Neizdevies laupīšanas mēģinājums Rietumāfrikā

Pastāstījusi Jūnisa Ebū

”Bruņoti laupītāji bija izplānojuši mums uzbrukt dienā, kad mūsu mājās notiek iknedēļas draudzes grāmatstudija. Tad vārti parasti ir plaši atvērti brāļiem un māsām, kā arī ieinteresētiem cilvēkiem. Laupītāji, visticamāk, zināja par mūsu paradumiem un sapulces laiku. Kā mēs uzzinājām, viņi bija nozaguši automašīnu un piebraukuši to atbilstošajā dienā un laikā pie mūsu vārtiem.

Gadījās, ka tajā nedēļā mūsu draudzē ciemojās rajona pārraugs. Tāpēc mēs sapulcējāmies nevis pie mums mājās, bet Ķēniņvalsts zālē. Kad grāmatstudija beidzās, sekoja sapulce draudzes vecākajiem. Parasti mēs ar bērniem šādās reizēs devāmies mājās, bet šoreiz mans vīrs, kas ir draudzes vecākais, palūdza, lai viņu pagaidām. Viņš sacīja, ka neuzkavēsies ilgi, un mēs palikām gaidīt.

Taču vēlāk izrādījās, ka nevar iedarbināt mūsu automašīnu. Rajona pārraugs un mans vīrs centās to salabot, bet nesekmīgi. Tika izsaukts mehāniķis, bet arī viņš nevarēja palīdzēt.

Bērniem bija jādodas mājās. Pēc kāda brīža aizgāju arī es. Kad ierados, pulkstenis rādīja aptuveni desmit. Tā kā mēs neiebraucām pagalmā ar automašīnu, lielos vārtus nebija vajadzības atvērt.

Ienākusi savā guļamistabā, izdzirdēju ļoti skaļu šāvienu. Biju neizpratnē, kas notiek. Centos sazvanīt policiju, bet telefons nestrādāja. Tad es noskrēju lejā pa kāpnēm un noslēdzu tērauda ārdurvis, pēc tam ar steigu aizslēdzu arī nākamās durvis. Nodzēsu visas gaismas. Bērni bija panikā, tāpēc centos viņus nomierināt. Mēs kopīgi lūdzām, lai Jehova mūs pasargā. Tikmēr mans vīrs vēl aizvien atradās pie Ķēniņvalsts zāles, pūlēdamies iedarbināt automašīnu.

Palūkojusies pa logu, es ieraudzīju, ka uz ielas aiz vārtiem guļ kāds vīrietis. Šķita, ka laupītāji ir prom, tāpēc ievilku ievainoto vīrieti savā automašīnā un ātri braucu uz slimnīcu. Tā rīkoties bija riskanti, bet es nevarēju nereaģēt. Diemžēl šis vīrietis nākamajā dienā nomira.

Tas bija traģiski, taču jāatzīst, ka viss varēja būt vēl daudz sliktāk. Tā kā rajona pārraugs bija ieradies vizītē, grāmatstudija nenotika mūsu mājā. Tā kā salūza automašīna, mēs neatbraucām mājās visa ģimene kopā. Mans vīrs, kuru laupītāji noteikti būtu sagūstījuši, neieradās ātrāk kā tikai vēlu vakarā. Šie un vēl citi apstākļi mums tovakar bija labvēlīgi.

Jehova ir mūsu balsts un patvērums. Patiesi ir vārdi no Dieva Rakstiem: ”Ja tas Kungs pilsētu neapsargā, tad velti sargs nomodā.”” (Psalms 127:1.)