aprindās, kurām būtu jārāda citiem priekšzīme likumu ievērošanā. Piemēram, Japānā politiskā korupcija bija sasniegusi tādus apjomus, ka 90. gadu sākumā valstī bija jāpieņem jauni likumi, lai pret to cīnītos. 1992. gadā Brazīlijas prezidentam tika izvirzīta apsūdzība korupcijā, un iznākumā viņš zaudēja savu posteni.

Vai nav skaidrāks par skaidru, ka likumpārkāpumi, ko izdara cilvēki, kuriem ir kāda vara pār citiem, piemēram, vecāki, skolotāji un amatpersonas, kam jārūpējas par likumu ievērošanu, veicina kriminālo aktivitāti ļaužu masās?

Ar labiem nodomiem vien ir par maz

Vairākums noteikti piekritīs, ka valdības vēlas izskaust noziedzību. Taču kāds pensionēts ierēdnis, runājot par situāciju savā valstī, sacīja: ”Valdība ir pārāk maz darījusi, lai tiesībaizsardzības sistēma darbotos ātri un efektīvi. Tiesnešu nepietiek, tāpēc ir pārslogoti tie nedaudzie, kas mums ir. Policijai trūkst gan darbinieku, gan tehniskā nodrošinājuma. Reizēm policistiem laikā neizmaksā algu, un tāpēc viņiem rodas liels kārdinājums ņemt kukuļus.”

Itāliešu žurnālā La Civiltà Cattolica izteikta nožēla par ”valsts nevarību organizētās noziedzības priekšā” un turpinājumā piebilsts: ”Jāatzīst, ka tiesībaizsardzības orgāni un tiesas patiešām vēlas cīnīties pret noziedzību, bet ir skaidrs, ka organizēto noziedzību tas nekādi neietekmē; gluži pretēji, tās spēks un vara aug.”

Ar valdību labajiem nodomiem stāties pretī noziedzībai nepārprotami ir par maz. Anita Gradīna, Eiropas komisijas locekle, kas nodarbojas ar imigrācijas un tiesiskajiem jautājumiem, pamatoti atzīmēja: ”Mums nepieciešamas labākas, efektīvākas metodes, kā sadarboties cīņā pret narkotiku kontrabandu un tirdzniecību, cilvēku kontrabandu un nelegālu imigrāciju, organizēto noziedzību, krāpšanu un korupciju.”

Cik cieša ir likuma sargātāju apņēmība labot situāciju?

Daži mēdz apšaubīt, vai varas iestāžu apņēmība cīnīties pret noziedzību ir pietiekami stingra. Kāds bijušais policijas galvenais inspektors atzīmē, ka vismaz publiski itin visi ”nosoda korupciju un ekonomiskos noziegumus”, bet ne visi patiešām vēlas, lai noziedzība un korupcija tiktu izskaustas. Aizvien vairāk cilvēku — un viņu vidū ir arī likuma sargi — acīmredzot uzskata kukuļošanu, krāpšanu un zagšanu par pieņemamiem līdzekļiem, lai tiktu uz augšu.

Kā izteicās kāds muitas ierēdnis, daudzi, ”kas izdara noziegumus, paliek nesodīti”, un tas noteikti ir viens no noziedzības pieauguma iemesliem. Piemēram, kādā Krievijas preses izdevumā bija runāts par ”vieglumu, ar kādu noziedznieki tiek cauri sveikā”. Šajā izdevumā bija sacīts, ka tas, ”šķiet, pamudina vienkāršus ļaudis uz viscietsirdīgākajiem noziegumiem”. Ir tieši tā, kā Bībelē uzrakstīts jau pirms apmēram 3000 gadiem: ”Tā kā tiesu par ļauniem darbiem nespriež tik drīzi, tādēļ cilvēku bērnu sirdis pildās ar drosmi darīt ļaunu.” (Salamans Mācītājs 8:11.)

Nepārspīlējot var teikt, ka valdības cīņā pret noziedzību cieš zaudējumu. Vācu laikrakstā Rheinischer Merkur rakstīts: ”Sabiedrībā ir dziļi iesakņojušās bailes no vardarbīgas noziedzības pieauguma, un tās nevar izkliedēt nedz ierastie partiju ķīviņi, nedz statistikas dati, pēc kuriem situācija it kā nemaz nav tik slikta, kā izskatās.”

Situācija noziedzības jomā drīzāk ir nevis labāka, bet gan sliktāka, nekā izskatās. Tomēr ir pamats raudzīties nākotnē ar optimismu. Tuvojas laiks, kad pasaulē vairs nebūs noziedzības, un jums ir iespējams to pieredzēt. Nākamajā rakstā būs paskaidrots, kāpēc tā var sacīt.

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 6. lpp.]

Daudzi uzskata noziegumu par pieņemamu līdzekli, lai tiktu uz augšu

[Papildmateriāls 5. lpp.]

Zeme ir pilna vardarbības

AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS. ”Industrializētajā pasaulē ASV ir valsts ar visaugstāko vardarbības līmeni. [..] Neviena cita industrializēta valsts šajā ziņā nevar tai līdzināties.” (Time.)

BRAZĪLIJA. ”Protestējot pret kāpjošo vardarbības vilni, simtiem tūkstošu cilvēku piepildīja [Riodežaneiro] centrālās ielas, lai izteiktu bažas un sašutumu par noziedzību, kas padarījusi viņu pilsētu par savu gūstekni.” (International Herald Tribune.)

DIENVIDĀFRIKA. ”Neierobežota un praktiski nekontrolējama vardarbība apdraud ikvienu no mums un visu, ko mēs darām, — un ir nepieciešami kaut kādi radikāli pasākumi.” (The Star.)

FILIPĪNAS. ”Filipīnās sešdesmit procenti ģimeņu apgalvo, ka nejūtas drošībā ne savās mājās, ne uz ielas.” (Asiaweek.)

ĪRIJA. ”Dublinas centrā un nabadzīgākajās rietumu priekšpilsētās ir nostiprinājušies pēc mafijas parauga veidoti noziedzīgi grupējumi. Bandas kļūst aizvien labāk apbruņotas.” (The Economist.)

KRIEVIJA. ”Mafiozas bandas ir pārvērtušas pilsētu, kas padomju laikā bija viena no drošākajām pasaulē, par īstu noziedzības perēkli. [..] ”Es patrulēju jau 17 gadus,” saka policijas leitnants Genādijs Grošikovs, ”bet visā šajā laikā vēl nekad neesmu piedzīvojis, ka Maskavā notiktu tik daudz noziegumu un ka ļaundarības būtu tik briesmīgas.”” (Time.)

ĶĪNA. ”Ķīnā atsāk darboties gangsteri un situācija smago noziegumu jomā, šķiet, ir nekontrolējama. [..] Ķīniešu eksperti apgalvo, ka bandu un ”slepeno organizāciju” skaits palielinās ātrāk, nekā policija spēj tās saskaitīt.” (The New York Times.)

LIELBRITĀNIJA. ”Barjeras, kas atturēja no vardarbības, ir sagruvušas, un nemitīgi palielinās iespēja, ka vardarbība būs pirmais līdzeklis, pie kā ķersies likumpārkāpējs.” (The Independent.)

MEKSIKA. ”Īsā laikā noziegumu skaits ir pieaudzis tik strauji, ka situācija izraisa nopietnu satraukumu.” (The Wall Street Journal.)

NIGĒRIJA. ”Saskaņā ar policijas pārstāvja Frenka Odita kunga vārdiem, ģimenes, baznīcas, mošejas, skolas un klubi nav tikuši galā ar savu uzdevumu atturēt jauniešus no noziegumiem.” (Daily Champion.)

TAIVĀNA. ”Taivānā.. ir vērojams laupīšanu, uzbrukumu un slepkavību skaita pieaugums.. [..] Patiešām, noziedzība pamazām vēršas plašumā un dažos gadījumos pat pārsniedz Rietumu valstu noziedzības līmeni.” (The New York Times.)

VĀCIJA. ”Ceļš no gatavības ķerties pie vardarbības līdz gadījumam, kas pamudina uz varmācīgu rīcību, kļūst aizvien īsāks. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka vardarbība ir kļuvusi par ikdienišķu parādību.” (Rheinischer Merkur.)