Kāda ir Jehovas liecinieku attieksme pret bēru pasākumiem un paražām?
Savus uzskatus par bērēm mēs balstām uz to, kas ir teikts Bībelē.
Skumt par tuva cilvēka nāvi ir pilnīgi dabiski. Jēzus mācekļi sēroja par savu draugu un tuvinieku nāvi. (Jāņa 11:33—35, 38; Apustuļu darbi 8:2; 9:39.) Tāpēc mēs neuzskatām, ka bēres būtu piemērots brīdis dzīrošanai, kā tas ir pieņemts dažās kultūrās. (Pulcētājs 3:1, 4; 7:1—4.) Tieši pretēji — tas ir īstais brīdis skumt ar tiem, kas skumst. (Romiešiem 12:15.)
Mirušie neko neapzinās. Neatkarīgi no tā, kāda ir mūsu etniskā piederība un kādā kultūrā esam uzauguši, mēs nesekojam tradīcijām un paražām, kas ir balstītas uz nebībelisku uzskatu, ka mirušie joprojām ir pie apziņas un spēj ietekmēt dzīvos. (Pulcētājs 9:5, 6, 10.) Runa ir par tādām paražām kā mirušā vāķēšana, līksma dzīrošana bērēs, bēru gadadienas atzīmēšana, upuri mirušajiem, viņiem izteikti lūgumi un sarunāšanās ar viņiem, kā arī sērošanas rituāli atraitnēm. Mēs vairāmies no visa iepriekšminētā, paklausot Bībelē lasāmajai pavēlei: ”Nošķirieties.. un nepieskarieties nekam netīram.” (2. Korintiešiem 6:17.)
Mirušajiem ir cerība atgriezties dzīvē. Bībele māca, ka būs mirušo augšāmcelšana un ka pienāks laiks, kad nāves vairs nebūs. (Apustuļu darbi 24:15; Atklāsmes 21:4.) Tā kā mums ir šāda cerība, mēs, tāpat kā agrīnie kristieši, neļaujamies pārspīlētām sēru izpausmēm. (1. Tesalonikiešiem 4:13.)
Bībele mudina izvairīties no ārišķības un pārmērībām. (Sālamana pamācības 11:2.) Uzskatīt bēres par iespēju izrādīties ar savu stāvokli un mantu, mūsuprāt, nav pareizi. (1. Jāņa 2:16.) Tāpēc mēs nerīkojam pārspīlēti krāšņas bēres, kuru mērķis ir iespaidot klātesošos.
Mēs neuzspiežam citiem savus uzskatus par bēru pasākumiem un paražām. Mēs vadāmies pēc principa: ”Ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi.” (Romiešiem 14:12.) Tomēr, ja mums tiek dota iespēja paskaidrot savus uzskatus, mēs ”ar lēnprātību un dziļu cieņu” to labprāt darām. (1. Pētera 3:15.)
Kā norit Jehovas liecinieku rīkotās bēres?
Vieta. Ja mirušā tuvinieki vēlas rīkot bēru pasākumu, viņu pašu ziņā ir izlemt, kur tas notiks, piemēram, Jehovas liecinieku valstības zālē, atvadu namā, privātmājā, krematorijā vai kapličā.
Norise. Pasākuma laikā tiek sacīta bēru runa, kuras mērķis ir mierināt sērojošos un paskaidrot, kas Bībelē ir teikts par nāvi un cerību uz augšāmcelšanu. (Jāņa 11:25; Romiešiem 5:12; 2. Pētera 3:13.) Tajā varētu tikt pieminētas labās īpašības, kādas piemita mirušajam, un viņa uzticīgā kalpošana Dievam. (2. Samuēla 1:17—27.)
Iespējams, kopīgi tiek nodziedāta dziesma, kurā izskan domas no Bībeles. (Kolosiešiem 3:16.) Nobeigumā tiek pateikta mierinoša lūgšana. (Filipiešiem 4:6, 7.)
Naudas vākšana. Jehovas liecinieki neprasa samaksu par reliģiskiem pakalpojumiem. Nevienā no mūsu sapulcēm, tostarp arī bēru pasākumā, ziedojumi netiek vākti. (Mateja 10:8.)
Apmeklētāji. Bēru pasākumu, kas notiek valstības zālē, tāpat kā jebkuru Jehovas liecinieku sapulci, var apmeklēt ikviens, kas to vēlas.
Vai Jehovas liecinieki apmeklē bēres, ko rīko citu reliģiju piederīgie?
Lēmumu šajā jautājumā katrs Jehovas liecinieks pieņem pats, balstoties uz savu sirdsapziņu, kas mācīta pēc Bībeles. (1. Timotejam 1:19.) Taču mēs nepiedalāmies tādās reliģiskās ceremonijās, kuras, mūsuprāt, ir pretrunā ar Bībeles principiem. (2. Korintiešiem 6:14—17.)