Jauna stratēģija cīņā ar tuberkulozi

TUBERKULOZE (TB) ir senākā nāvējošā infekcijas slimība, ko pazīst cilvēce, un tā joprojām ir tik bīstams ienaidnieks, ka Pasaules veselības organizācija (PVO) to pielīdzina bumbai ar laika degli. ”Laiks min mums uz papēžiem,” brīdināts kādā PVO ziņojumā par TB. Ja neizdosies padarīt šo ”bumbu” nekaitīgu, kādu dienu cilvēkiem varbūt būs jācīnās ar slimību, kas ir rezistenta pret medikamentiem un ”izplatās pa gaisu, bet ir praktiski tikpat neizārstējama kā AIDS”. Ir pienācis laiks reāli novērtēt tuberkulozes draudīgo potenciālu, aicina PVO. ”Ikvienam, kas elpo gaisu, — no Volstrītas līdz pat Lielajam Ķīnas mūrim — ir pamats uztraukties par šīm briesmām.”

Vai šis apgalvojums ir pārspīlēts? Nepavisam. Iedomājieties, cik aktīvi pasaule būtu gatava rīkoties, ja draudētu izcelties epidēmija, kas desmit gadu laikā varētu iznīcināt, teiksim, visus Kanādas iedzīvotājus. Tas gan izklausās pēc fantāzijas, tomēr briesmas nav izdomātas. Pasaulē ar TB mirst vairāk cilvēku nekā ar AIDS, malāriju un tropiskajām slimībām kopā: 8000 upuru katru dienu. Patlaban apmēram 20 miljoniem cilvēku ir TB aktīvā formā, un turpmāko desmit gadu laikā ar šo slimību var nomirt 30 miljoni cilvēku — šis skaitlis pārsniedz Kanādas iedzīvotāju skaitu. (Skat. ielogojumu ”Tuberkulozes globālais uzbrukums” 22. lappusē.)

Bet tagad — labās ziņas

Taču ir parādījusies arī cerība. Pēc desmit gadu ilgiem pētījumiem zinātnieki ir izstrādājuši stratēģiju, ar kuras palīdzību TB var ierobežot tiktāl, lai no nevaldāma slepkavas tā pārvērstos par ienaidnieku, kas tiek stingri turēts grožos. Kādreizējais PVO ģenerāldirektors Dr. Hirosi Nakadzima nosauca jauno stratēģiju par ”vienu no svarīgākajiem sasniegumiem veselības aizsardzības jomā šajā gadu desmitā”. Savukārt PVO Globālās TB apkarošanas programmas direktors Dr. Arata Koči atzīmē, ka tā dod vēl nebijušu iespēju ”atvairīt TB epidēmiju”. Uz ko tiek liktas tik lielas cerības? Tā ir metode, ko sauc par DOTS.

DOTS ir saīsinājums, kas nozīmē: stingri uzraugāmā ārstēšana, īsā kursa ķīmijterapija (directly observed treatment, short-course). Tā ir veselības aprūpes programma, kas ļauj izārstēt lielāko daļu TB slimnieku sešu līdz astoņu mēnešu laikā, neievietojot viņus slimnīcā. DOTS sekmes ir atkarīgas no piecu galveno principu ievērošanas. Ja kāds no šiem pamatprincipiem netiek ievērots, brīdina PVO, iespēja izārstēt TB slimniekus ”izslīd no rokām”. Kādi ir šie principi?

● 1. Tuberkulozes atklāšana. Vislielākās briesmas rada neatklātie TB gadījumi. Tāpēc PVO uzsver, ka veselības aprūpes darbiniekiem pirmām kārtām jākoncentrē uzmanība uz infekciozo TB slimnieku atklāšanu.

● 2. Uzraudzība. Otrais DOTS princips nosaka to, ka atbildīga par TB izārstēšanu ir veselības aprūpes sistēma, nevis pacients. Medicīnas darbinieki vai arī īpaši apmācīti brīvprātīgie — pārdevēji, skolotāji vai kādreizējie TB slimnieki — uzrauga, kā pacienti iedzer katru prettuberkulozes zāļu devu. ”Pacientu novērotājiem” ir liela nozīme sekmīgā TB apkarošanā, jo galvenais iemesls, kāpēc vēl aizvien nav izdevies tikt galā ar šo slimību, ir tas, ka pacienti priekšlaicīgi pārtrauc lietot zāles. (Skat. ielogojumu ”Kāpēc TB atkal vēršas plašumā?” 22. lappusē.) Dažas nedēļas lietojuši prettuberkulozes medikamentus, viņi sāk justies labāk un pārtrauc dzert zāles, taču, lai pilnībā iznīcinātu organismā TB baciļus, zāles ir jālieto sešus līdz astoņus mēnešus.

● 3. Ārstēšana. Šo sešu līdz astoņu mēnešu laikā medicīnas darbinieki kontrolē ārstēšanas rezultātus un reģistrē atveseļošanās gaitu. Tā tiek panākts, ka pacients tiek pilnībā izārstēts un nevar izplatīt infekciju tālāk.

● 4. Īsā kursa ķīmijterapija. Ceturtais DOTS stratēģijas princips ir pareizas prettuberkulozes līdzekļu kombinācijas lietošana pareizajā daudzumā un pareizajā ilgumā. Šī zāļu kombinācija dod TB baciļiem nāvējošu triecienu.a Prettuberkulozes līdzekļiem allaž jābūt pieejamiem pietiekamā daudzumā, lai ārstēšanas kurss ne uz brīdi netiktu pārtraukts.

● 5. ! Piekto DOTS stratēģijas principu PVO apzīmē ar izsaukuma zīmi aiz nosaukuma DOTS!. Šī izsaukuma zīme norāda uz finansējuma un tālredzīgas politikas nepieciešamību. PVO mudina veselības aprūpes iestādes rūpēties par finansiālu atbalstu no valdībām, kā arī nevalstiskām organizācijām un aicina iekļaut TB apkarošanas programmas jau esošajās valstu veselības aprūpes sistēmās.

Ja runa ir par finansiālo pusi, jāatzīmē, ka politiķiem, no kuriem ir atkarīga līdzekļu sadale, DOTS metode var likties visai pievilcīga. Pēc Pasaules bankas speciālistu vērtējuma, DOTS ir ”viena no ekonomiskajā ziņā visizdevīgākajām programmām, kādas ir izveidotas cīņai ar.. slimību”. Saskaņā ar PVO aprēķiniem, nabadzīgajās valstīs, lietojot DOTS, ārstēšanas izmaksas ir apmēram 100 dolāru par katru pacientu. ”Jaunattīstības zemēs kopējā summa reti ir lielāka par 10 centiem uz katru iedzīvotāju, un to var atļauties pat vissliktākajos ekonomiskajos apstākļos.” Taču nelielās izmaksas nepavisam neliedz gūt lielus panākumus.

Cik efektīva ir šī stratēģija?

1997. gada martā PVO pārstāvji paziņoja, ka ierobežotā DOTS stratēģijas izmantošana ”pirmo reizi pēdējos gadu desmitos ir ļāvusi samazināt TB globālās epidēmijas izplatīšanās ātrumu”. ”Tur, kur izmanto DOTS, proporcionālais izārstēto slimnieku skaits gandrīz divkāršojas.” DOTS izmēģinājuma programmas, kas tika realizētas vietās, ko TB piemeklējusi sevišķi smagi, jau ir apstiprinājušas, ka šī stratēģija ir sekmīga. Lūk, daži no PVO minētajiem piemēriem, kas liecina par DOTS efektivitāti.

Indijā ”DOTS stratēģija tika izmantota īpaši izraudzītās teritorijās, kur kopumā dzīvo vairāk nekā 12 miljoni cilvēku. [..] Pašlaik tuberkuloze tiek izārstēta četrām piektdaļām pacientu.” Bangladešā, īstenojot DOTS izmēģinājuma programmu, kas aptvēra miljonu iedzīvotāju, ”tika izārstēti 87 procenti [TB slimnieku]”. Kādā Indonēzijas salā, izmantojot DOTS, ”izdodas izārstēt deviņas desmitdaļas infekciozo pacientu”. Ķīnā izmēģinājuma programmām bija ”pārsteidzoši panākumi” — TB izārstēta 94 procentos gadījumu. Kādā no Dienvidāfrikas pilsētām ”sekmīgi tiek izārstēti vairāk nekā 80 procenti [TB slimnieku]”. Nesen DOTS stratēģija tika ieviesta arī Ņujorkā, un panākumi ir iespaidīgi.

Rezultāti, kas iegūti, izmēģinot DOTS praksē vairākos desmitos valstu, skaidri liecina, ka šo stratēģiju ”var lietot itin visur un tā spēj nodrošināt izārstēšanu vismaz 85 procentos gadījumu”, secina Dr. Koči.

Kaut arī ne zibens ātrumā, situācija uzlabojas

Ņemot vērā, ka ir izstrādāta šāda ārstēšanas programma, kas ļauj samērā viegli un bez lieliem izdevumiem uzveikt vienu no bīstamākajām infekcijas slimībām, varētu sagaidīt, ka DOTS stratēģija strauji tiek ieviesta visplašākajā mērogā. ”Tomēr pārsteidzoši neliels skaits valstu ir sākušas īstenot PVO pārbaudīto un ekonomiski izdevīgo TB apkarošanas stratēģiju,” konstatē kāds PVO darbinieks. 1996. gada sākumā to visas valsts mērogā bija ieviesušas tikai 34 valstis.

Tomēr situācija uzlabojas. Pirms 1993. gada, kad PVO pasludināja tuberkulozi par globālu katastrofu, DOTS saņēma tikai piecdesmitā daļa TB slimnieku. Patlaban DOTS tiek nodrošināta desmitajai daļai pacientu. Tiek ziņots, ka 1998. gadā DOTS stratēģiju izmantoja jau 96 zemēs. Ja arī citas valstis ķersies pie šīs programmas īstenošanas, jaunos saslimšanas gadījumus ”desmit gadu laikā varēs samazināt uz pusi”. Dr. Koči saka: ”Mums ir ārstēšanas programma, kuras efektivitāte jau ir pierādīta, atliek tikai to plašāk izmantot.”

Tā kā cilvēkiem ir gan vajadzīgās zināšanas, gan ārstniecības līdzekļi, lai sekmīgi cīnītos ar TB, vienīgais, kā vēl pietrūkst, ir ”cilvēki, kas gādātu par to, lai šie medikamenti visā pasaulē tiktu likti lietā”. Nav brīnums, ka vienā no publikācijām, kas adresēta visas pasaules ārstiem un citiem medicīnas darbiniekiem, PVO jautā: ”Ko gan mēs visi vēl gaidām?”

[Zemsvītras piezīmes]

[Izceltais teksts 21. lpp.]

Katru sekundi kāds cilvēks uz zemes inficējas ar tuberkulozi

[Izceltais teksts 21. lpp.]

”Miljoniem cilvēku mirst, kamēr zāles, kas varētu glābt dzīvību, neizmantotas guļ plauktos.” Dr. Arata Koči

[Izceltais teksts 23. lpp.]

”DOTS stratēģija būs svarīgākais sasniegums veselības aizsardzības jomā šajā gadu desmitā.” PVO ziņojums presei

[Papildmateriāls 22. lpp.]

Kāpēc TB atkal vēršas plašumā?

Līdzeklis pret tuberkulozi tika atklāts vairāk nekā pirms četrdesmit gadiem. Kopš tā laika vairāk nekā 120 miljoni cilvēku ir miruši ar TB, un gandrīz 3 miljoni nomirs ar to šī gada laikā. Kāpēc TB joprojām atņem tik daudz dzīvību, ja to ir iespējams izārstēt? Tam ir trīs galvenie iemesli: nevērība, CIV/AIDS un polirezistentā TB.

Nevērība. Pasaules uzmanības centrā ir tādas infekcijas slimības kā AIDS un Ebola vīrusu infekcija. Taču 1995. gadā TB nonāvēja 12 000 reižu vairāk cilvēku nekā Ebola vīruss. Jaunattīstības valstīs TB ir tik bieži sastopama, ka to iedzīvotāji ir sākuši uzskatīt šo slimību par gluži ikdienišķu parādību. Savukārt bagātākās valstis ir ļāvušas TB izplatīties, kaut arī iedarbīgi medikamenti, ar kuriem to būtu iespējams izārstēt, visu šo laiku neizmantoti ir gulējuši plauktos. Šī vispārējā nevērība, kā vēlāk izrādījās, bija milzīga kļūda. Pasaules bažām par TB norimstot, TB baciļi ir pieņēmušies spēkā. Tagad tie nodara kaitējumu lielākam skaitam cilvēku un ir izplatījušies plašāk nekā jebkad agrāk cilvēces vēsturē.

CIV/AIDS. TB ir kļuvusi par vienu no CIV/AIDS pavadoņiem. Ja cilvēks ir inficēts ar CIV, kas samazina viņa imunitāti, risks saslimt ar TB palielinās 30 reizes, tāpēc ir gluži likumsakarīgi, ka pašreizējā pasaules mēroga AIDS epidēmija ir palielinājusi arī saslimstību ar TB. Ir aprēķināts, ka 1997. gadā ar TB nomira 266 000 cilvēku, kas bija inficēti ar CIV. ”Tie ir vīrieši un sievietes,” saka Apvienoto Nāciju CIV/AIDS programmas vadītājs Pīters Piots, ”kam nepalīdzēja lētie prettuberkulozes medikamenti, kas viņiem bija vajadzīgi šīs slimības ārstēšanai.”

Polirezistentā TB. ”Superbaktērijas”, ko vairs nespēj iznīcināt nevienas no cilvēku rīcībā esošajām antibiotikām, ir tēls no zinātniskās fantastikas arsenāla, taču TB gadījumā izdoma strauji draud kļūt par īstenību. Šobrīd ar polirezistento TB jau ir inficēti, iespējams, vairāk nekā 50 miljoni cilvēku. Pacienti, kas jau pēc dažām nedēļām pārstāj lietot zāles tāpēc, ka viņu pašsajūta ir uzlabojusies, vai tāpēc, ka zāles ir beigušās, vai arī tāpēc, ka par TB slimniekiem sabiedrībā mēdz valdīt nelabvēlīgs priekšstats, neiznīcina savā organismā visus TB baciļus. Kādā Āzijas zemē, piemēram, divas trešdaļas TB slimnieku priekšlaicīgi pārtrauc ārstēties. Kad viņu stāvoklis atkal pasliktinās, slimības ārstēšana var būt apgrūtināta, jo izdzīvojušās baktērijas ir ieguvušas rezistenci un pretojas visu pieejamo prettuberkulozes līdzekļu iedarbībai. Iznākums ir tāds, ka TB, ar ko šādi cilvēki slimo, ir kļuvusi neārstējama, — turklāt neārstējama ir arī tā TB forma, ar kuru saslimst viņu inficētie cilvēki. Un, kad šis nāvējošais polirezistentās TB ”džins” ir izlaists no pudeles, atliek vienīgi vaicāt: ”Vai cilvēki spēs to iedabūt atpakaļ?”

[Papildmateriāls 22. lpp.]

Tuberkulozes globālais uzbrukums

Ar katru gadu tuberkulozes epidēmija vēršas plašumā, prasa aizvien lielākus izdevumus un aizvien vairāk upuru. PVO apkopotie ziņojumi liecina par šī neuzkrītošā slepkavas nodarītā posta apjomu. Atliek minēt kaut vai tikai dažus teikumus no šiem ziņojumiem. ”Pakistāna zaudē cīņā ar tuberkulozi.” ”Tuberkuloze atkal ir uzliesmojusi Taizemē ar jaunu sparu.” ”Brazīlijā tuberkuloze šobrīd ir viena no izplatītākajām slimībām un galvenajiem nāves cēloņiem.” ”Meksikāņiem joprojām neizdodas uzveikt tuberkulozi.” Krievijā ”strauji pieaug saslimstība ar TB”. Etiopiju ”pārņēmusi tuberkulozes epidēmija”. ”Dienvidāfrikā reģistrēto TB gadījumu skaits ir viens no lielākajiem pasaulē.”

95 procenti TB slimnieku dzīvo pasaules nabadzīgākajās valstīs, taču TB nodara aizvien lielāku postu arī bagātajās zemēs. Deviņdesmito gadu sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs strauji pieauga reģistrēto TB gadījumu skaits. Amerikāņu žurnāliste Valērija Gartsefa izsakās, ka TB ”ir atgriezusies, lai atkal kļūtu par amerikāņu biedu”. Nīderlandes Karaliskās TB asociācijas direktors Dr. Jāps Brukmans nesen atzīmēja, ka TB epidēmija ”Austrumeiropā un dažās Rietumeiropas daļās ir sākusi saasināties”. Nav brīnums, ka žurnāla Science 1997. gada 22. augusta numurā bija sacīts: ”Tuberkuloze joprojām ir viens no lielākajiem draudiem cilvēku veselībai.”

[Papildmateriāls 24. lpp.]

Atklāts TB ģenētiskās uzbūves plāns

Zinātniekiem nesen izdevies pilnībā noskaidrot tuberkulozes baktēriju ģenētiskās uzbūves plānu. Ar šo sasniegumu sākas ”jauns posms cīņā pret vienu no cilvēces lielākajiem ienaidniekiem”, saka Dr. Duglass Jangs no Londonas Impēriskās koledžas Medicīnas fakultātes. Pasaules veselības organizācija ziņo, ka šis atklājums ”var izrādīties nenovērtējami svarīgs tālākiem pētījumiem prettuberkulozes medikamentu un vakcīnu jomā”. (The TB Treatment Observer, 1998. gada 15. septembris.)

[Attēli 23. lpp.]

Šī zāļu kombinācija spēj iznīcināt TB baciļus

[Norādes par autortiesībām]

Photo supplied by WHO, Geneva

Photo: WHO/Thierry Falise

[Attēli 24. lpp.]

Viena pacienta ārstēšana izmaksā 100 dolāru

[Norādes par autortiesībām]

Photo: WHO/Thierry Falise

Photo supplied by WHO, Geneva

[Norādes par attēlu autortiesībām 21. lpp.]

Photo: WHO/Thierry Falise

Photo supplied by WHO, Geneva

Photo: WHO/Thierry Falise