Dievs vēlas, lai sievietēm tiktu parādīta cieņa

KAD Jēzus bija uz zemes, viņš precīzi atspoguļoja sava debesu Tēva īpašības, attieksmi un rīcību. Viņš teica: ”Es neko nedaru pats pēc sava prāta, bet runāju to, ko Tēvs man ir mācījis. [..] ..es allaž daru to, kas viņam patīk.” (Jāņa 8:28, 29; Kolosiešiem 1:15.) Tātad, noskaidrojot, kā Jēzus izturējās pret sievietēm, mēs sapratīsim, kāda ir paša Dieva attieksme pret viņām un ko viņš no tām sagaida.

Pētot evaņģēlijus, vairāki speciālisti ir nonākuši pie secinājuma, ka Jēzus attieksme pret sievietēm bija krasā pretstatā tā laika uzskatiem. Kāpēc tā var teikt? Un vēl svarīgāks jautājums: vai viņa mācības pozitīvi ietekmē attieksmi pret sievietēm arī mūsdienās?

Kā Jēzus izturējās pret sievietēm

Jēzus neuzskatīja, ka sievietes ir tikai seksuālas iekāres objekti. Pēc dažu jūdu reliģisko vadītāju domām, kontaktēšanās ar pretējo dzimumu bija neizbēgams ceļš uz iekāri. Tā kā sievietes tika uzskatītas par kārdinājuma vaininiecēm, viņām nebija atļauts sabiedriskās vietās sarunāties ar vīriešiem un iziet no mājām ar neaizsegtu seju. Turpretī Jēzus vīriešiem deva padomu kontrolēt savas miesas vēlmes un izturēties pret sievietēm ar cieņu, nevis izolēt tās no sabiedrības. (Mateja 5:28.)

Turklāt Jēzus norādīja: ”Ikviens, kas šķiras no sievas un apprec citu, pārkāpj laulību pret viņu.” (Marka 10:11, 12.) Ar šiem vārdiem viņš atzina par nepareizu rabīnu mācību, kas atļāva vīram šķirties no sievas ”jebkura iemesla dēļ”. (Mateja 19:3, 9.) Doma par to, ka laulības pārkāpšana varētu būt pret sievu lielākajai daļai jūdu bija sveša. Rabīni mācīja, ka vīrs nekad nav vainojams laulības pārkāpšanā — par neuzticīgu vienmēr ir atzīstama sieva. Kādā Bībeles komentārā ir teikts: ”Norādot, ka uz vīru attiecas tās pašas morāles normas kā uz sievu, Jēzus paaugstināja sievietes stāvokli un lika viņas cienīt.”

Jēzus mācību ietekme mūsdienās. Jehovas liecinieku draudžu sapulcēs sievietes var brīvi sarunāties ar vīriešiem. Viņām nav jāuztraucas par uzmācīgiem skatieniem vai pārāk familiāru attieksmi, jo vīriešiem draudzē pret sievietēm jāizturas ”tīri un nevainīgi” un jāņem vērā norādījums, kā tās jāuzrunā: ”vecākas sievietes — kā mātes, jaunākas — kā māsas.” (1. Timotejam 5:1, 2.)

Jēzus atvēlēja laiku, lai mācītu sievietes. Pretstatā izplatītam rabīnu uzskatam, ka sievietēm nav jāiegūst izglītība, Jēzus viņas mācīja un mudināja izteikt savu viedokli. Pozitīvi izsakoties par Marijas vēlmi klausīties un mācīties no viņa, Jēzus parādīja, ka sievietes vieta nav tikai virtuvē. (Lūkas 10:38—42.) Arī Marijas māsa Marta bija mācījusies no Jēzus, kā redzams no viņu abu sarunas, kad bija nomiris Lācars. (Jāņa 11:21—27.)

Jēzum bija svarīgi, ko domā sievietes. Tajā laikā daudzas ebreju sievietes ticēja, ka lielākā laime dzīvē ir dzemdēt dēlu, kas izaudzis būtu krietns cilvēks, vislabāk — pravietis. Kad kāda sieviete pūlī izsaucās: ”Laimīga tā sieviete, kas tevi ir iznēsājusi un zīdījusi!”, Jēzus izmantoja iespēju, lai pavēstītu viņai svarīgu patiesību. (Lūkas 11:27, 28.) Uzsverot, ka patiesas laimes pamatā ir garīgi jautājumi, viņš lika viņai saprast, ka sievietes vērtību nenosaka sabiedrības uzspiestie rāmji. (Jāņa 8:32.)

Jēzus mācību ietekme mūsdienās. Jehovas liecinieku draudžu sapulcēs sievietes var piedalīties ar komentāriem. Par draudzes mācīšanu atbildīgie vīrieši augstu godā pieredzējušas, garīgi nobriedušas sievietes, kuras ”māca labu” gan ar vārdiem, gan ar piemēru. (Titam 2:3.) Tāpat sievietes piedalās godpilna uzdevuma veikšanā — viņas sludina labo vēsti. (Psalms 68:11; sk. arī papildmateriālu 9. lpp. ”Vai apustulis Pāvils aizliedza sievietēm runāt?”.)

Jēzus rūpējās par sievietēm. Bībeles laikos meitas netika vērtētas tikpat augstu kā dēli. To apstiprina Talmudā lasāmie vārdi: ”Laimīgs, kam ir dēli, un bēdas tam, kam dzimst meitas.” Daži vecāki uzskatīja meitu par nevēlamu nastu, jo meitai bija jāsameklē līgavainis, jāsarūpē pūrs, turklāt vecāki nevarēja cerēt uz viņas atbalstu vecumdienās.

Jēzus apliecināja, ka meitenes dzīvība ir tikpat vērtīga kā zēna dzīvība. Viņš piecēla no nāves gan Jaīra meitu, gan atraitnes dēlu. (Marka 5:35, 41, 42; Lūkas 7:11—15.) Izdziedinājis sievieti, kuru ”jau astoņpadsmit gadus vārdzināja ļauns gars”, Jēzus viņu nosauca par ”Ābrahāma meitu”, lietojot izteicienu, kas tikpat kā nav sastopams jūdu autoru darbos. (Lūkas 13:10—16.) Ar šo cieņas pilno un sirsnīgo apzīmējumu Jēzus viņu ne tikai atzina par pilntiesīgu sabiedrības locekli, bet arī norādīja uz viņas lielo ticību. (Lūkas 19:9; Galatiešiem 3:7.)

Jēzus mācību ietekme mūsdienās. Kādas Āzijas tautas sakāmvārds skan: ”Audzināt meitu ir tas pats, kas laistīt kaimiņa dārzu.” Mīloši tēvi kristiešu ģimenēs nepavisam nepiekrīt šiem vārdiem un ar lielu atbildību rūpējas par visiem saviem bērniem — gan meitām, gan dēliem. Kristīgi vecāki gādā par to, lai visi viņu bērni saņemtu pienācīgu izglītību un veselības aprūpi.

Jēzus uzticējās sievietēm. Jūdu tiesās sievietes sniegtā liecība bija līdzvērtīga verga liecībai. Pirmā gadsimta vēsturnieks Josefs Flāvijs rakstīja: ”Lai tiesā neņem par pilnu sieviešu teikto, jo viņu dzimumam ir raksturīga vieglprātība un neprātība.”

Jēzus viedoklis bija pilnīgi pretējs. Tieši sievietes Jēzus izvēlējās par savas augšāmcelšanas lieciniecēm. (Mateja 28:1, 8—10.) Lai gan šīs sievietes bija redzējušas, kā Jēzus mirst un tiek apglabāts, apustuļiem bija grūti noticēt sieviešu teiktajam. (Mateja 27:55, 56, 61; Lūkas 24:10, 11.) Taču augšāmceltais Jēzus, parādoties vispirms sievietēm, apliecināja, ka viņas ir tikpat cienīgas liecināt par viņu kā citi viņa mācekļi. (Apustuļu darbi 1:8, 14.)

Jēzus mācību ietekme mūsdienās. Jehovas liecinieku draudzēs atbildīgie vīrieši ar cieņu izturas pret sievietēm un ņem vērā viņu viedokli. Savukārt ģimenes galvas godā savas sievas, uzmanīgi uzklausot viņu teikto. (1. Pētera 3:7; 1. Mozus 21:12.)

Bībeles principi, kas nāk par labu sievietēm

Ja vīrieši seko Kristus paraugam, sievietes izjūt cieņas pilnu attieksmi un brīvību, kādu Dievs viņām ir paredzējis. (1. Mozus 1:27, 28.) Neuzskatot, ka vīrietis ir pārāks par sievieti, kristīgi vīri vadās pēc Bībeles principiem, kas liek rūpēties par to, lai sieva būtu laimīga. (Efesiešiem 5:28, 29.)

Kad Jeļena sāka studēt Bībeli, vīrs pret viņu izturējās nežēlīgi, bet viņa to klusējot pacieta. Vīrs bija uzaudzis vidē, kur vardarbība un rupja, pat nežēlīga izturēšanās pret sievietēm bija normāla parādība. ”Tas, ko es iemācījos no Bībeles, deva man spēku,” stāsta Jeļena. ”Es uzzināju, ka pastāv kāds, kas mani ļoti mīl un par mani rūpējas. Es arī sapratu, ka, ja mans vīrs sāktu mācīties Bībeli, viņš varbūt mainītu attieksmi pret mani.” Viņas sapnis piepildījās — vīrs sāka mācīties Bībeli un galu galā kristījās, kļūdams par Jehovas liecinieku. ”Viņš kļuva savaldīgs un pacietīgs,” saka Jeļena, ”un mēs iemācījāmies no sirds piedot viens otram.” Kas tika panākts? Viņa turpina: ”Pateicoties Bībeles principiem, tagad es savā ģimenē jūtos vajadzīga un pasargāta.” (Kolosiešiem 3:13, 18, 19.)

Jeļenas gadījums nav vienīgais. Miljoniem sieviešu izjūt prieku un laimi, jo kopā ar saviem vīriem cenšas izmantot Bībeles principus savā laulībā. Viņas jūtas brīvi savu ticības biedru vidū un saņem cieņas pilnu atbalstu. (Jāņa 13:34, 35.)

Kristieši apzinās, ka viņi visi — gan vīrieši, gan sievietes — ir grēcīgi, nepilnīgi cilvēki, Dieva radība, kas ”pakļauta tukšai dzīvei.” Tomēr, tuvojoties savam mīlošajam debesu Tēvam, Dievam Jehovam, viņiem ir cerība tikt ”atbrīvotiem no iznīcības verdzības un iegūt Dieva bērnu cildeno brīvību”. Cik gan brīnišķīgu cerību Dievs dāvā vīriešiem un sievietēm! (Romiešiem 8:20, 21.)