Ko Jehova no mums prasa?

”Balss no padebess sacīja: ”Šis ir mans mīļais Dēls, pie kuŗa man labs prāts; to jums būs klausīt.”” (MATEJA 17:5)

1. Kad bauslības uzdevums bija izpildīts?

JEHOVA izraēliešiem deva bauslību ar tās daudzajiem likumiem. Apustulis Pāvils rakstīja, ka tie bija ”miesīgi likumi līdz pareizas kārtības laikam”. (Ebrejiem 9:10.) Kad bauslība bija palīdzējusi nelielai daļai izraēliešu pieņemt Jēzu — Mesiju jeb Kristu —, tās uzdevums bija izpildīts. Tāpēc Pāvils teica, ka ”bauslības gals ir Kristus”. (Romiešiem 10:4; Galatiešiem 3:19—25; 4:4, 5.)

2. Kas bija pakļauti bauslībai, un kopš kura laika viņi vairs nav tai pakļauti?

² Vai tas nozīmē, ka mēs neesam padoti bauslībai? Patiesībā lielākā cilvēces daļa nekad nav bijusi pakļauta bauslībai, kā par to liecina psalmu dziesminieka vārdi: ”Viņš [Jehova] pasludināja Jēkabam savu vārdu un Israēlam savus likumus un tiesas. Tā Viņš nav darījis nevienai citai tautai. Tādēļ tām ir svešas Viņa tiesas.” (Psalms 147:19, 20.) Kad Dievs uz Jēzus izpirkuma upura pamata slēdza jauno derību, arī Izraēla tauta varēja vairs neievērot bauslības prasības. (Galatiešiem 3:13; Efeziešiem 2:15; Kolosiešiem 2:13, 14, 16.) Ja bauslība vairs nav jāievēro, ko Jehova prasa no tiem, kas vēlas viņam kalpot mūsdienās?

Jehovas prasības

3., 4. a) Kas ir galvenais, ko Jehova prasa no cilvēkiem mūsdienās? b) Kāpēc mums jāseko Jēzus priekšzīmei?

³ Jēzus kalpošanas pēdējā gadā apustuļi Pēteris, Jēkabs un Jānis kopā ar Jēzu devās uz kādu augstu kalnu, iespējams, kādu no Hermona kalna atradzēm. Tur apustuļi pravietiskā parādībā redzēja Jēzu viņa godībā un dzirdēja Dieva balsi, kas teica: ”Šis ir mans mīļais dēls, pie kuŗa man labs prāts; to jums būs klausīt.” (Mateja 17:1—5.) Tas arī ir galvenais, ko Jehova no mums prasa, — klausīt viņa Dēlu un sekot viņa Dēla priekšzīmei un mācībām. (Mateja 16:24.) Tāpēc apustulis Pēteris rakstīja: ”Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu viņa pēdām.” (1. Pētera 2:21.)

⁴ Kāpēc mums jāseko Jēzus priekšzīmei? Tāpēc, ka, mācoties no viņa, mēs sekojam Dieva Jehovas priekšzīmei. Jēzum bija ļoti tuvas attiecības ar Tēvu, jo viņš, pirms nāca uz zemi, neskaitāmus gadu miljardus bija dzīvojis kopā ar savu Tēvu debesīs. (Salamana Pamācības 8:22—31; Jāņa 8:23; 17:5; Kolosiešiem 1:15—17.) Dzīvodams uz zemes, Jēzus uzticīgi pārstāvēja savu Tēvu. Viņš pats teica: ”Es.. runāju, kā Tēvs mani mācījis.” Jēzus tik precīzi sekoja Jehovas priekšzīmei, ka viņš varēja teikt: ”Kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu.” (Jāņa 8:28; 14:9.)

5. Kādam likumam ir pakļauti kristieši, un kad šis likums stājās spēkā?

⁵ Ko nozīmē klausīt Jēzu un sekot viņa priekšzīmei? Vai tas nozīmē, ka mēs esam pakļauti kādam likumam? Pāvils rakstīja, ka viņš nav ”zem bauslības”. Ar to viņš domāja ”veco derību” — bauslības derību, ko Dievs bija slēdzis ar Izraēlu. Bet Pāvils apstiprināja, ka viņš stāv ”Kristus bauslībā”. (1. Korintiešiem 9:20, 21; 2. Korintiešiem 3:14.) Veco bauslības derību nomainīja ”jaunā derība” ar tās ”Kristus likumu”, kam jāpakļaujas visiem Jehovas kalpiem mūsdienās. (Lūkas 22:20; Galatiešiem 6:2; Ebrejiem 8:7—13.)

6. Kā var raksturot ”Kristus bauslību”, un kā mēs to pildām?

⁶ Jehova ”Kristus bauslību” nelika apkopot likumu kodeksa veidā un sadalīt dažādās kategorijās, kā tas bija darīts ar veco bauslības derību. Jaunais likums, kas jāievēro Kristus sekotājiem, nav garš norādījumu un aizliegumu saraksts. Tomēr Jehova savos Rakstos ir iekļāvis četrus izsmeļošus sava Dēla dzīves un mācību aprakstus. Un Dievs iedvesmoja dažus no Jēzus agrīnajiem sekotājiem uzrakstīt norādījumus par tādiem jautājumiem kā uzvedības normas, draudzes darbība un attiecības starp ģimenes locekļiem. (1. Korintiešiem 6:18; 14:26—35; Efeziešiem 5:21—33; Ebrejiem 10:24, 25.) Sekojot Jēzus Kristus priekšzīmei un mācībām un paklausot Dieva iedvesmoto pirmā gadsimta Bībeles rakstītāju padomiem, mēs pildām ”Kristus bauslību” jeb Kristus likumu. Paklausību šim likumam Jehova prasa no saviem kalpiem mūsdienās.

Mīlestības nozīme

7. Kā Jēzus uzsvēra sava likuma būtību pēdējo Pasā svētku laikā, kurus viņš atzīmēja kopā ar apustuļiem?

⁷ Mīlestībai bija liela nozīme arī bauslībā, taču Kristus likumā tai ir galvenā vieta. Jēzus izcēla mīlestības lielo nozīmi, kad viņš 33. gadā kopā ar saviem apustuļiem svinēja Pasā svētkus. Apustuļa Jāņa stāstījumā par tā vakara notikumiem ir redzams, ka Jēzus minēja mīlestību 28 reizes. Tā Jēzus apustuļiem norādīja uz sava likuma būtību jeb garu. Interesanti ir vārdi, ar kuriem Jānis sāka šī nozīmīgā vakara notikumu aprakstu: ”Pirms Pashā svētkiem, zinādams, ka Viņa stunda bija nākusi un ka Viņam no šīs pasaules jāiet pie Tēva, Jēzus parādīja savējiem, ko Tas šinī pasaulē bija mīlējis, Savu mīlestību līdz galam.” (Jāņa 13:1, LB-65r.)

8. a) Kas liecināja par to, ka apustuļu starpā bija ilgstošas nesaskaņas? b) Kā Jēzus palīdzēja saviem apustuļiem saprast, kas ir pazemība?

⁸ Jēzus mīlēja savus apustuļus, kaut arī viņa centieni palīdzēt apustuļiem pārvarēt spēcīgo tieksmi pēc varas un augstāka stāvokļa bija šķietami neveiksmīgi. Jau vairākus mēnešus pirms došanās uz Jeruzalemi ”tie savā starpā bija sarunājušies ceļā, kuŗš esot lielākais”. Neilgi pirms ierašanās Jeruzalemē uz Pasā svētkiem izcēlās līdzīgs strīds. (Marka 9:33—37; 10:35—45.) Apustuļu nostāju bija grūti mainīt, par ko liecina viņu izturēšanās vakarā, kad viņi kopā ar Jēzu atzīmēja pēdējos Pasā svētkus. Kad apustuļi bija ienākuši augšistabā, neviens no viņiem nepiedāvājās nomazgāt citiem kājas, kā tajos laikos parasti darīja, lai apliecinātu viesmīlību. Lai palīdzētu apustuļiem saprast, kas ir pazemība, Jēzus pats viņiem mazgāja kājas. (Jāņa 13:2—15; 1. Timotejam 5:9, 10.)

9. Kā Jēzus rīkojās situācijā, kas radās pēc pēdējo Pasā svētku atzīmēšanas?

⁹ Bet kas notika pēc tam, kad viņi bija nosvinējuši Pasā svētkus un Jēzus bija iedibinājis savas drīzās nāves atceres vakaru? Lūkas evaņģēlijā ir rakstīts: ”Tur arī ķilda cēlās viņu starpā, kuŗš no viņiem esot lielākais.” Jēzus nesadusmojās un nesāka rāt apustuļus, viņš laipni paskaidroja, ka apustuļiem jābūt citādiem nekā pasaules valdniekiem, kas alkst pēc varas. (Lūkas 22:24—27.) Pēc tam viņš teica vārdus, kas ir Kristus likuma pamatu pamats: ”Jaunu bausli es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu.” (Jāņa 13:34.)

10. Kādu pavēli Jēzus deva saviem mācekļiem, un kas tajā bija prasīts?

¹⁰ Nedaudz vēlāk tajā pašā vakarā Jēzus parādīja, cik lielā mērā kristīgai mīlestībai jāizpaužas. Viņš sacīja: ”Tas ir mans bauslis, lai jūs cits citu mīlat, kā es jūs esmu mīlējis. Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem.” (Jāņa 15:12, 13.) Vai Jēzus teica, ka viņa sekotājiem jābūt gataviem mirt par saviem ticības biedriem, ja tas būtu nepieciešams? Minēto notikumu aculiecinieks Jānis acīmredzot uzskatīja, ka tieši tāda bija Jēzus vārdu nozīme, jo viņš vēlāk rakstīja: ”No tā mēs esam nopratuši mīlestību, ka viņš [Jēzus] savu dzīvību par mums ir atdevis; tad arī mums pienākas atdot savas dzīvības par brāļiem.” (1. Jāņa 3:16.)

11. a) Kas mums jādara, lai izpildītu Kristus likumu? b) Kādu priekšzīmi mums rādīja Jēzus?

¹¹ Tātad mēs izpildām Kristus likumu ne tikai mācot citus par viņu. Mums arī jādzīvo un jāuzvedas tāpat kā Kristum. Jēzus lietoja skaistus, rūpīgi izraudzītus vārdus savās runās, tas tiesa. Bet viņš mācīja citus arī ar savu piemēru. Lai gan Jēzus bija varena garīga būtne debesīs, viņš izmantoja iespēju darboties sava Tēva interesēs uz zemes un parādīt, kā mums jādzīvo. Viņš bija pazemīgs, laipns un iejūtīgs, viņš palīdzēja nomāktajiem un apspiestajiem. (Mateja 11:28—30; 20:28; Filipiešiem 2:5—8; 1. Jāņa 3:8.) Jēzus mudināja savus sekotājus mīlēt citam citu tāpat, kā viņš tos mīlēja.

12. Kāpēc var teikt, ka Kristus likums nemazina nepieciešamību mīlēt Jehovu?

¹² Bet kāda nozīme Kristus likumā ir bauslības galvenajai prasībai — mīlestībai pret Jehovu? (Mateja 22:37, 38; Galatiešiem 6:2.) Vai otršķirīga? Nekādā gadījumā! Mīlestība pret Jehovu un mīlestība pret tuvāko ir nesaraujami saistītas. Kristietis nevar mīlēt Jehovu, ja viņš nemīl savu brāli, jo apustulis Jānis norādīja: ”Ja kāds saka: ”Es mīlu Dievu”, un ienīst savu brāli, tad viņš ir melis; jo, kas nemīl savu brāli, ko viņš ir redzējis, nevar mīlēt Dievu, ko viņš nav redzējis.” (1. Jāņa 4:20; salīdzināt 1. Jāņa 3:17, 18.)

13. Kāds iznākums bija tam, ka mācekļi paklausīja Jēzus jaunajam bauslim?

¹³ Kad Jēzus deva mācekļiem jauno likumu mīlēt citam citu tāpat, kā viņš mīlējis savus mācekļus, viņš norādīja arī uz to, kas tiks panākts ar šī likuma ievērošanu. ”No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:35.) Kā rakstīja Tertulliāns, kurš dzīvoja simts gadus vēlāk nekā Jēzus, citi cilvēki bija pamanījuši kristiešu brālīgo mīlestību. Tertulliāns rakstīja, ka cilvēki, kas nebija kristieši, teica par Kristus sekotājiem: ”Skatieties, ..kā viņi mīl viens otru, ..kā viņi ir gatavi nomirt viens par otru!” Mēs varam sev pajautāt: ”Vai mana mīlestība pret ticības biedriem apliecina, ka es esmu Jēzus māceklis?”

Mīlestības apliecinājumi

14., 15. Kāpēc reizēm ir grūti pildīt Kristus likumu, un kas mums palīdz to pildīt?

¹⁴ Jehovas kalpiem ir jāļauj izpausties kristīgai mīlestībai. Varbūt tev ir grūti mīlēt kristiešus, kas mēdz rīkoties savtīgi? Kā mēs noskaidrojām, pat apustuļi reizēm strīdējās un domāja par savu labumu. (Mateja 20:20—24.) Vēlāk arī galatiešu starpā bija radušās ķildas. Norādījis, ka mīlestība pret tuvāko ir bauslības piepildījums, Pāvils viņus brīdināja: ”Ja jūs savā starpā kožaties un ēdaties, tad pielūkojiet, ka jūs cits citu neaprijat!” Pretstatījis miesas darbus Dieva gara augļiem, Pāvils deva padomu: ”Nedzīsimies pēc tukša goda, cits citu izaicinādami, cits citu apskauzdami.” Pēc tam apustulis mudināja kristiešus: ”Nesiet cit[s] cita nastas, tā jūs izpildīsit Kristus likumu.” (Galatiešiem 5:14—6:2.)

¹⁵ Vai Jehova prasa no mums pārāk daudz, likdams paklausīt Kristus likumam? Kaut arī būt laipniem pret tiem, kas mūs ir sāpinājuši, nav viegli, mūsu pienākums ir ’sekot Dievam kā viņa mīļajiem bērniem’. (Efeziešiem 5:1, 2.) Mums nepārtraukti jāmācās no Dieva, kas ”savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki”. (Romiešiem 5:8.) Ja mēs palīdzam citiem, arī tiem, kas pret mums izturējušies slikti, mēs varam būt gandarīti, apzinoties, ka sekojam Dieva priekšzīmei un pildām Kristus likumu.

16. Kā mēs apliecinām savu mīlestību pret Dievu un Kristu?

¹⁶ Jāatceras, ka mīlestības apliecinājums ir darbi, nevis vārdi. Pat Jēzum kādā brīdī bija grūti pieņemt Dieva gribu dažādu ar to saistīto iemeslu dēļ. ”Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo kausu no manis,” Jēzus lūdza. Bet viņš tūlīt piebilda: ”Tomēr ne mans, bet tavs prāts lai notiek!” (Lūkas 22:42.) Lai kas Jēzum bija jāpārcieš, viņš vienmēr pildīja Dieva gribu. (Ebrejiem 5:7, 8.) Būdami paklausīgi, mēs apliecinām savu mīlestību un parādām, ka atzīstam Dieva ceļu par labāko dzīvē. ”Šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus,” sacīts Bībelē, ”un viņa baušļi nav grūti.” (1. Jāņa 5:3.) Un Jēzus saviem apustuļiem teica: ”Ja jūs mīlat mani, turiet manas pavēles.” (Jāņa 14:15.)

17. Kādu īpašu pavēli Jēzus deva saviem sekotājiem, un kā mēs zinām, ka tā attiecas arī uz mums?

¹⁷ Vai Kristus saviem sekotājiem bez pavēles mīlēt citam citu deva vēl kādu īpašu norādījumu? Viņš mācekļiem pavēlēja sludināt — darīt darbu, kuram viņš tos bija sagatavojis. Pēteris teica: ”Viņš mums pavēlējis tautai sludināt.” (Apustuļu darbi 10:42.) Jēzus bija devis konkrētu norādījumu: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis.” (Mateja 28:19, 20; Apustuļu darbi 1:8.) Jēzus norādīja, ka šī pavēle attieksies arī uz tiem viņa sekotājiem, kas dzīvos ’beigu laikā’, jo viņš sacīja: ”Šis valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (Daniēla 12:4; Mateja 24:14.) Protams, tā ir Dieva griba, lai mēs sludinātu. Tomēr ir cilvēki, kas uzskata, ka Dievs prasa pārāk daudz, likdams veikt šo darbu. Vai tiešām tas ir pārāk daudz?

Kāpēc tas šķiet grūts darbs

18. Kas mums jāatceras, kad mēs ciešam, pildot Jehovas prasības?

¹⁸ Kā mēs redzējām, Jehovas prasības pret cilvēkiem dažādos laikos bija atšķirīgas. Atšķirīgas bija ne tikai prasības pret cilvēkiem, bet arī grūtības, kādas viņi pieredzēja. Dieva mīļotais Dēls pieredzēja ārkārtīgi lielas grūtības un, tāpēc ka viņš pildīja Dieva gribu, tika nogalināts visnežēlīgākajā veidā. Kad mēs, pildot Dieva gribu, izjūtam ciešanas, mums jāatceras, ka Dievs tajās nav vainojams. (Jāņa 15:18—20; Jēkaba 1:13—15.) Grēks, ciešanas un nāve radās Sātana sacelšanās dēļ, un tieši viņš ir tas, kurš ir radījis apstākļus, kas bieži vien apgrūtina Jehovas prasību pildīšanu. (Ījaba 1:6—19; 2:1—8.)

19. Kāpēc darīt to, ko Dievs no mums prasa ar sava Dēla starpniecību, ir privilēģija?

¹⁹ Ar sava Dēla starpniecību Jehova šajā beigu laikā vada savus kalpus, lai pasaulē tiktu sludināts, ka visas cilvēku ciešanas var likvidēt vienīgi Valstība. Dieva valdība likvidēs visus ciešanu cēloņus — karus, noziedzību, nabadzību, novecošanu, slimības un nāvi. Valstības vadībā uz zemes tiks izveidota paradīze, kurā varēs dzīvot pat tie cilvēki, kas tiks piecelti no mirušajiem. (Mateja 6:9, 10; Lūkas 23:43; Apustuļu darbi 24:15; Atklāsmes 21:3, 4.) Kāda gan tā ir privilēģija — stāstīt par šīm brīnišķīgajām izmaiņām! Jehovas prasības, protams, nav grūtas. Tas tiesa, mēs izjūtam pretestību, taču tās izraisītāji ir Sātans Velns un viņa pasaule.

20. Kā mēs varam izturēt jebkādas Velna radītas grūtības?

²⁰ Kas mums jādara, lai sekmīgi tiktu galā ar Sātana radītajām grūtībām? Mums jāpatur prātā šādi vārdi: ”Ņemies prātu, mans dēls, tad mana sirds priecāsies, un tad es atbildēšu tiem, kas mani nievā.” (Salamana Pamācības 27:11.) Pamezdams savu drošo dzīvesvietu debesīs un nākdams uz zemi, lai pildītu Tēva gribu, Jēzus deva pierādījumu, uz kura pamata Jehova varēja atbildēt Sātanam. (Jesajas 53:12; Ebrejiem 10:7.) Jēzus izturēja visus pārbaudījumus un mira pie moku staba. Ja mēs sekojam viņa priekšzīmei, mēs varam izturēt grūtības un darīt to, ko Jehova no mums prasa. (Ebrejiem 12:1—3.)

21. Ko jūs domājat par Jehovas un viņa Dēla mīlestību pret mums?

²¹ Cik liela ir Dieva un viņa Dēla mīlestība pret mums! Jēzus izpirkuma upuris ļauj paklausīgajai cilvēces daļai cerēt uz mūžīgu dzīvi paradīzē. Nepieļausim, ka šo cerību kaut kas aizmiglotu. Domāsim par visu, ko Jēzus mums devis, kā to darīja Pāvils, kas teica: ”[Dieva Dēls] mani ir mīlējis un nodevies par mani.” (Galatiešiem 2:20.) Un mēs varam no sirds pateikties mūsu mīlošajam Dievam Jehovam, kas nekad neprasa no mums pārāk daudz.

Kā jūs atbildētu?

◻ Ko Jehova no mums prasa?

◻ Kā Kristus uzsvēra mīlestības nozīmi pēdējā vakarā, ko viņš pavadīja kopā ar saviem apustuļiem?

◻ Kā mēs varam apliecināt, ka mīlam Dievu?

◻ Kāpēc iespēja pildīt Jehovas prasības ir privilēģija?

[Attēls 23. lpp.]

Ko Jēzus mācīja saviem apustuļiem ar to, ka mazgāja viņiem kājas?

[Attēls 25. lpp.]

Lai arī mēs izjūtam pretestību, iespēja stāstīt citiem labo vēsti ir patīkama privilēģija