Sargtorņa TIEŠSAISTES BIBLIOTĒKA
Sargtorņa
TIEŠSAISTES BIBLIOTĒKA
Latviešu
  • BĪBELE
  • PUBLIKĀCIJAS
  • SAPULCES
  • w99 15.5. 7.—9. lpp.
  • Vēsturisks apciemojums iepriecina salas iedzīvotājus

Atlasītajam tekstam nav pieejams video.

Atvainojiet, ielādējot video, radās kļūda.

  • Vēsturisks apciemojums iepriecina salas iedzīvotājus
  • Sargtornis Sludina Jehovas Valstību 1999
  • Virsraksti
  • Priecīga tikšanās
  • Kopsanāksmes
  • ”To mēs nekad neaizmirsīsim”
Sargtornis Sludina Jehovas Valstību 1999
w99 15.5. 7.—9. lpp.

Vēsturisks apciemojums iepriecina salas iedzīvotājus

Vēl nebijušu garīgu atspirdzinājumu nesen izjuta daudzi Kubas iedzīvotāji. Jehovas liecinieki, kas dzīvo šajā skaistajā Karību jūras salā, 1998. gada beigās saņēma ilgi gaidītas svētības. Pēc vairāk nekā 30 gadu pārtraukuma Kubu apciemoja Jehovas liecinieku Vadošās padomes locekļi, un viņiem līdzi bija atbraukuši vēl 15 delegāti. Ciemiņu vidū bija Austrālijas, Austrijas, Beļģijas, Itālijas, Jaunzēlandes, Lielbritānijas un Puertoriko pilsoņi.

TAS bija vēsturisks notikums visiem 82 258 Valstības sludinātājiem Kubā, kā arī tiem 87 890 cilvēkiem, kas kopā ar viņiem 1998. gada pavasarī atzīmēja Kunga vakara maltīti.

No 1. līdz 7. decembrim Loids Berijs, Džons Bārs un Gerits Lešs ciemojās Havanas Bētelē un apmeklēja vairākas apgabala kopsanāksmes ”Dievišķais dzīves ceļš”. Viņiem radās lieliska iespēja tikties ar ceļojošajiem pārraugiem un iepazīties ar Kubas valsts varas pārstāvjiem.

”Tas bija viens no ievērojamākajiem teokrātiskajiem notikumiem manā un manas sievas dzīvē,” teica Džons Bārs. ”Mūsu mīļie brāļi un māsas Kubā tā deg par patiesību! Manī vēl vairāk nostiprinājās apziņa, ka brāļu saime visā pasaulē ir liels dārgums.” ”Šī neaizmirstamā nedēļa man palīdzēja labāk saprast, kādos apstākļos dzīvo mūsu brāļi,” piebilda Loids Berijs.

Pēdējo piecu gadu laikā Jehovas liecinieki Kubā ir saņēmuši lielāku pielūgsmes brīvību, un valsts atbildīgo amatpersonu izteikumi ļauj domāt, ka viņi vēlas, lai šāda brīvība pastāvētu arī turpmāk.

1994. gada septembrī Havanas Bētelē sāka iespiest literatūru. Jehovas liecinieki atkal varēja atklāti rīkot sapulces un sludināt pa mājām. Pēc tam, 1998. gadā, valsts varas pārstāvji atļāva ierasties valstī 18 Jehovas lieciniekiem, no kuriem trīs bija Vadošās padomes locekļi.

Priecīga tikšanās

Kad delegācija ieradās Havanā, Hosē Martī lidostā viņus sagaidīja vairākas valsts amatpersonas un grupa no Havanas Bēteles, kurā bija arī kāds brālis, kas atcerējās, kā 1961. gadā Kubā pēdējo reizi bija viesojies Vadošās padomes pārstāvis. Toreiz, kad Kubā bija ieradies Miltons Henšels, šim brālim bija 12 gadu. Tagad viņš kalpo par ceļojošo pārraugu.

Bētelē ciemiņus sagaidīja ar jasmīnu zariem, gladiolām, rozēm un citām krāšņām puķēm, ko speciāli šim notikumam bija izaudzējis kāds brālis. Bēteles darbinieki uzņēma delegātus ļoti sirsnīgi. Vēlāk visi kopā iebaudīja tradicionālu kubiešu maltīti — ceptu cūkgaļu, rīsus ar pupām, salātus, juku ar ”moho” (ķiploku un olīveļļas mērci) un svaigus augļus. Pēc maltītes brāļi no Vadošās padomes teica uzmundrinošas runas par kalpošanu Bētelē. Klausītājus sevišķi aizkustināja runa, ko teica brālis Lešs, jo viņš to bija sagatavojis spāņu valodā. Bētelē strādā 48 pastāvīgie darbinieki un 18 pagaidu strādnieki.

Grāmatas un Bībeles, kas nepieciešamas vietējiem Jehovas lieciniekiem, tiek iespiestas Itālijā, bet melnbalti žurnāli Sargtornis un Atmostieties! tiek iespiesti pašā Kubā uz divām nelielas jaudas iespiedmašīnām. Lai izgatavotu vajadzīgo žurnālu skaitu, brāļiem jādara monotons roku darbs un jāstrādā garas stundas diezgan lielā šaurībā. Tomēr Bēteles strādnieki ļoti augstu vērtē iespēju kalpot Jehovam. (2. Korintiešiem 4:7.)

Kopsanāksmes

Astoņpadsmit delegāti sadalījās trīs grupās, lai varētu apmeklēt apgabala kopsanāksmes, kas notika trīs pilsētās — Havanā, Kamagvejā un Olginā. Liela grupa brāļu un māsu, tostarp daudzi draudžu vecākie un pionieri, tika aicināti apmeklēt visas trīs kopsanāksmes. Vietējiem Jehovas lieciniekiem bija paziņots, ka kopsanāksmes būs īpašas, taču viņi nezināja, ka uz tām ieradīsies Vadošās padomes locekļi. Iedomājieties, cik pārsteigti bija kopsanāksmju delegāti, kad piektdienas rītā ieraudzīja izkāpjam no autobusiem šos brāļus un viņu sievas!

Kopsanāksmes notika zem klajas debess vietās, kuras brāļi ar varas pārstāvju atļauju bija pielāgojuši kopsanāksmes vajadzībām. Pie ieejas kopsanāksmes norises vietā Havanā bija akmens, kurā bija izcirsts uzraksts ”Psalms 133:1”. Tas atsauca atmiņā vārdus, kas rakstīti šajā psalmā: ”Redzi, cik jauki un cik mīļi, kad brāļi kopā dzīvo vienprātīgi!” Visi klātesošie varēja just, ka kopsanāksmē tiešām valda jauka, patīkama gaisotne.

Ciemiņi atzinīgi novērtēja labi sagatavotās runas un intervijas un teica, ka uz viņiem spēcīgu iespaidu atstājis uzvedums, kurā bija atainoti Daniēla grāmatas 3. nodaļā aprakstītie notikumi Babilonijā. Kāda māsa teica: ”Uzveduma dalībnieki bija lieliski, un viņu tēlojums ārkārtīgi precīzi sakrita ar skaņu — nemaz nevarēja pateikt, ka tiek atskaņots ieraksts.. Ļaunais babilonietis tiešām izskatījās ļauns, un trīs ebreji bija stingri un nelokāmi.”

Reliģisko lietu biroja darbinieki un citi valsts varas pārstāvji, kas apmeklēja kopsanāksmi, atzinīgi izteicās par brāļu organizētību un labo uzvedību. Savukārt brālis Berijs no sirds pateicās Kubas varas pārstāvjiem par laipno uzņemšanu. Piecēlušies kājās, brāļi ar ilgiem aplausiem pateicās par runām un par to, ka varas pārstāvji bija atļāvuši organizēt kopsanāksmes. ”Tas pārsniedz visas mūsu cerības. Tā ir maza mēroga starptautiskā kopsanāksme,” teica kāda kristiešu ģimene. ”Tā ir brīnišķīga, jo nepārprotami liecina par Jehovas izcilo spēju likt piepildīties saviem solījumiem.”

Kopsanāksmes bija labas arī tāpēc, ka daudziem cilvēkiem radās iespēja tuvāk iepazīt Jehovas lieciniekus. Kāds autobusa vadītājs atnāca uz kopsanāksmi sestdien un svētdien. Viņš sacīja, ka ir dzirdējis par Jehovas lieciniekiem daudz slikta, bet tagad zina, ka liecinieki ir miermīlīgi, patīkami cilvēki.

”To mēs nekad neaizmirsīsim”

Ciemiņi augstu novērtēja kubiešu sirsnību un draudzīgumu. Kubieši ir strādīgi, godprātīgi un laipni cilvēki. ”Daudz reižu mums savu palīdzību piedāvāja pilnīgi sveši cilvēki,” teica viens no delegātiem.

Tāpat ciemiņus dziļi ietekmēja vietējo Jehovas liecinieku ticība, prieks un mīlestība. Lai gan Jehovas lieciniekiem Kubā ir bijis daudz grūtību, viņi pilnībā paļaujas uz Jehovu. (Psalms 91:2.) Džons Bārs teica: ”Es biju pirmo reizi Kubā, un mani daudz kas patīkami pārsteidza: skaistā daba, cilvēku jaukais raksturs un visvairāk — Kubas Jehovas liecinieku lielais entuziasms. Nekad savā dzīvē es nebiju dzirdējis, ka cilvēki tik sirsnīgi dziedātu mūsu Valstības dziesmas un tik ilgi aplaudētu, kad garīgas lietas ir skārušas viņu sirdi. To mēs nekad neaizmirsīsim. Atmiņas par šo braucienu mums vienmēr būs ļoti dārgas.”

Psalmā 97:1 ir sacīts: ”Lai priecājas līdzi jūras salas lielā pulkā!” (LB-65r.) Jehovas liecinieki Kubas salā ļoti priecājas, ka viņi var arvien brīvāk kalpot Dievam un ka viņiem ir bijusi iespēja uzņemt ciemos šādu starptautisku delegāciju.

[Attēli 8. lpp.]

Īpašās kopsanāksmes ”Dievišķais dzīves ceļš” apmeklēja daudzas kubiešu ģimenes

[Attēls 8. lpp.]

Havanas Bētele, kuras darbība tika atjaunota 1994. gadā

[Attēls 8. lpp.]

Vadošās padomes locekļi parakstījās Bībelēs, kas tika uzdāvinātas varas pārstāvjiem

    Publikācijas latviešu valodā (1991—2026)
    Atteikties
    Pieteikties
    • Latviešu
    • Dalīties
    • Iestatījumi
    • Copyright © 2026 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Lietošanas noteikumi
    • Paziņojums par konfidencialitāti
    • Privātuma iestatījumi
    • JW.ORG
    • Pieteikties
    Dalīties