”Jūs esat izmainījuši manu viedokli par Jehovas lieciniekiem”
ŠĀDUS vārdus teica kāds cietuma ierēdnis, izlasījis šī žurnāla 1998. gada 15. oktobra numurā publicēto rakstu par Jehovas liecinieku darbību. Rakstā ”Kad nocietinātas sirdis kļūst atsaucīgas” bija stāstīts par panākumiem, ko Jehovas liecinieki ir guvuši, sludinot ieslodzītajiem Volovas cietumā (Polija).
Pirms minētais Sargtorņa numurs kļuva pieejams sabiedrībai, to saņēma ieslodzītie Volovas cietumā, kur 1998. gada 13. septembrī bija noorganizēta īpaša sapulce. Uz sapulci bija uzaicināti vietējie Jehovas liecinieki, ieslodzītie, kas ir kristījušies vai izrāda interesi, un vairāki cietuma darbinieki. Tālāk var lasīt dažu to cilvēku izteikumus, kuri bija klāt šajā sapulcē.
Ježijs, Jehovas liecinieks, kas pirms vairāk nekā pieciem gadiem kristījās cietumā, teica: ”Es ļoti priecājos, ka varu lasīt par milzīgo darbu, ko mūsu labā ir veikuši brāļi no tuvīnajām draudzēm.” Viņš piebilda: ”Es visu laiku cenšos laboties, un es varu redzēt, kā Jehova mani veido.”
Kāds cits ieslodzītais, vārdā Zdzislavs, stāstīja par to, kā cietumā noris sludināšana: ”Pašlaik četri notiesātie gatavojas kristīties, un ieinteresētie regulāri apmeklē sapulces mūsu zālē. Šis raksts dod mums spēcīgu pamudinājumu turpināt darbu.” Zdzislavs ir ļoti pozitīvi noskaņots, lai gan cietumā viņam jāpavada vēl 19 gadi.
Izlasījis rakstu par Volovas cietumu, viens no cietuma darbiniekiem sacīja: ”Mums ir izrādīts īpašs gods. Nekad nebiju domājis, ka par šo cietumu būs atzinīgi rakstīts žurnālā, kas tiek izdots visā pasaulē 130 valodās. Man jūs patīkat, un es augstu vērtēju to, ko jūs darāt notiesāto labā.” Kāds cits darbinieks teica: ”Jūs esat izmainījuši manu viedokli par Jehovas lieciniekiem. Agrāk es jūs uzskatīju par reliģioziem fanātiķiem. Tagad es zinu, ka jūs esat principiāli cilvēki.”
Volovas cietuma priekšnieks Mareks Gajoss smaidīdams atzina: ”Sākumā mēs domājām, ka jums gandrīz nekas neizdosies. Mēs jūs uzskatījām par vēl vienu reliģiju, kas ar Bībeles palīdzību vēlas pāraudzināt notiesātos. Taču, redzot jūsu panākumus, nolēmām ar jums cieši sadarboties. Jūs jau deviņus gadus apmeklējat šo cietumu, un es esmu ļoti pateicīgs par to, ko esat paveikuši.”
Bet kā kopumā rakstu uzņēma cietuma darbinieki un ieslodzītie? Notiesāto atsaucība bija tik liela, ka ieslodzītie, kas ir Jehovas liecinieki, izplatīja pilnīgi visus šī žurnāla eksemplārus. Arī cietuma darbinieki izrādīja interesi un pasūtīja vēl papildu 40 eksemplārus. Lai apmierinātu lielo pieprasījumu, vietējās draudzes sniedza savu palīdzību un sagādāja brāļiem cietumā papildu 100 eksemplārus. Arī sapulces tajā laikā sāka apmeklēt vairāk cilvēku.
Pjotrs Hoduņs, cietuma amatpersona, kam ir iznācis daudz sadarboties ar Jehovas lieciniekiem, teica: ”Mēs nospriedām izlikt šo rakstu visās vitrīnās mūsu cietumā. Mēs ceram, ka žurnālu izlasīs ikviens ieslodzītais, kas ar jums vēl nestudē Bībeli.”
Jehovas liecinieku labajam piemēram un neatlaidīgajai sludināšanai ir labi augļi. Pavisam 15 ieslodzītie ir garīgi auguši un kristījušies, turklāt savu dzīvi Jehovam ir veltījuši arī divi cietuma darbinieki, un vēl viens vēlas studēt Bībeli. Protams, brāļi, kas sludina Volovas cietumā, visu godu par saviem panākumiem dod Dievam Jehovam. (Salīdzināt 1. Korintiešiem 3:6, 7.)
[Attēls 28. lpp.]
Trīs Jehovas liecinieki un ieslodzītais īpašās sapulces laikā, kas notika cietuma zālē