Watchtower BIBLIOTEKA ONLINE
Watchtower
BIBLIOTEKA ONLINE
Tetun Dili
Á
  • Á
  • á
  • É
  • é
  • Í
  • í
  • Ó
  • ó
  • Ú
  • ú
  • Ã
  • ã
  • Ç
  • ç
  • Ñ
  • ñ
  • ʼ
  • BÍBLIA
  • LIVRU SIRA
  • REUNIAUN SIRA
  • es26 p. 77-87
  • Agostu

La iha video neʼebé bele loke.

Deskulpa, la bele loke vídeo.

  • Agostu
  • Buka-hatene Didiʼak Eskritura Loron-loron—2026
  • Subtítulu
  • Sábadu, 1 Agostu
  • Domingu, 2 Agostu
  • Segunda, 3 Agostu
  • Tersa, 4 Agostu
  • Kuarta, 5 Agostu
  • Kinta, 6 Agostu
  • Sesta, 7 Agostu
  • Sábadu, 8 Agostu
  • Domingu, 9 Agostu
  • Segunda, 10 Agostu
  • Tersa, 11 Agostu
  • Kuarta, 12 Agostu
  • Kinta, 13 Agostu
  • Sesta, 14 Agostu
  • Sábadu, 15 Agostu
  • Domingu, 16 Agostu
  • Segunda, 17 Agostu
  • Tersa, 18 Agostu
  • Kuarta, 19 Agostu
  • Kinta, 20 Agostu
  • Sesta, 21 Agostu
  • Sábadu, 22 Agostu
  • Domingu, 23 Agostu
  • Segunda, 24 Agostu
  • Tersa, 25 Agostu
  • Kuarta, 26 Agostu
  • Kinta, 27 Agostu
  • Sesta, 28 Agostu
  • Sábadu, 29 Agostu
  • Domingu, 30 Agostu
  • Segunda, 31 Agostu
Buka-hatene Didiʼak Eskritura Loron-loron—2026
es26 p. 77-87

Agostu

Sábadu, 1 Agostu

Iha tempu neʼebá sei mosu terus boot. Husi mundu hahú toʼo agora seidauk mosu terus hanesan neʼe.—Mt 24:21.

Ita harohan katak ema barak sei rona ba ita-nia avizu no deside atu serbí Jeová hamutuk ho ita agora. Maibé, oinsá ho sira neʼebé la rona ba avizu neʼe, inklui ita-nia família neʼebé ita hadomi? Se ema komesa tau fiar ba Jeová bainhira haree Babilónia Boot lakon, karik Jeová sei salva sira. Se nuneʼe, agora mak tempu neʼebé urjente liután atu kontinua fó avizu ba ema. Buat neʼebé ita fó-hatene ba ema agora, karik sira sei hanoin-hetan ida-neʼe iha futuru. (Kompara ho Ezequiel 33:33.) Karik sira sei hanoin fali avizu neʼebé sira rona husi ita, no neʼe sei book sira atu adora Jeová hamutuk ho ita antes la iha tan oportunidade ba sira. Hanesan guarda komarka nian iha Filipe neʼebé troka ninia laran bainhira “rai nakdoko makaʼas”, karik sira balu neʼebé la rona ba avizu agora sei troka sira-nia laran bainhira haree Babilónia Boot lakon.—Após 16:​25-34. w24.05 p. 17 par. 9-10

Domingu, 2 Agostu

Kristu mak Ukun-Fuan nia rohan.—Rom 10:4.

Ita aprende lisaun importante ida tan husi apóstolu Paulo nia karta ba ema Kristaun Ebreu. Sira balu la kontinua sai boot iha dalan espirituál. Loloos sira “presiza fali susubeen hanesan bebé, laʼós ai-han [espirituál] neʼebé ema boot sira han”. (Ebr 5:12) Sira la aprende no la simu buat foun neʼebé Jeová hanorin ba sira liuhusi kongregasaun. (Prov 4:18) Porezemplu, ema Kristaun Judeu barak kontinua halo tuir Moisés nia Ukun-Fuan maski liutiha maizumenus tinan 30 husi tempu neʼebé Ukun-Fuan kumpre liuhusi Kristu nia sakrifísiu. (Tito 1:10) Entaun Paulo koko ajuda sira atu simu lia-loos kleʼan neʼebé nia fó sai ba sira. Paulo nia karta ajuda ema Kristaun sira-neʼe hatene katak dalan foun atu adora Jeová mak diʼak liu no fó aten-brani ba sira atu kontinua haklaken.—Ebr 10:​19-23. w24.04 p. 6 par. 15

Segunda, 3 Agostu

Maromak sei fó moris-hiʼas ba ema neʼebé hatudu hahalok loos no mós ema neʼebé hatudu hahalok la loos.—Após 24:15.

Husi tempu neʼebé Adão, Eva, no Satanás hahú kontra Maromak Jeová, ema millaun ba millaun mak mate. Saida mak esperansa ba ema mate? Ema naʼin-144.000 husi Kristu nia dixípulu neʼebé laran-metin sei hetan moris-hiʼas ba lalehan atu moris ba nafatin. (Apok 14:1) No ema barak neʼebé laran-metin no hadomi Jeová sei inklui iha “ema neʼebé hatudu hahalok loos” no sei hetan moris-hiʼas iha rai. Se sira kontinua hatudu laran-metin durante Kristu nia Ukun ba Tinan Rihun Ida no mós durante koko ba dala ikus, sira bele moris ba nafatin. (Dan 12:13; Ebr 12:1) No durante Kristu nia Ukun ba Tinan Rihun Ida, “ema neʼebé hatudu hahalok la loos”, inklui sira neʼebé seidauk serbí Jeová ka “hatudu hahalok aat”, sei hetan oportunidade atu troka sira-nia hahalok no serbí Jeová. (João 5:29; Lc 23:​42, 43) Maibé ema balu uluk hatudu hahalok neʼebé aat tebes, tan neʼe nia deside atu la fó moris-hiʼas ba sira.—Lc 12:​4, 5. w24.05 p. 2 par. 3; p. 5 par. 15; p. 6 par. 17

Tersa, 4 Agostu

Sira respeitu haʼu ho ibun-tutun deʼit, maibé sira-nia laran dook husi haʼu.—Isa 29:13.

Ema neʼebé hakarak Jeová simu, nia presiza “hanoin kona-ba lia-loos iha ninia laran”. (Sal 15:2) Neʼe laʼós deʼit katak ita la bosok. Jeová hakarak ita atu hatudu laran-moos iha buat hotu. (Ebr 13:18) Neʼe importante tanba “Jeová hakribi ema neʼebé laran-makerek, maibé nia sai belun neʼebé besik ho ema laran-loos”. (Prov 3:32) Ema neʼebé “hanoin kona-ba lia-loos iha ninia laran”, la finje atu halo tuir Maromak iha ema seluk nia oin no tuirmai halo hahalok kontra kuandu mesamesak. Sira hasees an husi hahalok laran-makerek. Ema neʼebé laran-makerek karik komesa hanoin katak Jeová nia ukun-fuan balu mak la matenek. (Tgo 1:​5-8) No se sira hanoin katak ukun-fuan ruma ladún importante, karik sira deside atu la halo tuir ida-neʼe. Tuirmai, se sira la hetan konsekuénsia husi sira-nia hahalok kontra, karik sira sei brani atu halo buat neʼebé aat liután, no Maromak sei la simu sira-nia adorasaun. (Ecle 8:11) Maibé ita hakarak hatudu hahalok onestu iha situasaun hotu. w24.06 p. 10 par. 7-8

Kuarta, 5 Agostu

Hamriik metin bá, hodi kesi metin sintu lia-loos nian iha imi-nia knotak.—Éf 6:14.

Jeová nia povu hadomi lia-loos neʼebé mai husi Bíblia. Ita-nia fiar bazeia ba ida-neʼe. (Rom 10:17) Ita mós fiar katak Jeová harii kongregasaun Kristaun “nuʼudar ai-riin no fundasaun ba lia-loos”. (1 Tim 3:15) Satanás hakarak tebes atu halo ita lakon ita-nia fiar ba Bíblia ka matadalan neʼebé ita simu husi Maromak nia organizasaun. (Éf 4:14) Lakleur tan Diabu sei uza lia-bosok no informasaun falsu atu book nasaun sira hodi kontra Jeová. (Apok 16:​13, 14) Ita mós hatene katak Satanás sei hakaʼas an liután atu lohi Jeová nia povu. (Apok 12:9) Tan neʼe, importante ba ita atu treinu ita-nia an hodi hatene diferensa entre lia-loos no informasaun falsu, no atu halo tuir lia-loos. (Rom 6:17; 1 Ped 1:22) Neʼe mak buat neʼebé importante atu bele moris liu terus boot! w24.07 p. 8 par. 1-3

Kinta, 6 Agostu

Mandamentu neʼebé haʼu fó sai ba imi ohin mak laʼós buat neʼebé susar liu ba imi, ka dook liu husi imi.—Deut 30:11.

Bainhira Jeová fó Ukun-Fuan ba nasaun Izraél, nia halo aliansa ida ho sira. Se sira halo tuir Jeová nia mandamentu, nia sei proteje no haraik bensaun ba sira. Maibé se sira kontra hasoru nia, porezemplu, hodi hili atu adora fali maromak falsu, nia sei la haraik bensaun ba sira no sira sei hasoru susar. Maibé neʼe la dehan katak Jeová husik ona sira. Sira bele ‘fila fali ba Jeová, sira-nia Maromak, no rona ba ninia liafuan’. (Deut 30:​1-3, 17-20) Neʼe katak sira bele arrepende sala. Se sira halo nuneʼe, Jeová sei hakbesik no haraik fali bensaun ba sira. Povu Izraél kontra beibeik Jeová. Rezultadu mak sira hasoru susar. Maibé Jeová kontinua koko ajuda sira atu serbí fali nia. Nia haruka beibeik profeta sira atu book povu Izraél arrepende sala no fila fali ba nia.—2 Reis 17:​13, 14. w24.08 p. 9 par. 4-5

Sesta, 7 Agostu

Ema hahú fó-terus boot ba kongregasaun iha Jeruzalein.—Após 8:1.

Depois Jesus mate iha tinan 33 EC, ema Kristaun iha Jeruzalein no Judeia hasoru susar oioin. Lakleur depois kongregasaun Kristaun hahú, ema komesa fó-terus makaʼas ba sira. Maizumenus tinan 20 liu tiha, sira mós hasoru problema ekonomia no rai-hamlaha. (Após 11:​27-30) Maibé, maizumenus tinan 61 EC, ema Kristaun tama ba tempu dame nian. Durante tempu neʼe, Jeová dirije apóstolu Paulo atu hakerek karta ba sira. Konsellu husi karta neʼe ajuda sira prepara an ba buat neʼebé sei akontese. Ema Kristaun Ebreu iha Judeia simu karta iha tempu neʼebé loos tanba lakleur tan tempu dame nian sei remata. Paulo nia konsellu bele ajuda sira atu tahan durante susar boot neʼebé sira sei hasoru. w24.09 p. 8 par. 1-2

Sábadu, 8 Agostu

Sira sai ona ajuda-naʼin neʼebé fó kmaan duni mai haʼu.—Kol 4:11.

Bainhira ita hasoru susar, dalan ida neʼebé Jeová hatudu sai ninia domin mak liuhusi irmaun-irmán sira. Sira bele fó kmaan mai ita hodi rona ba ita, ka apoia ita hodi gasta tempu hamutuk. Karik sira bele hametin ita hodi hatudu eskritura ruma ka halo orasaun ho ita. (Rom 15:4) Dala ruma irmaun-irmán sira bele fó-hanoin ita kona-ba Jeová nia hanoin no ajuda ita atu kontinua tahan. Sira mós bele ajuda ita iha dalan seluk tan atu bele sente kmaan, porezemplu prepara hahán ba ita. Atu bele simu ajuda husi irmaun-irmán sira, karik Ita presiza husu kona-ba neʼe. (Prov 17:17) Karik sira la hatene saida mak Ita sente ka saida mak Ita presiza. (Prov 14:10) Entaun, Ita bele fó sai ida-neʼe ba maluk neʼebé maduru hodi sira bele hatene oinsá atu ajuda Ita. Karik Ita mós bele koʼalia ho katuas ida ka rua neʼebé Ita sente besik. Irmán balu sente kontente atu koʼalia ho irmán seluk neʼebé maduru. w24.10 p. 10 par. 15-16

Domingu, 9 Agostu

Ema hotu neʼebé simu Oan-Mane no hatudu fiar ba nia [sei ] hetan moris rohan-laek.—João 6:40.

Ema barak koko atu halo ezersísiu no han ai-han neʼebé saudavel atu bele iha saúde diʼak no moris naruk. Maski nuneʼe, sira la espera atu bele moris ba nafatin. Sira hanoin katak imposivel atu ema bele moris ba nafatin. Maibé Jesus hatete katak ema bele hetan “moris rohan-laek”, hanesan temi iha João 3:16 no 5:24. Loron ida, Jesus halo milagre hodi fahe paun no ikan ba ema-lubun. Neʼe halo ema barak hakfodak, maibé buat neʼebé nia hatete iha loron tuirmai halo ema hakfodak liután. Ema-lubun laʼo tuir Jesus toʼo Kafarnaum, no besik iha Tasi Galileia, nia hatete ba sira katak ema bele hetan moris-hiʼas no moris rohan-laek. (João 6:​39, 40) Jesus nia liafuan hatudu katak ema neʼebé mate ona sei hetan moris-hiʼas. No Ita, Ita-nia família, no belun sira bele moris ba nafatin. w24.12 p. 8 par. 1-2

Segunda, 10 Agostu

Imi laʼen sira, . . . hatudu respeitu ba sira tanba feto sira fraku liu imi, hanesan vazu neʼebé fraku.—1 Ped 3:7.

Relatóriu ida husi Organizasaun Saúde Mundiál fó sai katak laʼen barak trata aat sira-nia feen iha dalan fíziku, emosaun, no liafuan. Karik laʼen neʼebé halo hanesan neʼe trata sira-nia feen ho respeitu iha ema seluk nia oin, maibé iha uma sira la halo ida-neʼe. Tanbasá mak laʼen balu trata aat sira-nia feen? Karik sira sai boot iha família neʼebé aman gosta halo violénsia, tan neʼe sira hanoin katak neʼe mak normál. Mane balu sente katak se nia trata aat ninia feen, neʼe sei halo feen rekoñese katak laʼen mak domina iha uma laran. Mane seluk fali la hatene kontrola sira-nia emosaun, inklui sentimentu hirus. Iha mós mane neʼebé haree beibeik pornografia, no neʼe halo sira iha hanoin la loos kona-ba feto no mós relasaun seksuál. Relatóriu ida hatete katak impaktu husi COVID-19 halo problema sira-neʼe sai aat liután. Klaru katak neʼe labele sai razaun ba laʼen atu trata aat sira-nia feen. w25.01 p. 8 par. 2-3

Tersa, 11 Agostu

Tanba Kristu hetan terus iha isin, imi mós prepara imi-nia an bá ho hanoin neʼebé hanesan Kristu nian.—1 Ped 4:1.

“Imi tenke hadomi Jeová, imi-nia Maromak, ho imi-nia laran tomak, ho imi-nia moris tomak, ho imi-nia kbiit tomak no ho imi-nia neon tomak.” (Lc 10:27) Jesus hatete katak neʼe mak mandamentu neʼebé importante liu iha Moisés nia Ukun-Fuan. Ita-nia domin ba Jeová envolve ita-nia laran, neʼe inklui ita-nia hakarak, sentimentu, no emosaun. Neʼe mós envolve ita-nia moris, kbiit, no neon, inklui dalan neʼebé ita hanoin. Klaru katak ita nunka bele komprende Jeová nia hanoin iha dalan kompletu, maibé ita presiza hakaʼas an atu iha hanoin hanesan Jeová nia hanoin. Ita bele halo ida-neʼe hodi estuda “Kristu nia hanoin” tanba Kristu haleno ninia Aman nia hanoin iha dalan neʼebé perfeitu.—1 Kor 2:16. w25.03 p. 8 par. 1

Kuarta, 12 Agostu

Liuhusi ninia Oan-Mane nia raan neʼebé sosa fali ita, ita sai livre ona, neʼe katak ita-nia sala sira hetan perdua, tanba Maromak nia laran-diʼak neʼebé boot.—Éf 1:7.

Jesus mak perfeitu hanesan ho Adão antes Adão halo sala. (1 Kor 15:45) Tan neʼe, liuhusi Jesus nia mate, nia bele selu fali buat neʼebé Adão halo lakon. (Rom 5:19) Tan neʼe Jesus sai nuʼudar “Adão neʼebé ikus”. La presiza tan ema perfeitu ida atu mai hodi selu fali buat neʼebé Adão halo lakon. Jesus mate “dala ida deʼit ba nafatin”. (Ebr 7:27; 10:12) Saida mak diferente entre arranju hamoos sala no sakrifísiu? Arranju hamoos sala mak buat neʼebé Maromak halo atu ema bele iha fali relasaun diʼak ho nia. Sakrifísiu mak folin neʼebé nia selu atu bele hamoos ita-nia sala. Folin neʼe mak Jesus nia raan neʼebé fakar ba ita-nia diʼak.—Ebr 9:14. w25.02 p. 5 par. 12-13

Kinta, 13 Agostu

Maromak mak laran-metin, no nia sei nunka husik imi atu hetan tentasaun neʼebé liu fali imi-nia kbiit, maibé kuandu imi hasoru tentasaun ruma, nia mós sei hatudu dalan ba imi atu sai, atu nuneʼe imi bele tahan.—1 Kor 10:13.

Se ita haree Jeová nuʼudar Maromak neʼebé moris, neʼe sei ajuda ita atu iha hanoin neʼebé loos kona-ba ita-nia susar sira. Tanbasá? Tanba neʼe sei ajuda ita rekoñese katak ita-nia susar sira liga ho asuntu importante entre Jeová no Satanás. Diabu duun katak bainhira ita hasoru susar, ita sei husik hela Jeová. (Job 1:​10, 11; Prov 27:11) Maibé bainhira ita tahan hasoru susar sira ho susesu, ita hatudu katak ita hadomi Jeová no prova katak Diabu mak bosok-teen. Karik Ita hasoru daudaun susar sira hanesan governu kontra, problema ekonomia, ema iha Ita-nia haklaken-fatin la hatudu interese, ka Ita hasoru susar seluk tan. Se nuneʼe, hanoin-hetan katak neʼe mak oportunidade ba Ita atu halo Jeová nia laran kontente. No mós keta haluha katak Jeová sei nunka husik Ita atu hasoru susar neʼebé liu fali Ita-nia kbiit. Nia sei fó Ita forsa atu tahan. w24.06 p. 22 par. 9

Sesta, 14 Agostu

Ema ida-idak hetan koko liuhusi ninia hakarak rasik neʼebé dada nia no tenta nia.—Tgo 1:14.

Ita rasik hatene ka lae, iha situasaun saida deʼit mak fasil ba Ita atu monu ba tentasaun? Se Ita la rekoñese Ita rasik nia fraku ka hanoin katak Ita iha ona kbiit atu la monu ba sala, neʼe bele lori perigu ba Ita. (1 João 1:8) Hanoin-hetan, Paulo hatete katak maski “ema espirituál” mós bele monu ba tentasaun se sira la matan-moris nafatin. (Gal 6:​1, nota) Ita presiza buka-hatene kona-ba ita-nia an no rekoñese ita-nia fraku sira neʼebé bele halo ita monu ba sala. (2 Kor 13:5) Bainhira ita hatene ona kona-ba situasaun neʼebé baibain tenta ita, saida mak ita presiza halo? Hametin ita-nia an atu bele luta hasoru tentasaun! Porezemplu, iha Bíblia nia tempu sidade nia parte neʼebé fraku mak ninia portaun sira. Tan neʼe, presiza guarda barak atu hein iha portaun. Nuneʼe mós, ita presiza tau atensaun liu ba ita-nia fraku sira.—1 Kor 9:27. w24.07 p. 15 par. 5-7

Sábadu, 15 Agostu

Kontinua fó fuan iha serbisu diʼak hotu no aumenta imi-nia koñesimentu neʼebé loos kona-ba Maromak.—Kol 1:10.

Serbisu diʼak, neʼebé temi iha eskritura ohin nian, neʼe inklui haklaken liafuan diʼak. Entaun, bainhira ita lee no medita kona-ba Bíblia, ita-nia fiar ba Jeová sai metin liután no ita bele komprende liután tanbasá importante atu haklaken kona-ba Maromak nia Ukun. Atu bele hetan benefísiu husi Bíblia, diʼak atu la ansi kuandu lee, estuda, no medita. Se Ita lee eskritura ruma neʼebé Ita la komprende, keta hakat liu deʼit. Koko atu aprende liután kona-ba eskritura neʼe hodi uza Livru atu ajuda Testemuña ba Jeová buka informasaun no publikasaun seluk tan. Se Ita la estuda ho ansi, Ita sei hametin Ita-nia fiar katak Maromak nia Liafuan mak loos. (1 Tes 5:21) Bainhira Ita-nia fiar sai metin liután, Ita sei sente kontente liután atu koʼalia ba ema seluk kona-ba buat neʼebé Ita aprende ona. w24.04 p. 15 par. 4-5

Domingu, 16 Agostu

Haʼu hakerek ba imi: atu hatene se imi sei fó prova katak imi halo tuir iha buat hotu ka lae.—2 Kor 2:9.

David dehan katak Jeová mak “diʼak no prontu atu fó perdua”. (Sal 86:5) Miqueias hakerek: “Maromak ida-neʼebé mak hanesan Ita-Boot? Ita fó perdua ba sala no la hanoin tan hahalok kontra.” (Miq 7:18) No Isaias hatete: “Ema aat tenke husik ninia dalan no ema laran-aat tenke husik ninia hanoin aat sira; husik nia fila fali ba Jeová, neʼebé sei hatudu laran-sadiʼa ba nia, fila fali ba ita-nia Maromak, tanba Maromak sei fó perdua ho laran-luak.” (Isa 55:7) Atu banati-tuir Jeová, kongregasaun iha Korinto presiza fó perdua ba mane neʼebé arrepende sala, no hatudu katak sira hadomi nia. Hodi halo tuir konsellu neʼe, kongregasaun hatudu katak sira “halo tuir iha buat hotu”. Maski kongregasaun hasai mane neʼe iha fulan balu liubá, maibé se nia arrepende duni ninia sala, kongregasaun la presiza demora atu simu fali nia. w24.08 p. 17-18 par. 12-13

Segunda, 17 Agostu

Maromak sei lori tiha ida no husik hela ida seluk.—Mt 24:40.

Ita moris iha tempu neʼebé importante tebes! Lakleur tan Jesus sei tesi-lia ba ema hotu iha mundu. Jesus fó-hatene ita saida mak sei akontese iha mundu antes nia halaʼo tesi-lia. Nia fó sai “sinál” ba ninia dixípulu kona-ba buat neʼebé sei akontese kuandu nia toʼo ona mai no “mundu neʼe nia rohan mai ona”. (Mt 24:3) Profesia neʼe hakerek iha Mateus kapítulu 24 no 25, no mós iha Marcos 13 no Lucas 21. Jesus uza ai-knanoik tolu nuʼudar avizu atu ajuda ita. Neʼe mak ai-knanoik kona-ba bibi-malae no bibi-timur, feto virjen naʼin-sanulu, no mós osan talentu. Ai-knanoik ida-idak sei ajuda ita atu komprende katak Jesus sei tesi-lia ba ema bazeia ba ema neʼe nia hahalok. w24.09 p. 20 par. 1-2

Tersa, 18 Agostu

Halo buat hotu ho domin.—1 Kor 16:14.

Ezemplu neʼebé diʼak liu hotu mak Jesus Kristu. Buat hotu neʼebé nia halo tanba domin ba Maromak Jeová no ema. Domin book nia atu halo serbisu ho badinas no serbí ema seluk ho haraik an. (Mt 20:28; João 13:​5, 14, 15) Irmaun sira, se Ita-nia motivu mak domin, Jeová sei fó bensaun ba Ita no ajuda Ita kumpre kritéria atu serbí nuʼudar atan ba kongregasaun. (1 Kor 16:14; 1 Ped 5:5) Ema iha mundu baibain admira ho ema neʼebé halo sira-nia an nuʼudar ema importante. Maibé Jeová nia organizasaun la hanesan neʼe. Bainhira irmaun sira banati-tuir Jesus hodi hadomi ema seluk, sira sei la buka oin no lakohi ema seluk haree sira nuʼudar ema neʼebé importante liu. Se ema neʼebé buka oin mak simu knaar iha kongregasaun, karik nia sei la serbí Jeová nia bibi sira ho haraik an. Karik nia sente nia mak ema importante no lakohi halo serbisu kiʼik sira.—João 10:12. w24.11 p. 15 par. 6-7

Kuarta, 19 Agostu

Espíritu santu hili ona imi nuʼudar katuas sira.—Após 20:28.

Kongregasaun hotu iha mundu tomak presiza irmaun barak liután atu serbí “nuʼudar prezente”. (Éf 4:8) Se Ita mak irmaun neʼebé batizmu ona, Ita “iha kbiit atu ajuda” ka lae? (Prov 3:27) Ita bele hakaʼas an atu kumpre kritéria atu serbí nuʼudar atan ba kongregasaun ka lae? Se Ita mak atan kongregasaun, Ita hakaʼas an atu sai katuas kongregasaun ka lae? Ita bele ka lae halo mudansa iha Ita-nia moris hodi bele tuir Eskola ba Haklaken-Naʼin Tempu-Tomak? Eskola neʼe sei treinu ita atu bele halaʼo liután serbisu neʼebé Jesus fó mai ita. Se Ita sente katak Ita seidauk kumpre kritéria, husu Jeová nia espíritu santu atu ajuda Ita kumpre knaar naran deʼit neʼebé Ita iha. (Lc 11:13) Irmaun sira neʼebé Jesus hili “nuʼudar prezente” fó prova duni katak Jesus dirije daudaun ita iha loron ikus sira. (Mt 28:20) Ita agradese tebes tanba iha Liurai ida neʼebé domin, laran-diʼak, hatene ita-nia situasaun, no fó irmaun sira neʼebé kumpre kritéria atu tau matan ita. w24.10 p. 23 par. 16-17

Kinta, 20 Agostu

Ema sei la hanoin tan buat uluk nian.—Isa 65:17.

Oinsá ho buat hotu neʼebé hamosu moras no susar ba Maromak nia povu? Ikusmai, ita sei haluha tiha buat sira-neʼe no buat sira-neʼe hotu sei subar tiha husi Maromak nia oin. (Isa 65:16) Jeová sei halakon ita-nia problema hotu, no ikusmai ita mós sei la hanoin-hetan tan problema sira-neʼe. Ohin loron ita sente laran-hakmatek kuandu ita asiste reuniaun sira, ita sente kalma no la fokus ba buat neʼebé halo ita estrese iha mundu aat neʼe. Ita mós bele ajuda irmaun-irmán sira atu sente hakmatek kuandu ita hatudu domin, ksolok, dame, laran-diʼak, no laran-maus, neʼe mak hahalok sira neʼebé mai husi espíritu santu. (Gal 5:​22, 23) Sai parte ba Maromak nia organizasaun mak bensaun boot ida! Ema neʼebé nafatin sai parte ba paraízu espirituál sei haree Maromak nia promesa kona-ba “lalehan foun no rai foun” sai loos. w24.04 p. 22 par. 9-10

Sesta, 21 Agostu

Ema ida sei tama ba lasu se nia jura ho ansi hodi dehan: “Neʼe mak santu! No tuirmai mak nia foin hanoin didiʼak buat neʼebé nia jura ona.—Prov 20:25.

Maski tempu namora bele lori kontente, maibé neʼe mós hakat importante tanba bele ajuda ita foti desizaun kona-ba kaben. Bainhira noivu no noiva kaben, sira halo juramentu ida iha Jeová nia oin atu hadomi no respeitu malu durante sira-nia moris tomak. Halo juramentu mak buat neʼebé sériu, tan neʼe antes atu halo juramentu, inklui juramentu kaben nian, Ita presiza hanoin didiʼak. Bainhira ema naʼin-rua namora, neʼe fó tempu ba sira atu koñese malu no atu halo desizaun neʼebé diʼak. Dala ruma sira bele deside atu kaben, maibé dala ruma sira bele deside atu hapara sira-nia relasaun. Loloos, la sala se ema neʼebé namora deside atu para, tanba objetivu husi tempu namora mak atu ajuda sira deside kaben ka lae. Tanbasá mak importante atu iha hanoin neʼebé loos kona-ba tempu namora? Bainhira ema klosan ida iha hanoin neʼebé loos kona-ba tempu namora, nia sei la hahú namora ho ema ruma se nia la iha hanoin atu kaben. w24.05 p. 26-27 par. 3-4

Sábadu, 22 Agostu

Keta sai moe . . . haklaken kona-ba ita-nia Naʼi.—2 Tim 1:8.

Dala ruma joven sira sente taʼuk atu defende sira-nia fiar. Karik sira sente moe bainhira sira presiza esplika katak sira la fiar ba teoria evolusaun. Tanbasá? Neʼe tanba mestre sira dala ruma hanorin teoria evolusaun nuʼudar faktu. Se Ita mak inan-aman, oinsá mak Ita bele ajuda Ita-nia oan atu defende ninia fiar ho konfiansa? Hametin Ita-nia oan katak nia la presiza sente moe tanba hatene lia-loos kona-ba kriasaun. Tanbasá? Realidade mak sientista barak mós fiar katak moris la mosu mesak deʼit. Sira haree evidénsia katak iha ida neʼebé matenek mak kria moris neʼebé komplikadu. Rezultadu mak sira la simu teoria evolusaun. Ita-nia oan bele hametin ninia fiar hodi haree ba razaun oioin neʼebé ajuda ona irmaun-irmán barak atu fiar katak iha duni Kriadór ida. w24.12 p. 18 par. 14-15

Domingu, 23 Agostu

Nia haksolok tebetebes iha espíritu santu.—Lc 10:21.

Jesus sempre iha hanoin pozitivu kona-ba haklaken. Neʼe ajuda nia atu kontinua haklaken ho badinas. Porezemplu, bainhira Jesus haklaken ona maizumenus ba tinan ida, nia haree katak ema barak prontu atu simu liafuan diʼak, no nia hatete katak sira mak hanesan toʼos neʼebé prontu ona atu koʼa. (João 4:35) Maizumenus tinan ida liu tiha, nia hatete ba dixípulu sira: “Serbisu koʼa nian boot tebes.” (Mt 9:​37, 38) No liutiha tempu balu, nia énfaze tan: “Serbisu koʼa nian boot tebes . . . Husu Toʼos-Naʼin atu haruka tan ema hodi halo serbisu koʼa nian.” (Lc 10:2) Jesus fiar katak sei iha ema barak neʼebé rona ba liafuan diʼak, no nia haksolok bainhira sira halo nuneʼe. Jesus mós hanorin dixípulu sira atu iha hanoin pozitivu kona-ba mensajen neʼebé sira haklaken tanba neʼe sei ajuda atu mantein sira-nia laran-manas. w25.03 p. 18-19 par. 15-16

Segunda, 24 Agostu

Haʼu-nia Maromak mak haʼu-nia fatuk protesaun.—Sal 94:22.

Jeová mak fatin protesaun. Hanesan fatuk boot bele fó protesaun ba ema husi anin boot, Jeová mós bele proteje ita bainhira ita hasoru susar iha ita-nia moris. Nia halo ita sente seguru no proteje ita husi buat neʼebé bele estraga ita-nia relasaun ho nia. No nia mós promete katak iha futuru, nia sei halakon susar hotu neʼebé halo ita laran-susar no sente la hakmatek. (Eze 34:​25, 26) Dalan ida atu Jeová bele sai nuʼudar ita-nia fatin protesaun mak hodi halo orasaun ba nia. Bainhira ita halo orasaun, Jeová sei fó ita ‘Ninia dame’ neʼebé bele proteje ita-nia neon no laran. (Flp 4:​6, 7) Jeová sempre prontu atu ajuda ita. Ita bele tau fiar ba nia tanba nia mak “Fatuk Boot rohan-laek nian”. (Isa 26:​3, 4) Tanba nia mak Maromak neʼebé sempre iha, nia sei kumpre ninia promesa hotu, rona ita-nia orasaun, no fó ajuda kuandu ita presiza. Ita mós bele sadere ba Jeová tanba nia hatudu laran-metin ba sira neʼebé serbí nia. (2 Sam 22:26) Nia sei nunka haluha buat neʼebé ita halo ona, no nia sei fó kolen mai ita.—Ebr 6:10; 11:6. w24.06 p. 27 par. 4-6

Tersa, 25 Agostu

Proteje bá ó-nia laran, . . . tanba ó-nia moris depende ba ó-nia laran.—Prov 4:23.

Atividade halimar nian neʼebé la diʼak, ransu neʼebé la diʼak, no materializmu bele halo ita-nia laran fahe ba rua. Se ita nota katak iha buat ruma neʼebé komesa halo fraku ita-nia domin ba Jeová, halo kedas buat ruma atu halakon ida-neʼe. (Mt 5:​29, 30) Ita presiza kuidadu atu ita-nia laran la fahe ba rua. Ita bele lohi ita-nia an katak hodi okupadu iha buat espirituál nian, ita la presiza hadook an husi influénsia neʼebé la diʼak. Nuʼudar ilustrasaun, imajina toʼok Ita hela iha área foho neʼebé malirin tebes no anin boot. Bainhira toʼo iha uma, Ita haneruk ahi. Maibé, oinsá se Ita husik odamatan nakloke hela? Klaru katak anin neʼebé malirin sei tama ba uma laran. Pontu mak saida? La toʼo atu simu deʼit ai-han espirituál neʼebé bele ajuda ita atu iha relasaun besik ho Jeová. Ita mós presiza taka odamatan husi influénsia neʼebé la diʼak, atu nuneʼe mundu neʼe nia “anin” malirin, ka hahalok neʼebé la diʼak, la tama iha ita-nia laran no halo ita-nia laran fahe ba rua.—Éf 2:2. w24.07 p. 21 par. 6-7

Kuarta, 26 Agostu

Hadomi nafatin imi-nia inimigu no harohan ba ema neʼebé haterus imi.—Mt 5:44.

Ema trata Jesus iha dalan neʼebé aat no nia sente moras tebes. Susar atu imajina kona-ba terus neʼebé Jesus sente. Maibé, Jesus la husik buat aat manán nia. Duké husu ninia Aman atu fó kastigu ba soldadu sira neʼebé prega nia ba ai-riin, nia hatete: “Aman, perdua sira bá, tanba sira la hatene buat neʼebé sira halo.” (Lc 23:34) Bainhira ita halo orasaun kona-ba ema neʼebé trata aat ita, neʼe bele ajuda ita sente kalma no iha hanoin pozitivu kona-ba ema neʼe. Toʼo mundu neʼe nia rohan, situasaun la justisa bele mosu no afeta ita. Maski hasoru susar naran deʼit, mai ita kontinua halo orasaun hodi husu Jeová nia ajuda. No mai ita halo tuir Jesus nia ezemplu no kontinua aplika Bíblia nia prinsípiu. Hodi halo nuneʼe, ita bele fiar katak Jeová sei haraik bensaun mai ita.—1 Ped 3:​8, 9. w24.11 p. 6 par. 16; p. 7 par. 17, 19

Kinta, 27 Agostu

Ita mak Maromak neʼebé la gosta hahalok aat; ema aat labele sai Ita-nia bainaka.—Sal 5:4.

Jeová laʼós Maromak neʼebé tolera deʼit hahalok hotu. Nia odi hahalok sala. (Sal 5:​4-6) Nia hakarak ita atu halo tuir ninia matadalan neʼebé hakerek iha Bíblia. Klaru, Jeová hatene katak ita mak sala-naʼin, tan neʼe nia la espera ita atu sai perfeitu. (Sal 130:​3, 4) Iha tempu hanesan, nia mós la simu ‘ema aat neʼebé uza sala Ninia laran-diʼak neʼebé boot hodi halo hahalok aat toʼo la sente moe’. (Jud 4) Bíblia hatete katak Maromak sei “halakon ema aat” iha funu Armagedon. (2 Ped 3:7; Apok 16:16) Maski nuneʼe, Jeová lakohi ema ida lakon. Bíblia fó sai ho klaru katak Maromak “hakarak ema hotu atu arrepende sala”. (2 Ped 3:9) Hanesan Jeová, katuas Kristaun sira mós hatudu pasiénsia bainhira koko atu ajuda ema neʼebé halo sala troka ninia hahalok no fila fali ba Jeová. w24.08 p. 26 par. 1-2

Sesta, 28 Agostu

Ita loke Ita-nia liman no halo kontente kriatura hotu neʼebé moris hodi fó buat neʼebé sira hakarak.—Sal 145:16.

Hanesan Jeová, ita mós bele fó ba ema seluk buat neʼebé sira presiza tanba ita hadomi sira. Porezemplu, Ita hatene ka lae irmaun ka irmán ida neʼebé presiza ai-han ka roupa? Jeová bele uza Ita atu ajuda irmaun ka irmán neʼe. Jeová nia povu mós lalais atu ajuda ema seluk iha tempu susar. Porezemplu iha tempu pandemia COVID-19, irmaun-irmán sira fahe ai-han, roupa, no mós sasán seluk tan ba ema neʼebé presiza. Sira barak mós fó kontribuisaun atu apoia serbisu iha mundu tomak. Neʼe ajuda duni irmaun-irmán sira iha mundu tomak neʼebé hasoru dezastre. Sira halo tuir liafuan iha Ebreu 13:16: “Keta haluha atu halo hahalok diʼak no fahe buat neʼebé imi iha ba ema seluk, tanba buat sira-neʼe hanesan sakrifísiu neʼebé halo Maromak kontente tebes.” w24.09 p. 27 par. 6-7

Sábadu, 29 Agostu

Buka-hatene loloos buat sira neʼebé importante liu.—Flp 1:10.

Imajina toʼok Ita buka serbisu atu tau matan ba família. Iha serbisu rua neʼebé Ita bele hili. Antes atu foti desizaun, Ita presiza hanoin didiʼak faktu sira, hanesan serbisu neʼe mak oinsá, ninia oráriu, distánsia, no buat seluk tan. Serbisu rua neʼe la kontra Bíblia. Karik Ita prefere serbisu ida tanba gosta liu serbisu neʼe ka ninia saláriu mak boot liu. Maibé iha buat seluk tan neʼebé Ita presiza hanoin antes foti desizaun. Porezemplu, serbisu neʼe halo susar ba Ita atu tuir reuniaun ka lae? Serbisu neʼe halo Ita la iha tempu atu tau matan ba família nia presiza emosaun no espirituál ka lae? Hodi husu pergunta hanesan neʼe bele ajuda Ita atu tau uluk “buat sira neʼebé importante liu”, neʼe mak Ita-nia adorasaun no família nia presiza, duké rikusoin. Tuirmai, Ita bele foti desizaun neʼebé halo Jeová kontente. w25.01 p. 17 par. 11-13

Domingu, 30 Agostu

Jeová besik ema sira neʼebé laran-kanek.—Sal 34:18.

Maski ema seluk trata aat Ita, Ita bele fiar katak Jeová hadomi no hafolin Ita. Se Ita “laran-triste” ka “neon-susar”, hanoin-hetan katak Jeová haree buat diʼak iha Ita-nia laran no dada Ita ba nia. (João 6:44) Nia sempre prontu ajuda Ita tanba Ita mak folin-boot ba nia. Ita bele aprende kona-ba Jeová nia sentimentu liuhusi Jesus nia ezemplu. Bainhira iha rai, Jesus hatudu laran-diʼak ba ema neʼebé ema seluk la hafolin. (Mt 9:​9-12) Bainhira feto ida neʼebé moras todan kona Jesus nia roupa tanba hakarak hetan kura, Jesus fó kmaan ba nia no gaba ninia fiar. (Mc 5:​25-34) Jesus haleno ninia Aman nia hahalok ho perfeitu. (João 14:9) Tan neʼe, Ita bele fiar katak Jeová hafolin Ita no tau atensaun ba Ita-nia hahalok diʼak, inklui Ita-nia fiar no domin ba nia. w24.10 p. 7 par. 4-5

Segunda, 31 Agostu

Favór ida, halibur haʼu-nia matan-been sira iha Ita-nia bee-fatin husi animál kulit.—Sal 56:8.

Durante David nia moris, nia tahan situasaun susar oioin neʼebé hamonu ninia matan-been. Ema barak odi nia. Ninia família no belun mós la laran-metin ba nia no koko halo aat ba nia. (1 Sam 19:​10, 11; 2 Sam 15:​10-14, 30) Durante situasaun susar, David dehan: “Haʼu halerik toʼo sai kole loos; kalan tomak haʼu-nia matan-been habokon haʼu-nia kama; no haʼu-nia toba-fatin mout ona ho matan-been.” (Sal 6:6) Maski David hasoru susar barak, nia fiar metin katak Jeová hadomi nia. Nia hakerek: “Jeová sei rona ba haʼu-nia lian tanis.” (Sal 6:8) Eskritura ohin nian hatudu katak Jeová hadomi tebes ita no komprende ita-nia sentimentu. David hatete katak neʼe hanesan Jeová halibur ninia matan-been iha bee-fatin husi animál kulit ka hakerek ida-neʼe iha livru ida. David fiar duni katak Jeová haree no hanoin-hetan ninia laran-susar. Nia mós fiar metin katak Aman Jeová laʼós deʼit haree ba susar neʼebé nia hasoru, maibé hatene mós ninia sentimentu. w24.12 p. 22 par. 11-12

    Livru sira iha lian Tetun Dili (1993-2026)
    Log Out
    Log In
    • Tetun Dili
    • Fahe
    • Organiza tuir Ita-nia hakarak
    • Copyright © 2026 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Kondisaun atu Uza
    • Informasaun Privadu
    • Setting kona-ba privasidade
    • JW.ORG
    • Log In
    Fahe