Sievietes un viņu darbs pelna atzinību

PIRMS trīstūkstoš gadiem kāds vīrietis, vārdā Lemuēls, sajūsmas pilniem vārdiem aprakstīja prasmīgu sievu. Šo aprakstu var izlasīt Bībelē, Salamana Pamācību grāmatas 31. nodaļā. Sieviete, kuras tikumus viņš cildināja, neapšaubāmi bija ļoti strādīga. Viņa rūpējās par savu ģimeni, tirgojās ar dažādām precēm, pirka un pārdeva zemi, izgatavoja apģērbu saviem mājiniekiem un strādāja uz lauka.

Šīs sievietes pūles netika uzskatītas par kaut ko pašsaprotamu. ”Viņas dēli.. daudzina viņu laimīgu esam; viņas vīrs nāk un teic viņu.” Šāda sieva ir īsts dārgums. Bībelē teikts: ”Viņa ir cildenāka nekā visdārgākā pērle.” (Salamana Pamācības 31:10—28.)

Kopš Lemuēla laikiem sievietes uzdevums ir kļuvis vēl sarežģītāks. 20. gadsimta sievietei bieži vien jābūt gan sievai, gan mātei, gan slimnieku kopējai, gan skolotājai, gan maizes pelnītājai, gan lauksaimniecei. Neskaitāmas sievietes pašaizliedzīgi uzupurējas, lai tikai spētu paēdināt savus bērnus. Vai visas šīs sievietes arī nav pelnījušas atzinību un cildinājumu?

Sievietes — maizes pelnītājas

Mūsdienās vairāk sieviešu nekā jebkad agrāk strādā ārpus mājas, lai palīdzētu uzturēt ģimeni, vai arī vienas pašas pelna iztiku visai ģimenei. Grāmatā Women and the World Economic Crisis (”Sievietes un pasaules ekonomiskā krīze”) minēts kāds ziņojums, kurā bija rakstīts: ”Sieviešu darbs neierobežojas tikai ar mājas darbiem. Pasaulē ir samērā maz sieviešu, kas var apgalvot, ka viņas ir ”tikai mājsaimnieces”.” Turklāt sieviešu darbs reti ir aizraujošs. Kaut gan žurnālos un televīzijas ”ziepju operās” sievietes daudzreiz tiek rādītas kā administratīvas darbinieces elegantos birojos, īstenība parasti ir gluži citāda. Lielum lielais vairākums pasaules sieviešu smagi nopūlas garas stundas un saņem niecīgu atalgojumu.

Simtiem miljonu sieviešu strādā lauksaimniecībā: audzē labību, apstrādā nelielus ģimenes zemes gabalus, nodarbojas ar lopkopību. Ar šo darbu, kas bieži ir mazapmaksāts vai vispār neapmaksāts, tiek paēdināta puse pasaules. ”Āfrikā 70 procentus pārtikas saražo sievietes, Āzijā šis skaitlis ir 50—60 procenti, bet Latīņamerikā — 30 procenti,” teikts grāmatā Women and the Environment (”Sievietes un vide”).

Sievietes, kas strādā algotu darbu, parasti nopelna mazāk nekā vīrieši — tāpēc vien, ka viņas ir sievietes. Šī diskriminācija ir sevišķi rūgts kumoss mātei, kas savā ģimenē ir vienīgā maizes pelnītāja, un tādu sieviešu skaits nemitīgi pieaug. Kādā Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojumā teikts, ka Āfrikā, Karību jūras reģionā un Latīņamerikā 30 līdz 50 procentos ģimeņu galvenā apgādniece ir sieviete. Pat ekonomiski attīstītākās zemēs aizvien vairāk sieviešu ir spiestas uzņemties galvenās ģimenes apgādnieces pienākumus.

Šo tendenci pastiprina lauku apvidos valdošā nabadzība, kas raksturīga daudzām jaunattīstības valstīm. Kad vīrs redz, ka viņam pastāvīgi jāizcīna īsta cīņa, lai paēdinātu savu ģimeni, viņš varbūt nolemj doties uz tuvāko pilsētu vai pat uz citu valsti meklēt darbu. Sievu viņš atstāj mājās, lai tā rūpētos par ģimeni. Ja vīram palaimējas atrast darbu, viņš sūta uz mājām naudu. Bet, par spīti viņa labajiem nodomiem, bieži tas neturpinās ilgi. Ģimene, kas palikusi mājās, nereti grimst vēl dziļāk nabadzībā, un tās labklājība turpmāk ir atkarīga no mātes.

Šis process, kas ir kā apburtais loks, trāpīgi ir nosaukts par ”nabadzības feminizāciju”, un miljoniem sieviešu tas uzveļ nepanesami smagu nastu. ”Ja ģimenes galvas pienākumus pilda sieviete (tiek lēsts, ka tāda situācija ir trešajā daļā no visām pasaules ģimenēm), varbūtība, ka ģimene ir nabadzīga, ir daudzreiz lielāka nekā tad, ja galva ir vīrietis, un tādu ģimeņu skaits, kurās vadība jāuzņemas sievietei, pastāvīgi pieaug,” paskaidrots grāmatā Women and Health (”Sievietes un veselība”). Bet, lai cik grūti būtu sagādāt ēdienu, ko likt galdā, tas nepavisam nav vienīgais darbs, ar ko sievietēm jātiek galā.

Mātes un skolotājas

Mātei jārūpējas arī par savu bērnu emocionālo labklājību. No viņas ļoti lielā mērā ir atkarīgs tas, lai bērns iemācītos saprast, kas ir mīlestība un pieķeršanās, — ieaudzināt šo izpratni ir ne mazāk svarīgi kā apmierināt bērna fiziskās vajadzības. Lai bērns varētu izaugt par līdzsvarotu pieaugušo, viņam jāaug sirsnīgā un mierīgā gaisotnē. Arī šajā ziņā mātei ir izšķirīga nozīme.

Grāmatā The Developing Child (”Bērna attīstība”) Helēna Bī raksta: ”Sirsnīgi vecāki gādā par bērnu, izrāda tam savu maigumu, parasti pirmām kārtām domā par bērna vajadzībām, dzīvi interesējas par bērna darbošanos un iejūtīgi un atsaucīgi reaģē uz bērna jūtām.” Gādīgai mātei, kas ar tādu maigumu rūpējusies par bērniem, noteikti būtu jāsaņem no viņiem pateicība. (Salamana Pamācības 23:22.)

Barodamas bērnu ar krūti, daudzas mātes ap savu bērnu jau no pašas dzimšanas rada sirsnīgu gaisotni. Mātes piens ir ārkārtīgi vērtīga dāvana, ko māte var dot jaundzimušajam, — it sevišķi, ja ģimene ir trūcīga. (Skat. ielogojumu 10., 11. lappusē.) Interesanti, ka apustulis Pāvils Bībelē salīdzināja savu sirsnīgo pieķeršanos Tesalonikas kristiešiem ar to, ko jūt ”māte [”zīdītāja”, LB-26], kas lolo savus bērnus”. (1. Tesaloniķiešiem 2:7, 8.)

Māte ne tikai baro un lolo savus bērnus, bet bieži vien ir arī viņu galvenā skolotāja. ”Mans bērns, palieci uzticīgs sava tēva pamācību tevī izveidotajam gara satvaram un nepamet savas mātes mācības!” ieteikts Bībelē, netieši norādot uz mātes milzīgo nozīmi bērnu audzināšanā. (Salamana Pamācības 1:8.) Lielākoties māte vai vecāmāte ir tā, kas pacietīgi māca bērnam runāt, staigāt, darīt mājas darbus un palīdz viņam apgūt neskaitāmas citas iemaņas.

Līdzjūtība, kas tik ļoti vajadzīga

Viena no vērtīgākajām dāvanām, ko sieviete var dot savai ģimenei, ir līdzjūtība. Ja kāds ģimenes loceklis saslimst, māte uzņemas slimnieka kopējas pienākumus, turpinot darīt arī savus parastos darbus. ”Patiesībā lielāko daļu veselības aprūpes pasaulē nodrošina sievietes,” teikts grāmatā Women and Health.

Mātes pašaizliedzība pat var pamudināt viņu mazāk ēst, lai bērniem nebūtu jāpaliek izsalkušiem. Pētnieki ir noskaidrojuši, ka reizēm sievietes pašas uzskata to pārtikas daudzumu, ko viņas apēd, par pietiekamu, lai gan īstenībā viņas cieš no nepietiekama uztura. Viņas ir tik ļoti pieradušas atdot lielāko daļu vīram un bērniem, ka uzskata sevi par pietiekami paēdušām, kamēr vien spēj strādāt.

Sievietes līdzjūtība mēdz izpausties arī rūpēs par apkārtējo vidi. Sievietes uztrauc vides aizsardzības problēmas, jo arī viņas cieš, ja sausuma, tuksnešu izplatīšanās un mežu iznīcināšanas dēļ zeme noplicinās. Kādā Indijas pilsētā sievietes bija sašutušas, kad uzzināja, ka tuvīnajā mežā kāds kokrūpniecības uzņēmums gatavojas nocirst ap 2500 koku. Sievietēm koki bija nepieciešami — tie viņām deva gan pārtiku, gan kurināmo, gan lopbarību. Kad ieradās meža cirtēji, sievietes jau bija priekšā: rokās sadevušās, viņas stāvēja ap kokiem un tos sargāja. ”Ja jūs gribat nocirst kokus, jums papriekšu būs jānocērt mūsu galvas,” sievietes teica cirtējiem. Mežs tika izglābts.

”Teiciet viņu par viņas roku augļiem”

Būdama gan apgādniece, gan māte, gan skolotāja, gan arī līdzjūtības avots, sieviete, tāpat kā viņas darbs, ir pelnījusi cieņu un atzinību. Gudrais Lemuēls, kas tik cildinoši raksturoja prasmīgu sievu, augstu vērtēja gan sievietes darbu, gan viņas padomu. Bībelē pat sacīts, ka viņa rakstītie vārdi pamatā bija balstīti uz pamācībām, ko viņš bija saņēmis no mātes. (Salamana Pamācības 31:1.) Lemuēls bija pārliecināts, ka rūpīga sieva un māte nekādā ziņā nav uzskatāma par kaut ko pašsaprotamu. ”Teiciet viņu par viņas roku augļiem,” Lemuēls rakstīja. ”Viņas pašas darbi lai viņu.. teic!” (Salamana Pamācības 31:31, LB-26.)

Taču Lemuēla vārdi izsaka kaut ko vairāk nekā tikai cilvēku domas. Tie ir iekļauti Bībelē — Dieva Rakstos. ”Visi šie raksti ir Dieva iedvesti.” (2. Timotejam 3:16, Bībeles 1965. gada izdevuma revidētais teksts.) Šajos vārdos atspoguļojas Visvarenā Dieva viedoklis par sievietēm, jo Dievs ir iedvesmojis šos Bībeles pantus, lai mēs no tiem mācītos.

Dieva iedvesmotajos Rakstos arī teikts, ka vīriem jāgodā savas sievas. (1. Pētera 3:7.) Efeziešiem 5:33 vīri tiek uzrunāti šādiem vārdiem: ”Katram no jums būs savu sievu mīlēt kā sevi pašu.” Savukārt Efeziešiem 5:25 sacīts: ”Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis savu draudzi, pats nododamies viņas labā.” Jā, Kristus tik ļoti mīlēja savus sekotājus, ka bija gatavs nomirt par viņiem. Cik brīnišķīgu pašaizliedzības paraugu viņš rādīja vīriem! Tās normas, kuras Jēzus mācīja citiem un pēc kurām viņš dzīvoja, atspoguļoja Dieva normas, kas aprakstītas Bībelē, lai mēs no tām gūtu labumu.

Bet, kaut arī sievietes tik smagi pūlas un pilda tik dažādus pienākumus, daudzas no viņām tikpat kā nekad nesaņem pelnīto atzinību. Kā viņas jau tagad var uzlabot savu stāvokli? Vai ir kādas izredzes, ka attieksme pret viņām mainīsies? Uz ko sievietes var cerēt nākotnē?

[Papildmateriāls/Attēls 10., 11. lpp.]

Trīs ceļi, kā sieviete var uzlabot savu stāvokli

Izglītība. Pasaulē apmēram 600 miljoni sieviešu ir analfabētes — lielākajai daļai no viņām vispār nav bijis iespējas apmeklēt skolu. Bet, ja arī sievietei trūkst izglītības, tas nenozīmē, ka viņa nevar mācīties patstāvīgi. Tas nav viegli, tomēr daudzām sievietēm ir izdevies gūt labus panākumus. ”Reliģiski iemesli var būt svarīgs stimuls, kas pamudina pieaugušos apgūt prasmi lasīt un rakstīt,” stāstīts grāmatā Women and Literacy (”Sievietes un lasītprasme”). Spēt pašam lasīt Bībeli — tas ir lielisks atalgojums par pūlēm, kas veltītas lasītprasmes apgūšanai. Bet tas nepavisam nav vienīgais labums.

Ja māte prot lasīt un rakstīt, viņa ne tikai iegūst lielākas iespējas uzlabot savu ekonomisko stāvokli, bet arī var iemācīties, kā labāk rūpēties par veselību. Keralas štats Indijā ir spilgts piemērs tam, cik lielu labumu dod lasītprasme. Kaut arī iedzīvotāju ienākumi štatā ir zem vidējā līmeņa, 87 procenti sieviešu tajā prot lasīt un rakstīt. Interesanti, ka zīdaiņu mirstība Keralā ir piecreiz mazāka nekā pārējā Indijā, sievietes mūžs tur vidēji ir par 15 gadiem ilgāks un visas meitenes mācās skolā.

Ja māte ir izglītota, gluži dabiski, viņa mudina mācīties arī savus bērnus, un tam ir ļoti liela nozīme. Meiteņu izglītošana ir ieguldījums, kas vēlāk dod lieliskus augļus. Tas ir visiedarbīgākais veids, kā uzlabot ģimenes veselību un arī pašu sieviešu dzīvi, atzīmēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonda (UNICEF) publikācijā The State of the World’s Children 1991 (”Pasaules bērnu stāvoklis 1991. gadā”). Nav nekādu šaubu: prasme rakstīt un lasīt palīdz sievietei kļūt par labāku māti un apgādnieci.a

Veselība. Ja jūs esat māte, jums jārūpējas par sevi, it īpaši grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā. Varbūt jums ir iespējams uzlabot savu uzturu? Āfrikā, kā arī Āzijas dienvidu un rietumu daļā gandrīz divām trešdaļām grūtnieču ir klīniski diagnosticējama anēmija. Anēmija ne tikai izsūc spēkus, bet arī palielina risku, ka dzemdībās radīsies sarežģījumi, un tā padara cilvēku uzņēmīgāku pret malāriju. Iespējams, tādi produkti kā gaļa un zivis ir grūti dabūjami vai dārgi, bet varbūt ir pieejamas olas un augļi un dārzeņi, kuros ir daudz dzelzs. Nepieļaujiet, ka aizspriedumi jūs kavētu ēst barojošus ēdienus vai ka vietējie paradumi liegtu jums saņemt pienācīgu daļu no ģimenes pārtikas.b

Zīdīšana nāk par labu gan mātei, gan bērnam. Mātes piens neko nemaksā, un tas ir higiēniskāks un barojošāks par visiem aizstājējiem. Pēc UNICEF aprēķiniem, katru gadu nomirst miljons bērnu, kuru nāvi būtu bijis iespējams novērst, ja mātes pirmos četrus līdz sešus mēnešus būtu barojušas savus mazuļus ar krūti. Protams, ja mātei ir kāda lipīga slimība, ar kuru var inficēties no mātes piena, tad bērns būtu jābaro ar kādu mātes piena aizstājēju.

Ja jūs gatavojat ēst slēgtā telpā uz atklātas liesmas, parūpējieties, lai tur būtu ierīkota pareiza ventilācija. ”Ēdiena gatavošanas laikā radušos dūmu un indīgo gāzu iedarbība varbūt ir nopietnākais darba apstākļu izraisītais drauds cilvēka veselībai, kāds ir zināms mūsdienās,” brīdina grāmata Women and Health.

Nesmēķējiet tabaku, lai kāds būtu sabiedrības spiediens. Jaunattīstības zemēs neatlaidīga cigarešu reklāma vēršas tieši pie sievietēm, cenšoties viņas pārliecināt, ka smēķēt ir smalki. Taču tās ir vistīrākās aplamības. Smēķēšana nodara ļaunumu jūsu bērniem, un tā var jūs nogalināt. Ir aprēķināts, ka ceturtajai daļai smēķētāju paradums lietot tabaku galu galā kļūst par nāves cēloni. Turklāt, kā brīdina eksperti, varbūtība, ka cilvēkam, kas vienreiz pamēģinājis uzsmēķēt, izveidosies atkarība no tabakas, ir ārkārtīgi liela.

Higiēna. Jūsu paraugs un jūsu padomi par higiēnas ievērošanu ir būtisks faktors, kas ietekmē jūsu ģimenes locekļu veselību. Publikācijā Facts for Life (”Dzīvībai svarīgi fakti”) norādītas šādas higiēnas pamatprasības:

• Mazgājiet rokas ar ūdeni un ziepēm pēc jebkuras saskares ar ekskrementiem, kā arī pirms ēšanas un ēdiena gatavošanas. Pieskatiet, lai bērni mazgātu rokas pirms ēšanas.

• Izmantojiet tualeti un uzturiet to tīru, parūpējieties, lai tualetes vieta nebūtu vaļēja. Ja tas nav iespējams, ejiet pēc iespējas tālāk no mājas un ekskrementus tūlīt aprociet. (Salīdzināt 5. Mozus 23:13, 14.)

• Centieties mājsaimniecībā lietot tīru ūdeni. Lai to panāktu, nosedziet akas ar vāku un izmantojiet ūdens nešanai tīrus traukus.

• Ja jums nav pieejams tīrs dzeramais ūdens, vāriet dzeršanai paredzēto ūdeni un pirms lietošanas ļaujiet tam atdzist. Pat ja nevārīts ūdens izskatās tīrs, tas tomēr var būt piesārņots.

• Atcerieties, ka vislielākās briesmas inficēties rada tie pārtikas produkti, kas pirms ēšanas netiek termiski apstrādāti. Produkti, kas netiek ne cepti, ne vārīti, pirms ēšanas jānomazgā un jāēd cik vien iespējams drīz pēc mazgāšanas. Pārējie produkti, īpaši gaļa, rūpīgi jāizcep vai jāizvāra.

• Rūpējieties, lai pārtikas produkti būtu tīri, un neglabājiet tos vaļējus, lai kukaiņi un dzīvnieki nevarētu tos inficēt.

• Sadedziniet vai aprociet mājsaimniecības atkritumus.c

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 8. lpp.]

Rietumu valstīs daudzas sievietes strādā birojos

[Attēls 8., 9. lpp.]

Daudzām sievietēm ir jāstrādā nožēlojamos apstākļos

[Norāde par autortiesībām]

Godo-Foto

[Attēls 9. lpp.]

Mājās mātes ir savu bērnu skolotājas