Sargtorņa TIEŠSAISTES BIBLIOTĒKA
Sargtorņa
TIEŠSAISTES BIBLIOTĒKA
Latviešu
  • BĪBELE
  • PUBLIKĀCIJAS
  • SAPULCES
  • w25 marts 8.—13. lpp.
  • Saskaņosim savas domas ar Jehovas un Jēzus viedokli!

Atlasītajam tekstam nav pieejams video.

Atvainojiet, ielādējot video, radās kļūda.

  • Saskaņosim savas domas ar Jehovas un Jēzus viedokli!
  • Sargtornis Sludina Jehovas Valstību (studēšanai) 2025
  • Virsraksti
  • Līdzīgs materiāls
  • SASKAŅOSIM SAVAS DOMAS AR JEHOVAS DOMĀM
  • BŪSIM PAZEMĪGI
  • BŪSIM SAPRĀTĪGI
  • Centīsimies pazemībā līdzināties Jehovam
    Sargtornis Sludina Jehovas Valstību (studēšanai) 2025
  • Kā Pēteris mācījās, ko nozīmē piedot
    Sargtornis Sludina Jehovas Valstību 2010
  • Nenolaidīsim rokas un paliksim uzticīgi Jehovam, tāpat kā apustulis Pēteris
    Sargtornis Sludina Jehovas Valstību (studēšanai) 2023
  • Apmierināsim savas garīgās vajadzības
    Sargtornis Sludina Jehovas Valstību (studēšanai) 2026
Skatīt vairāk
Sargtornis Sludina Jehovas Valstību (studēšanai) 2025
w25 marts 8.—13. lpp.

10. STUDĒJAMAIS RAKSTS

31. DZIESMA ”Staigāsim ar Dievu”

Saskaņosim savas domas ar Jehovas un Jēzus viedokli!

”Tā kā Kristus ir cietis, kad bija cilvēks, apbruņojieties arī jūs ar tādu pašu prāta ievirzi.” (1. PĒT. 4:1.)

TĒMA

Kā apustulis Pēteris iemācījās raudzīties uz visu tāpat, kā raugās Jēzus, un kā to varam mēs.

1., 2. Kā ir jāmīl Jehova, un kā Jēzus dzīvē izpaudās viņa mīlestība pret Tēvu?

”MĪLI Jehovu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli, ar visu savu prātu un ar visu savu spēku.” (Marka 12:30.) Jēzus uzsvēra, ka tas ir vissvarīgākais norādījums Mozus bauslībā. Tātad Jehova ir jāmīl ar visu savu simbolisko sirdi, kas sevī ietver mūsu jūtas un vēlmes. Mums viņš ir jāmīl arī ”ar visu savu dvēseli”, proti, ar visu savu būtību, un ”ar visu savu spēku”. Pievērsīsim uzmanību, ka ir jābūt iesaistītam arī mūsu prātam. Ja mēs mīlam Jehovu ”ar visu savu prātu”, mēs cenšamies uz visu raudzīties viņa acīm. Kaut arī mēs nekad nespēsim līdz galam izprast Jehovas domas, tomēr mēs varam censties saskaņot savas domas ar Jehovas viedokli. Kā to darīt? Mums jāizzina ”Kristus prāts”, jo Jēzus par visu domāja tieši tāpat kā viņa Tēvs. (1. Kor. 2:16.)

2 Nav ne mazāko šaubu, ka Jēzus mīlēja Jehovu ”ar visu savu prātu”. Viņš zināja, kāda ir Dieva griba, un bija gatavs ciest, lai to pildītu. Tēva griba viņa dzīvē bija galvenais, un viņš nepieļāva, ka viņu kaut kas novērstu no kalpošanas Dievam.

3. Kāda iespēja bija apustulim Pēterim, un ko viņš ieteica citiem kristiešiem, kā var lasīt 1. Pētera 4:1?

3 Pēteris un pārējie apustuļi pavadīja daudz laika kopā ar Jēzu, tāpēc viņiem bija iespēja labi iepazīt Jēzu un izprast viņa domas. Savā pirmajā Dieva iedvesmotajā vēstulē Pēteris aicināja kristiešus ”apbruņoties.. ar tādu pašu prāta ievirzi”, kāda bija Jēzum. (Nolasīt 1. Pētera 4:1.) Ja kristietis, tēlaini runājot, ir apbruņojies ar tādu prāta ievirzi, viņš ir ieguvis spēcīgu ieroci, ko likt lietā, cīnoties ar savām grēcīgajām tieksmēm un Sātana pasaules ietekmi. (2. Kor. 10:3—5; Efes. 6:12.)

4. Kā šis raksts mums palīdzēs iegūt tādu pašu prāta ievirzi, kāda bija Jēzum?

4 Uzzināsim, kāda bija Jēzus prāta ievirze un kā mēs varam iemācīties raudzīties uz visu tāpat kā Jēzus. Apskatīsim: 1) kā saskaņot savas domas ar Jehovas domām, 2) kā izkopt sevī pazemību un 3) kāpēc var teikt, ka lūgšanas pēc Jehovas vadības liecina par saprātīgumu.

SASKAŅOSIM SAVAS DOMAS AR JEHOVAS DOMĀM

5. Kādā situācijā Pētera spriedumos neatspoguļojās Jehovas viedoklis?

5 Pievērsīsim uzmanību kādam gadījumam, kad Pētera spriedumos neatspoguļojās Jehovas viedoklis. Jēzus apustuļiem bija pateicis, ka viņam jāiet uz Jeruzālemi, kur viņu nodos reliģiskajiem vadītājiem, ka viņam tur būs jācieš un viņu nonāvēs. (Mat. 16:21.) Pēterim acīmredzot bija grūti samierināties ar domu, ka Jehova pieļaus Jēzus nāvi. Jēzus taču bija apsolītais Mesija, izraēliešu cerība! (Mat. 16:16.) Tāpēc Pēteris paaicināja Jēzu malā un sacīja: ”Pasaudzē sevi, Kungs! Nekam tādam ar tevi nav jānotiek.” (Mat. 16:22.) Tā kā Pēteris neraudzījās uz situāciju Jehovas acīm, viņa domas nesakrita ar Jēzus domām.

6. Kas liecina, ka Jēzus domas pilnībā sakrita ar viņa debesu Tēva domām?

6 Kā domāja Jēzus? Viņa domas pilnībā sakrita ar viņa debesu Tēva domām. Jēzus Pēterim atbildēja ļoti stingri: ”Prom no manis, Sātan! Tu man esi par klupšanas akmeni, jo tu domā cilvēciski, nevis pēc Dieva prāta.” (Mat. 16:23.) Pēterim droši vien bija labi nolūki, bet Jēzus viņam nepiekrita. Jēzus zināja, ka, saudzēdams sevi, viņš neizpildīs Jehovas gribu. Šis gadījums Pēterim iemācīja, ka ir jāpūlas saskaņot savas domas ar Jehovas domām.

7. Kā Pēteris apliecināja, ka ir pārņēmis Dieva viedokli? (Sk. attēlu.)

7 Ar laiku Pēteris iemācījās raudzīties uz visu Jehovas acīm. Kad Jehova nolēma, ka arī neapgraizītiem cittautiešiem ir jākļūst par viņa kalpiem, viņš lika Pēterim sludināt Kornēlijam. Tā kā ebreji ar cittautiešiem nesagājās, Pēterim bija jāmaina sava attieksme pret tiem, citādi viņš nevarētu izpildīt to, ko Dievs viņam bija licis. Kad Pēteris bija sapratis, kāds ir Dieva viedoklis par cittautiešiem, viņš pārņēma Dieva viedokli. Tāpēc, kad pie viņa ieradās Kornēlija sūtītie vīri, viņš bez ierunām devās tiem līdzi. (Ap. d. 10:28, 29.) Viņš Kornēlijam un tā saimei pastāstīja labo vēsti, un tie visi kristījās. (Ap. d. 10:21—23, 34, 35, 44—48.)

Kornēlijs Pēteri un tā biedrus pa kāpnēm ved iekšā savā namā.

Pēteris iet iekšā Kornēlija namā. (Sk. 7. rindkopu)


8. Kā mēs varam apliecināt, ka mūsu domas sakrīt ar Jehovas domām? (1. Pētera 3:8.)

8 Daudz gadu vēlāk Pēteris ticības biedriem rakstīja: ”Esiet visi vienprātīgi.” (Nolasīt 1. Pētera 3:8.) Mēs varam būt vienprātīgi tad, ja mūsu domas sakrīt ar Jehovas domām, ko uzzinām no Bībeles. Minēsim piemēru. Ja kāds mūsu draudzes kristietis, ņemot vērā Mateja 6:33 lasāmo Jēzus aicinājumu ”tiekties vispirms pēc Dieva valstības”, ir izlēmis uzsākt pilnas slodzes kalpošanu, mēs necenšamies viņu no tā atrunāt. Tieši pretēji — mēs vārdos un darbos viņu atbalstām.

BŪSIM PAZEMĪGI

9., 10. Kā izpaudās Jēzus pazemība?

9 Jēzus nāves priekšvakarā Pēterim un pārējiem apustuļiem bija iespēja mācīties no Jēzus pazemību. Pirms tam Jēzus Pēterim un Jānim bija licis sagatavot visu, kas vajadzīgs viņu kopīgajam mielastam. Tā kā pirms maltītes viesiem parasti tika nomazgātas kājas, abi apustuļi noteikti parūpējās, lai telpā būtu gan mazgājamais trauks, gan dvieļi. Bet kas uzņēmās darīt šo darbu, ko parasti veica kalps?

10 Apustuļiem par milzīgu pārsteigumu Jēzus bez mazākās minstināšanās ķērās pie šī necilā darba. Viņš novilka virsdrēbes, apsēja sev ap vidu dvieli, ielēja mazgājamā traukā ūdeni un sāka apustuļiem citam pēc cita mazgāt kājas. (Jāņa 13:4, 5.) Droši vien pagāja kāds laiks, kamēr Jēzus nomazgāja kājas visiem 12 apustuļiem, tostarp arī Jūdam, kas grasījās viņu nodot. Tā bija ļoti pazemīga rīcība! Pēc tam Jēzus sacīja: ”Vai jūs saprotat, kādēļ es tā darīju? Jūs mani saucat par Skolotāju un Kungu, un jums ir taisnība — es tas esmu. Ja jau es, Kungs un Skolotājs, esmu nomazgājis jums kājas, tad arī jums jāmazgā kājas cits citam.” (Jāņa 13:12—14.)

Īsta pazemība nav virspusēja — tā raksturo cilvēka iekšējo būtību

11. Kāds notikums skaidri liecina, ka Pēteris bija kļuvis pazemīgs? (1. Pētera 5:5; sk. arī attēlu.)

11 Pēteri dziļi iespaidoja Jēzus pazemība, un par to skaidri liecina kāds notikums. Neilgi pēc Jēzus nāves un atgriešanās debesīs Pēteris brīnumainā veidā izdziedināja kādu vīrieti, kas ”no dzimšanas nespēja staigāt”. (Ap. d. 1:8, 9; 3:2, 6—8.) Protams, šis brīnums piesaistīja ļaužu uzmanību. (Ap. d. 3:11.) Vai, ņemot vērā, ka tā laika kultūrā cilvēka stāvoklim tika piešķirta liela nozīme, Pēteris izmantoja šo iespēju, lai pagozētos slavas saulītē? Nē, Pēteris nepieļāva, ka nopelni tiktu piedēvēti viņam. Viņš uzsvēra, ka gods par šo brīnumu pienākas Jehovam un Jēzum. Pēteris teica: ”Ar Jēzus vārdu un ar to, ka mēs viņam ticam, šis cilvēks, ko jūs redzat un pazīstat, ir izdziedināts.” (Ap. d. 3:12—16.) Kad Pēteris rakstīja ”tērpieties savstarpējā pazemībā”, viņš, iespējams, atcerējās, kā Jēzus, apsējis sev ap vidu dvieli, mazgāja apustuļiem kājas. (Nolasīt 1. Pētera 5:5.)

Pēteris un Jānis templī, starp viņiem — izdziedinātais vīrietis, kurš nebija varējis staigāt. Pēteris runādams rāda uz debesīm.

Kad Pēteris bija paveicis brīnumu, viņš uzsvēra, ka gods par to pienākas Jehovam un Jēzum. Ja mēs darām labu citiem, netīkodami pēc atzinības, mēs apliecinām, ka esam pazemīgi. (Sk. 11., 12. rindkopu)


12. Kas liecina par to, ka cilvēks ir pazemīgs?

12 Centīsimies arvien vairāk izkopt sevī pazemību! Īsta pazemība nav virspusēja — tā raksturo cilvēka iekšējo būtību. Patiesi pazemīgs kristietis palīdz citiem nevis tāpēc, ka viņš kāro pēc atzinības, bet tāpēc, ka viņš mīl Jehovu un mīl cilvēkus. Viņš kalpošanā Jehovam ar prieku veic jebkuru uzdevumu un labprāt izpalīdz brāļiem un māsām neatkarīgi no tā, vai viņa pūles tiek pamanītas vai ne. (Mat. 6:1—4.)

BŪSIM SAPRĀTĪGI

13. Kas liecina par to, ka cilvēks ir saprātīgs?

13 Vēl Pēteris rakstīja: ”Esiet saprātīgi.” (1. Pēt. 4:7.) Saprātīgs kristietis ir tas, kura lēmumos atspoguļojas Jehovas viedoklis. Viņš zina, ka galvenais ir saglabāt ciešas attiecības ar Jehovu. Viņš nepārspīlē savu svarīgumu, likdams noprast, ka viņam ir atbildes uz visiem jautājumiem. Saprātīgs kristietis apzinās, ka viņam ir vajadzīga Jehovas vadība, tāpēc viņš bieži lūdz Jehovu.

14. Kas notika, kad Pēteris nelūdza palīdzību Jehovam?

14 Vakarā pirms savas nāves Jēzus mācekļiem teica: ”Šonakt jūs visi no manis novērsīsieties.” Bet Pēteris apgalvoja: ”Pat ja visi pārējie tevi pamestu, es gan nekad tevi nepametīšu!” Pēc kāda laika tajā pašā naktī Jēzus dažiem mācekļiem, kuru vidū bija arī Pēteris, sacīja: ”Esiet modri un pastāvīgi lūdziet Dievu!” (Mat. 26:31, 33, 41.) Ja Pēteris šo padomu būtu ņēmis vērā, viņam vēlāk būtu pieticis drosmes citu priekšā atzīt, ka viņš pazīst Jēzu. Taču Pēteris trīsreiz noliedza, ka ir viens no Jēzus mācekļiem, — tā bija smaga kļūda, ko viņš rūgti nožēloja. (Mat. 26:69—75.)

15. Kā Jēzus pat visgrūtākajā dzīves brīdī spēja rīkoties saskaņā ar Jehovu gribu?

15 Jēzus apzinājās, ka viņam ir vajadzīga Jehovas palīdzība. Kaut arī viņš bija pilnīgs cilvēks, naktī pirms savas nāves viņš daudz reižu lūdza savu debesu Tēvu. Tas viņam deva drosmi rīkoties saskaņā ar Jehovas gribu. (Mat. 26:39, 42, 44; Jāņa 18:4, 5.) Pēterim noteikti dziļi iespiedās prātā tas, ka tik kritiskā brīdī Jēzus paļāvās nevis uz saviem spēkiem, bet uz Jehovu.

16. Kas liecina, ka Pēteris bija kļuvis par nobriedušu, saprātīgu kristieti? (1. Pētera 4:7.)

16 Ar laiku Pēteris saprata, cik svarīgi ir lūgt palīdzību Jehovam. Jēzus Pēterim un pārējiem apustuļiem bija apsolījis, ka tie saņems svēto garu, lai spētu tuvu un tālu sludināt labo vēsti. Viņš tiem lika palikt Jeruzālemē un gaidīt, kad tas notiks. (Lūk. 24:49; Ap. d. 1:4, 5.) Kā Pēteris izmantoja šo laiku? Kā var lasīt Bībelē, viņš kopā ar pārējiem Jēzus sekotājiem ”nodevās lūgšanām”. (Ap. d. 1:13, 14.) Vēlāk, rakstīdams vēstuli ticības biedriem, viņš tos aicināja būt saprātīgiem un ”nepamest novārtā lūgšanas”. (Nolasīt 1. Pētera 4:7.) Pēteris pats to bija iemācījies, un viņu pamatoti uzskatīja par vienu no draudzes balstiem. (Gal. 2:9.)

17. Kas jādara visiem kristiešiem, lai cik pieredzējuši viņi būtu? (Sk. arī attēlu.)

17 Arī mēs apzināmies, ka mums ir vajadzīga Jehovas palīdzība. Neatkarīgi no mūsu pieredzes un spējām mums bieži jālūdz, lai Jehova mums palīdzētu būt saprātīgiem. Tā kā mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka Jehova zina, kas mums nāk par labu un kas ne, mēs vienmēr lūdzam viņa vadību. Īpaši svarīgi to darīt ir pirms nozīmīgu lēmumu pieņemšanas.

Ar laiku Pēteris saprata, cik svarīgi ir lūgt palīdzību Jehovam, — uz to viņu mudināja saprātīgums. Arī mūs saprātīgums mudina vienmēr lūgt Jehovam vadību, bet jo īpaši — pirms nozīmīgu lēmumu pieņemšanas. (Sk. 17. rindkopu)a


18. Kā iemācīties uz visu raudzīties Jehovas acīm?

18 Vai nav brīnišķīgi, ka cilvēki ir radīti pēc Jehovas ”tēla”? (1. Moz. 1:26.) Protams, mēs nevaram nevainojami atspoguļot Jehovas personību. (Jes. 55:9.) Tomēr, tāpat kā apustulis Pēteris, mēs varam iemācīties uz visu raudzīties Jehovas acīm. Centīsimies saskaņot savas domas ar Jehovas viedokli, būsim pazemīgi un saprātīgi!

KĀ JŪS ATBILDĒTU?

  • Kā saskaņot savas domas ar Jehovas viedokli?

  • Kā izkopt sevī pazemību?

  • Kas palīdz būt saprātīgiem?

30. DZIESMA ”Mans Tēvs, mans Dievs un Draugs”

a Attēls. Gaidīdama rindā uz darba interviju, kristiete pie sevis saka lūgšanu.

    Publikācijas latviešu valodā (1991—2026)
    Atteikties
    Pieteikties
    • Latviešu
    • Dalīties
    • Iestatījumi
    • Copyright © 2026 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Lietošanas noteikumi
    • Paziņojums par konfidencialitāti
    • Privātuma iestatījumi
    • JW.ORG
    • Pieteikties
    Dalīties