Mīklas un Dieva nodomi
JA TU nezini, kas tas ir, tad tas ir kaut kas; ja tu zini, kas tas ir, tad tas nav nekas. Kas tas ir? Tā ir mīkla.
Mūsdienu pragmatiskajā sabiedrībā mīklu minēšanu bieži vien uzskata par kaut ko bērnišķīgu, bet senatnē, kā atzīmēts vārdnīcā The Interpreter’s Dictionary of the Bible, mīklu minēšana ”bija gudrības pārbaude”. (Salīdzināt Salamana Pamācības 1:5, 6 [”to īsto izpratni”, LB-65; ”mīklas”, LB-26].)
Reizēm Jehova nevis skaidri paziņoja savu gribu vai nodomus, bet tīši aizmigloja pravietiskos vēstījumus, izmantodams līdzības un neizprotamus ”tumšus vārdus” jeb mīklas. (Psalms 78:2; 4. Mozus 12:8, LB-26.) Lai gan senebreju valodas vārds, kas nozīmē ’mīkla’, Bībelē ir lietots tikai 17 reizes, Svētajos rakstos ir milzum daudz mīklu un sakāmvārdu.
Bībeliskās mīklas
Ķēniņš Salamans esot varējis atminēt pat vissarežģītākās mīklas. (1. Ķēniņu 10:1.) To viņš, protams, spēja tāpēc, ka Dievs viņam bija piešķīris gudrību. Ja seno vēsturnieku ziņas par to, ka Salamans reiz esot zaudējis mīklu minēšanas sacensībās Tiras ķēniņam Hīrāmam, ir kaut kādā mērā patiesas, tad šis notikums acīmredzot norisinājās pēc tam, kad atkrišanas dēļ Salamans bija zaudējis Jehovas garu. Arī soģim Simsonam patika mīklas. Reiz viņam, svētā gara spēcinātam, mīkla deva iespēju iedvest bailes Dieva ienaidnieku sirdīs. (Soģu 14:12—19.)
Daudzas bībeliskās mīklas ir cieši saistītas ar Jehovas nodomiem. Piemēram var minēt 1. Mozus 3:15. Šis pravietojums, kas ir Bībeles tēmas pamatā, ir savā ziņā mīkla — ”svētais noslēpums”. (Romiešiem 16:25, NW, 26.) Apustulis Pāvils ne tikai skatīja neparastas parādības un saņēma atklāsmes, bet atsevišķus Dieva nodoma aspektus viņš redzēja ”mīklaini” (attiecīgais grieķu valodas vārds burtiski nozīmē ’neskaidrs izteiciens’). (1. Korintiešiem 13:12; 2. Korintiešiem 12:1—4.) Neizsakāmi daudz pieņēmumu ir izteikti par noslēpumaino zvēra skaitli — ”seši simti sešdesmit seši” —, kas tiek pieminēts Atklāsmes 13:18 un netiek paskaidrots. Kas spēj atminēt šīs Dieva iedvesmotās mīklas, un kāds ir to mērķis?
Centieni atklāt svētos noslēpumus
Daudzi cilvēki redzi uzskata par svarīgāko no piecām maņām. Taču bez gaismas redzei nav gandrīz nekādas nozīmes. Bez gaismas cilvēks ir tikpat kā akls. Līdzīgi ir ar cilvēka prātu. Tam piemīt apbrīnojama spēja vilkt paralēles, likt lietā loģiku un tā atrisināt sarežģītus uzdevumus. Tomēr ar to nepietiek, lai atklātu svētos noslēpumus. Lai arī cilvēki var censties atminēt mīklas, kas ir Bībelē, īsto atbildi var dot vienīgi to Autors — Jehova, gaismas Dievs. (1. Jāņa 1:5.)
Diemžēl cilvēki bieži vien ir pārāk lepni un nepakļāvīgi, lai gaidītu atbildes no Jehovas. Noslēpuma ieintriģēti, daži, kuri ir vēlējušies aktīvi nodarbināt prātu, nevis katrā ziņā uzzināt patiesību, ir meklējuši risinājumus ārpus Dieva Rakstiem. Piemēram, jūdaisma mistiskajā mācībā kabalā skaitļiem un senebreju alfabēta burtiem tiek meklēta maģiska nozīme. Savukārt otrā gadsimta gnostiķi pētīja Ebreju un Grieķu rakstus, cenzdamies iegūt kādas apslēptas zināšanas.
Tomēr šo pētījumu dēļ viņi aizvien dziļāk iestiga pagānisku rituālu un aizspriedumu purvā un aizvien tālāk novirzījās no dievišķās patiesības. Gnostiķi sprieda: ”Ja jau pasaule ir pilna ļaunuma, tad tās Radītājs, Jahve, nevar būt labs Dievs.” Vai tas ir labākais secinājums, pie kāda viņi varēja nonākt? Cik sekla ir cilvēku domāšana! Nav brīnums, kāpēc apustulis Pāvils, cīnoties pret atkritēju idejām, ko vēlāk attīstīja gnostiķu sektas, savās vēstulēs izteica stingru brīdinājumu: ”Nepacel[ie]ties pār to, kas ir rakstīts.” (1. Korintiešiem 4:6.)
Tiek apgaismoti ”tumšie vārdi”
Bet kāpēc gaismas Dievs vispār lieto ”tumšus vārdus”? Mīklas liek darboties cilvēka iztēlei un dedukcijas spējām. Mīklas, kas ietvertas Bībelē, var salīdzināt ar izsmalcināta ēdiena garnējumu — reizēm tās tika izmantotas, lai iekvēlinātu klausītājos interesi vai padarītu sludināmo vēsti spilgtāku. Parasti šādos gadījumos uzreiz tika dots arī izskaidrojums. (Ecēhiēla 17:1—18; Mateja 18:23—35.)
Jehova devīgi piešķir gudrību tiem, kas to vēlas. (Jēkaba 1:5—8.) Piemēram, Dieva iedvesmotajā Salamana Pamācību grāmatā ir apkopoti daudzi grūti saprotami izteicieni, ko daži varētu uzskatīt par mīklām. Lai tos saprastu, nepieciešams laiks un nopietnas pārdomas. Bet cik daudzi cilvēki ir gatavi nopūlēties? Gudrība, kas ietverta šajos izteicienos, ir pieejama tikai tiem, kas ir gatavi iedziļināties un to meklēt. (Salamana Pamācības 2:1—5.)
Līdzīgi arī Jēzus izmantoja līdzības, lai kļūtu redzams, kāda ir klausītāju sirds. Ap Jēzu pulcējās ļaužu pūļi, un tiem patika viņa stāsti un veiktie brīnumi. Taču cik daudzi no viņiem bija gatavi mainīt savu dzīvi un sekot Jēzum? Pilnīgs pretstats šiem ļaužu pūļiem bija Jēzus mācekļi, kas centās saprast Jēzus mācības un labprāt sevi aizliedza, lai kļūtu par viņa sekotājiem. (Mateja 13:10—23, 34, 35; 16:24; Jāņa 16:25, 29.)
Raudzīsimies uz gaismu
”Interese par mīklām, šķiet, pastiprinās intelektuālās atmodas periodos,” bija atzīmēts kādā publikācijā. Mums tagad ir izcila priekšrocība dzīvot laikā, kad garīgā ’gaisma ir atspīdējusi’ Dieva kalpiem. (Psalms 97:11; Daniēla 12:4, 9.) Vai mēs pacietīgi gaidām, kad Jehova darīs zināmus savus nodomus viņa noteiktā laikā? Vēl svarīgāk: vai mēs nekavējoties rīkojamies un mainām kaut ko savā dzīvē, ja uzzinām, kā vēl precīzāk varam atbilst Dieva atklātajai gribai? (Psalms 1:1—3; Jēkaba 1:22—25.) Ja mēs tā darām, Jehova mūs svētīs un svētais gars, līdzīgi brillēm, kas uzlabo redzi, ļaus mums gara acīm skaidri saskatīt brīnišķīgo Dieva nodoma ”mozaīku” un padarīs mūsu garīgo redzi asu. (1. Korintiešiem 2:7, 9, 10.)
Rakstos lasāmās mīklas sagādā slavu Jehovam — Dievam, kas ”atklāj noslēpumus”. (Daniēla 2:28, 29.) Turklāt Jehova arī pārbauda sirdis. (1. Laiku 28:9.) Mums nevajadzētu būt pārsteigtiem par to, ka Dieva patiesības gaisma vienmēr ir aususi pakāpeniski. (Salamana Pamācības 4:18; Romiešiem 16:25, 26.) Necentīsimies izdibināt Dieva dziļumus ar misticisma vai virspusējās cilvēku gudrības palīdzību, jo tas ir veltīgi. Paļausimies uz Dievu Jehovu un gaidīsim, kad viņš izlies patiesības gaismu pār ”tumšajiem vārdiem”, noteiktā laikā paziņodams savus brīnišķīgos nodomus uzticīgajiem kalpiem. (Amosa 3:7; Mateja 24:25—27.)
[Norāde par attēla autortiesībām 26. lpp.]
Biblia Hebraica Stuttgartensia, Deutsche Bibelgesellschaft Stuttgart