Kā rīkoties bruņotas laupīšanas gadījumā

IKOJI rajonā, kas atrodas kādā Rietumāfrikas pilsētā, lepnās savrupmājas ir pārvērstas par cietokšņiem. Daudzām apkārt ir trīs metru augsti mūri, uz kuriem ir mazi, asi pīķi, stikla lauskas vai dzeloņstiepļu pinums. Pie masīviem vārtiem, kas nodrošināti ar aizbīdņiem, stieņiem, ķēdēm un piekaramām atslēgām, stāv sargi. Logi ir aizrestoti. Guļamistabas no pārējās mājas daļas atdala tērauda durvis. Naktī tiek palaisti vaļā lieli suņi — vācu aitu suņi un rotveileri — un iedegts spožs apgaismojums. Kamēr viss ir kārtībā, datorizēta uzraudzības sistēma par to ziņo, raidot klusus signālus.

Nevar noliegt, ka nepieciešamība šādi nodrošināties pastāv. Par to liecina virsraksti kādā laikrakstā: ”Iedzīvotāji cieš no bruņotu laupītāju uzbrukuma”, ”Gados jaunie laupītāji kļūst neaprēķināmi”, ”Cilvēki ir panikā — ielu bandas sagrābušas [kādu pilsētas rajonu]”. Šāda situācija ir daudzās valstīs. Kā pravietots Bībelē, mēs patiešām dzīvojam grūtos laikos. (2. Timotejam 3:1.)

Noziegumu, to vidū arī bruņotu laupīšanu, skaits visā pasaulē pastāvīgi pieaug. Arvien biežāk valdības nespēj vai nevēlas aizsargāt savus pilsoņus. Vairākās valstīs policija ir slikti nodrošināta ar darbiniekiem un bruņojumu, līdz ar to viņu iespējas sniegt palīdzību ir ļoti ierobežotas. Arī lielākā daļa noziegumu aculiecinieku negrib iejaukties, lai palīdzētu.

Tā kā cilvēki nevar paļauties uz policijas vai citu cilvēku atbalstu, viņiem nekas cits neatliek kā paļauties pašiem uz sevi. Kāds kristiešu vecākais, kas dzīvo vienā no jaunattīstības valstīm, teica: ”Ja jūs sacelsiet trauksmi, laupītāji jūs sakropļos vai nogalinās. Aizmirstiet par palīdzību no malas. Ja palīdzība tiek sniegta — labi, bet negaidiet un nesauciet pēc tās, jo, saukdami pēc palīdzības, jūs varat sasaukt tikai vēl lielāku nelaimi.”

Aizsardzība un Dieva Raksti

Lai gan kristieši nepieder pie šīs pasaules, viņi tajā dzīvo. (Jāņa 17:11, 16.) Tāpēc viņi, tāpat kā visi citi, mēģina savu dzīvi padarīt drošu. Bet atšķirībā no daudziem, kas nekalpo Jehovam, viņi meklē iespējas sevi aizsargāt, nepārkāpjot kristiešu principus.

Pretēji tam vairāku Āfrikas valstu iedzīvotāji, gribēdami nodrošināties pret zādzībām, izmanto maģiju. Piemēram, cilvēki dodas pie šamaņa, un šamanis izdara griezumu viņu plaukstas locītavā, krūšu rajonā vai mugurā. Pēc tam brūcē ierīvē maģisku zāļu maisījumu, un, kad ir noskaitīti buramvārdi, tiek uzskatīts, ka šiem cilvēkiem vairs nav jābaidās no laupītājiem. Citi savās mājās tur amuletus un maģiskas zāles un tic, ka šāda ”apdrošināšana” atturēs laupītājus no uzbrukuma.

Patiesajiem kristiešiem nav nekā kopīga ar jebkāda veida maģiju. Bībelē tiek nosodītas visas spiritisma formas, un tas ir pamatoti, jo, veicot spiritiskas darbības, cilvēks var nonākt kontaktā ar dēmoniem — būtnēm, kas veicina vardarbību uz zemes. (1. Mozus 6:2, 4, 11.) Bībelē ir skaidri teikts: ”Jums nebūs.. burt.” (3. Mozus 19:26.)

Ir cilvēki, kas izmisīgi cenšas sevi aizsargāt, apbruņodamies ar ieročiem. Taču kristieši nopietni ņem vērā Jēzus vārdus: ”Kas ņem zobenu, no zobena aizies bojā.” (Mateja 26:52.) Cilvēki Dieva tautā ir ’pārkaluši zobenus lemešos’ un neiegādājas ieročus, ar ko aizstāvēties pret laupīšanu vai uzbrukumu. (Mihas 4:3.)

Ko var teikt par bruņotas sardzes nolīgšanu? Kaut arī tas ir personiskas dabas jautājums, atcerieties, ka, algojot sardzi, ieroči tiek ielikti citu cilvēku rokās. Bet ko darba devējs gaida no sargiem laupīšanas gadījumā? Vai ne to, ka brīdī, kad cilvēku un īpašuma aizsargāšanai būs nepieciešams nošaut zagli, viņi to arī darīs?

Cilvēki, kas nepazīst Dievu, varbūt uzskata, ka kristieši rīkojas nesaprātīgi, atsacīdamies sevis aizsardzībai izmantot maģiju un ieročus. Bet Bībele mums apliecina: ”Kas paļaujas uz to Kungu tiek pasargāts.” (Salamana Pamācības 29:25.) Tomēr, lai gan Jehova pasargā savu tautu kopumā, viņš neiejaucas un nepasargā savus kalpus no aplaupīšanas katrā atsevišķā gadījumā. Ījabs bija no sirds uzticīgs Dievam, tomēr Dievs pieļāva, ka laupītāji paņem Ījaba mājlopus un nogalina viņa kalpus. (Ījaba 1:14, 15, 17.) Tāpat Dievs pieļāva, ka Pāvils nonāk briesmās laupītāju dēļ. (2. Korintiešiem 11:26.) Tomēr Dievs māca saviem kalpiem principus, pēc kuriem dzīvojot risks tikt apzagtiem mazinās. Viņš arī pamāca, kā rīkoties laupīšanas gadījumā, lai varbūtējie ievainojumi būtu pēc iespējas mazāki.

Samaziniet draudus tikt aplaupītiem

Gudrais Salamans pirms daudziem gadiem novēroja: ”Bagātam pilnība neliek miegu redzēt.” (Salamans Mācītājs 5:11, LB-1877.) Citiem vārdiem, tie, kam daudz pieder, var tik ļoti sākt uztraukties par sava īpašuma drošību, ka no raizēm pazaudē miegu.

Viens veids, kā samazināt ne tikai raizes, bet arī iespēju tikt apzagtiem, ir neuzkrāt daudz materiālu vērtību. Dieva iedvesmots, apustulis Jānis rakstīja: ”Viss, kas ir pasaulē — miesas kārums, acu kārums un dzīves lepnība — tas nav no Tēva, bet ir no pasaules.” (1. Jāņa 2:16.) Tas pats ”kārums” jeb vēlēšanās, kas vienus pamudina pirkt dārgas lietas, citus pamudina tās zagt. Un, ieraudzījis kāda ”dzīves lepnību”, cilvēks, kam ir nosliece uz zagšanu, var sajust vēlēšanos laupīt.

No aplaupīšanas jūs pasargās ne tikai vienkāršs dzīvesveids, bet arī atklātība, ar kādu parādīsiet, ka esat patiesie kristieši. Ja jūs apliecināsiet citiem mīlestību, būsiet godīgi darījumos un aktīvi kristīgajā kalpošanā, jūs iegūsiet kārtīgu un cienījamu cilvēku reputāciju. (Galatiešiem 5:19—23.) Šāda reputācija var daudz labāk aizsargāt nekā ierocis.

Kā rīkoties bruņotas laupīšanas gadījumā

Bet ja nu tomēr zagļi ir iekļuvuši jūsu mājā un jūs nonākat ar viņiem aci pret aci? Atcerieties, ka dzīvība ir daudz vērtīgāka par īpašumu. Kristus Jēzus teica: ”Jums nebūs pretim stāvēt ļaunumam; bet kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru. Un kas.. grib.. ņemt tavus svārkus, tam atdod arī mēteli.” (Mateja 5:39, 40.)

Tas ir gudrs padoms. Lai gan kristiešiem nav jāinformē noziedznieki par to, kas viņiem pieder, pastāv lielāka iespēja, ka laupītāji ķersies pie vardarbības, ja jutīs, ka tiem pretojas vai tos krāpj. Daudzi no viņiem ir ’zaudējuši kauna jūtas’ un ir viegli izaicināmi uz naidpilnu, cietsirdīgu rīcību. (Efeziešiem 4:19.)

Semjuels dzīvo daudzdzīvokļu namā. Reiz laupītāji aplenca viņa māju un laupīdami gāja no dzīvokļa uz dzīvokli. Semjuels dzirdēja šāvienus, durvju laušanu un cilvēku kliedzienus, raudas un vaimanas. Aizbēgt nebija iespējams. Tad Semjuels savai sievai un trim dēliem lika nomesties uz ceļiem, pacelt rokas, aizvērt acis un gaidīt. Kad laupītāji iebruka Semjuela dzīvoklī, viņš tos uzrunāja, skatīdamies grīdā, jo zināja, ka tad, ja ielūkosies tiem sejā, laupītājiem varētu rasties doma, ka vēlāk Semjuels varētu tos pazīt. ”Nāciet iekšā,” viņš teica. ”Ņemiet visu, ko gribat. Jūs varat ņemt jebko. Mēs esam Jehovas liecinieki un jums nepretosimies.” Tas laupītājos izraisīja apjukumu. Aptuveni stundas laikā kopumā 12 bruņotu vīru pa grupām ienāca dzīvoklī. Kaut arī laupītāji aiznesa dārglietas, naudu un elektroierīces, ģimene netika piekauta vai ievainota ar mačetēm, kā tas bija noticis ar citiem viņu mājā. Semjuela ģimenes locekļi bija pateicīgi Jehovam, ka bija palikuši dzīvi.

Šis gadījums parāda, ka situācijās, kad laupītāju mērķis ir iegūt naudu vai materiālas vērtības, upuri var mazināt iespējamību tikt savainotiem, neizrādot laupītājiem pretestību.a

Reizēm mūs var aizsargāt kristīga liecība. Kad laupītāji iebruka Ades mājā, viņš iebrucējiem teica: ”Es zinu, kādas jums ir grūtības, un saprotu, ka tieši šo grūtību dēļ jūs esat šeit. Mēs esam Jehovas liecinieki, un mēs ticam, ka pienāks diena, kad katram būs tik daudz pārtikas, lai pietiktu pašam un viņa ģimenei. Valdot Dieva Valstībai, visi dzīvos mierā un laimē.” Ades vārdi mazināja laupītāju agresivitāti. Viens no viņiem sacīja: ”Piedodiet, ka ielauzāmies jūsu mājā, bet jums jāsaprot, ka esam izsalkuši.” Kaut gan Ade tika aplaupīts, ne viņu pašu, ne viņa ģimenes locekļus laupītāji neaiztika.

Saglabājiet mieru

Nav viegli saglabāt mieru bīstamā situācijā, īpaši, ja laupītāji cenšas pakļaut upuri, to terorizējot. Tādā gadījumā palīdzēs lūgšana. Kaut arī mūsu palīgā sauciens būs pie sevis pateikti pāris vārdi, Jehova to sadzirdēs. Bībele mums apliecina: ”Tā Kunga acis vēro taisnos, un Viņa ausis uzklausa viņu palīdzības saucienus.” (Psalms 34:16.) Jehova mūs dzird, un viņš var dot mums gudrību, lai mēs spētu saglabāt mieru jebkurā situācijā. (Jēkaba 1:5.)

Izturēties mierīgi jums palīdzēs arī tas, ja jūs jau laikus būsiet izdomājuši, ko aplaupīšanas gadījumā darīsiet un ko ne. Protams, nav iespējams precīzi paredzēt, kādā situācijā nonāksiet. Tomēr ir labi būt gatavam uz konkrētu rīcību, tāpat kā ir gudri turēt prātā drošības pasākumus gadījumam, ja pēkšņi aizdegtos jūsu māja. Tālredzība jums palīdzēs palikt mierīgiem, nekrist panikā, kā arī izvairīties no fiziskiem ievainojumiem.

Dievs savu viedokli par laupīšanu ir pateicis skaidri: ”Es, tas Kungs, mīlu taisnību un ienīstu laupījumu.” (Jesajas 61:8.) Jehova iedvesmoja pravieti Ecēhiēlu uzrakstīt, ka laupīšana uzskatāma par ļoti nopietnu grēku. (Ecēhiēla 18:18, LB-26.) Tomēr tajā pašā Bībeles grāmatā var lasīt, ka Dievs savā labestībā piedod cilvēkam, kas nožēlo savu rīcību un atdod nolaupīto. (Ecēhiēla 33:14—16.)

Kaut arī kristieši dzīvo noziedzības pilnā pasaulē, viņi priecājas par cerību dzīvot Dieva Valstības laikā, kad laupīšanas vairs nebūs. Runājot par to laiku, Bībelē ir apsolīts: ”Ikviens [Dieva tautā] sēdēs un dzīvos bez bailēm zem sava vīna un vīģes koka, jo nebūs neviena, kas tiem iedvestu bailes, jo to tā ir noteikusi tā Kunga, mūsu Dieva Cebaota mute.” (Mihas 4:4.)

[Zemsvītras piezīme]