Izmanto izglītību, lai cildinātu Jehovu
”Kas no sevis runā, tas meklē savu paša godu. Bet kas meklē tā godu, kas viņu sūtījis, tas ir patiess.” (JĀŅA 7:18)
1. Kad un kā aizsākās izglītība?
IZGLĪTĪBA aizsākās pirms ilgiem, ilgiem laikiem. Tās pirmsākumi meklējami drīz pēc tam, kad Dievs Jehova, izcilais audzinātājs un skolotājs, radīja savu pirmdzimto Dēlu. (Jesajas 30:20, NW; Kolosiešiem 1:15.) Dēlam bija iespēja mācīties tieši no izcilā audzinātāja! Neskaitāmus tūkstošus gadu būdams tuvās attiecībās ar Tēvu, šis Dēls, kas kļuva pazīstams kā Jēzus Kristus, ieguva nenovērtējamu izglītību — zināšanas par Dieva Jehovas īpašībām, rīcību un nodomiem. Vēlāk, kad Jēzus bija cilvēks uz Zemes, viņš varēja teikt: ”Es neko nedaru no sevis, bet runāju, kā Tēvs mani mācījis.” (Jāņa 8:28.)
2.—4. a) Kādi apstākļi bija saistīti ar Jēzus klātbūtni mūsu ēras 32. gada Lieveņu svētkos, kā lasāms Jāņa evaņģēlija 7. nodaļā? b) Kāpēc jūdi bija neizpratnē par Jēzus mācītprasmi?
2 Kā Jēzus izmantoja iegūto izglītību? Visas savas trīsarpus gadus ilgās kalpošanas laikā uz Zemes viņš nenoguris stāstīja citiem to, ko bija iemācījies. Taču Jēzus to darīja, paturot prātā galveno mērķi. Kāds tas bija? Izskatīsim Jēzus vārdus Jāņa evaņģēlija 7. nodaļā, kur viņš izskaidroja gan savas mācības izcelsmi, gan tās mērķi.
3 Pievērs uzmanību tur aprakstītajai situācijai. Notikumi risinājās mūsu ēras 32. gada rudenī, gandrīz trīs gadus pēc Jēzus kristīšanas. Jūdi bija sapulcējušies Jeruzalemē uz Lieveņu svētkiem. Pirmajās svētku dienās bija dzirdams daudz runu par Jēzu. Kad svētki bija pusē, Jēzus devās uz templi un sāka mācīt. (Jāņa 7:2, 10—14.) Kā vienmēr, viņš apliecināja, ka ir izcils skolotājs. (Mateja 13:54; Lūkas 4:22.)
4 Jāņa evaņģēlija 7. nodaļas 15. pantā ir teikts: ”Tad jūdi izbrīnījās un sacīja: ”No kurienes šis pazīst rakstus, būdams bez izglītības?”” Vai tu saproti, kāpēc viņi bija neizpratnē? Jēzus nebija mācījies nevienā no rabīnu skolām, tātad viņš bija neizglītots, vismaz tā cilvēki domāja. Tomēr Jēzus bez pūlēm varēja atrast un nolasīt svēto rakstu daļas. (Lūkas 4:16—21.) Jā, šis namdaris no Galilejas pat mācīja saviem klausītājiem Mozus bauslību! (Jāņa 7:19—23.) Kā tas bija iespējams?
5., 6. a) Kā Jēzus paskaidroja, no kurienes nāk viņa mācība? b) Kā Jēzus izmantoja izglītību?
5 Jēzus to paskaidroja, kā mēs lasām 16. un 17. pantā: ”Mana mācība nav manis paša, bet tā, kas mani sūtījis. Ja kāds grib darīt viņa prātu, tas sapratīs, vai mana mācība ir no Dieva, jeb es runāju pats no sevis.” Jūdi vēlējās zināt, kas Jēzu ir izglītojis, un viņš tiem skaidri pateica, ka viņa izglītība nāk no Dieva! (Jāņa 12:49; 14:10.)
6 Kā Jēzus izmantoja savu izglītību? Jāņa 7:18 ir pierakstīti Jēzus vārdi: ”Kas no sevis runā, tas meklē savu paša godu. Bet kas meklē tā godu, kas viņu sūtījis, tas ir patiess un tanī nav netaisnības.” Cik pareizi, ka Jēzus lietoja savu izglītību, lai godinātu Jehovu — To, kas ir ”pilnīgs savā gudrībā”! (Ījaba 37:16.)
7., 8. a) Kā jāizmanto izglītība? b) Kādi ir četri galvenie vispusīgas izglītības mērķi?
7 No Jēzus mēs mācāmies kaut ko vērtīgu: izglītība jālieto, nevis lai godinātu sevi, bet gan lai cildinātu Jehovu. Nav labāka veida, kā izmantot izglītību. Bet kā tu vari lietot izglītību, lai cildinātu Jehovu?
8 Izglītot nozīmē ”ar norādījumu un pārraudzītu praktisku nodarbību palīdzību organizēti mācīt, īpaši kādas iemaņas, amatu vai profesiju”. Tagad apspriedīsim četrus galvenos vispusīgas izglītības mērķus un to, kā ikvienu no tiem var lietot Jehovas cildināšanai. Vispusīgai izglītībai būtu mums jāpalīdz: 1) labi lasīt, 2) skaidri rakstīt, 3) attīstīt prātu un augt morāli un 4) iegūt ikdienas dzīvei nepieciešamo praktisko sagatavotību.
Mācīties labi lasīt
9. Kāpēc ir svarīga laba lasītprasme?
9 Vispirms ir minēts, ka jāiemācās labi lasīt. Kāpēc laba lasītprasme ir tik svarīga? Izdevumā The World Book Encyclopedia ir paskaidrots: ”Lasītprasme.. ..ir mācīšanās pamats un viena no svarīgākajām iemaņām ikdienas dzīvē. [..] Prasmīgi lasītāji palīdz izveidot plaukstošu, produktīvu sabiedrību. Vienlaikus viņiem pašiem ir bagātāka, apmierinošāka dzīve.”
10. Kā Dieva Rakstu lasīšana mums palīdz dzīvot bagātāku, pilnvērtīgu dzīvi?
10 Ja lasīšana vispār mums var palīdzēt dzīvot ’bagātāku, apmierinošāku dzīvi’, cik daudz lielākā mērā tas sakāms par Dieva Rakstu lasīšanu! Kad lasām Svētos rakstus, mūsu prātu un sirdi ietekmē Jehovas domas un nolūki, un skaidra šo domu un nolūku izpratne dod jēgu mūsu dzīvei. Turklāt ”Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs”, teikts Vēstulē ebrejiem 4:12. Lasot un pārdomājot Dieva Rakstus, mēs tuvināmies to Autoram un vēlamies kaut ko mainīt savā dzīvē, lai viņam labāk patiktu. (Galatiešiem 5:22, 23; Efeziešiem 4:22—24.) Tāpat mēs jūtam pamudinājumu stāstīt citiem vērtīgās patiesības, ko esam izlasījuši. Tas viss cildina izcilo audzinātāju, Dievu Jehovu. Bez šaubām, nav labāka veida, kā izmantot lasītprasmi!
11. Kas būtu jāiekļauj pārdomātā personīgās studēšanas programmā?
11 Vienalga, vai esam jauni vai veci, mēs tiekam mudināti iemācīties labi lasīt, jo lasīšanai ir svarīga nozīme kristiešu dzīvē. Pārdomātā personīgās studēšanas programmā der iekļaut ne tikai regulāru Bībeles lasīšanu, bet arī pārdomas par brošūriņā Examining the Scriptures Daily (Ik dienas iedziļinies Rakstos) ietvertajiem dienas pantiem, Sargtorņa un Awake! (Atmostieties!) lasīšanu un gatavošanos kristiešu sapulcēm. Un ko var teikt par kristīgo kalpošanu? Lai publiski sludinātu, atkārtoti apmeklētu interesentus un pasniegtu mājas Bībeles stundas, katrā ziņā ir vajadzīga laba lasītprasme.
Mācīties skaidri rakstīt
12. a) Kāpēc ir svarīgi iemācīties skaidri rakstīt? b) Kuri ir visievērojamākie vārdi, kādi jebkad uzrakstīti?
12 Otrs mērķis, ko mums palīdzēs sasniegt vispusīga izglītība, ir iemācīties skaidri rakstīt. Rakstos mūsu vārdi un domas tiek ne vien izteikti, bet arī saglabāti. Pirms daudziem, daudziem gadsimtiem ap 40 ebreju uz papirusa vai pergamenta uzrakstīja vārdus, kas ar laiku izveidoja Dieva iedvesmotos Rakstus. (2. Timotejam 3:16.) Tie noteikti ir visievērojamākie vārdi, kādi jebkad uzrakstīti! Jehova, protams, vadīja šo svēto vārdu daudzkārtēju pārrakstīšanu gadsimtu gaitā, tāpēc tie ir nonākuši līdz mūsdienām uzticami. Vai gan mēs neesam pateicīgi, ka Jehova parūpējās par savu vārdu pierakstīšanu, nevis paļāvās, ka tie tiks nodoti tālāk mutvārdos? (Salīdzināt 2. Mozus 34:27, 28.)
13. Kas liecina par to, ka izraēlieši prata rakstīt?
13 Senajos laikos lasīt un rakstīt mācēja tikai cilvēki no noteiktām privileģētām šķirām, piemēram, rakstveži Mezopotāmijā un Ēģiptē. Pilnīgā pretstatā citām tautām Izraēlā ikviens tika mudināts lasīt un rakstīt. Kaut arī 5. Mozus 6:8, 9 izraēliešiem dotā pavēle rakstīt uz mājas durvju stenderēm noteikti nebija jāsaprot burtiski, tā liecina, ka viņi prata rakstīt. Rakstīt mācīja jau pavisam maziem bērniem. Daži pētnieki uzskata, ka Gezeras kalendārs — viens no senākajiem ebreju rakstības paraugiem — ir kāda skolnieka atmiņas vingrinājums.
14., 15. Kādas ir dažas iespējas, kā labi un lietderīgi izmantot rakstītprasmi?
14 Bet kā mēs varam labi un lietderīgi izmantot rakstītprasmi? Mēs noteikti varam rakstīt piezīmes kristiešu sapulcēs un kopsanāksmēs. Vēstulē — pat ja tā rakstīta ”īsos vārdos” — ir iespējams uzmundrināt slimnieku vai arī pateikties kādam garīgajam brālim vai māsai, kas ir bijis laipns pret mums vai uzaicinājis mūs ciemos. (1. Pētera 5:12.) Ja kādam draudzē ir nomiris tuvs cilvēks, īsa vēstule vai kartīte mūsu vietā var ’runāt mierinoši’ ar šo cilvēku. (1. Tesaloniķiešiem 5:14, NW.) Kāda kristiete, kuras māte bija mirusi ar vēzi, paskaidroja: ”Draudzene man uzrakstīja jauku vēstuli. Tā tiešām palīdzēja, jo es to varēju pārlasīt vēl un vēl.”
15 Brīnišķīga iespēja, kā izmantot rakstītprasmi Jehovas cildināšanai, ir rakstīt vēstuli, lai sludinātu Ķēniņvalsti. Dažkārt varbūt ir nepieciešams uzturēt sakarus ar jauniem interesentiem, kas dzīvo izolētos apvidos. Var gadīties, ka slimības dēļ tev kādu laiku ir grūti sludināt no mājas uz māju. Iespējams, vēstulē rakstiski var pateikt to, ko tu parasti būtu pateicis personīgi.
16., 17. a) Kāds gadījums palīdz saprast, cik vērtīgi ir rakstīt vēstuli, lai sludinātu Ķēniņvalsti? b) Vai tu vari pastāstīt kādu līdzīgu gadījumu?
16 Padomā par šādu gadījumu. Pirms daudziem gadiem kāda Jehovas lieciniece uzrakstīja vēstuli, sludinot Ķēniņvalsti atraitnei, par kuras vīra nāvi bija paziņots vietējā avīzē. Atbildes nebija. Bet 1994. gada novembrī, vairāk nekā 21 gadu vēlāk, šī lieciniece saņēma vēstuli no minētās sievietes meitas. Meita rakstīja:
17 ”Jūs 1973. gada aprīlī rakstījāt manai mātei un viņu mierinājāt, jo bija nomiris mans tēvs. Toreiz man bija deviņi gadi. Māte sāka studēt Bībeli, taču līdz šim viņa vēl nav Jehovas kalpotāja. Tomēr viņas studiju dēļ galu galā es saskāros ar patiesību. 1988. gadā — 15 gadus pēc Jūsu vēstules saņemšanas — es uzsāku Bībeles studijas. 1990. gada 9. martā es tiku kristīta. Esmu tik pateicīga par vēstuli, ko Jūs uzrakstījāt pirms daudziem gadiem, un tik priecīga, ka varu Jums darīt zināmu: Jūsu iesētās sēklas ar Jehovas palīdzību ir uzdīgušas. Māte man atdeva Jūsu vēstuli, un es vēlētos uzzināt, kas Jūs esat. Ceru, ka šī vēstule nonāks pie Jums.” Meitas vēstule, kurā bija minēta viņas adrese un telefona numurs, patiešām sasniedza Jehovas liecinieci, kas pirms tik daudziem gadiem bija uzrakstījusi vēstuli. Iedomājies jaunās sievietes pārsteigumu, kad viņai piezvanīja šī lieciniece, kas vēl arvien raksta vēstules, lai stāstītu citiem par cerību uz Ķēniņvalsti!
Attīstīt prātu, augt morāli un garīgi
18. Kā Bībeles laikos vecāki rūpējās par savu bērnu intelektuālo un morālo izglītošanu?
18 Trešais mērķis: vispusīgai izglītībai būtu mums jāpalīdz attīstīt prātu un augt morāli. Bībeles laikos intelektuāla un morāla bērnu izglītošana tika uzskatīta par vienu no galvenajiem vecāku uzdevumiem. Bērni ne tikai mācījās lasīt un rakstīt, bet, galvenais, apguva Dieva bauslību, kurā bija apskatītas visas dzīves sfēras. Izglītība ietvēra norādījumus par to, kādi ir viņu reliģiskie pienākumi un kādi principi nosaka stāšanos laulībā, attiecības ģimenē un seksuālo uzvedību, kā arī norādījumus par to, kādi ir pienākumi pret citiem cilvēkiem. Šāda izglītība bērniem palīdzēja ne vien attīstīt prātu un augt morāli, bet arī augt garīgi. (5. Mozus 6:4—9, 20, 21; 11:18—21.)
19. Kur mēs varam atrast izglītību, kas atklāj visaugstākās morālās vērtības, pēc kurām vadīties dzīvē, un kas sekmē mūsu garīgo izaugsmi?
19 Kā ir mūsdienās? Laba laicīgā izglītība ir svarīga. Tā mums palīdz attīstīt prātu. Taču kur meklēt izglītību, kas atklātu visaugstākās morālās vērtības, pēc kurām vadīties dzīvē, un kas sekmētu mūsu garīgo izaugsmi? Kristiešu draudzē mums ir pieejama teokrātiskās izglītības programma, kādas nav nekur citur pasaulē. Personīgi studējot Bībeli un uz Bībeli balstītas publikācijas, kā arī uzklausot pamācības, kas tiek dotas draudzes sapulcēs un kopsanāksmēs, mēs bez maksas varam pastāvīgi saņemt šo nenovērtējamo izglītību — dievišķo izglītību! Ko mēs mācāmies?
20. Ko mums māca dievišķā izglītība, un kāds ir iznākums?
20 Kad mēs sākam studēt Bībeli, mēs uzzinām Svēto rakstu pamatmācības, ’mācības sākumus’. (Ebrejiem 6:1.) Vēlāk mēs uzņemam ’cietu barību’ — dziļākas patiesības. (Ebrejiem 5:14.) Taču mēs apgūstam vēl vairāk: uzzinām Dieva principus, kas mūs māca dzīvot tā, kā vēlas Dievs. Piemēram, mēs mācāmies izvairīties no tādiem ieradumiem un rīcības, kas ’aptraipa miesu’, mācāmies cienīt varu, citus cilvēkus un viņu īpašumu. (2. Korintiešiem 7:1; Titam 3:1, 2; Ebrejiem 13:4.) Tāpat mēs sākam novērtēt to, cik svarīgi ir būt godīgam un čaklam darbā un cik vērtīgi ir klausīt Bībelē dotajām pavēlēm par seksuālo uzvedību. (1. Korintiešiem 6:9, 10; Efeziešiem 4:28.) Arvien sekmīgāk izmantojot šos principus, mēs augam garīgi, un mūsu attiecības ar Dievu nostiprinās. Turklāt Dievam tīkama uzvedība mūs padara par labiem pilsoņiem, lai kur mēs dzīvotu. Iznākums var būt tāds, ka arī citi pagodina dievišķās izglītības devēju — Dievu Jehovu. (1. Pētera 2:12.)
Praktiska sagatavošana ikdienas dzīvei
21. Kādu praktisku sagatavotību bērni saņēma Bībeles laikos?
21 Ceturtais vispusīgas izglītības mērķis ir sniegt cilvēkam praktisku sagatavotību, kas nepieciešama ikdienas dzīvei. Bībeles laikos vecāku dotā izglītība ietvēra bērnu praktisku sagatavošanu. Meitenēm tika mācītas mājsaimniecībā nepieciešamās iemaņas. Salamana Pamācību grāmatas pēdējā nodaļā ir redzams, ka tās noteikti bija daudzas un dažādas. Meitenes apguva prasmi vērpt, aust, gatavot ēdienu un vadīt saimniecību, iepirkties un kārtot nekustamā īpašuma darījumus. Zēniem tēvs parasti mācīja savu laicīgo nodarbošanos, vai tas bija darbs lauksaimniecībā, vai kāds arods vai profesija. Jēzus no sava audžutēva Jāzepa iemācījās namdara amatu, tāpēc viņu dēvēja ne tikai par ’amatnieka dēlu’, bet arī par ’namdari’. (Mateja 13:55; Marka 6:3.)
22., 23. a) Kāda uzdevuma veikšanai bērni būtu jāsagatavo? b) Kādiem būtu jābūt mūsu rīcības motīviem, ja izvēlamies iegūt tālāku izglītību, kad tas šķiet nepieciešams?
22 Arī mūsdienās vispusīga izglītība ietver bērna sagatavošanu, lai viņš ar laiku spētu gādāt par ģimeni. Apustuļa Pāvila vārdi 1. Timotejam 5:8 parāda, ka rūpes par ģimeni ir svēts pienākums. Viņš rakstīja: ”Ja kāds negādā par savējiem un visvairāk par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu.” Tātad izglītībai būtu jāsagatavo bērni tiem pienākumiem, kas viņus gaida dzīvē, kā arī jāpalīdz viņiem kļūt par strādīgiem sabiedrības locekļiem.
23 Cik plaša laicīgā izglītība mums būtu vajadzīga? Dažādās zemēs situācija var atšķirties. Bet, ja darba tirgus prasa sagatavotību, kas pārsniedz likumā noteikto minimumu, tad vecāku ziņā ir palīdzēt bērniem pieņemt lēmumu par papildu izglītību vai mācībām; vecākiem jāapsver gan labums, kādu var dot šādas papildu studijas, gan to iespējamie trūkumi. Taču kādiem būtu jābūt cilvēka rīcības motīviem, ja viņš izvēlas iegūt tālāku izglītību, kad tas šķiet nepieciešams? Viņu noteikti nebūtu jāmudina tieksmei pēc bagātības, goda vai cildinājumiem. (Salamana Pamācības 15:25; 1. Timotejam 6:17.) Atceries, ko mēs iemācījāmies no Jēzus: izglītība jāizmanto, lai cildinātu Jehovu. Ja mēs izvēlamies turpināt izglītošanos, pamudinājumam būtu jābūt vēlmei pienācīgi apgādāt sevi, tā ka mēs varētu pēc iespējas lielākā mērā kalpot Jehovam, piedaloties kristīgajā darbībā. (Kolosiešiem 3:23, 24.)
24. Kāda atziņa, ko mācāmies no Jēzus, mums nekad nav jāaizmirst?
24 Tāpēc uzcītīgi centīsimies iegūt vispusīgu laicīgo izglītību. Pilnībā izmantosim nepārtraukto dievišķās izglītības programmu, par ko rūpējas Jehovas organizācija. Un nekad neaizmirsīsim to vērtīgo, ko varam mācīties no Jēzus Kristus, vislabāk izglītotā cilvēka, kāds jebkad dzīvojis uz Zemes: izglītība jāizmanto, nevis lai godinātu sevi, bet lai cildinātu visizcilāko audzinātāju, Dievu Jehovu!
Kā tu atbildēsi?
◻ Kā Jēzus izmantoja izglītību?
◻ Kāpēc ir svarīgi iemācīties labi lasīt?
◻ Kā mēs varam izmantot rakstītprasmi, lai cildinātu Jehovu?
◻ Kā dievišķā izglītība mums palīdz augt morāli un garīgi?
◻ Kāda praktiska sagatavošana būtu jāietver vispusīgai izglītībai?
[Papildmateriāls 13. lpp.]
Praktiska palīdzība izglītības darbiniekiem
Apgabala kopsanāksmēs ”Līksmi Dieva cildinātāji”, kas notika 1995. un 1996. gadā, Sargtorņa biedrība paziņoja, ka ir iznākusi jauna brošūra ar nosaukumu Jehovah’s Witnesses and Education (Jehovas liecinieki un izglītība). Šī 32 lappuses biezā daudzkrāsainā brošūra ir domāta īpaši izglītības darbiniekiem. Tā jau ir iztulkota 58 valodās.
Kāpēc ir vajadzīga brošūra izglītības darbiniekiem? Tā ir nepieciešama tāpēc, lai viņi labāk saprastu, kam tic skolnieki, kuru vecāki ir Jehovas liecinieki. Kas ir ietverts brošūrā? Tajā skaidri un konstruktīvi izskaidroti mūsu uzskati par tādiem jautājumiem kā papildu izglītība, dzimšanas dienas, Ziemassvētki un karoga godināšana. Tāpat brošūra izglītības darbiniekiem apliecina, ka mēs gribam, lai mūsu bērni gūtu vislielāko labumu no skološanās, un ka mēs patiesi vēlamies sadarboties ar pedagogiem un aktīvi interesējamies par mūsu bērnu izglītību.
Kā izmantot brošūru par izglītību? Tā ir paredzēta izglītības darbiniekiem, tāpēc dosim to skolotājiem, skolu direktoriem un citām amatpersonām. Lai šī jaunā brošūra palīdz visiem izglītības darbiniekiem saprast mūsu uzskatus, kā arī to, kam mēs ticam un kāpēc dažreiz uzstājam, ka mums ir tiesības atšķirties no citiem. Mēs rosinām vecākus izmantot šo brošūru par pamatu personiskām pārrunām ar savu bērnu pedagogiem.
[Attēls 10. lpp.]
Senajā Izraēlā izglītību uzskatīja par ļoti svarīgu