Watchtower BIBLIOTEKA ONLINE
Watchtower
BIBLIOTEKA ONLINE
Tetun Dili
Á
  • Á
  • á
  • É
  • é
  • Í
  • í
  • Ó
  • ó
  • Ú
  • ú
  • Ã
  • ã
  • Ç
  • ç
  • Ñ
  • ñ
  • ʼ
  • BÍBLIA
  • LIVRU SIRA
  • REUNIAUN SIRA
  • es26 p. 47-57
  • Maiu

La iha video neʼebé bele loke.

Deskulpa, la bele loke vídeo.

  • Maiu
  • Buka-hatene Didiʼak Eskritura Loron-loron—2026
  • Subtítulu
  • Sesta, 1 Maiu
  • Sábadu, 2 Maiu
  • Domingu, 3 Maiu
  • Segunda, 4 Maiu
  • Tersa, 5 Maiu
  • Kuarta, 6 Maiu
  • Kinta, 7 Maiu
  • Sesta, 8 Maiu
  • Sábadu, 9 Maiu
  • Domingu, 10 Maiu
  • Segunda, 11 Maiu
  • Tersa, 12 Maiu
  • Kuarta, 13 Maiu
  • Kinta, 14 Maiu
  • Sesta, 15 Maiu
  • Sábadu, 16 Maiu
  • Domingu, 17 Maiu
  • Segunda, 18 Maiu
  • Tersa, 19 Maiu
  • Kuarta, 20 Maiu
  • Kinta, 21 Maiu
  • Sesta, 22 Maiu
  • Sábadu, 23 Maiu
  • Domingu, 24 Maiu
  • Segunda, 25 Maiu
  • Tersa, 26 Maiu
  • Kuarta, 27 Maiu
  • Kinta, 28 Maiu
  • Sesta, 29 Maiu
  • Sábadu, 30 Maiu
  • Domingu, 31 Maiu
Buka-hatene Didiʼak Eskritura Loron-loron—2026
es26 p. 47-57

Maiu

Sesta, 1 Maiu

Maromak la todan ba sorin.—Rom 2:11.

Depois halo livre tiha ninia povu husi rai-Ejitu, Jeová hili amlulik sira atu serbí iha tenda santu. Nia fó knaar ba ema Levi atu tau matan ba serbisu seluk iha tenda santu. Entaun, Jeová tau matan deʼit ba sira neʼebé serbí iha tenda santu no mós sira neʼebé hela besik iha tenda santu ka lae? Lae! Jeová la todan ba sorin. Laʼós deʼit ema Izraél sira neʼebé serbí iha tenda santu mak bele iha relasaun diʼak ho Jeová. Porezemplu, Jeová halo arranju atu nuneʼe nasaun tomak bele haree kalohan no ahi neʼebé mosu iha tenda santu nia leten. (Éx 40:38) Bainhira kalohan neʼe komesa muda ba fatin seluk, ema neʼebé hela dook husi tenda santu mós bele haree, haloot sira-nia sasán, sobu sira-nia tenda, no laʼo hamutuk ho nasaun tomak ba fatin foun. (Núm 9:​15-23) Nuneʼe mós ohin loron, maski ita hela iha fatin naran deʼit, ita bele hetan benefísiu husi Jeová nia domin, ninia protesaun, no dalan neʼebé nia tau matan ita. w24.06 p. 4 par. 10-11; p. 6 par. 12

Sábadu, 2 Maiu

Hamriik bá, mai ita halai, tanba Absalão sei la husik ita ida atu moris!—2 Sam 15:14.

David nia moris iha perigu laran. Ninia oan-mane Absalão deside atu hadau ninia ukun. (2 Sam 15:​12, 13) David presiza halai sai kedas husi Jeruzalein! Nuʼudar sira halai daudaun, David rekoñese katak ninia atan ida presiza hela nafatin atu bele fó-hatene ba nia kona-ba Absalão nia planu tuirmai. Tan neʼe, nia haruka Zadoc no amlulik seluk atu fila fali ba Jeruzalein hodi bele sai nuʼudar espiaun. (2 Sam 15:​27-29) Sira presiza kuidadu tebes. David halo planu neʼebé envolve Zadoc no Husai. Husai mak David nia belun ida neʼebé laran-metin. (2 Sam 15:​32-37) Hodi halo tuir David nia planu, Husai halo Absalão tau fiar ba nia no fó sai ninia ideia ba Absalão kona-ba oinsá atu funu hasoru David, no neʼe fó tempu ba David atu prepara an. Tuirmai, Husai fó-hatene ba Zadoc no Abiatar kona-ba planu neʼe. (2 Sam 17:​8-16) Ikusmai, Zadoc no Abiatar bele fó-hatene fali ba David, no neʼe proteje David nia moris.—2 Sam 17:​21, 22. w24.07 p. 4-5 par. 9-10

Domingu, 3 Maiu

Jeová dehan: “Agora mai, mai ita hadiʼa problema entre ita.”—Isa 1:18.

Jeová nia atan balu nafatin sente neon-susar kona-ba sala neʼebé sira halo iha tempu uluk, maski sala neʼebé sira halo mak antes ka depois hetan batizmu. Maibé ita presiza hanoin-hetan katak Jeová hadomi tebes ita no fó Jesus nia sakrifísiu atu perdua ita-nia sala. Klaru, nia hakarak ita atu simu prezente folin-boot neʼe. Jeová hatete katak kuandu ita “hadiʼa problema” entre ita ho Jeová, nia sei perdua ita iha dalan neʼebé kompletu. Ita agradese tebes tanba Jeová la hanoin-hetan tan ita-nia sala! No iha tempu neʼebé hanesan, nia nunka haluha buat diʼak neʼebé ita halo ona. (Sal 103:​9, 12; Ebr 6:10) Se Ita sente neon-susar kona-ba Ita-nia pasadu, hakaʼas an atu fokus ba buat neʼebé Ita halo agora no sei halo iha futuru. Ita labele troka Ita-nia pasadu, maibé Ita bele fó hahiʼi ba Jeová no halo nia kontente agora. Ita mós bele hanoin kona-ba futuru kapás neʼebé nia promete ba Ita. w24.10 p. 8 par. 8-9

Segunda, 4 Maiu

Tau fali hahalok foun nuʼudar imi-nia roupa.—Kol 3:10.

Bainhira Ita lee Bíblia, dala ruma Ita sente estrese tanba iha buat barak neʼebé Ita presiza hadiʼa. Hanoin toʼok kona-ba situasaun neʼe: Loron primeiru Ita-nia lee Bíblia mak inklui konsellu kona-ba labele todan ba sorin. (Tgo 2:​1-8) Ita nota katak Ita presiza hadiʼa dalan neʼebé Ita trata ema seluk, tan neʼe Ita deside atu halo mudansa. Loron segundu, Ita lee kona-ba importante atu kontrola Ita-nia liafuan. (Tgo 3:​1-12) Ita rekoñese katak dala ruma Ita koʼalia buat neʼebé negativu. Tan neʼe Ita deside atu koʼalia deʼit buat neʼebé pozitivu hodi hametin ema seluk. Loron terseiru, Ita lee kona-ba avizu atu labele sai belun ho mundu. (Tgo 4:​4-12) Ita rekoñese katak Ita presiza kuidadu kona-ba saida mak Ita lee, haree, no rona. No iha loron tuirmai, karik Ita sente estrese tanba iha buat barak neʼebé Ita presiza hadiʼa. Keta laran-kraik. Hanoin-hetan katak ita hotu presiza kontinua tau “hahalok foun”. w24.09 p. 5-6 par. 11-12

Tersa, 5 Maiu

Rekoñese Kristu nuʼudar Naʼi neʼebé merese respeitu iha imi-nia laran, sai prontu nafatin atu defende imi-nia esperansa ba ema hotu neʼebé husu razaun kona-ba imi-nia esperansa neʼe, maibé halo ida-neʼe ho laran-maus no respeitu kleʼan.—1 Ped 3:15.

Jesus hatene katak importante liu mak Jeová nia hakarak, laʼós ninian. Nia fiar katak Jeová sei hadiʼa situasaun la justisa hotu iha tempu neʼebé loos. Kuandu hasoru situasaun la justisa, ita bele halo tuir Jesus nia ezemplu hodi kontrola ita-nia liafuan. Se problema mak kiʼik, diʼak liu husik deʼit, ka la koʼalia buat ruma atu problema neʼe la sai boot. (Ecle 3:7; Tgo 1:​19, 20) Maibé, dala ruma ita presiza duni atu koʼalia kuandu ema trata aat ema ruma, ka kuandu defende buat neʼebé loos. (Após 6:​1, 2) Maibé bainhira koʼalia, ita presiza hakaʼas an atu kalma nafatin no hatudu respeitu. Ita mós bele banati-tuir Jesus hodi tau fiar tomak ba “Ida neʼebé tesi-lia tuir justisa”.—1 Ped 2:23. w24.11 p. 5-6 par. 10-12

Kuarta, 6 Maiu

Maromak nia anju sira sei haksolok kuandu ema sala-naʼin ida arrepende ninia sala.—Lc 15:10.

Se ema neʼebé halo sala arrepende an, neʼe sei lori ksolok boot! (Lc 15:7) Sé mak merese simu gaba? Katuas sira? Haree toʼok saida mak apóstolu Paulo hatete kona-ba ema neʼebé halo sala: “Karik Maromak sei husik sira arrepende an.” (2 Tim 2:25) Sin, Jeová mak ajuda ema Kristaun ida atu troka ninia hanoin no atitude, laʼós ema. Paulo esplika buat diʼak neʼebé akontese depois ema ida arrepende an. Ema neʼe bele iha koñesimentu neʼebé loos kona-ba lia-loos, iha fali hanoin neʼebé moos, no bele halai sai husi Diabu nia lasu. (2 Tim 2:26) Bainhira ema neʼebé halo sala arrepende an, komisaun sei arranja vizita bibi-atan nian atu ema neʼe bele kontinua simu ajuda neʼebé nia presiza atu bele luta hasoru Satanás nia lasu no halo buat neʼebé loos.—Ebr 12:​12, 13. w24.08 p. 23 par. 14-15

Kinta, 7 Maiu

Imi buka haʼu laʼós tanba imi haree milagre sira, maibé tanba imi han paun toʼo bosu.—João 6:26.

Ema-lubun neʼebé hetan ai-han husi Jesus fokus liu ba sira-nia presiza fíziku nian. Iha loron tuirmai, sira haree katak Jesus no apóstolu sira husik ona fatin neʼe. Tan neʼe ema-lubun saʼe ró balu neʼebé mai husi Tiberiades, no bá Kafarnaum hodi buka Jesus. (João 6:​22-24) Sira halo nuneʼe tanba hakarak rona kona-ba Maromak nia Ukun ka lae? Lae. Sira-nia objetivu mak atu hetan ai-han. Oinsá ita hatene? Haree toʼok buat neʼebé akontese bainhira ema-lubun hasoru Jesus besik Kafarnaum. Jesus koʼalia nakloke katak sira buka nia tanba hakarak atu hetan ai-han. Nia dehan katak sira “han paun toʼo bosu” no sira hakaʼas an atu hetan “hahán neʼebé sei mohu”. Tan neʼe Jesus anima sira atu buka “hahán neʼebé la mohu, neʼebé fó moris rohan-laek”. (João 6:​26, 27) Kuandu ema-lubun rona kona-ba ai-han neʼebé bele fó moris rohan-laek, sira hakfodak tebes! w24.12 p. 5 par. 8-9

Sesta, 8 Maiu

Ema matenek nia laran book nia atu koʼalia liafuan neʼebé matenek no ninia liafuan sira halo ema fiar.—Prov 16:23.

Irmaun sira, atu bele hanorin ho matenek, Ita-nia hanorin no konsellu tenke bazeia ba Bíblia. Tan neʼe, Ita presiza estuda Bíblia no publikasaun sira ho badinas. (Prov 15:28) Kuandu estuda, buka-hatene oinsá atu aplika eskritura sira iha dalan neʼebé loos. Bainhira Ita hanorin, hakaʼas an atu book ema nia laran. Ita bele aumenta Ita-nia matenek atu hanorin hodi husu sujestaun husi katuas neʼebé iha esperiénsia, no aplika ida-neʼe. (1 Tim 5:17) Katuas sira presiza anima irmaun-irmán sira no dala ruma presiza fó konsellu ka korrije sira. Iha situasaun hotu, katuas sira presiza hatudu laran-diʼak. Se Ita laran-diʼak, hatudu domin, no hanorin buat neʼebé bazeia ba Bíblia, Ita sei sai mestre neʼebé diʼak tanba banati-tuir Mestre Boot Jesus.—Mt 11:​28-30; 2 Tim 2:24. w24.11 p. 24 par. 16

Sábadu, 9 Maiu

Fó sai ninia glória iha nasaun sira-nia leet.—Sal 96:3.

Ita bele fó glória ba Jeová liuhusi ita-nia liafuan. Jeová nia povu hetan konvite atu “kanta ba Jeová”, “fó hahiʼi ba ninia naran”, “haklaken liafuan diʼak kona-ba salvasaun husi nia”, no “fó sai ninia glória iha nasaun sira-nia leet”. (Sal 96:​1-3) Neʼe mak dalan furak atu fó glória ba ita-nia Aman iha lalehan. (Após 4:29) Ita bele fó glória ba Jeová hodi fó sasán folin-boot neʼebé ita iha. Ema neʼebé adora Jeová sempre fó glória ba nia liuhusi dalan hanesan neʼe. (Prov 3:9) Porezemplu, povu Izraél fó kontribuisaun hodi harii no tau matan ba templu. (2 Reis 12:​4, 5; 1 Krón 29:​3-9) Jesus nia dixípulu balu mós fó apoiu ba nia no apóstolu sira hodi “uza sira-nia rikusoin rasik”. (Lc 8:​1-3) Ema Kristaun iha apóstolu sira-nia tempu mós fó kontribuisaun atu ajuda irmaun-irmán sira neʼebé hasoru susar. (Após 11:​27-29) Ohin loron, ita mós bele fó glória ba Jeová liuhusi kontribuisaun neʼebé ita fó ho laran. w25.01 p. 4 par. 8; p. 5 par. 11

Domingu, 10 Maiu

Sé mak bele bandu sira atu labele hetan batizmu ho bee?—Após 10:47.

Saida mak ajuda Cornélio atu hetan batizmu? Bíblia konta katak nia “hamtaʼuk Maromak no adora Maromak hamutuk ho ninia família tomak”. Nia harohan beibeik ba Maromak. (Após 10:2) Bainhira Pedro haklaken ba Cornélio, Cornélio no ninia família tomak simu Kristu no hetan kedas batizmu. (Após 10:​47, 48) Ita fiar katak Cornélio prontu halo mudansa naran deʼit atu bele serbí Jeová hamutuk ho ninia família. (Jos 24:15; Após 10:​24, 33) Cornélio bele deʼit husik ninia pozisaun hanetik nia atu sai ema Kristaun. Maibé nia la husik ida-neʼe akontese. Ita mós presiza halo mudansa boot iha Ita-nia moris atu bele hetan batizmu ka lae? Se nuneʼe, Jeová sei ajuda Ita. Se Ita hakaʼas an atu halo tuir Bíblia nia prinsípiu sira, Jeová sei haraik bensaun. w25.03 p. 5 par. 12-13

Segunda, 11 Maiu

Labele simu istória falsu neʼebé la hatudu respeitu ba Maromak.—1 Tim 4:7.

Se Ita rona istória negativu kona-ba Jeová nia organizasaun ka irmaun sira neʼebé dirije ita, hanoin-hetan oinsá Maromak nia inimigu sira trata aat Jesus no ninia dixípulu sira iha tempu uluk. Jesus fó-hatene nanis katak ema sei kontra no bosok kona-ba Jeová nia povu, no neʼe akontese duni ohin loron. (Mt 5:​11, 12) Maibé, ita sei la fiar istória falsu sira se ita rekoñese hun ba istória sira-neʼe no halo kedas buat ruma atu proteje an. Oinsá mak ita bele proteje an? Labele simu istória falsu sira. Apóstolu Paulo fó matadalan neʼebé klaru kona-ba saida mak ita presiza halo se ita rona istória falsu ruma. Nia hatete ba Timóteo atu “fó konsellu makaʼas ba ema balu atu labele . . . see tilun ba istória falsu” no “labele simu istória falsu neʼebé la hatudu respeitu ba Maromak”. (1 Tim 1:​3, 4) Ita la simu istória falsu sira tanba ita rekoñese sé mak hun ba lia-bosok neʼe. Ita kaer metin deʼit ba “liafuan neʼebé loos” kona-ba lia-loos.—2 Tim 1:13. w24.04 p. 13 par. 16-17

Tersa, 12 Maiu

Liuhusi liafuan midar no liafuan gaba nian mak sira lohi ema neʼebé la hatene buat aat.—Rom 16:18.

Nafatin unidade ho sira neʼebé laran-metin ba Jeová. Maromak hakarak ninia povu atu adora nia ho unidade. Ita sei nafatin unidade se ita kaer metin ba lia-loos. Ema neʼebé habelar informasaun falsu kona-ba lia-loos bele haketak kongregasaun. Tan neʼe, Maromak fó avizu mai ita atu “hadook an husi sira”. Se lae, ita bele husik tiha lia-loos. (Rom 16:17) Bainhira ita rekoñese lia-loos no kaer metin ba ida-neʼe, ita sei nafatin besik ba Jeová no iha fiar neʼebé metin. (Éf 4:​15, 16) Ita sei la monu ba Satanás nia hanorin falsu no lia-bosok sira, no Jeová sei nafatin tau matan ba ita durante terus boot. Kontinua kaer metin ba lia-loos, ‘no Maromak dame nian sei hamutuk ho ita’.—Flp 4:​8, 9. w24.07 p. 13 par. 16-17

Kuarta, 13 Maiu

Mane neʼe hasaʼe sakrifísiu ida deʼit ba nafatin atu hamoos sala.—Ebr 10:12.

Jesus fokus atu ajuda ema neʼebé laran-kraik tanba sira-nia sala, no konvida sira atu laʼo tuir nia. Nia hatene katak sala mak hun ba ema nia problema hotu. Tan neʼe nia hakarak ajuda mane no feto neʼebé hasoru susar tanba halo sala. Hodi uza ilustrasaun, nia esplika: “Ema neʼebé isin-diʼak la presiza doutór, maibé ema moras presiza.” Nia hatutan tan: “Haʼu mai laʼós atu bolu ema diʼak, maibé atu bolu ema sala-naʼin.” (Mt 9:​12, 13) No neʼe mak buat neʼebé Jesus halo. Bainhira feto ida fase Jesus nia ain ho matan-been, nia koʼalia ba feto neʼe ho laran-diʼak no perdua ninia sala. (Lc 7:​37-50) Jesus mós hanorin lia-loos importante ba feto Samaria ida iha bee-posu, maski nia hatene katak feto neʼe moris hamutuk ho mane neʼebé laʼós ninia kaben. (João 4:​7, 17-19, 25, 26) Rezultadu husi sala mak mate. Maibé Maromak fó kbiit ba Jesus atu fó moris-hiʼas ba ema neʼebé mate ona.—Mt 11:5. w24.08 p. 4 par. 9-10

Kinta, 14 Maiu

Nia sei tesi-lia ho loloos ba ema hotu iha rai no ba povu sira ho ninia laran-metin.—Sal 96:13.

Oinsá mak Jeová sei lori glória ba ninia naran iha futuru? Nia sei halo ida-neʼe hodi tesi-lia tuir justisa. Lakleur tan nia sei harahun Babilónia Boot, katak relijiaun falsu neʼebé hafoʼer ona ninia naran neʼebé santu. (Apok 17:​5, 16; 19:​1, 2) Ema balu neʼebé haree Babilónia Boot rahun, karik sei deside atu adora Jeová hamutuk ho ita. Ikusliu iha funu Armagedon, Jeová sei harahun Satanás nia sistema aat hotu no halakon ema neʼebé kontra no hafoʼer ninia naran. Maibé nia sei salva ema hotu neʼebé hadomi no halo tuir nia, no fó glória ba ninia naran. (Mc 8:38; 2 Tes 1:​6-10) Tuirmai, iha Kristu nia Ukun ba Tinan Rihun Ida nia rohan no depois ema hotu hetan koko ba dala ikus, Jeová sei halo santu ninia naran iha dalan neʼebé kompletu. (Apok 20:​7-10) Iha tempu neʼebá, “mundu tomak sei nakonu ho koñesimentu kona-ba Jeová nia glória hanesan bee taka tasi tomak”. (Hab 2:14) Neʼe mak tempu furak tanba ema hotu neʼebé moris sei fó glória ba Jeová tanba ninia naran! w25.01 p. 7 par. 15-16

Sesta, 15 Maiu

Imi presiza tahan tanba neʼe mak parte husi imi-nia dixiplina.—Ebr 12:7.

Saida mak bele ajuda ema Kristaun Ebreu atu tahan terus husi ema neʼebé kontra? Apóstolu Paulo hatene katak sira presiza iha hanoin neʼebé loos kona-ba sira-nia susar. Nia esplika katak bainhira ema Kristaun hasoru susar, karik Maromak husik neʼe akontese atu bele treinu sira. Treinu hanesan neʼe bele ajuda sira atu haburas hahalok neʼebé halo Jeová kontente. Hodi fokus ba rezultadu diʼak husi susar sira, neʼe sei halo fasil ba ema Kristaun Ebreu atu tahan. (Ebr 12:11) Paulo anima ema Kristaun Ebreu atu tahan susar ho aten-brani no la rende an. Nia bele fó konsellu diʼak kona-ba neʼe tanba antes nia sai Kristaun, nia fó-terus ona ba ema Kristaun no haree oinsá ema trata aat sira. Nia mós hatene oinsá atu tahan kuandu ema fó-terus. Nia rasik hasoru susar oioin kuandu nia sai ona ema Kristaun.—2 Kor 11:​23-25. w24.09 p. 12 par. 16-17

Sábadu, 16 Maiu

Matan-moris nafatin bá.—Mt 25:13.

Nuʼudar tempu liu daudaun, ita-nia serbisu haklaken sai urjente liután. Tanbasá? Tanba hela tempu uitoan deʼit antes mundu nia rohan toʼo mai. Haree toʼok saida mak Jesus hatete nanis kona-ba serbisu haklaken iha loron ikus sira, hanesan hakerek iha Marcos 13:10. Iha livru Mateus, Jesus mós hatete katak liafuan diʼak sei haklaken ba ema hotu iha mundu tomak antes “mundu nia rohan” toʼo mai. (Mt 24:14) Mundu nia rohan refere ba tempu neʼebé Satanás nia sistema aat neʼe sei lakon. Jeová deside nanis ona “kona-ba loron no oras”, no lakleur tan neʼe sei akontese. (Mt 24:36; Após 1:7) Nuʼudar tempu liu daudaun, ita mós sai besik liután ba tempu neʼe. (Rom 13:11) Antes mundu nia rohan toʼo mai, ita tenke kontinua haklaken. Nuʼudar ita hanoin kona-ba ita-nia serbisu haklaken, diʼak atu husu pergunta importante neʼe: Tanbasá mak ita haklaken liafuan diʼak? Resposta simples mak tanba domin. Bainhira ita haklaken, ita hatudu katak ita hadomi liafuan diʼak, hadomi ema, no importante liu mak ita hadomi Jeová no ninia naran. w24.05 p. 14-15 par. 2-3

Domingu, 17 Maiu

Maromak haree buat hotu neʼebé nia halo ona, no ida-neʼe diʼak tebes.—Gén 1:31.

Inan-aman sira, anima imi-nia oan atu hanoin kona-ba Jeová nia kriasaun. Bainhira Ita laʼo hamutuk ho oan iha foho ka jardín, diʼak atu dada ninia atensaun ba modelu furak husi kriasaun oioin. Tanbasá? Tanba neʼe mak evidénsia neʼebé prova katak tenkesér iha Kriadór ida. Porezemplu, sientista sira estuda kleur ona kona-ba modelu espirál ka dulas. Sientista kona-ba biolojia naran Nicola Fameli esplika katak bainhira konta númeru ba espirál iha kriasaun ida, ninia númeru sempre tuir orden no hanesan deʼit ho modelu espirál iha kriasaun seluk. Neʼe hanaran númeru Fibonacci. Ita bele haree modelu espirál neʼe iha kriasaun barak, hanesan galáksia, sipu tasi, ai-tahan, no ai-funan loro-matan nia parte klaran. w24.12 p. 16 par. 7

Segunda, 18 Maiu

Nia mak fó moris ba imi.—Deut 30:20.

Moisés, David, no João moris iha tempu antigu no sira-nia situasaun la hanesan ho ita-nian. Maibé ita iha buat barak neʼebé hanesan. Sira serbí Maromak neʼebé loos, nuneʼe mós ho ita. Hanesan sira, ita mós halo orasaun ba Jeová, tau fiar ba nia, no halo tuir ninia matadalan sira. No hanesan sira, ita mós fiar katak Jeová sei haraik bensaun barak ba ema neʼebé halo tuir. Tan neʼe, mai ita tau atensaun ba fiar-naʼin sira-neʼe nia lia-menon ikus hodi halo tuir Jeová nia mandamentu sira. Se ita halo nuneʼe, ita sei hetan susesu iha buat hotu neʼebé ita halo. Ita mós sei “moris naruk”, sin, moris ba nafatin! Liután neʼe, ita sei haksolok tanba halo kontente ita-nia Aman neʼebé fó kolen mai ita iha dalan neʼebé diʼak liu.—Éf 3:20. w24.11 p. 13 par. 20-21

Tersa, 19 Maiu

Maromak fahe ona knaar ba ema oioin iha kongregasaun.—1 Kor 12:28.

Iha apóstolu sira-nia tempu, mane balu hetan knaar nuʼudar atan ba kongregasaun. (1 Tim 3:8) Karik sira mak ida neʼebé apóstolu Paulo temi nuʼudar ema neʼebé “fó ajuda”. Atan ba kongregasaun sira iha tempu neʼebá halaʼo knaar importante oioin, hodi nuneʼe katuas sira bele fokus atu hanorin no tau matan ba bibi sira. Porezemplu, karik sira ajuda atu halo kópia ba Eskritura sira ka karik sosa materiál neʼebé presiza atu halo kópia. Hanoin toʼok kona-ba serbisu balu neʼebé atan ba kongregasaun halo iha Ita-nia kongregasaun. (1 Ped 4:10) Karik sira hetan knaar atu tau matan kongregasaun nia osan ka área haklaken, hameno livru ba haklaken-naʼin sira, tau matan ba ekipamentu áudio no vídeo, serbí nuʼudar atendente, ka ajuda tau matan ba Reuniaun-Fatin. Knaar sira-neʼe mak importante atu kongregasaun bele laʼo ho didiʼak.—1 Kor 14:40. w24.10 p. 19 par. 4-5

Kuarta, 20 Maiu

Tanba iha situasaun hotu haʼu hetan forsa liuhusi nia neʼebé fó kbiit mai haʼu.—Flp 4:13.

Se ita hanoin-hetan katak Jeová mak Maromak neʼebé moris no sempre prontu atu apoia ita, neʼe bele ajuda ita tahan hasoru susar naran deʼit maski kiʼik ka boot. Nia mak Maromak neʼebé Kbiit Boot Liu Hotu, no nia bele fó ita forsa atu tahan. Neʼe fó ita konfiansa atu tahan hasoru susar naran deʼit. Bainhira ita haree katak Jeová ajuda ita iha susar kiʼik sira, neʼe halo ita fiar metin katak nia mós sei ajuda ita bainhira hasoru susar neʼebé boot. Haree toʼok akontesimentu rua neʼebé hametin Liurai David nia fiar ba Jeová. Bainhira David sei kiʼik no serbisu nuʼudar bibi-atan, ursu ida no leaun ida mai ataka ninia aman nia bibi-malae. Iha situasaun ida-idak, David ho aten-brani luta hasoru animál sira-neʼe no salva bibi-malae sira. Maibé, David la hanoin katak nia halo ida-neʼe ho ninia kbiit rasik. Nia hatene katak Jeová mak fó kbiit ba nia. (1 Sam 17:​34-37) Hodi medita kona-ba akontesimentu sira-neʼe, neʼe fó konfiansa ba David katak Maromak neʼebé moris mós sei hametin nia iha futuru. w24.06 p. 21 par. 5-6

Kinta, 21 Maiu

Kuandu ema ida hatán kedas antes nia rona buat hotu, neʼe mak hahalok beik no sei hamoe nia an rasik.—Prov 18:13.

Porezemplu, imajina toʼok Ita hetan konvite atu tuir festa. Ita sei tuir ka lae? Se Ita seidauk hatene didiʼak kona-ba festa neʼe, Ita presiza husu pergunta hanesan: “Festa neʼe sei halo iha neʼebé no bainhira? Ema naʼin-hira no sé-sé deʼit mak sei tuir? Sé mak sei tau matan? Ita sei halo saida iha festa neʼe? Festa neʼe iha tua ka lae?” Hodi buka resposta ba pergunta sira-neʼe sei ajuda Ita atu foti desizaun ho matenek. Depois hetan tiha faktu sira, tuirmai hanoin kona-ba situasaun tomak. Porezemplu, oinsá se Ita hatene katak ema neʼebé la halo tuir Jeová nia matadalan mós sei tuir festa neʼe? Ka oinsá se festa neʼe iha tua maibé la iha ema ida mak sei tau matan? Iha posibilidade katak festa neʼe sei sai runguranga ka lae? (1 Ped 4:3) Bainhira Ita hanoin kona-ba situasaun sira-neʼe hotu, neʼe sei ajuda Ita atu halo desizaun neʼebé diʼak. w25.01 p. 15 par. 4-5

Sesta, 22 Maiu

Maski imi-nia sala sira mak mean, sira sei sai mutin fali hanesan jelu-rahun.—Isa 1:18.

Jeová uza ilustrasaun atu ajuda ita komprende oinsá Jeová hamoos tiha sala husi ema neʼebé arrepende an liuhusi Jesus nia sakrifísiu. Susar tebes atu hasai noda neʼebé mean husi hena ruma. Maibé, Jeová uza ilustrasaun neʼe atu hametin ita katak ita-nia sala sira bele sai moos toʼo labele haree tan. Sala mak hanesan ho “tusan”, ka debe. (Mt 6:12; Lc 11:​4, nota) Entaun tempu ida-idak neʼebé ita halo sala hasoru Jeová, neʼe hanesan ita-nia debe aumenta. Ita iha debe neʼebé boot! Maibé bainhira Jeová perdua ita, neʼe hanesan ita-nia debe sira la iha ona. Nia la hanoin fali kona-ba sala neʼebé nia perdua ona. Hanesan ema neʼebé sente kontente bainhira ninia debe hotu la iha ona, ita mós sente kontente bainhira Jeová perdua ita! w25.02 p. 9-10 par. 9-10

Sábadu, 23 Maiu

Oan sira la rai rikusoin ba sira-nia inan-aman, maibé inan-aman mak rai rikusoin ba oan sira.—2 Kor 12:14.

Dala ruma inan-aman neʼebé idade ona presiza hetan ajuda ruma husi sira-nia oan, no oan barak kontente atu ajuda sira. (1 Tim 5:4) Maibé, inan-aman Kristaun presiza rekoñese katak sira-nia kontente la mai husi haboot oan atu hetan osan, maibé ajuda oan atu sai Jeová nia atan. (3 João 4) Inan-aman sira, hatudu ezemplu diʼak no hanorin oan sira atu tau fiar ba Jeová nuʼudar imi prepara sira atu tau matan ba sira-nia an. Bainhira oan sei kiʼik, hanorin sira katak serbisu ho badinas sei lori benefísiu. (Prov 29:21; Éf 4:28) Nuʼudar sira sai boot, ajuda sira atu aprende didiʼak iha eskola. Inan-aman Kristaun bele halo peskiza atu hetan Bíblia nia prinsípiu no ajuda oan atu halo desizaun neʼebé diʼak kona-ba edukasaun neʼebé sira sei hetan. Neʼe sei ajuda oan atu tau matan ba sira-nia an no iha tempu barak liután atu haklaken. w25.03 p. 30-31 par. 15-16

Domingu, 24 Maiu

Tau hahalok foun nuʼudar imi-nia roupa.—Éf 4:24.

Iha Isaias kapítulu 65, Jeová esplika kona-ba ema nia moris sei sai oinsá bainhira moris iha paraízu espirituál. Profesia neʼe uluk sai loos iha tinan 537 AEC. Iha tempu neʼebá, ema Judeu neʼebé arrepende an sai livre husi Babilónia no fila fali ba sira-nia rai. Jeová haraik bensaun ba ninia povu no ajuda sira halo sidade Jeruzalein neʼebé rahun sai furak fali. Nia mós ajuda sira halaʼo fali adorasaun neʼebé loos iha templu. (Isa 51:11; Zac 8:3) Isaias nia profesia komesa sai loos ba dala segundu hahú iha tinan 1919 bainhira Jeová nia atan sira sai livre husi Babilónia Boot. Tuirmai, paraízu espirituál komesa habelar ba mundu tomak. Haklaken-naʼin sira neʼebé laran-manas harii kongregasaun barak no hatudu hahalok Kristaun. Ema neʼebé uluk halo violénsia no hatudu hahalok la morál, ikusmai tau “hahalok foun neʼebé Maromak kria tuir ninia hakarak”. w24.04 p. 20-21 par. 3-4

Segunda, 25 Maiu

Ema ida-idak sei lori ninia todan rasik.—Gal 6:5.

Iha nasaun balu, karik inan-aman, família ka belun mak buka pár ba ema neʼebé klosan, no tuirmai fó oportunidade ba sira atu haree se sira hakarak namora ka lae. Se ema ruma husu Ita atu ajuda buka pár, diʼak atu hanoin kona-ba saida mak sira naʼin-rua hakarak no presiza. Se Ita hanoin katak karik ema neʼe bele sai pár neʼebé diʼak ba Ita-nia kolega, ka família ida, buka-hatene didiʼak kona-ba ema neʼe nia hahalok sira, no importante liu mak ninia relasaun diʼak ho Jeová tanba ida-neʼe mak folin-boot liu fali osan, edukasaun, no situasaun moris. Maibé hanoin-hetan, irmaun ka irmán neʼebé klosan mak tenke foti desizaun kona-ba atu kaben ka lae. w24.05 p. 23 par. 11

Tersa, 26 Maiu

Belun neʼebé loos hatudu domin iha tempu hotu.—Prov 17:17.

Ita bele ajuda ema neʼebé namora liuhusi ita-nia liafuan. Dala ruma ita presiza kontrola ita-nia liafuan. (Prov 12:18) Porezemplu, karik ita hakarak tebes atu fó-hatene ema seluk kona-ba ema neʼebé foin namora, maibé karik ema neʼebé namora hakarak fó sai rasik ba ema seluk. Ita lakohi gosip kona-ba ema neʼebé namora ka kritika sira. (Prov 20:19; Rom 14:10; 1 Tes 4:11) No mós ita labele koʼalia liafuan ka husu pergunta neʼebé halo sira sente presaun atu kaben. Oinsá se ema neʼebé namora deside atu hapara sira-nia relasaun? Keta husu pergunta privadu no labele fó-sala ba sira. (1 Ped 4:15) Bainhira ema deside atu para namora, neʼe la dehan katak sira foti desizaun neʼebé sala. Tuir loloos, namora nia objetivu mak atu ajuda mane no feto atu foti desizaun kona-ba atu kaben ka lae. Maski nuneʼe, karik desizaun neʼe sei halo sira laran-kanek. Tan neʼe, ita bele buka dalan atu ajuda sira. w24.05 p. 31 par. 15-16

Kuarta, 27 Maiu

Se ó sai laran-triste iha tempu susar, ó-nia forsa sei menus.—Prov 24:10.

Susar ida neʼebé bele halo ita sente laran-kraik tebes mak bainhira ita-nia família ka belun ida la laran-metin tan ba Jeová. (Sal 78:40) Se ita mak iha relasaun besik tebes ho ema neʼe, susar liután atu tahan situasaun neʼe. Se Ita hasoru situasaun hanesan neʼe, Zadoc nia ezemplu kona-ba laran-metin bele hametin Ita. Nia nafatin laran-metin ba Jeová kuandu ninia belun diʼak Abiatar la hatudu laran-metin. Neʼe akontese bainhira Liurai David besik atu mate. Ninia oan-mane Adonias koko atu hadau pozisaun nuʼudar liurai neʼebé Jeová promete ona atu fó ba Salomão. (1 Krón 22:​9, 10) Abiatar hili atu apoia Adonias. (1 Reis 1:​5-8) Hodi halo nuneʼe, Abiatar la hatudu tan laran-metin ba David, Zadoc no mós ba Jeová! Durante tinan barak, Zadoc no Abiatar halaʼo knaar hamutuk nuʼudar amlulik.—2 Sam 8:17; 15:29; 19:​11-14. w24.07 p. 6 par. 14-15

Kinta, 28 Maiu

Ksolok ba ema neʼebé matan-moris nafatin.—Prov 28:14.

Ita bele hetan benefísiu se ita matan-moris hodi la monu ba tentasaun. Maski sala bele halo ita “haksolok ba tempu uitoan”, maibé hodi halo tuir Jeová nia matadalan mak lori ksolok neʼebé loos. (Ebr 11:25; Sal 19:8) Neʼe tanba Maromak kria ita atu halo tuir ninia matadalan sira. (Gén 1:27) Ita sei kontente tanba iha konxiénsia neʼebé moos no ita bele hetan moris rohan-laek. (1 Tim 6:12; 2 Tim 1:3; Jud 20, 21) Sin, “isin fraku”. (Mt 26:41) Maibé neʼe la dehan katak ita la iha esperansa. Jeová prontu atu ajuda ita ho ninia kbiit. (2 Kor 4:7) Hanoin-hetan katak Maromak sei fó mai ita kbiit neʼebé la hanesan baibain. Maibé ita presiza uza uluk ita rasik nia kbiit atu kontra hasoru tentasaun, tanba neʼe mak ita-nia responsabilidade. Jeová sei hatán ita-nia orasaun atu fó mai ita kbiit neʼebé ita presiza. (1 Kor 10:13) Sin, ho Jeová nia ajuda, ita bele proteje ita-nia an atu la monu ba tentasaun. w24.07 p. 19 par. 19-21

Sesta, 29 Maiu

Kona-ba ema sira neʼebé halo sala beibeik, fó dixiplina ba sira iha ema hotu nia oin.—1 Tim 5:20.

Apóstolu Paulo hakerek liafuan neʼebé temi iha eskritura ohin nian neʼe ba ninia maluk katuas Timóteo kona-ba oinsá atu ajuda “ema sira neʼebé halo sala beibeik”. Entaun kuandu Paulo dehan fó dixiplina “iha ema hotu nia oin”, neʼe laʼós sempre refere ba kongregasaun tomak. Maibé nia refere ba ema neʼebé hatene kona-ba sala neʼe. Karik neʼe inklui ema neʼebé haree ho matan rasik ka rona husi ema neʼebé halo sala kona-ba sala neʼebé nia halo. Katuas sira sei fó-hatene deʼit ba ema sira-neʼe katak katuas sira tau matan ona ba kazu neʼe. Dala ruma, ema barak hatene katak ema ida halo sala sériu ka karik lakleur kongregasaun sei hatene kona-ba neʼe. Se nuneʼe, liafuan “iha ema hotu nia oin” refere ba kongregasaun tomak. Entaun katuas ida sei fó anúnsiu ba kongregasaun katak irmaun ka irmán neʼe hetan ona dixiplina. Tanbasá? Paulo hatete katak neʼe mak “nuʼudar avizu ba sira seluk” atu la monu ba sala. w24.08 p. 23-24 par. 16-17

Sábadu, 30 Maiu

Liafuan sira-neʼe mak liafuan neʼebé loos husi Maromak.—Apok 19:9.

Ita presiza kontinua halo Jeová nia serbisu ho badinas toʼo mundu neʼe nia rohan. Kristu nia alin sira presiza matan-moris nafatin hodi bele simu sira-nia kolen atu bá lalehan. (Mt 24:40) Sira hein namanas atu “halibur hamutuk” ho Jesus iha lalehan. Depois funu Armagedon, sira sei sai Jesus nia noiva iha Bibi-Oan nia festa kazamentu. (2 Tes 2:1) Lakleur tan Jesus nia tempu atu tesi-lia sei toʼo mai, maibé ita la presiza taʼuk. Se ita kontinua laran-metin, ita-nia Aman iha lalehan sei fó ita “kbiit neʼebé la hanesan baibain” atu nuneʼe “Oan-Mane husi Ema bele simu” ita. (2 Kor 4:7; Lc 21:36) Maski ita-nia esperansa mak atu bá lalehan ka iha rai, ita sei halo kontente ita-nia Aman, se ita tau atensaun ba avizu sira husi Jesus nia ai-knanoik. Tanba Jeová mak laran-diʼak tebes, ita-nia naran sei ‘hakerek iha Maromak nia livru’ moris nian.—Dan 12:1; Apok 3:5. w24.09 p. 24-25 par. 19-20

Domingu, 31 Maiu

Atu hakbesik ba Maromak mak diʼak mai haʼu.—Sal 73:28.

Ita bele sente dame. Oinsá? Hanoin kona-ba buat diʼak neʼebé Ita iha ona, inklui Jeová nia bensaun, no hanoin-hetan katak ema neʼebé la serbí Jeová la hetan ninia ajuda. Ba sira, buka rikusoin mak buat neʼebé importante liu tanba sira la iha esperansa ba futuru. Maibé ba Ita rasik, Jeová promete atu haraik bensaun neʼebé barak liu fali buat neʼebé Ita imajina. (Sal 145:16) Tuir loloos, ita labele hatene ho klaru ita-nia moris agora mak oinsá se ita halo desizaun la hanesan iha tempu uluk. Maibé, ita hatene katak bainhira ita halo desizaun tanba domin ba Maromak no ema seluk, ita sempre iha moris neʼebé kontente. w24.10 p. 27 par. 12-13

    Livru sira iha lian Tetun Dili (1993-2026)
    Log Out
    Log In
    • Tetun Dili
    • Fahe
    • Organiza tuir Ita-nia hakarak
    • Copyright © 2026 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Kondisaun atu Uza
    • Informasaun Privadu
    • Setting kona-ba privasidade
    • JW.ORG
    • Log In
    Fahe