Vasko da Gamas slavenais ceļojums

Ūdens šļakatas puslokā uzšļāc uz abām pusēm, koka kuģa priekšgalam šķeļot vilni pēc viļņa. Pavadījuši jūrā daudzus mēnešus un pārvarējuši neskaitāmas grūtības, Vasko da Gama un viņa komanda drīz kļūs par pirmajiem eiropiešiem, kas sasnieguši Indiju, apbraucot apkārt Āfrikas dienvidu galam. Tādu ceļojumu nebūtu viegli veikt arī ar mūsdienu navigācijas zināšanu un moderno iekārtu palīdzību, bet vīriem, kas pirms 500 gadiem brauca trīs nelielajos Vasko da Gamas kuģos, tas, jādomā, likās gandrīz vai kā brauciens uz Mēnesi. Kas pamudināja šo bezbailīgo portugāļu jūrasbraucēju un viņa biedrus uzņemties tādu riskantu pasākumu? Kā viņu ceļojums ietekmēja pasauli?

JAU pirms Vasko da Gamas dzimšanas augsni šim ceļojumam sagatavoja Portugāles princis Enriki, saukts par Jūrasbraucēju. Ar viņa gādību portugāļi bija guvuši lielus panākumus kuģniecībā un jūras tirdzniecībā. No prinča Enriki un to ceļotāju viedokļa, kuri nāca pēc viņa, ģeogrāfiskie atklājumi, tirdzniecība un reliģija bija savstarpēji cieši saistīti jautājumi. Enriki mērķis bija vairot Portugāles bagātības un izplatīt katolicismu. Viņš bija Portugāles augstākā militāri reliģiskā ordeņa vadītājs — Kristus ordeņa lielmestrs. Šo organizāciju atbalstīja pāvests, un Enriki projektu īstenošana galvenokārt tika apmaksāta ar Kristus ordeņa rīcībā esošajiem līdzekļiem. Šī iemesla dēļ visiem viņa kuģiem buras rotāja sarkans krusts.

Līdz 1460. gadam, kad Enriki nomira, portugāļi jau bija izpētījuši Āfrikas rietumu krastu dienvidu virzienā līdz tagadējās Sjerraleones teritorijai. 1488. gadā Bartolomeu Diašs apbrauca apkārt Āfrikas galējam dienvidu punktam. Tad karalis Žuans II, pilns paļāvības, pavēlēja gatavot ekspedīciju uz Indiju, un viņa pēctecis karalis Manuels I turpināja iesāktos priekšdarbus. Tajā laikā Indijas garšvielas Eiropā nonāca vienīgi pa sauszemes ceļiem ar itāliešu un arābu tirgoņu starpniecību. Tirdzniecības ceļi Indijas okeānā atradās arābu tirgotāju musulmaņu rokās. Manuels saprata, ka ekspedīcijas vadītājam jābūt vīram, kurā, runājot kāda vēsturnieka vārdiem, ”karavīra drosme apvienotos ar tirgotāja viltību un diplomāta taktu”. Iespējams, tieši šis apsvērums pamudināja Manuelu izraudzīties Vasko da Gamu.

Vēsturiskais ceļojums

1497. gada 8. jūlijā Vasko da Gama un viņa 170 vīru komanda ar Kristus ordeņa karogu kolonnā pa divi aizsoļoja pie saviem jaunuzbūvētajiem kuģiem. Krastmalā garīdznieks atlaida viņiem grēkus. Ja kāds no kuģotājiem ceļā nomirtu, visi grēki, ko viņš būtu izdarījis ceļojuma laikā, tiktu uzskatīti par piedotiem. Gama acīmredzot gatavojās arī sadursmēm — ekspedīcija bija apbruņota ar lielgabaliem un daudziem stopiem, pīķiem un šķēpiem.

Gama nolēma izvairīties no nelabvēlīgajiem vējiem un straumēm, ar ko desmit gadus iepriekš bija sastapies Diašs. Pie Sjerraleones viņš pagrieza savus kuģus uz dienvidrietumiem un burāja šajā virzienā, līdz bija jau nonācis tuvāk Brazīlijai nekā Āfrikai, un tad Dienvidatlantijas valdošie vēji aiznesa flotili atpakaļ pie Āfrikas krastiem Labās Cerības raga tuvumā. Nav nekādu liecību par to, ka pirms tam kāds būtu kuģojis pa šo maršrutu, bet vēlāk to izmantoja visi burukuģi, kas devās uz Labās Cerības ragu.

Pabraucis garām vietai, no kurienes Diašs bija griezies atpakaļ, Gama burāja tālāk uz priekšu gar Āfrikas austrumu krastu. Mozambikā un Mombasā vietējie sultāni plānoja nogalināt Vasko da Gamu un viņa komandu, tāpēc Gama devās tālāk uz Malindi (tagadējās Kenijas dienvidaustrumu daļā). Tur viņš beidzot atrada pieredzējušu loci, kas vadīja viņa kuģus pāri Indijas okeānam.

Rietumi sastopas ar austrumiem

Pēc izbraukšanas no Malindi pavadījuši ceļā 23 dienas, 1498. gada 20. maijā Vasko da Gama un viņa vīri pacilātā noskaņā izmeta enkuru pie Kalikatas Indijā. Gama satikās ar indiešu samorinu — vietējo valdnieku —, kas dzīvoja lielā bagātībā un greznībā. Jūrasbraucējs paskaidroja, ka ir ieradies kā draugs un ka viņš ar saviem biedriem ir devies šajā ekspedīcijā, lai meklētu kristiešus. Garšvielu tirdzniecību Vasko da Gama sākumā nemaz nepieminēja. Tomēr tirgotāji, kas kontrolēja vietējo garšvielu tirgu, drīz vien aptvēra, ka viņu stāvoklis ir apdraudēts, un ieteica valdniekam iznīcināt atbraukušos svešiniekus. Ja viņš ielaidīsies darījumos ar portugāļiem, tirgotāji brīdināja, viņš zaudēs visu. Tāda padoma samulsināts, valdnieks kādu laiku svārstījās, bet galu galā viņš iedeva Gamam to, ko tas vēlējās, — Portugāles karalim adresētu vēstuli, kurā samorins deva savu piekrišanu tirgoties ar karali.

Pārvērtusies pasaule

Vasko da Gama atgriezās Lisabonā 1499. gada 8. septembrī un tika sagaidīts kā varonis. Karalis Manuels nekavējoties lika gatavot jaunas ekspedīcijas. Pirmo no tām vadīja Pedru Alvarišs Kabrals, kurš atstāja Kalikatā vairāk nekā 70 vīru, lai tie aizstāvētu portugāļu intereses. Bet tirgotāji nepavisam netaisījās samierināties ar tādu iejaukšanos viņu kontrolētajā tirdzniecības sfērā, un kādu nakti liels pūlis nogalināja vairāk nekā pusi no Kabrala atstātajiem ļaudīm. Kad Vasko da Gama kā trešās ekspedīcijas vadītājs atkal ieradās Indijā, viņš atriebās par šo uzbrukumu, ar lielgabaliem apšaudīdams Kalikatu no saviem 14 labi apbruņotajiem kuģiem. Viņš arī sagūstīja kādu kuģi, kas atgriezās no Mekas, un sadedzināja to, nogalinot vairākus simtus vīriešu, sieviešu un bērnu. Kaut arī nelaimīgie lūdza tos saudzēt, Gama noraudzījās uz tiem bez jebkādas žēlastības.

Portugāļi turpināja nostiprināties un ar laiku kļuva par noteicējiem Indijas okeānā. Viņi organizēja ekspedīcijas uz Malaku, Ķīnu, Japānu un Moluku jeb Garšvielu salām. Portugāļi bija pārliecināti, ka cilvēki, ko viņi sastapa savos braucienos, atrodas ”ārpus Jēzus Kristus likuma” un tāpēc ir ”nolemti mūžīgai ugunij”, rakstīja 16. gadsimta hronists Žuans di Barrušs. Tāpēc jūrasbraucēji nekautrējās ķerties pie vardarbības, tiklīdz uzskatīja to par nepieciešamu. Tāda nekristīga rīcība radīja Āzijā dziļu nepatiku pret kristietību.

Vasko da Gamas veikums pavēra jūras ceļu no Eiropas uz Āziju. Ar to sākās jauna ģeogrāfisko atklājumu ēra, un tautas, kas nonāca saskarē ar ceļotājiem, iepazina arī jaunas idejas. ”Neviena no šīm tautām,” raksta profesors Dž. H. Perijs, ”neizvairījās no Eiropas ietekmes sociālajā, reliģiskajā, komerciālajā vai tehnikas jomā.” Arī austrumu idejas, kas ar to pašu kanālu starpniecību izplatījās rietumu virzienā, sāka dziļāk ietekmēt Eiropu. Ar laiku šī ideju apmaiņa palīdzēja cilvēkiem skaidrāk apzināties kultūras ārkārtīgo daudzveidību. Vai nu uz labu vai ļaunu, bet Vasko da Gamas vēsturiskajam ceļojumam bija tik nozīmīgas sekas, ka pat mūsdienu pasaulē vēl ir jūtamas tā izraisīto pārmaiņu atbalsis.

[Karte 24., 25. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Vasko da Gamas pirmā ceļojuma maršruts

[Norāde par autortiesībām]

Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.

[Attēls 26. lpp.]

Skice, kurā attēlots viens no Vasko da Gamas kuģiem

[Norāde par autortiesībām]

Cortesia da Academia das Ciências de Lisboa, Portugal

[Norāde par attēla autortiesībām 24. lpp.]

Cortesia do Museu Nacional da Arte Antiga, Lisboa, Portugal, fotografia de Francisco Matias, Divisão de Documentação Fotográfica - IPM