Kāpēc Jehovas liecinieki iet pie cilvēkiem, kas ir teikuši: ”Mani tas neinteresē”?

Jehovas liecinieki mīl Dievu un tuvāko, tāpēc viņi labprāt dalās Bībeles vēstī ar visiem cilvēkiem, arī ar tiem, kas ir teikuši: ”Mani tas neinteresē.” (Mateja 22:37—39.) Mīlestība pret Dievu mūs mudina paklausīt viņa Dēla pavēlei ”plaši liecināt”. (Apustuļu darbi 10:42; 1. Jāņa 5:3.) Lai pastāstītu citiem Dieva vēsti, mēs ejam pie viņiem atkal un atkal, tāpat kā to darīja Dieva pravieši senatnē. (Jeremijas 25:4.) Tā kā mēs mīlam savu tuvāko, mēs sludinām ”labo vēsti par Dieva valstību” visiem cilvēkiem, arī tiem, kuri iepriekš nav izrādījuši par to interesi. (Mateja 24:14.)

Nereti gadās, ka tur, kur agrāk cilvēki nav bijuši atsaucīgi, mēs satiekam kādu, kas ieinteresējas par labo vēsti. Lūk, trīs iemesli, kāpēc tā notiek.

• Cilvēki pārceļas uz citu dzīvesvietu.

• Citi mājas iemītnieki labprāt uzklausa mūsu sludināto vēsti.

• Cilvēki mainās. Pasaules notikumu vai personisko apstākļu dēļ kāds var sākt ”apzināties savas garīgās vajadzības” un interesēties par Bībeles vēsti. (Mateja 5:3.) Pat tiem, kas agrāk ir bijuši naidīgi noskaņoti, var mainīties sirds nostāja, kā tas notika ar apustuli Pāvilu. (1. Timotejam 1:13.)

Protams, mēs nevienam neuzspiežam Bībeles vēsti. (1. Pētera 3:15.) Mēs uzskatām, ka lēmumi ticības jautājumos katram ir jāpieņem pašam. (5. Mozus 30:19, 20.)