Vai Jehova prasa no mums pārāk daudz?
”Tev, cilvēk, ir sacīts, ..ko tas Kungs no tevis prasa, proti — darīt taisnību, īstenot dzīvē mīlestību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā!” (MIHAS 6:8)
1. Kāds varētu būt viens no iemesliem, kāpēc cilvēki nekalpo Jehovam?
JEHOVA kaut ko prasa no saviem kalpiem. Izlasot tikko citētos vārdus no Mihas pravietojuma, droši vien var piekrist, ka Dieva prasības ir saprātīgas. Tomēr daudzi cilvēki nekalpo mūsu Diženajam Radītājam un daži, kas viņam kādreiz kalpoja, vairs to nedara. Viņi uzskata, ka Dievs prasa no cilvēkiem pārāk daudz. Vai tiešām Dievs prasa no mums pārāk daudz? Vai nevarētu būt, ka vaina ir cilvēku attieksmē pret Jehovas prasībām? Neliels ieskats senatnes notikumos ļauj atrast atbildes uz šiem jautājumiem.
2. Kas bija Naāmans, un ko Jehovas pravietis lika viņam darīt?
2 Sīriešu karaspēka virspavēlnieks Naāmans, kas slimoja ar lepru, uzzināja, ka Izraēlā ir kāds Jehovas pravietis, kas viņu var izdziedināt. Naāmans savu padoto pavadībā devās uz Izraēlu un pēc neilga ceļojuma nonāca pie mājas, kurā dzīvoja Dieva pravietis Elīsa. Elīsa neiznāca no mājas, lai pats satiktu ievērojamo viesi, bet sūtīja pie Naāmana savu kalpu, kas tam pateica: ”Ej un mazgājies septiņas reizes Jardānā, tad tava miesa kļūs atkal vesela, un tu būsi šķīsts!” (2. Ķēniņu 5:10.)
3. Kāpēc sākumā Naāmans nevēlējās izpildīt Jehovas prasību?
3 Paklausot Dieva pravieša norādījumam, Naāmans varēja atbrīvoties no ļoti nepatīkamas slimības. Nevarētu teikt, ka Jehova prasīja no Naāmana pārāk daudz. Tomēr Naāmans nevēlējās izpildīt Jehovas norādījumu. ”Vai Amana un Farfara, Damaskas upes, nav labākas nekā visi Israēla ūdeņi, ka es tanīs nevarētu mazgāties, lai kļūtu šķīsts?” sadusmots izsaucās Naāmans un devās prom. (2. Ķēniņu 5:12.)
4., 5. a) Kā tika svētīta Naāmana paklausība, un ko viņš darīja pēc tam? b) Kam mēs pievērsīsim uzmanību?
4 Kāpēc Naāmans tā rīkojās? Ne tāpēc, ka pravieša norādījums bija grūti izpildāms. Naāmana kalpi viņam taktiski pajautāja: ”Ja pravietis tev būtu kādu lielu lietu uzlicis, vai tad tu to nedarītu? Kāpēc nu ne, kad tas tev ir tikai sacījis: Mazgājies, tad tu kļūsi šķīsts!” (2. Ķēniņu 5:13.) Naāmanam traucēja viņa paša attieksme pret radušos situāciju. Naāmans uzskatīja, ka pret viņu nav izturējušies ar pienācīgu cieņu un no viņa tiek prasīts kaut kas nevajadzīgs un pazemojošs. Tomēr viņš uzklausīja savu kalpu taktisko padomu un septiņas reizes iegremdējās Jordānā. Nav grūti iedomāties, kā Naāmans jutās, kad ”viņa miesa kļuva tik vesela kā maza bērna miesa, un viņš bija šķīsts”. Viņš bija ārkārtīgi laimīgs par notikušo. Viņš pat paziņoja, ka turpmāk nepielūgs citus dievus kā tikai Jehovu. (2. Ķēniņu 5:14—17.)
5 Jehovam vienmēr ir bijušas noteiktas prasības pret cilvēkiem. Pievērsīsim uzmanību dažām no tām. Domājot par šīm prasībām, ir labi uzdot sev jautājumu: ”Ko es darītu, ja Jehova to prasītu no manis?” Pēc tam mēs pievērsīsim uzmanību arī tam, ko Jehova prasa no saviem kalpiem mūsdienās.
Jehovas prasības senatnē
6. Kādi norādījumi tika doti pirmajiem diviem cilvēkiem, un ko tu domātu, ja šādi norādījumi tiktu doti tev?
6 Pirmajiem cilvēkiem — Ādamam un Ievai — Jehova lika audzināt bērnus, iekopt zemi un valdīt pār dzīvniekiem. Pirmais vīrietis un viņa sieva dzīvoja plašā, parkam līdzīgā mājvietā. (1. Mozus 1:27, 28; 2:9—15.) Tomēr bija arī kāds ierobežojums. Viņi nedrīkstēja ņemt augļus no kāda koka, kas bija tikai viens no daudzajiem augļu kokiem Ēdenes dārzā. (1. Mozus 2:16, 17.) Šī prasība noteikti nebija grūti izpildāma. Vai tev nebūtu prieks par tādu darbu, kāds bija uzticēts viņiem, un par iespēju dzīvot mūžīgi un nekad neslimot? Vai tu nenoraidītu tos apgalvojumus, ko izteica kārdinātājs, kas uzrunāja cilvēkus Ēdenes dārzā? Vai tu nepiekristu, ka Jehovam ir tiesības noteikt vienu vienkāršu ierobežojumu. (1. Mozus 3:1—5.)
7. a) Kāds uzdevums tika uzticēts Noam, un ar kādu pretestību viņam bija jāsastopas? b) Kādas ir tavas domas par to, ko Jehova prasīja no Noas?
7 Noam Jehova lika uzbūvēt šķirstu, kurā patverties, kad sāksies pasaules mēroga plūdi. Būvēt šķirstu nebija viegli — tas bija liels, un Noa acīmredzot saskārās ar cilvēku izsmieklu un naidīgumu. Tomēr iespēja izglābt savu ģimeni un daudzus dzīvniekus, bez šaubām, bija izcila privilēģija. (1. Mozus 6:1—8, 14—16; Ebrejiem 11:7; 2. Pētera 2:5.) Vai tu darītu visu, kas ir tavos spēkos, lai paveiktu šādu darbu? Varbūt tu nospriestu, ka Jehova prasa pārāk daudz?
8. Ko Dievs lūdza izdarīt Ābrahāmam, un uz ko tika norādīts tāpēc, ka viņš paklausīja Dievu?
8 Ļoti grūti izpildāms bija lūgums, ko Dievs izteica Ābrahāmam. Viņš sacīja: ”Ņem savu vienīgo dēlu, kuŗu tu mīli, Īzāku, un ej uz Morija zemi un upurē to tur par dedzināmo upuri uz kāda no kalniem, kuŗu Es tev norādīšu.” (1. Mozus 22:2.) Jehova bija solījis, ka Īzākam, kam toreiz vēl nebija bērnu, būs pēcnācēji, tāpēc šajā brīdī tika pārbaudīta Ābrahāma ticība Dieva spējai atgriezt Īzākam dzīvību. Kad Ābrahāms jau grasījās upurēt savu dēlu, Dievs pasargāja Īzāku. Šis notikums bija iepriekšēja norāde uz to, ko vēlāk izdarīja Dievs, kad viņš ziedoja savu vienīgo Dēlu cilvēces labā un pēc tam piecēla viņu no mirušajiem. (1. Mozus 17:19; 22:9—18; Jāņa 3:16; Apustuļu darbi 2:23, 24, 29—32; Ebrejiem 11:17—19.)
9. Kāpēc var teikt, ka Jehova neprasīja no Ābrahāma pārāk daudz?
9 Kāds varētu uzskatīt, ka Dievs Jehova prasīja no Ābrahāma pārāk daudz. Vai tiešām tā bija? Vai var uzskatīt, ka mūsu Radītājs, kas spēj piecelt mirušos, rīkojas nežēlīgi, prasīdams, lai mēs būtu viņam paklausīgi jebkādos apstākļos, pat tad, ja mums paklausības dēļ kādu laiku būtu jāguļ nāves miegā? Jēzus Kristus un viņa agrīnie sekotāji tā nedomāja. Pildot Dieva gribu, viņi bija gatavi paciest sāpes, pat mirt. (Jāņa 10:11, 17, 18; Apustuļu darbi 5:40—42; 21:13.) Vai tu būtu ar mieru ciest un atdot dzīvību, ja apstākļi to prasītu? Pievērsīsim uzmanību dažām no Jehovas prasībām pret tiem cilvēkiem, kuri vēlējās būt viņa kalpi.
Jehovas likumi Izraēlam
10. Kas solīja pildīt visu, ko Jehova no viņiem prasīs, un ko Jehova viņiem deva?
10 No Ābrahāma dēla Īzāka un mazdēla Jēkaba jeb Izraēla pēcnācējiem izveidojās Izraēla tauta. Jehova atbrīvoja izraēliešus no verdzības, kurā viņi bija nonākuši, dzīvodami Ēģiptē. (1. Mozus 32:29; 46:1—3; 2. Samuēla 7:23, 24.) Neilgi pēc iziešanas no Ēģiptes izraēlieši apsolīja pildīt visas Dieva prasības. Viņi teica: ”Visu, ko tas Kungs ir runājis, to mēs pildīsim.” (2. Mozus 19:8.) Tā kā izraēlieši vēlējās, lai Jehova būtu viņu valdnieks, Jehova viņiem deva desmit baušļus un citus likumus — kopumā vairāk nekā 600 likumu. Ar laiku visus likumus, ko Dievs bija devis ar Mozus starpniecību, sāka apzīmēt ar vienu vārdu — ”likums” jeb ”bauslība”. (Ezras 7:6; Lūkas 10:25—27; Jāņa 1:17.)
11. Kāds bija viens no bauslības mērķiem, un kādi likumi bija doti, lai šis mērķis tiktu sasniegts?
11 Viens no bauslības mērķiem bija sargāt izraēliešus ar dažādiem likumiem, piemēram, ar likumiem par tikumības jautājumiem, darījumu kārtošanu un bērnu audzināšanu. (2. Mozus 20:14; 3. Mozus 18:6—18, 22—24; 19:35, 36; 5. Mozus 6:6—9.) Bauslībā bija ietverti arī likumi par to, kā jāizturas pret citiem cilvēkiem un kā — pret dzīvniekiem. (3. Mozus 19:18; 5. Mozus 22:4, 10.) Likumi, kas pieprasīja ierasties uz ikgadējiem svētkiem un pulcēties pielūgsmei, sargāja tautas garīgo stāvokli. (3. Mozus 23:1—43; 5. Mozus 31:10—13.)
12. Kāds bija bauslības galvenais mērķis?
12 Galveno bauslības mērķi minēja apustulis Pāvils, kad rakstīja: ”Pārkāpumu dēļ tā ir klātpielikta — līdz nāktu atvase [Kristus], kam ir dots apsolījums.” (Galatiešiem 3:19.) Bauslība atgādināja izraēliešiem par viņu nepilnību. Viņiem bija nepieciešams nevainojams upuris, kas varētu pilnībā likvidēt viņu grēkus. (Ebrejiem 10:1—4.) Bauslības mērķis bija sagatavot cilvēkus tam, lai viņi varētu pieņemt Jēzu, kas bija Mesija jeb Kristus. Pāvils rakstīja: ”Bauslība ir līdz Kristum bijusi mūsu audzinātāja, lai mēs ticībā kļūtum taisnoti.” (Galatiešiem 3:24.)
Vai Jehovas likumi bija apgrūtinoši?
13. a) Kāds bija nepilnīgo cilvēku viedoklis par bauslību, un kāpēc viņiem bija šāds viedoklis? b) Vai bauslība tiešām bija apgrūtinoša?
13 Kaut gan bauslība bija ’svēta, taisna un laba’, daudzi izraēlieši uzskatīja, ka tā ir apgrūtinoša. (Romiešiem 7:12.) Tā kā Jehovas likumi bija pilnīgi, izraēlieši nespēja ievērot tajos ietvertās augstās normas. (Psalms 19:8.) Tāpēc apustulis Pāvils nosauca bauslību par ”jūgu, ko ne mūsu tēvi, ne mēs nespējām panest”. (Apustuļu darbi 15:10.) Protams, pati bauslība nebija apgrūtinoša, un tās likumi cilvēkiem nāca tikai par labu.
14. Miniet dažus piemērus, kas liecina par to, cik noderīga izraēliešiem bija bauslība.
14 Piemēram, saskaņā ar bauslības prasībām, zaglis nevis tika turēts ieslodzījumā, bet strādāja, lai divkārtīgi vai vēl vairāk atlīdzinātu nozagto. Tā cietušajam tika atlīdzināts zaudējums, un strādājošie sabiedrības locekļi netika apgrūtināti ar ieslodzījuma vietu uzturēšanu. (2. Mozus 21:37; 22:2, 3, 6.) Bauslība aizliedza ēst pārtikas produktus, kas varēja izraisīt slimības. Ēdot cūkgaļu, kas nav pietiekami izvārīta vai izcepta, var saslimt ar trihinelozi, un zaķa gaļā var būt mikroorganismi, kas izraisa tularēmiju. (3. Mozus 11:4—12.) Izraēliešus sargāja arī bauslības likumi, kas aizliedza aizskart miruša dzīvnieka vai cilvēka ķermeni. Ja kāds bija pieskāries mirušam cilvēkam vai dzīvniekam, viņam bija jāmazgājas pašam un jāmazgā drēbes. (3. Mozus 11:31—36; 4. Mozus 19:11—22.) Bauslībā bija ietverts likums, kurā bija prasīts aprakt ekskrementus, un šādā veidā cilvēki tika pasargāti no slimību izraisītājiem mikroorganismiem, kurus zinātnieki ir atklājuši tikai pēdējos gadsimtos. (5. Mozus 23:14.)
15. Kas izraēliešiem kļuva par nastu?
15 Bauslība neprasīja no izraēliešiem pārāk daudz, ko nevar teikt par cilvēkiem, kuri uzņēmās skaidrot bauslību. Džeimsa Heistingsa izdotajā Bībeles vārdnīcā par likumiem, ko viņi izveidoja, ir sacīts: ”Katrs Bībeles bauslis tika papildināts ar daudziem sīkiem noteikumiem. [..] Tas bija mēģinājums ikvienu gadījumu, kādu vien varēja iedomāties, pakļaut bauslības diktātam un ar bezjūtīgas loģikas un patvaļīgi izraudzītu likumu starpniecību regulēt visu cilvēka dzīvē. [..] Ar neskaitāmiem papildu likumiem sirdsapziņas balss tika apklusināta, dievišķo vārdu spēks tika apslāpēts un padarīts nevērtīgs.”
16. Ko Jēzus sacīja par apgrūtinošajiem likumiem un tradīcijām, ko bija izveidojuši reliģiskie vadoņi?
16 Jēzus Kristus nosodīja reliģiskos vadoņus, kas bija izveidojuši tik daudz likumu: ”Tie sasien smagas nastas un liek tās cilvēkiem uz pleciem, bet paši negrib ne ar pirkstu tās kustināt.” (Mateja 23:2, 4.) Jēzus norādīja, ka viņi ar cilvēku izdomātiem likumiem un tradīcijām — kā, piemēram, stingrajiem likumiem par tīrību — ’iznīcina Dieva vārdu’. (Marka 7:1—13; Mateja 23:13, 24—26.) Reliģiskie vadoņi Izraēlā bija aplami skaidrojuši Jehovas prasības jau pirms Jēzus nākšanas uz zemi.
Ko Jehova patiesībā prasa
17. Kāpēc Jehovam nepatika neuzticīgo izraēliešu dedzināmie upuri?
17 Jehova ar pravieša Jesajas starpniecību teica: ”Man ir apnikuši jūsu aunu un baŗoto teļu dedzināmie upuŗi, man netīk jēru un āžu asinis.” (Jesajas 1:10, 11.) Kāpēc Dievam nepatika upuri, ko viņš pats bija pieprasījis savā bauslībā? (3. Mozus 1:1—4:35.) Tāpēc, ka cilvēki necienīja viņu. Jehova viņus mudināja: ”Mazgājieties, šķīstaities, pārtrauciet savus ļaunos darbus manu acu priekšā! Mitieties ļaunu darīt! Mācaities labu darīt, meklējiet taisnību, palīdziet apspiestajiem, stājieties pretī varmācībai, piešķiriet pienācīgo tiesu bāriņiem, aizstāviet atraitni!” (Jesajas 1:16, 17.) Vai šie vārdi nepalīdz saprast, ko Jehova prasa no saviem kalpiem?
18. Ko Jehova prasīja no izraēliešiem?
18 Jēzus skaidri parādīja, ko Dievs prasa no cilvēkiem. Viņš to paskaidroja, kad kāds viņam uzdeva jautājumu: ”Kuŗš ir augstākais bauslis bauslībā?” Jēzus atbildēja: ”Tev būs Dievu savu Kungu mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis. Otrs tam līdzīgs ir: Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši.” (Mateja 22:36—40; 3. Mozus 19:18; 5. Mozus 6:4—6.) Līdzīga doma izskan pravieša Mozus vārdos: ”Ko tas Kungs, tavs Dievs, no tevis prasa? Neko citu kā vienīgi bīties to Kungu, savu Dievu, staigāt visur Viņa ceļos, Viņu mīlēt, un tam Kungam, savam Dievam, kalpot ar visu savu sirdi un visu savu dvēseli, turēt visus tā Kunga baušļus un Viņa likumus.” (5. Mozus 10:12, 13; 15:7, 8.)
19. Ko izraēlieši darīja, lai izskatītos, ka viņi ir svēti, bet ko Jehova viņiem teica?
19 Izraēlieši grēkoja un izrādīja tikai ārēju svētbijību. Bauslībā bija prasīts gavēt reizi gadā Salīdzināšanas dienas svētku laikā, bet viņi bija sākuši gavēt arī citās dienās. (3. Mozus 16:30, 31, LB-65r.) Jehova nosodīja šādu rīcību, sacīdams: ”Vai drīzāk tā nav gavēšana, kāda Man patīk, proti — kad atraisa kalpības jūga važas, kad tos, kam pāri nodarīts, atlaiž svabadībā un noņem no viņu pleciem ikkatru jūgu? Vai ne tā? Kad tu savu maizi lauz izsalkušam un nabagus, kas bez pajumtes, uzņem savā namā; kad tu redzi kailus un tos apģērb un neatraujies no sava tuvāka.” (Jesajas 58:3—7.)
20. Kāpēc Jēzus nosodīja reliģiozos liekuļus?
20 Paštaisnie izraēlieši darīja to pašu, ko darīja reliģiozie liekuļi, par kuriem Jēzus teica: ”Jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm un atstājat bez ievērības svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību. Šo jums bija darīt un to neatstāt.” (Mateja 23:23; 3. Mozus 27:30.) Vai arī šie Jēzus vārdi nepalīdz mums saprast, ko Jehova no mums prasa?
21. Kā pravietis Miha izteicās par to, ko Jehova prasa un ko viņš neprasa no mums?
21 Paskaidrojot, ko Jehova no mums prasa un ko ne, Dieva pravietis Miha teica: ””Kādā kārtā lai es tuvojos tam Kungam? Vai lai es nometos zemē augstā Dieva priekšā? Vai lai es tuvojos Viņam ar dedzināmiem upuŗiem, veltījot Viņam gadu vecus telēnus? Vai var iegūt tā Kunga labpatiku ar daudziem tūkstošiem aunu, ar desmit tūkstošām eļļas straumju? Jeb vai man jādod par manu pārkāpumu mans pirmdzimtais, manas miesas auglis par manas dvēseles grēkiem?” Tev, cilvēk, ir sacīts, kas ir labs un ko tas Kungs no tevis prasa, proti — darīt taisnību, īstenot dzīvē mīlestību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā!” (Mihas 6:6—8.)
22. Kas bija galvenais, ko Jehova prasīja no cilvēkiem, kuri bija pakļauti bauslībai?
22 Tātad: kas bija galvenais, ko Jehova prasīja no cilvēkiem, kuri bija pakļauti bauslībai? Galvenais, protams, bija mīlēt Dievu Jehovu. Un, kā teica apustulis Pāvils, ”visa bauslība ir vienā vārdā izpildīta, proti, tanī: ”Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.”” (Galatiešiem 5:14.) Līdzīgus vārdus Pāvils rakstīja vēstulē Romas kristiešiem: ”Kas otru mīl, tas ir piepildījis bauslību. ..bauslības piepildījums ir — mīlestība.” (Romiešiem 13:8—10.)
Jehovas prasības nav neizpildāmas
23., 24. a) Kāpēc mums nebūtu jāuzskata, ka Jehova prasa no mums pārāk daudz? b) Kādus jautājumus mēs apskatīsim?
23 Vai nav patīkami zināt, cik mīlošs, iejūtīgs un žēlsirdīgs ir Dievs Jehova? Dieva vienpiedzimušais Dēls Jēzus Kristus nāca uz zemi, lai izceltu Dieva mīlestību — lai darītu cilvēkiem zināmu to, cik dārgi viņi ir Jehovam. Runādams par Dieva mīlestību pret cilvēkiem, Jēzus minēja zvirbuļus un sacīja: ”Neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva.” Pēc tam viņš paskaidroja: ”Nebīstieties, jūs esat labāki nekā daudzi zvirbuļi.” (Mateja 10:29—31.) Nekas no tā, ko prasa tik mīlošs Dievs, bez šaubām, nevar būt pārāk grūts.
24 Bet ko Jehova prasa no cilvēkiem mūsdienās? Kāpēc daži uzskata, ka Dievs prasa pārāk daudz? Pārdomas par šiem jautājumiem mums palīdzēs saprast, kāpēc darīt to, ko prasa Jehova, ir īpaša privilēģija.
Vai tu vari atbildēt?
◻ Kāpēc daži nevēlas kalpot Jehovam?
◻ Kādas ir bijušas Jehovas prasības pagātnē?
◻ Kādiem mērķiem bija paredzēta bauslība?
◻ Kāpēc var teikt, ka Jehova neprasa no mums pārāk daudz?
[Attēls 18. lpp.]
Cilvēku izdomātie likumi, piemēram, stingrie noteikumi par tīrību, padarīja pielūgsmi apgrūtinošu