Komenskis — mūsdienu pedagoģijas pamatlicējs

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA ČEHIJĀ

BŪDAMS skolotājs, Jans Komenskis labi zināja, kādi trūkumi piemita 17. gadsimta mācību sistēmai. Tiesa, neviena izglītības sistēma nav bijusi bez vainas, bet 17. gadsimta Eiropā tā bija briesmīgā stāvoklī.

Taču Komenskis neieņēma pasīvu nostāju, nežēlojās un nepārmeta, bet gan izlēma kaut ko darīt lietas labā. Ko viņš iesāka, un kāpēc viņš to darīja? Ko mēs varam mācīties no cilvēka, kuru dēvē par mūsdienu pedagoģijas pamatlicēju?

Audzināšana un izglītība

Jans Amoss Komenskis dzimis 1592. gada 28. martā Morāvijā — novadā, kas atrodas tagadējās Čehijas teritorijā. Viņš bija jaunākais no pieciem bērniem un vienīgais dēls diezgan turīgā zemnieku ģimenē.

Viņa vecāki piederēja pie Brāļu unitātes (vēlāk to sauca par Bohēmijas brāļu draudzi vai Morāvijas brāļiem) — reliģiskas grupas, kas 15. gadsimta vidū bija radusies valdensu un citu reformācijas darbinieku, piemēram, Petra Helčicka, ietekmē. Ieguvis izglītību Vācijā, Komenskis atgriezās dzimtenē. Bet 24 gadu vecumā viņš tika iecelts par mācītāju Brāļu unitātē.

Kāpēc viņš emigrēja

1618. gadā Komenskis sāka vadīt mazu draudzi Fulnekā, kas atrodas apmēram 240 kilometrus uz austrumiem no Prāgas. Tajā laikā Eiropā strauji vērsās plašumā katoļu kontrreformācija. Spriedze starp katoļiem un protestantiem auga augumā, līdz izcēlās Trīsdesmitgadu karš (1618—1648).

Pēc desmit gadu ilgām cīņām Morāvijā par vienīgo likumīgo reliģiju tika pasludināta Romas katoļu reliģija. Komenskim un citiem sabiedrības augstāko slāņu pārstāvjiem tika piedāvāta izvēle: pāriet katoļticībā vai pamest valsti. Tā kā Komenskim ne prātā nenāca mainīt ticību, viņš ar savu ģimeni pārcēlās uz nelielo Lešno pilsētiņu — ievērojamu Brāļu unitātes darbības centru Polijā. Ar to sākās viņa dzīve emigrācijā, kas ilga 42 gadus. Komenskis vairs nekad nedzīvoja dzimtajā zemē.

”Prāta kautuves”

Komenskis dabūja latīņu valodas skolotāja vietu Lešno ģimnāzijā. Taču jau pavisam drīz viņš kļuva neapmierināts ar sliktajām mācību metodēm, un viņa neapmierinātībai tiešām bija pamats.

Komenska laikā izglītības sistēma bija nožēlojamā stāvoklī. Piemēram, tika uzskatīts, ka tikai zēniem ir vērts dot izglītību, taču pat viņi ne vienmēr varēja to iegūt: zēniem no nabadzīgām ģimenēm nebija nekādu izredžu. Skolā galvenokārt lika ”iekalt” latīņu vārdus un teikumus, kā arī apgūt latīņu valodas sintaksi. Kāpēc? Tāpēc, ka viduslaikos skolas lielākoties atradās katoļu baznīcas pārziņā, bet katoļu baznīcā liturģija notika latīņu valodā. Tātad, mācot latīņu valodu, varēja nodrošināt pastāvīgu papildinājumu priesteru rindām.

Turklāt mācību procesā netika izvirzīti konkrēti mērķi, tāpat nebija paredzēts, ka skolnieku mācīšanā pakāpeniski jāpāriet no vienkāršā uz sarežģīto. Skolās valdīja stingra disciplīna, dažviet pret skolniekiem izturējās nežēlīgi, un vispārējā morālā atmosfēra bija ļoti nomācoša.

Nav nekāds brīnums, ka skotu pedagogs Saimons Lorijs mācības 17. gadsimta skolās aprakstīja kā ”galīgi nepārdomātas” un ”neinteresantas”. Komenskis izteicās vēl asāk: viņš nosauca skolas par ”prāta kautuvēm”.

Parādās jauna mācību metode

Komenskis nebija pirmais, kas runāja par izglītības reformas nepieciešamību. Anglijā to bija darījis Frānsiss Bēkons, kurš bija vērsies pret to, ka latīņu valodai tiek piešķirta tik liela nozīme, un ieteicis pievērsties dabas studijām. Vācijā kaut ko mainīt bija mēģinājuši Volfgangs Ratke un Johans Valentīns Andrea, kā arī citi. Taču visu šo cilvēku centieni bija piedzīvojuši neveiksmi, jo viņu idejas netika oficiāli atbalstītas.

Komenskis ieteica sistēmu, kurā mācības būtu saistošas, nevis grūtas un garlaicīgas. Viņš to nosauca par pampēdiju, kas nozīmē ’vispārēja izglītība’. Viņa mērķis bija izveidot pakāpenisku mācību sistēmu, kas būtu piemērota visiem. Viņš apgalvoja, ka mācību materiāls bērniem jāpalielina pamazām, vispirms jāiepazīstina ar elementāriem priekšstatiem, no kuriem tālāk izriet sarežģītāki. Komenskis arī uzstāja, ka pirmajos skolas gados bērni jāmāca dzimtajā, nevis latīņu valodā.

Taču mācībām nav jābeidzas, kad cilvēks ir pieaudzis, — tām jāturpinās visu mūžu. Komenskis rakstīja, ka mācībām jābūt ”viscaur praktiskām un aizraujošām, tā ka mācīšanās būtu īsta spēle, t.i., patīkams ievads visai dzīvei”. Viņš arī uzskatīja, ka skolā jāpievērš uzmanība ne tikai prāta, bet visa cilvēka kā personības izglītošanai — tas nozīmē, ka jāmāca arī morāle un jāveido garīgums.

Jana Komenska darbi

Pirmie Komenska darbi pedagoģijas jomā bija Lielā didaktika un Mātes skola, ko publicēja 1630. gadā. Mātes skola bija grāmata mātēm un auklēm, kas bērnus māca mājās. 1631. gadā tai sekoja grāmata Atvērtie valodu vārti, kas iezīmēja apvērsumu latīņu valodas mācīšanā. Tajā teksts bija izvietots divās slejās: vienā pusē teksts bija čehu valodā, bet otrā — latīņu. Tā varēja labi salīdzināt abas valodas, un mācīšanās kļuva vieglāka. Šī mācību līdzekļa pārstrādātais izdevums izpelnījās tik plašu atsaucību, ka to pārtulkoja 16 valodās.

Visslavenākais un varbūt visvienkāršākais Komenska darbs bija Redzamā pasaule — ilustrēta lasāmgrāmata bērniem. Arī šī grāmata ir iegājusi pedagoģijas vēsturē. Mūsu gadsimtā pedagoģijas profesors Elvuds Kaberlijs izteicās, ka šai grāmatai ”simt piecpadsmit gadus Eiropā nebija līdzīgas un to izmantoja par pirmmācības grāmatu gandrīz divsimt gadus”. Daudzas mūsdienu ilustrētās mācību grāmatas faktiski ir veidotas pēc Komenska darba parauga, jo materiāls tajās tiek skaidrots ar ilustrāciju palīdzību.

Drīz vien Komenski pasludināja par ģēniju. Visas Eiropas zinātnieki uzskatīja viņu par gaišāko prātu un vērsās pie viņa pēc padoma. Kā rakstīts grāmatā Magnalia Christi Americana, Komenskis kļuva tik slavens, ka 1654. gadā viņu uzaicināja doties uz Ameriku un kļūt par Hārvarda universitātes prezidentu. Taču Komenskis atteicās, jo viņš nekāroja nedz slavu, nedz godu, nedz augstu stāvokli.

Kas viņu mudināja?

Pārdomājot Komenska dzīvi, rodas jautājums: kas rosināja šo cilvēku? Komenskis uzskatīja izglītību par spēku, kas var apvienot visus cilvēkus. Viņš domāja, ka vispārēja izglītība palīdzēs saglabāt pasaulē mieru.

Tāpat Komenskis saistīja zināšanas ar dievbijību. Viņš ticēja, ka, iegūstot zināšanas, cilvēki galu galā tuvojas Dievam. Iespējams, tas bija galvenais viņa rīcības motīvs.

Komenska uzskati par pedagoģiju arī mūsdienās nav zaudējuši savu vērtību. Viņa izveidotās sistemātiskās mācību metodes, kurās ietilpst vizuālu līdzekļu izmantošana, tiek lietotas visā pasaulē — piemēram, Sargtorņa Bībeles un bukletu biedrības publikācijās. Bet arī katrs no mums atsevišķi var gūt labumu no Komenska metodēm, izmantojot tās personīgajās Bībeles studijās un ģimenes Bībeles nodarbību vadīšanā. Kādā veidā?

”Skolnieki nav jāapgrūtina ar materiālu, kas nav piemērots viņu vecumam, uztveres spējām un pašreizējam stāvoklim,” rakstīja Komenskis. Tātad, mācīdami bērniem Bībeli vai jebko citu, pielāgojiet materiālu viņiem. Jūs varat nevis vienkārši uzdot jautājumus, bet gan pastāstīt kaut ko par Bībelē minētajām personām. Iesaistiet bērnus mācību procesā: lieciet viņiem uzzīmēt kādu Bībeles notikumu vai attēlot to uzvedumā. Neiegrožojiet savu iztēli! Panākumi būs jūsu pūļu vērti. (Salamana Pamācības 22:6.)

Izmantojiet ilustrētas publikācijas, kas ir īpaši veidotas tā, lai bērni un pusaudži apgūtu vielu pakāpeniski; tādas grāmatas, piemēram, ir Mana Bībeles stāstu grāmata un Jauniešu jautājumi — praktiskas atbildes.a Kad mācāt Bībeli citiem cilvēkiem, lai kāda vecuma viņi būtu, centieties padarīt mācības ”viscaur praktiskas un aizraujošas”.

Paliekošs mantojums

1656. gadā Lešno plosījās ugunsgrēks, un Komenskis zaudēja gandrīz visu, kas viņam piederēja. Taču, par laimi, cita veida bagātība negāja bojā. Grāmatā A Brief History of Education (Īsa pedagoģijas vēsture) rakstīts: ”Komenskis.. mainīja mācību saturu, uzsvērdams, ka jāmāca nevis vārdi, bet parādības, un uzskatīja, ka viņa darbā pats galvenais ir mācīt zinātniskus priekšstatus un noderīgu informāciju par apkārtējo pasauli.”

Pilnīgi pamatoti var sacīt, ka Komenska ietekmē pedagoģija sāka veidoties par zinātnes disciplīnu. Viņa mācību metodes radīja apvērsumu skolās. Amerikāņu pedagogs Nikolass Batlers ir teicis: ”Komenskis ir viens no ievērojamākajiem cilvēkiem pedagoģijas vēsturē. Viņš ir iedibinājis galvenos principus, uz kuriem balstās visa mūsdienu pamatizglītības un vidējās izglītības sistēma.” Arī Jehovas lieciniekiem, kas ir dedzīgi Bībeles pētnieki, ir iemesls būt pateicīgiem mūsdienu pedagoģijas pamatlicējam.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēli 23. lpp.]

DAŽI JANA KOMENSKA MĀCĪBU PRINCIPI

Par mācību materiālu: ”Skolotājam ir jācenšas iemācīt nevis tik daudz, cik viņš var, bet tik daudz, cik skolnieks spēj uztvert.”

Par mācību metodēm: ”Labi mācīt nozīmē dot skolniekam iespēju mācīties ātri, aizraujoši un pamatīgi.”

”Prasmīgs skolotājs [ir] tas, kurš prot pacietīgi izturēties pret skolnieku nezināšanu un labi prot skolniekiem palīdzēt, lai viņi atbrīvotos no šīs nezināšanas.”

”Mācīt nozīmē atklāt, ar ko viena parādība vai lieta atšķiras no otras: kāds katrai ir nolūks, kā tās veidotas un kā radušās. [..] Tāpēc tas, kurš skaidri norāda uz atšķirībām, māca labi.”

Par loģisko saistību: ”To, kam nav jēgas, nevar nedz saprast, nedz izvērtēt, un tāpēc to nevar iegaumēt.”

”Ja kādā jautājumā nav zināmas detaļas, tad ir gandrīz neiespējami to saprast vai spriest par to, un tikpat neiespējami ir to atcerēties.”

Par sapratni: ”Lai kaut ko saprastu, galvenokārt ir jāizzina, kāpēc un kā šī parādība pat vissīkākajās detaļās ir saistīta ar kaut ko citu, kā arī jāizzina, ar ko un kādā mērā tā atšķiras no citām, līdzīgām parādībām.”

”Ir pilnīgi pareizi teikts, ka materiāls mums jāizlasa vienu reizi, lai uzzinātu tā saturu, otrreiz jāizlasa, lai to saprastu, trešo reizi jālasa, lai to varētu atcerēties, un ceturto reizi mums tas klusībā pie sevis jāatkārto, lai pārbaudītu, cik pamatīgi mēs to esam apguvuši.”

[Attēls]

Lappuse no ”Redzamās pasaules” 1883. gada izdevuma

[Attēls 24. lpp.]

1775. gadā izdota vācu valodas ābece, kurā izmantoti Komenska mācību principi