Ko sievietes var gaidīt no nākotnes?
”CILVĒCES vēsture sastāv no nepārtrauktiem pāridarījumiem un apspiešanas, ko sievietes ir pieredzējušas no vīriešiem.” Šie vārdi bija lasāmi Senekafolsas (Ņujorkas štats) Uzskatu deklarācijā, kas tika uzrakstīta Amerikā pirms 150 gadiem, lai protestētu pret netaisnību, kas jācieš sievietēm.
Kopš tā laika nenoliedzami ir bijis vērojams progress, bet, kā sacīts Apvienoto Nāciju Organizācijas publikācijā The World’s Women 1995 (”Pasaules sievietes 1995. gadā”), darāmā vēl ir ārkārtīgi daudz. ”Pārāk bieži sievietes un vīrieši dzīvo dažādās pasaulēs,” teikts šajā izdevumā. ”Viņu pasaules atšķiras gan izglītības un darba iespēju ziņā, gan veselības, personīgās drošības un brīvā laika ziņā.”
Pieaugot šīs situācijas izpratnei, daudzās valstīs ir pieņemti likumi, kas aizsargā sieviešu tiesības. Bet likumi nevar mainīt sirdis, kur meklējamas netaisnības un aizspriedumu saknes. Piemēram, padomāsim par mazgadīgo prostitūtu nožēlojamo stāvokli. Newsweek par šo starptautisko kauna traipu bija rakstīts: ”Likumi, kas tiek izdoti ar mērķi apturēt bērnu seksuālu izmantošanu, ir labi domāti, bet bieži vien neefektīvi.” Gluži tāpat likumi paši par sevi nespēj aizkavēt vardarbību. ”Pierādījumi liecina, ka vardarbība pret sievietēm ir problēma, kas izplatīta visā pasaulē,” teikts ziņojumā Human Development Report 1995. ”Lielākā daļa likumu nav piemēroti, lai apturētu šādu vardarbību, — ja nemainīsies pašreizējās kultūras un sociālās vērtības.” (Kursīvs mūsu.)
”Kultūras un sociālo vērtību” pamatā parasti ir dziļi iesakņojušās tradīcijas, kuras mainīt nepavisam nav viegli. ”Tradīcijas liek vīriešiem uzskatīt, ka sievietes ir jāizmanto, nevis jāmīl, ka viņas ir jānostrādina, nevis jāsaudzē,” stāsta kāda sieviete no Tuvajiem Austrumiem. ”Tāpēc sieviete nevar brīvi izteikties, viņai nav nekādu tiesību un tikpat kā nekādu izredžu uzlabot savu stāvokli.”
Kas jāmācās vīriem un tēviem
Darbības platformā, ko 1995. gadā Ķīnas galvaspilsētā Pekinā izvirzīja pasaules sieviešu konference, bija deklarēts, ka vienīgi ar ”tūlītēju un saskaņotu rīcību, kurā piedalītos visi,” var izveidot ”mierīgu, taisnīgu un humānu pasauli”, kurā sievietes tiktu cienītas.
Pārmaiņām, kas padarītu sieviešu dzīvi mierīgāku, taisnīgāku un humānāku, ir jāsākas ģimenē — tām jāsākas no vīriem un tēviem. Jehovas liecinieki ir pārliecināti, ka šajā ziņā izšķirīgs faktors ir bībeliskā izglītība. Viņi ir redzējuši, kā vīrieši, uzzinājuši, ka Dievs prasa, lai tie izturētos pret savām sievām un meitām ar cieņu un iejūtību, ņem vērā šo Dieva prasību un rīkojas saskaņā ar to.
Pedro, kas dzīvo Centrālajā Āfrikā, ir precēts vīrs un četru bērnu tēvs, un tagad viņš izturas pret savu sievu ar iejūtību. Pedro palīdz viņai pieskatīt bērnus un pat pasniedz ēdienu, ja uz maltīti ir ieradušies viesi. Valstī, kur viņš dzīvo, šāda uzmanīga attieksme pret sievu ir ļoti neparasta. Kas ir pamudinājis Pedro novērtēt savu sievu un palīdzēt viņai?
”Kad es sāku studēt Bībeli, es iemācījos divus svarīgus principus attiecībā uz to, kādam jābūt vīram,” Pedro paskaidro. ”Tie ir ļoti ietekmējuši manu attieksmi pret sievu. Pirmais princips lasāms 1. Pētera 3:7, kur sacīts, ka vīram jāgodā sava sieva ’kā vājāks radījums’. Otrais atrodams Efeziešiem 5:28, 29, kur rakstīts, ka vīram jāizturas pret savu sievu ’kā pret savu miesu’. Kopš es sekoju šiem padomiem, mēs esam kļuvuši daudz tuvāki viens otram. Mums, vīriešiem, Dieva padoms jāvērtē augstāk par vietējām paražām.”
Maikls no Rietumāfrikas atzīst, ka pirms tam, kad viņš sāka studēt Bībeli ar lieciniekiem, viņš slikti izturējās pret savu sievu. ”Es pat mēdzu viņu sist, kad biju dusmīgs,” Maikls stāsta. ”Bet Bībele man iemācīja, ka man jāmaina sava attieksme. Tagad es ļoti pūlos savaldīt savu straujo dabu un mīlēt sievu kā savu paša miesu, un tā mēs abi esam kļuvuši daudz laimīgāki.” (Kolosiešiem 3:9, 10, 19.) Maikla sieva Komforta viņam pievienojas: ”Tagad Maikls izrāda man lielāku cieņu un pieķeršanos, nekā vairākums vīru pie mums ir paraduši izrādīt savām sievām. Mēs varam izrunāties par savām problēmām un darboties vienoti.”
Pedro un Maikls iemācījās cienīt un lolot savas sievas, jo viņi nopietni ņēma vērā Dieva Rakstu mācības, kas liek skaidri saprast, ka netaisnīga izturēšanās pret sievietēm izraisa dziļu nepatiku mūsu Radītājā.
Dieva rūpes par sievietēm
Sievietēm un viņu labklājībai vienmēr ir bijusi liela nozīme Dieva acīs. Pēc pirmo cilvēku sacelšanās Dievs viņiem pateica, ka šī notikuma seku, nepilnības, izpausme būs vīrieša ’valdīšana’ pār sievieti, taču tas nekad nebija bijis Dieva nodoms. (1. Mozus 3:16.) Viņš bija radījis Ievu par Ādama ”palīgu” un biedru. (1. Mozus 2:18.) Senajiem izraēliešiem dotajā Mozus bauslībā Jehova īpaši nosodīja sliktu izturēšanos pret atraitnēm un mācīja izraēliešiem būt pret viņām laipniem un izpalīdzīgiem. (2. Mozus 22:21; 5. Mozus 14:28, 29; 24:17—22.)
Jēzus, sekodams sava debesu Tēva paraugam, neievēroja tolaik plaši izplatītās tradīcijas, kas pazemoja sievietes. Viņš runāja ar sievietēm laipni, pat ja tām bija slikta reputācija. (Lūkas 7:44—50.) Vēl vairāk: Jēzus labprāt palīdzēja sievietēm, kam bija veselības problēmas. (Lūkas 8:43—48.) Reiz, kad viņš redzēja kādu atraitni, kas sēroja par sava vienīgā dēla nāvi, viņš tūlīt pat piegāja pie bēru gājiena un atdzīvināja mirušo jaunekli. (Lūkas 7:11—15.)
Sievietes bija starp Jēzus agrīnajiem mācekļiem, un viņas bija pirmās, kas redzēja augšāmcelto Jēzu. Bībelē ar lielu atzinību stāstīts par tādām sievietēm kā Lidija, Stirna un Priska, kas rādījušas paraugu ar savu viesmīlību, līdzjūtību un drosmi. (Apustuļu darbi 9:36—41; 16:14, 15; Romiešiem 16:3, 4.) Agrīnie kristieši tika mācīti cienīt sievietes. Apustulis Pāvils norādīja Timotejam, savam biedram misionāra kalpošanā, ka viņam jāizturas ’pret vecākām sievām kā pret mātēm, pret jaunākām — kā pret māsām visā šķīstībā’. (1. Timotejam 5:2.)
Sievietes, kas ieguvušas cieņu
Ja jūs esat kristietis, arī jūs parādīsiet sievietēm tādu cieņu. Jūs nekad neizmantosiet tradīcijas par aizbildinājumu, lai izturētos pret viņām slikti. Turklāt cieņas pilna attieksme pret sievietēm var dot daiļrunīgu liecību par jūsu ticību. (Mateja 5:16.) Kāda jauna afrikāniete, vārdā Salima, stāsta, kādu labumu viņa guva, redzot, kā kristīgie principi tiek izmantoti dzīvē:
”Es uzaugu tādā vietā, kur ar sievietēm un meitenēm parasti apietas slikti. Mana māte strādāja 16 stundas dienā, bet viss, ko viņa par to saņēma, bija sūdzības, ja kaut kas bija palicis nepadarīts. Vēl ļaunāk bija tas, ka tēvs viņu sita, kad bija piedzēries. Citām sievietēm mūsu pusē klājās tikpat grūti. Bet es zināju, ka tāda apiešanās ir nepareiza — tā padarīja mūsu dzīvi tik bezcerīgu un nelaimīgu. Taču likās, ka tur nekā nevar darīt.
Pusaudzes gados es sāku studēt Bībeli ar Jehovas lieciniekiem. Mani dziļi iespaidoja apustuļa Pētera vārdi, ka sievietes ir jāgodā, bet es domāju: ”Maz ticams, ka ļaudis paklausīs šim padomam, — it īpaši, ja ņem vērā mūsu vietējās tradīcijas.”
Tomēr, kad es aizgāju uz Ķēniņvalsts zāli, kur notiek liecinieku sapulces, gan vīrieši, gan sievietes izturējās pret mani laipni. Vēl pārsteidzošāk bija tas, ka vīrieši, kam bija sievas, patiešām ļoti rūpējās par viņām. Vēlāk, kad es labāk iepazinos ar šiem cilvēkiem, es sapratu, ka tāda rīcība tiek gaidīta no visiem lieciniekiem. Kaut gan daži vīrieši bija nākuši no tādas pašas vides kā es, tagad viņi izturējās pret sievietēm ar cieņu. Manī radās vēlēšanās piederēt pie šīs lielās ģimenes.”
Pilnīgs atrisinājums
Salimas pamanītā cieņas pilnā attieksme nebija nejauša. To bija palīdzējusi attīstīt uz Dieva Rakstiem balstīta mācību programma, kas māca cilvēkiem atzinīgi novērtēt citam citu, tāpat kā viņus novērtē Dievs. Šis piemērs ļauj saprast, ko ir iespējams panākt jau tagad un kas tiks paveikts uz visas zemeslodes, kad pār to valdīs Dieva Ķēniņvalsts. (Daniēla 2:44; Mateja 6:10.) Šī debesu valdība iznīcinās itin visu netaisnību. Bībele mums apliecina: ”Kad Tu [Jehova] sodi pasauli, tad tās iedzīvotāji mācās taisnību.” (Jesajas 26:9.)
Jau tagad miljoniem cilvēku, mācīdamies taisnību, maina savu domāšanas veidu. Kad visi cilvēki, kas dzīvos uz zemes, būs Dieva Ķēniņvalsts pavalstnieki, šī izglītošana turpināsies uz visas zemeslodes un izbeigs vīriešu despotisko izturēšanos pret sievietēm — Ādama grēka sekas. Jēzus Kristus, Dieva ieceltais Ķēniņš, nepieļaus, ka viņa valdīšanu apēnotu netaisna apiešanās ar sievietēm. Bībelē par Kristus valdīšanu sacīts: ”Viņš glābs nabagu, kas kliedz, cietēju un bēdīgo, kam nav palīga. Viņš apžēlosies par trūcīgo un nabagu un palīdzēs nelaimīgām dvēselēm. No spaidiem un varmācības viņš atpestīs viņu dvēseles.” (Psalms 72:12—14.)
Šajā rakstu sērijā galvenā uzmanība bija veltīta sieviešu problēmām. Bet, protams, arī daudzi vīrieši cieš netaisnīgas apiešanās dēļ. Vēstures gaitā vareni un nežēlīgi vīrieši bieži ir nodarījuši neizsakāmu ļaunumu gan vīriešiem, gan sievietēm, un ir bijušas sievietes, kas ir rīkojušās tāpat. Piemēram, Bībelē minētas tādas nekrietnas sievietes kā Izebele, Atalja un Hērodija, kas izlēja nevainīgu cilvēku asinis. (1. Ķēniņu 18:4, 13 [”Ahabs”, LB-65; ”Izebele”, LB-26]; 2. Laiku 22:10—12; Mateja 14:1—11.)
Tas nozīmē, ka visai cilvēcei ir vajadzīga Dieva jaunā pasaule, pār kuru valdīs viņa Ķēniņvalsts. Šis laiks vairs nav tālu, un, kad tas pienāks, ne sievietēm, ne vīriešiem vairs nebūs jāpieredz diskriminācija vai slikta izturēšanās. Gluži pretēji, tad visi ik dienas varēs ’baudīt mieru papilnam’. (Psalms 37:11.)
[Attēls 13. lpp.]
Vīri kristieši seko Bībeles norādījumiem un ciena un godā savas sievas