Uzkrāj gudrību un pieņem mācību

DIEVS JEHOVA ir savas tautas Diženais Skolotājs. Jehova saviem kalpiem ne tikai dod zināšanas par sevi, bet arī māca, kā viņiem jādzīvo. (Jesajas 30:20, NW; 54:13; Psalms 27:11.) Izraēlam Jehova deva praviešus, levītus, priesterus un citus gudrus cilvēkus, kas mācīja tautu. (2. Laiku 35:3; Jeremijas 18:18.) Pravieši pavēstīja tautai Dieva nodomus, stāstīja par viņa īpašībām un pamācīja, kā tautai jārīkojas. Priesteru un levītu pienākums bija mācīt cilvēkiem Jehovas likumus. Gudrie jeb tautas vecaji deva cilvēkiem padomus dažādos dzīves jautājumos.

Ievērojams Izraēla gudro starpā bija Dāvida dēls Salamans. (1. Ķēniņu 5:10, 11.) Viena no viņa slavenākajām viešņām — Sabas valdniece — atzina: ”Arī pusi vēl es nezināju: tava gudrība un labklājība pārsniedz visu, ko biju dzirdējusi.”a (1. Ķēniņu 10:7.) Kā Salamans bija ieguvis šādu gudrību? Kad Salamans 1037. gadā p.m.ē. kļuva par Izraēlas valdnieku, viņš lūdza, lai Dievs viņam dod ”gudrību un izpratni”. Jehovam patika šāds lūgums, un viņš deva Salamanam zināšanas, gudrību un sapratīgu sirdi. (2. Laiku 1:10—12; 1. Ķēniņu 3:12.) Nav nekāds brīnums, ka Salamans ”sacerēja un lietoja trīs tūkstošus sakāmvārdu”! (1. Ķēniņu 5:12.) Kāda daļa no šiem sakāmvārdiem kopā ar Agura un ķēniņa Lemuēla vārdiem tika iekļauti Salamana Pamācību grāmatā. (Salamana Pamācības 30:1; 31:1.) Atziņās, kas ietvertas šajās pamācībās, izskan Dieva gudrība, un tās ir mūžīgas. (1. Ķēniņu 10:23, 24.) Visiem, kas vēlas laimīgu, pilnvērtīgu dzīvi, šīs pamācības ir tikpat noderīgas, kā tās bija tad, kad pirmo reizi tika izteiktas.

Panākumi un tikumība

Mērķis, ar kādu rakstīta Salamana Pamācību grāmata, ir minēts tās sākumā: ”Salamana, Israēla ķēniņa, Dāvida dēla, pamācības piesavināties dzīves ziņu, iekšēju stāju un prātu [”atzīt gudrību un mācību”, LB-26], mācīties gudrību, tiesu, taisnību un vienkāršas sirds skaidrību, lai neprašas kļūtu pratēji un jaunieši prātīgi un apdomīgi.” (Salamana Pamācības 1:1—4.)

Salamana Pamācību grāmata ir uzrakstīta ar cēlu mērķi. Tā ir domāta, lai cilvēki atzītu ”gudrību un mācību”. Gudrība ļauj saskatīt lietu patieso būtību, izmantot uzkrātās zināšanas, lai atrisinātu dažādas problēmas, sasniegtu izvirzītos mērķus, izvairītos no briesmām, novērstu tās vai palīdzētu no tām izvairīties citiem. Kādā izdevumā ir norādīts, ka ”Pamācību grāmatā ar vārdu ”gudrība” tiek apzīmēta dzīvotprasme — spēja pieņemt gudrus lēmums un veidot savu dzīvi sekmīgu”. Tātad uzkrāt gudrību ir ļoti svarīgi. (Salamana Pamācības 4:7.)

Salamana sakāmvārdi ir noderīgi arī mācībai. Vai mums ir nepieciešama mācība? Bībeliskā izpratnē mācība ir labošana, aizrādījumi un pārmācīšana. Kāds Bībeles pētnieks norāda, ka tā ir ”tikumiska audzināšana, kuras ietvaros tiek labota arī tieksme uz nesaprātīgu rīcību”. Vienalga, vai mēs audzinām sevi paši vai saņemam pamācības no citiem, audzināšana ne tikai attur no pārkāpumiem, bet arī mudina mainīties uz labo pusi. Mums neapšaubāmi ir vajadzīga audzināšana jeb mācība, ja mēs vēlamies dzīvot tikumīgi.

Tātad Salamana sakāmvārdu mērķis ir divējāds: dot gudrību un audzināt. Morāla stāja un gudrība cilvēka dzīvē izpaužas ļoti daudzveidīgi. Piemēram, taisnīgums ir viena no tām īpašībām, kas palīdz ievērot Jehovas augstās normas.

Gudrība veidojas no tādām īpašībām kā sapratne, izpratne un apdomīgums. Sapratne ir spēja uztvert kāda jautājuma saturu, saskatot saistību starp tā daļām un apjaušot to kopumā, aptverot tā jēgu. Bet, lai veidotos izpratne, ir jāmāk saskatīt iemeslus un saprast to, kāpēc attiecīga rīcība ir pareiza vai nepareiza. Piemēram, ja kāds iet pa nepareizu ceļu, sapratīgs cilvēks to tūlīt pat redz un brīdina par gaidāmajām briesmām. Bet, lai zinātu, kāpēc tā notiek, un atrastu vislabāko veidu, kā palīdzēt, viņam nepieciešama izpratne.

Gudrs cilvēks nav lētticīgs un rīkojas ar apdomu. (Salamana Pamācības 14:15.) Viņš spēj paredzēt, ka var notikt kaut kas ļauns, un tam sagatavoties. Turklāt gudrība ļauj pareizi spriest un izdarīt secinājumus, kas dod drošu vadību dzīvē. Tā kā Bībeles sakāmvārdi ir uzrakstīti, lai cilvēks uzkrātu zināšanas un uzklausītu mācību, mēs daudz iegūstam, ja cenšamies tos saprast. Iedziļinoties tajos, pat ’neprašas kļūst pratēji un jaunieši prātīgi un apdomīgi’.

Pamācības gudrajiem

Bībeles sakāmvārdi nav domāti tikai nepieredzējušiem un jauniem cilvēkiem. Tie ir domāti visiem, kas ir pietiekami gudri, lai tos uzklausītu. ”Kas ir gudrs un zinīgs,” raksta ķēniņš Salamans, ”tas klausās un labojas, un, kas ir prātīgs, tas ļaujas sev ko sacīt, lai viņš šīs pamācības un to īsto izpratni uztvertu pareizi, tāpat arī zinīgo vīru mācības un viņu paraugus.” (Salamana Pamācības 1:5, 6.) Gudrs cilvēks padziļina zināšanas, pievēršot uzmanību Bībeles sakāmvārdiem, un prātīgs cilvēks mācās no tiem, lai zinātu, kā pieņemt gudrus lēmumus savā dzīvē.

Sakāmvārdos dziļas atziņas ir izteiktas ļoti lakoniski. Dažos ir ietverti neparasti salīdzinājumi. (Salamana Pamācības 1:17—19.) Citi ir izteikti kā mīklas, kuru nozīme ne vienmēr ir saprotama uzreiz. Sakāmvārdos mēdz būt ietverti arī salīdzinājumi, metaforas un citi tēlaini izteiksmes līdzekļi. Lai tos saprastu, nepieciešams laiks un iedziļināšanās. Salamans, kas bija sacerējis tik daudz sakāmvārdu, bez šaubām, visā pilnībā pārzināja sakāmvārdu izprašanas mākslu. Salamana Pamācību grāmatā viņš cenšas to iemācīt saviem lasītājiem. Jebkurš saprātīgs cilvēks, protams, vēlas uzklausīt šādu pamācību.

Ar ko sākt?

Ar ko sākas gudrība un mācība? Salamans raksta: ”Bijība Tā Kunga priekšā ir atziņas sākums. Ģeķi nonievā gudrību un pamācību.” (Salamana Pamācības 1:7.) Atziņa jeb zināšanas sākas ar bijību pret Jehovu. Savukārt bez zināšanām nav iespējama gudrība un pamācība. Tātad bijība pret Jehovu ir gudrības un mācības sākums. (Salamana Pamācības 9:10; 15:33.)

Bijība pret Dievu ir nevis paniskas bailes, bet godbijīga, cieņas pilna attieksme pret viņu. Bez šādas bijības nevar būt patiesu zināšanu. Jehova ir dzīvības avots, un bez dzīvības mums, protams, nevar būt nekādu zināšanu. (Psalms 36:10; Apustuļu darbi 17:25, 28.) Turklāt visas cilvēces zināšanas balstās uz Dieva radītās pasaules izpēti. (Psalms 19:2, 3; Atklāsmes 4:11.) Dievs ir devis cilvēkiem savus iedvesmotos Rakstus, kas ir ”noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā”. (2. Timotejam 3:16, 17.) Tātad visu zināšanu pamats ir Jehova, un katram, kas tiecas pēc īstām zināšanām, vispirms nepieciešama bijība pret viņu.

Cik vērtas ir cilvēku zināšanas un pasaulīga gudrība bez dievbijības? Apustulis Pāvils rakstīja: ”Kur paliek gudrie? Kur rakstu mācītāji? Kur šīs pasaules vārdu meistari? Vai tad Dievs nav pārvērtis pasaules gudrību ģeķībā?” (1. Korintiešiem 1:20.) Pasaulīgi gudrs cilvēks, kam nav dievbijības, izdara nepareizus secinājumus, un galu galā izrādās, ka viņš ir ”ģeķis”.

”Skaista rota tavam kaklam”

Gudrais ķēniņš griežas arī pie jauniešiem: ”Mans bērns, paklausi sava tēva pamācībai un nepamet savas mātes mācību! Jo visas tās kopā ir kā krāšņs vainags tavai galvai un skaista rota tavam kaklam.” (Salamana Pamācības 1:8, 9.)

Senajā Izraēlā Dievs bija uzticējis vecākiem pienākumu mācīt savus bērnus. Mozus sacīja tēviem: ”Lai šie vārdi, ko es tev šodien pavēlu, tev paliek ierakstīti tavā sirdī. Un atgādini tos saviem bērniem un runā tos sēžot savā namā un pa ceļu ejot, guļoties un ceļoties.” (5. Mozus 6:6, 7.) Bērnu audzināšanā ļoti daudz darīja arī māte. Sadarbībā ar savu vīru ebreju sieviete varēja rūpēties, lai tiktu ievēroti ģimenes likumi.

Bībelē vairākkārt ir norādīts, ka ģimene ir tā vide, kur bērns saņem pamatizglītību. (Efeziešiem 6:1—3.) Bērni, kas ir paklausīgi saviem dievbijīgajiem vecākiem, simboliskā nozīmē saņem krāšņu vainagu un skaistu kaklarotu.

”Atņem dzīvību viņiem pašiem”

Kāds cilvēks, kas dzīvo Āzijā, sūtīdams savu sešpadsmitgadīgo dēlu uz ASV mācīties augstskolā, brīdināja viņu nesaieties ar sliktiem cilvēkiem. Salamans deva līdzīgu padomu: ”Mans bērns, ja tevi ļauni grēcinieki vilina, tad neseko viņiem.” (Salamana Pamācības 1:10.) Bet Salamans rakstīja arī par to, kā ļauni cilvēki cenšas pierunāt citus: ”Viņi saka: ”Nāc mums līdzi! Mums slāpst pēc citu asinīm, un mēs esam nodomājuši bez kāda iemesla uzbrukt nevainīgiem cilvēkiem! Mēs taisāmies viņus aprīt dzīvus, kā to dara elle, un sirdsskaidros pazudināt, it kā viņi jau ar vienu kāju kapā stāvētu! Mēs taisāmies iegūt lielu mantu, mēs taisāmies pildīt mūsu namus ar laupījumu! Saņemies droši un nāc mums līdzi! Mūsu naudas maks būs par mums visiem tikai viens un kopējs!”” (Salamana Pamācības 1:11—14.)

Ļaundari vilina citus, piedāvājot bagātību. Solīdami ātru peļņu, grēcinieki pierunā citus piedalīties viņu vardarbīgajos vai negodīgajos pasākumos. Bagātības dēļ ļaundari ir gatavi pat nogalināt. Viņi ir gatavi savus upurus ”aprīt dzīvus”, atņemt visu, kas tiem pieder. Ļaundari piedāvā lielisku ”karjeru” tiem, kas kļūst par viņu noziegumu līdzdalībniekiem, — viņi grasās ’pildīt savus namus ar laupījumu’, viņi vēlas, lai nepieredzējušie ’saņemas un nāk viņiem līdzi’. Šajos vārdos izskan brīdinājums arī mūsdienu cilvēkam. Vai ielu bandu locekļi un narkotiku tirgotāji nevervē jauniešus tieši tādā pašā veidā? Vai ātras peļņas solījumi nepamudina daudzus iesaistīties apšaubāmos darījumos?

”Mans bērns, neej ar viņiem vienu ceļu,” rakstīja gudrais ķēniņš, ”virzi savus soļus projām no viņu tekas! Jo viņu kājas skrien ļaunumam pretī un steidzas, lai izlietu asinis.” Rakstīdams par bēdīgo likteni, kas viņus sagaida, Salamans atzīst: ”Ir jau nu gan veltīgi izstiept tīklu putnu acu priekšā, bet viņi kāro pēc pašu asinīm un tīko paši pēc savas dzīvības. Tā klājas negaušiem, kuri dzenas pēc negoda peļņas; viņu skopums un negausība atņem dzīvību viņiem pašiem.” (Salamana Pamācības 1:15—19.)

Visus, ”kuri dzenas pēc negoda peļņas”, iznīcinās viņu pašu dzīvesveids. Viņi paši iekritīs tajos slazdos, ko izliek citiem. Vai var gaidīt, ka ļaundari labosies? Nē, nevar. Kaut arī tīkls ir ”putnu acu priekšā”, tie lido tam tieši virsū. Tāpat rīkojas ļaundari: savas alkatības apmāti, viņi izdara arvien jaunus noziegumus, kaut gan reiz viņi tik un tā tiks notverti.

Kas ieklausīsies gudrības balsī?

Vai grēcinieki apzinās, cik bīstams ir ceļš, pa kuru viņi iet? Vai viņi ir brīdināti par savas rīcības sekām? Ar nezināšanu neviens nevar aizbildināties, jo publiski tiek sludināta nepārprotama vēsts.

Salamans paziņoja: ”Bet īstā gudrība tomēr skaļi pauž savu nemieru un liek uz ielām atskanēt savai balsij; tā sauc pie ieejām vārtos, vērsdamās pret tautu; tās balss atskan visā pilsētā.” (Salamana Pamācības 1:20, 21.) Skaļi un skaidri īstā gudrība uzrunā cilvēkus dažādās vietās, lai visi varētu dzirdēt. Senajā Izraēlā tautas vecaji deva cilvēkiem gudrus padomus un pieņēma tiesiskus lēmumus, sēdēdami pilsētas vārtos. Mūsu labad Jehova ir licis pierakstīt īsto gudrību Bībelē, kas ir pieejama visiem cilvēkiem. Mūsdienās viņa kalpi visur dedzīgi sludina tajā ietverto vēsti. Dievs neapšaubāmi piedāvā iegūt gudrību visiem cilvēkiem.

Bet ko saka īstā gudrība? Tā jautā: ”Cik ilgi jūs, nejēgas, mīlēsit vieglprātību, cik ilgi zobgaļiem patiks visu apsmiet.. Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis.” Bezrūpīgi cilvēki neklausās, ko saka gudrība, tāpēc ’viņi baudīs no sava ceļa augļiem’. Viņu ’neprātība un pārgalvība viņus pazudinās’. (Salamana Pamācības 1:22—32.)

Bet kāda nākotne gaida cilvēku, kas ir atlicinājis laiku, lai uzklausītu, ko saka gudrība? Viņš ”paliks drošs un neapdraudēts, viņam visa kā būs diezgan, un viņš nebīsies nekādas nelaimes”. (Salamana Pamācības 1:33.) Esiet arī jūs viens no tiem cilvēkiem, kas uzkrāj gudrību un pieņem mācību, pievēršot uzmanību Bībeles sakāmvārdiem.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 15. lpp.]

Īstā gudrība ir pieejama visiem cilvēkiem