Nevilcināsimies kristīties!

1. Kāpēc ir vērts kristīties?

VAI jūs mīlat Dievu Jehovu? Visu labo, kas mums ir, ir dāvājis viņš. Arī dzīvība ir viņa dāvana. Vislabākais veids, kā izpaust savu mīlestību pret Jehovu, ir dot solījumu kalpot viņam mūžīgi un pēc tam to apliecināt kristījoties. Kad cilvēks kristījas, viņš pievienojas pasaules mēroga saimei, kas ir kā saskanīga ģimene, un Jehova kļūst par viņa Tēvu un Draugu. Pēc kristīšanās cilvēks pieder Jehovam, un turpmāk Jehova viņu vada un gādā par viņu. (Ps. 73:24; Jes. 43:1, 2.) Tiem, kas ir kristījušies, ir izredzes uz mūžīgu dzīvi. (1. Pēt. 3:21.)

2. Kas ir apskatīts šajā rakstā?

² Iespējams, kaut kāda iemesla dēļ jūs vilcināties kristīties. Miljoniem cilvēku savulaik ir bijis jāmaina sava domāšana un rīcība, lai viņi varētu kristīties. Bet viņi to ir spējuši, un tagad viņi ar lielu prieku dedzīgi kalpo Jehovam. Dažādi šķēršļi un grūtības ir bijis jāpārvar arī tiem, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā un vēlējās kristīties. Uzzināsim, ko no viņiem var mācīties.

KRISTĪJAS SAMARIEŠI

3. Kas bija jādara samariešiem, lai viņi varētu kristīties?

³ Jēzus laikā par samariešiem mēdza saukt samariešu reliģijas piekritējus, kuri apdzīvoja novadu, kas dienvidos robežojās ar Jūdeju. Samarieši par Dieva iedvesmotām atzina tikai pirmās piecas Bībeles grāmatas (Pentateihu) un, iespējams, Jozuas grāmatu. Lai kristītos, viņiem bija jāiepazīst arī visas pārējās Svēto Rakstu grāmatas. Samarieši gaidīja Mesiju, jo ticēja 5. Mozus 18:18, 19 lasāmajam Dieva solījumam. (Jāņa 4:25.) Bet, lai varētu kristīties, viņiem bija jāatzīst, ka apsolītais Mesija ir Jēzus, un daudzi samarieši patiešām ”sāka viņam ticēt”. (Jāņa 4:39.) Vēl daļai samariešu bija jāpārvar dziļi iesakņojušies aizspriedumi pret ebrejiem. (Lūk. 9:52—54.)

4. Kā daļa samariešu atsaucās uz Filipa sludināto vēsti? (Apustuļu darbi 8:5, 6, 14.)

⁴ Kā samarieši spēja mainīties, lai varētu kristīties? Kad Kristus māceklis Filips sludināja samariešiem, daudzi no viņiem ”pieņēma Dieva vēsti”. (Nolasīt Apustuļu darbus 8:5, 6, 14.) Lai gan Filips bija ebrejs, samarieši labprāt uzklausīja viņa teikto. Iespējams, viņi atsauca atmiņā Pentateiha fragmentu, no kura izriet, ka Dievs raugās uz cilvēkiem bez aizspriedumiem. (5. Moz. 10:17—19.) Kad Filips samariešiem stāstīja par Kristu, viņi ”uzmanīgi klausījās Filipa vārdos”. Turklāt, redzēdami, ka Filips brīnumainā veidā dziedina cilvēkus un izdzen dēmonus, viņi atzina, ka Dievs atbalsta Filipu. (Ap. d. 8:7.)

5. Ko var mācīties no samariešiem?

⁵ Samarieši būtu varējuši neuzklausīt Filipu, tāpēc ka tas bija ebrejs un stāstīja viņiem kaut ko pilnīgi nedzirdētu. Tomēr tā nenotika. Pārliecinājušies, ka Filips sludina patiesību, samarieši bez kavēšanās kristījās. Bībelē teikts: ”Kad tie sāka ticēt Filipam, kas sludināja labo vēsti par Dieva valstību un par Jēzus Kristus vārdu, tie kristījās — gan vīrieši, gan sievietes.” (Ap. d. 8:12.) Vai jūs esat pārliecināti, ka Bībelē rakstītais ir patiesība? Vai jūs esat pārliecināti, ka Jehovas lieciniekiem nav aizspriedumu un ka viņu starpā valda īsta mīlestība, pēc kuras var pazīt patiesos kristiešus? (Jāņa 13:35.) Ja tā ir, tad rīkojieties! Jehova jūs noteikti svētīs.

6. Ko var mācīties no rindkopā minētā brāļa?

⁶ Kādam puisim, vārdā Rūbens, kas dzīvo Vācijā un ir uzaudzis Jehovas liecinieku ģimenē, bija radušās šaubas par Dieva eksistenci. Viņš saprata, ka viņam trūkst zināšanu. Rūbens stāstīja: ”Tāpēc es centos noskaidrot pēc iespējas vairāk faktu. Es daudz lasīju mūsu organizācijas materiālus par evolūciju.” Rūbenu īpaši ietekmēja grāmata Vai pastāv Radītājs, kas gādā par jums?. To rūpīgi izstudējis, viņš nodomāja: ”Nu man beidzot ir skaidrība! Dievs ir, un viņš ir visu radījis.” Kad Rūbens Amerikas Savienotajās Valstīs apmeklēja mūsu organizācijas galveno pārvaldi, viņš pārliecinājās, ka Jehovas liecinieki visā pasaulē ir vienoti, un tas viņu dziļi iespaidoja. 17 gadu vecumā Rūbens kristījās. Ja jums ir radušās šaubas par kādu jautājumu, ņemiet talkā mūsu literatūru. Iegūstiet ”precīzas zināšanas” par konkrēto tēmu! Tā jūs varēsiet kliedēt savas šaubas. (Efes. 4:13, 14.) Jo vairāk jūs uzzināsiet par to, kāda mīlestība un vienotība pastāv Jehovas liecinieku starptautiskajā organizācijā, un vērosiet, kā tas izpaužas jūsu draudzē, jo vairāk augs jūsu vēlēšanās pievienoties garīgo brāļu un māsu saimei.

KRISTĪJAS TARSIETIS SAULS

7. Kāds cilvēks bija Sauls?

⁷ Tarsā dzimušajam ebrejam Saulam bija izcila izglītība, un viņu gaidīja spoža nākotne jūdaismā. (Gal. 1:13, 14; Filip. 3:5.) Viņš nežēlīgi vajāja kristiešus, jo, tāpat kā lielākā daļa ebreju, arī viņš tos uzskatīja par atkritējiem no īstās ticības. Viņš maldīgi domāja, ka rīkojas Dievam pa prātam. (Ap. d. 8:3; 9:1, 2; 26:9—11.) Lai tāds cilvēks kā Sauls varētu kļūt par kristieti, viņam bija jābūt gatavam no vajātāja kļūt par vajāto.

8. a) Kā Sauls pievērsās kristietībai? b) Kā Saulam palīdzēja Hananja? (Apustuļu darbi 22:12—16; sk. arī attēlu.)

⁸ Kā Sauls spēja mainīties, lai varētu kristīties? Kad Saulu uzrunāja debesu godā celtais Kungs Jēzus un viņu apspīdēja ārkārtīgi spoža gaisma, viņš zaudēja redzi. (Ap. d. 9:3—9.) Trīs dienas viņš neko neēda un, bez šaubām, pārdomāja notikušo. Sauls saprata, ka Jēzus ir Mesija un ka īstā ticība ir Jēzus sekotājiem. Viņu noteikti mocīja smagi sirdsapziņas pārmetumi par to, ka viņš bija piedalījies Jēzus sekotāja Stefana nogalināšanā. (Ap. d. 22:20.) Pēc trim dienām pie Saula atnāca kāds kristietis, vārdā Hananja. Viņš atjaunoja Saula redzi un skubināja Saulu nekavējoties kristīties. (Nolasīt Apustuļu darbus 22:12—16.) Sauls pazemīgi uzklausīja Hananju un kristījās. (Ap. d. 9:17, 18.)

9. Ko var mācīties no tā, kas Bībelē teikts par Saulu?

⁹ No Saula var daudz ko mācīties. Viņš būtu varējis ļaut, ka lepnums vai bailes no citu negatīvās attieksmes viņu kavē kristīties. Tomēr tā nenotika. Uzklausījis patiesību par Kristu, viņš pilnībā mainīja dzīvi. (Ap. d. 26:14, 19.) Lai gan Sauls zināja, ka pieredzēs daudz ciešanu, viņš tomēr kļuva par kristieti. (Ap. d. 9:15, 16; 20:22, 23.) Pēc kristīšanās viņš patiešām saskārās ar daudziem pārbaudījumiem, bet viņš tos izturēja, tāpēc ka nešaubīgi paļāvās uz Jehovu. (2. Kor. 4:7—10.) Arī jūs pēc kristīšanās varbūt sastapsieties ar ticības pārbaudījumiem. Bet jūs spēsiet tos izturēt, jo Dievs un Kristus jums vienmēr būs līdzās. (Filip. 4:13.)

10. Ko var mācīties no rindkopā minētās māsas?

¹⁰ Par to, ka Jehova atbalsta savus kalpus, spilgti pārliecinājās kāda kurdu tautības māsa, vārdā Anna, kas dzīvo kādā Austrumeiropas valstī. Kad Annai bija 9 gadi, viņas māte kļuva par Jehovas liecinieci, un tad ar tēta atļauju Anna sāka mācīties Bībeli. Taču tas nepatika Annas radiniekiem, ar kuriem Annas vecāki dzīvoja zem viena jumta. Novēršanos no senču ticības viņi uzskatīja par apkaunojumu visai dzimtai. Kad Anna bija 12 gadu veca, viņa lūdza tētim atļauju kristīties. Tēvs pavaicāja, vai tas ir Annas pašas lēmums vai arī kāds viņu uz to spiež. Anna atteica: ”Es gribu kristīties tāpēc, ka mīlu Jehovu.” Tad tēvs viņai atļāva kristīties. Radinieki nebeidza izsmiet un pazemot Annu. Vectēvs reiz dusmās izsaucās: ”Labāk tu vazātos apkārt ar puišiem un smēķētu nekā pītos ar Jehovas lieciniekiem!” Kā Anna to visu izturēja? Viņa sacīja: ”Jehova man deva spēku, un mani atbalstīja arī abi vecāki.” Anna ir pierakstījusi visus gadījumus, kad ir izjutusi Jehovas atbalstu, un viņa laiku pa laikam ielūkojas šajos pierakstos, lai neaizmirstu, kā Jehova viņai ir palīdzējis. Ja jūs biedē citu cilvēku negatīvā attieksme pret jūsu lēmumu kristīties, paturiet prātā, ka Jehova noteikti palīdzēs arī jums. (Ebr. 13:6.)

KRISTĪJAS KORNĒLIJS

11. Kāpēc Kornēlijs būtu varējis vilcināties ar kristīšanos?

¹¹ Ar kristīšanos būtu varējis vilcināties arī Bībelē minētais Kornēlijs, kas bija centurions jeb 100 kareivju komandieris romiešu karaspēkā. (Ap. d. 10:1, zemsv. piez.) Centurioni ieņēma diezgan augstu sociālo un militāro stāvokli. Interesanti, ka Kornēlijs ”daudz palīdzēja trūcīgajiem”. (Ap. d. 10:2.) Jehova lika apustulim Pēterim doties pie šī virsnieka un tam pastāstīt labo vēsti. Vai Kornēlijs uzklausīja Pēteri?

12. Kā Kornēlijs spēja mainīties, lai varētu kristīties?

¹² Kā Kornēlijs spēja mainīties, lai varētu kristīties? Bībelē teikts, ka Kornēlijs ”bijās Dievu līdz ar visu savu saimi” un ”pastāvīgi vērsās pie Dieva karstās lūgšanās”. (Ap. d. 10:2.) Kad Pēteris Kornēlijam bija pastāstījis labo vēsti, Kornēlijs un visi viņa saimes locekļi sāka ticēt Kristum un tūlīt pat kristījās. (Ap. d. 10:47, 48.) Ir skaidrs, ka Kornēlijs bija gatavs veikt savā dzīvē izmaiņas, lai viņš un viņa saimes locekļi varētu kalpot Jehovam. (Joz. 24:15; Ap. d. 10:24, 33.)

13. Ko var secināt, domājot par Kornēliju?

¹³ Kornēlijs būtu varējis ļaut, ka viņa augstais stāvoklis viņu kavē pievērsties kristietībai. Tomēr viņš tā nerīkojās. Varbūt arī jums kaut kas ir jāmaina savā dzīvē, lai varētu kristīties. Nebaidieties — Jehova jums katrā ziņā palīdzēs! Ja vien būsiet cieši apņēmušies dzīvot pēc Bībeles principiem, ar Jehovas atbalstu jums tas noteikti izdosies.

14. Ko var mācīties no rindkopā minētā kristieša?

¹⁴ Nopietns šķērslis ceļā uz kristīšanos bija jāpārvar kādam japānim, vārdā Cujosi, kas bija sācis mācīties Bībeli. Viņš strādāja par ziedu kārtošanas skolas ”Ikenobo” vadītāja palīgu, un, kad vadītājs nevarēja ierasties uz kādām bērēm, tad budistu rituālos viņu bieži vien pārstāvēja Cujosi. Kad Cujosi uzzināja patiesību par nāvi, viņš vairs negribēja piedalīties budistu rituālos un izlēma to darīt zināmu vadītājam. (2. Kor. 6:15, 16.) Lai gan Cujosi bija domājis, ka zaudēs darbu, vadītājs atbildēja, ka viņam nav iebildumu pret Cujosi nostāju un to neatlaida. Vienu gadu pēc tam, kad Cujosi bija sācis mācīties Bībeli, viņš kristījās.a Ja jūs ceļā uz kristīšanos sastopaties ar līdzīgu šķērsli, varat nešaubīties, ka Jehova jums palīdzēs uzturēt sevi un gādāt par ģimenes locekļiem. (Ps. 127:2; Mat. 6:33.)

KRISTĪJAS KORINTIEŠI

15. Kādi šķēršļi bija jāpārvar Korintas iedzīvotājiem, kas gribēja kļūt par kristiešiem?

¹⁵ Senā Korinta bija bagāta pilsēta, kurā zēla visdažādākie netikumi. Daudzu korintiešu dzīvesveids bija krasā pretrunā ar Dieva normām. Bet tad Korintā ieradās apustulis Pāvils un sāka stāstīt korintiešiem par Kristu. Lai gan tādā vidē, kāda bija Korintā, nebija viegli mainīties, ”daudzi korintieši, kas dzirdēja vēsti, sāka ticēt un kristījās”. (Ap. d. 18:7—11.) Kad Pāvils tur jau kādu laiku bija sludinājis, viņš parādībā redzēja Jēzu Kristu, kas viņam teica: ”Man ir daudz ļaužu šajā pilsētā.” Tāpēc Pāvils tur palika pusotru gadu.

16. Kā izdevās mainīties daudziem korintiešiem? (2. Korintiešiem 10:4, 5.)

¹⁶ Kā korintieši spēja mainīties, lai varētu kristīties? (Nolasīt 2. Korintiešiem 10:4, 5.) Viņiem tas izdevās ar Svēto Rakstu un Dieva varenā gara palīdzību. (Ebr. 4:12.) Korintieši, kuri uzklausīja labo vēsti par Kristu, spēja atbrīvoties no Dievam nepatīkamiem paradumiem un netikumiem, piemēram, viņi atmeta dzeršanu, pārtrauca zagt un atteicās no homoseksuāla dzīvesveida. (1. Kor. 6:9—11.)b

17. Ko var mācīties no senās Korintas iedzīvotājiem, kuri kļuva par kristiešiem?

¹⁷ Kaut arī daļai korintiešu bija jāatmet dziļi iesakņojušies paradumi, viņi nenosprieda, ka mainīties būs pārāk grūti. Viņi cītīgi pūlējās, lai tiktu uz šaurā ceļa, kas ved uz dzīvību. (Mat. 7:13, 14.) Vai jūs cīnāties ar kādu nevēlamu paradumu, kura dēļ nevarat kristīties? Nenolaidiet rokas! Lūdziet, lai Jehova ar savu svēto garu jums palīdzētu pretoties kārdinājumiem!

18. Ko var mācīties no rindkopā minētās kristietes?

¹⁸ Daudz kas savā dzīvē bija jāmaina kādai meitenei, vārdā Monika, kas dzīvo Gruzijā. Viņa lietoja lamuvārdus un bija aizrāvusies ar kristiešiem nepieņemamu izklaidi. Lai varētu kristīties, viņai tas viss bija jāatmet. Atceroties savus pusaudzes gadus, viņa stāstīja: ”Spēku man deva lūgšanas. Jehova zināja, ka es gribu rīkoties pareizi, un viņš man palīdzēja.” 16 gadu vecumā Monika kristījās. Varbūt arī jums ir kādi Jehovam nepieņemami paradumi, no kuriem jāatbrīvojas, lai jūs varētu kristīties. Nemitīgi lūdziet Jehovam spēku! Viņš jums dāsni dos savu svēto garu, un jūs spēsiet mainīties. (Jāņa 3:34.)

TICĪBAI IR MILZĪGS SPĒKS

19. Kas ir vajadzīgs, lai pārvarētu lielus šķēršļus? (Sk. arī attēlu.)

¹⁹ Lai kādi šķēršļi jums būtu jāpārvar, paturiet prātā: Jehova jūs mīl un vēlas, lai jūs pievienotos viņa kalpu saimei. Reiz Jēzus saviem mācekļiem teica: ”Ja jums būs tāda ticība kā sinepju sēkliņa, jūs teiksiet šim kalnam: ”Pārcelies no šejienes uz turieni!”, un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams.” (Mat. 17:20.) Jēzus uzrunātie mācekļi bija sekojuši Jēzum tikai pāris gadu, un viņiem joprojām bija jāstiprina sava ticība. Jēzus vārdi viņiem palīdzēja saprast, ka tad, ja viņi būs izveidojuši stipru ticību, viņi ar Jehovas palīdzību spēs pārvarēt pat tādus šķēršļus, kas liekas tik milzīgi kā kalni. Arī jūs ar Jehovas atbalstu to spēsiet!

20. Kāpēc ir vērts pārdomāt, kā rīkojās rakstā minētie Dieva kalpi?

²⁰ Ja esat sapratuši, kas jūs kavē kristīties, dariet kaut ko lietas labā! Jūs var iedrošināt tas, ko šajā rakstā lasījāt par vairākiem Dieva kalpiem. Viņiem izdevās pārvarēt dažādus šķēršļus, un arī jums tas izdosies. Lēmums kalpot Jehovam būs labākais lēmums jūsu dzīvē!