Vai jūs veltījat laiku savai ģimenei?
”JAPĀŅU bērni mīl savus tēvus, kaut gan tie daudz strādā un nespēlējas ar viņiem”. Raksts ar šādu nosaukumu pirms vairākiem gadiem tika publicēts Japānas laikrakstā Mainichi Shimbun. Rakstā bija teikts, ka 87,8 procenti bērnu, kas piedalījās valdības organizētā aptaujā, izteica vēlēšanos nākotnē rūpēties par savu tēvu. Minētā laikraksta angļu valodas izdevumā rakstam par šo aptauju bija dots nosaukums ”Tēvi un dēli. Stāsts par nevērību”. Šajā rakstā galvenā uzmanība bija pievērsta citam aptaujas aspektam, proti: japāņi katru darba dienu veltī saviem bērniem vidēji tikai 36 minūtes. Salīdzinājumam tika minēts laiks, cik saviem bērniem darba dienā veltī tēvi Rietumvācijā un ASV, — attiecīgi 44 un 56 minūtes.
Maz laika kopā ar saviem bērniem pavada ne tikai tēvi. Arvien biežāk arī mātes strādā algotu darbu. Piemēram, daudzas vientuļās mātes nemaz nevar nestrādāt, jo viņām jāpelna nauda ģimenes uzturēšanai. Tāpēc vecāki — gan tēvi, gan mātes — veltī saviem bērniem arvien mazāk laika.
Kādā pētījumā, kurā 1997. gadā piedalījās vairāk nekā 12 000 amerikāņu jauniešu, tika noskaidrots, ka starp jauniešiem, kam ir tuvas attiecības ar vecākiem, daudz mazāk ir tādu, kuri saskaras ar emocionālām problēmām, domā par pašnāvību, kļūst vardarbīgi vai sāk lietot vielas, kas izraisa atkarību. Viens no speciālistiem, kas piedalījās šajā plašajā pētījumā, atzina, ka ”nav iespējams izveidot saikni ar bērniem, ja bērni vecākus tikpat kā neredz”. Būt kopā ar bērniem un sarunāties ar viņiem tiešām ir ļoti svarīgi.
Atsvešināšanās
Ģimenes locekļu atsvešināšanās ir problēma, kas bieži mēdz rasties ģimenēs, kurās viens no vecākiem darba dēļ dzīvo tālu prom no mājām. Protams, atsvešināšanās nav tikai šādu ģimeņu problēma. Daudzi vecāki, kas dzīvo mājās, dodas uz darbu, pirms bērni ir pamodušies, un atgriežas, kad bērni jau ir gultā. Lai kompensētu saskarsmes trūkumu, daļa vecāku veltī saviem bērniem vairāk laika nedēļas nogalēs un brīvdienās. Viņi uzskata, ka galvenais ir pilnvērtīgi pavadīt laiku ar bērniem.
Bet vai šajā gadījumā kvalitāte ir labāka par kvantitāti? Lūk, ko par to domā psihologs Lorenss Stainbergs: ”Kopumā bērniem, kas pavada ar vecākiem vairāk laika, klājas labāk nekā bērniem, kas ir kopā ar vecākiem reti. Šķiet, ka laiku, kas netiek veltīts bērniem, ir ļoti grūti ar kaut ko kompensēt. Mēs esam stipri vien pārvērtējuši pilnvērtīgi pavadīta laika ideju.” Šiem vārdiem noteikti piekristu kāda birmiete. Viņas vīrs, tipisks japānis, pārnāk no darba pēc pusnakts. Ar bērniem viņš ir kopā nedēļas nogalē, tomēr sieva saka: ”Paliekot mājās sestdien un svētdien, nevar atgūt laiku, kas nav veltīts ģimenei pārējās nedēļas dienās.. Vai tad var darba dienās neko neēst un pēc tam, sestdien un svētdien, pieēsties visai nedēļai?”
Grūts uzdevums
Uzturēt labu komunikāciju ģimenē nebūt nav vienkārši. Nopelnīt iztiku un apgādāt ģimeni kļūst arvien grūtāk, tāpēc tēvam vai mātei, kas strādā algotu darbu, ir ļoti sarežģīti atrast laiku, ko veltīt saviem bērniem. Daudzi vecāki, kurus apstākļi spiež dzīvot prom no mājām, regulāri zvana vai raksta vēstules mājiniekiem. Bet arī tad, ja ģimenes locekļus nešķir liels attālums un viņi dzīvo vienā mājā, komunikācija pati no sevis nerodas.
Nevēlēšanās gādāt par domu apmaiņu ģimenē var dārgi maksāt. Par to pārliecinājās kāds tēvs, kas ģimenei veltīja ārkārtīgi maz laika, — viņš pat ēdienreizēs nebija kopā ar savu ģimeni. Viņa dēls bija sācis kauties, un meita kādā veikalā reiz tika pieķerta zādzības mēģinājumā. Kādā svētdienas rītā, kad tēvs grasījās doties uz golfa laukumu, dēls nesavaldījās. ”Vai mamma ir vienīgā, kam ir kāda teikšana šajā mājā?” viņš kliedza. ”Visu mūsu ģimenē izlemj viņa. Tēt, tu nekad ...”
Pēc šī gadījuma tēvs daudz ko pārdomāja. Viņš nolēma kaut ko darīt — iesākumā vismaz brokastot kopā ar ģimeni. Pirmās reizes pie brokastu galda sēdēja tikai viņš un sieva. Ar laiku viņiem pievienojās arī bērni, un kopīga brokastošana ievērojami veicināja domu apmaiņu ģimenes locekļu starpā. Pēc kāda laika visa ģimene sāka arī vakariņot kopā. Tēvs bija spēris pirmos sekmīgos soļus, lai saglabātu savu ģimeni.
Palīdzība no Dieva Rakstiem
Bībelē vecāki tiek mudināti veidot labu komunikāciju ar saviem bērniem. Ar pravieša Mozus starpniecību izraēliešiem tika dots šāds norādījums: ”Klausies, Israēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgais Kungs. Un tev būs To Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku. Un lai šie vārdi, ko es tev šodien pavēlu, tev paliek ierakstīti tavā sirdī. Un atgādini tos saviem bērniem un runā tos sēžot savā namā un pa ceļu ejot, guļoties un ceļoties.” (5. Mozus 6:4—7, LB-65r.) Ja vecāki vēlas, lai Dieva vārdi nonāktu bērnu prātā un sirdī, viņiem ir jāveltī laiks saviem bērniem.
Iepriekš jau bija minēts pētījums, kurš tika organizēts 1997. gadā un kura laikā tika aptaujāti 12 000 amerikāņu jauniešu. Saskaņā ar šī pētījuma datiem, ”gandrīz 88 procenti.. no jauniešiem, kas sevi sauc par reliģioziem cilvēkiem, uzskata, ka reliģija un lūgšanas viņus aizsargā”. Īsti kristieši apzinās, ka pienācīga reliģiskā audzināšana, ko jaunieši saņem mājās, ir laba aizsardzība pret atkarību izraisošu vielu lietošanu, emocionālām problēmām, nesavaldību, domām par pašnāvību un daudz ko citu.
Reizēm vecākiem ir grūti atrast brīvu laiku, ko veltīt bērniem. Sevišķi grūti tas ir vientuļajām mātēm, kas labprāt pavadītu vairāk laika ar saviem bērniem, taču viņām ir jāstrādā. Kur lai ņem laiku, ko veltīt ģimenei? Laiku var atrast, ja ņem vērā Bībeles padomu ’sargāt apdomīgu prātu’. (Salamana Pamācības 3:21, LB-26.) Gudri izmantojot laiku, vecāki var atlicināt kādu brīdi arī savai ģimenei.
Ja jūs esat māte, kuru parasti ļoti nogurdina garā darba diena, jūs varat aicināt bērnus palīgā, kad jāgatavo vakariņas. Kopā pavadītais laiks noteikti veicinās sirsnīgas attiecības ar bērniem. Sākumā kopīga darbošanās virtuvē var prasīt vairāk laika. Bet vēlāk jūs noteikti manīsiet, ka gatavot ēdienu kopā ar bērniem ir patīkami un tā var pat ietaupīt laiku.
Varbūt jūs esat tēvs, kam sestdiena un svētdiena parasti ir saplānota pa stundām? Vai jūs nevarētu aicināt talkā bērnus? Strādājot kopā ar bērniem, jums radīsies lieliska iespēja sarunāties ar viņiem un dot viņiem daudz vērtīgu pamācību. Bībelē vecāki tiek mudināti mācīt bērniem Dieva vārdus un runāt par tiem, ”sēžot savā namā un pa ceļu ejot”, tātad katrā izdevīgā brīdī. Ja vecāki sarunājas ar bērniem, kopīgi strādājot, laiks tiek izmantots ļoti vērtīgi.
Ja jūs, vecāki, pavadāt laiku kopā ar saviem bērniem, ģimene iegūst nenovērtējamas svētības. ”Gudrība mīt tajos, kuri ļaujas sev dot kādu padomu” jeb, kā teikts kādā citā Bībeles izdevumā, ”kopīgi apspriežas”. (Salamana Pamācības 13:10, LB-65r, NW.) Atvēlot laiku sarunām, jūs varēsiet dot bērniem gudrus padomus, kas viņiem palīdzēs pārvarēt ikdienas grūtības. Laiks, ko jūs veltījat saviem bērniem tagad, aiztaupīs daudz laika un sirdēstu nākotnē. Tas savukārt veicinās gan jūsu, gan jūsu bērnu laimi. Bet, lai dotu bērniem gudrus padomus, jums jāsmeļ gudrība no bagātīgajiem krājumiem, kas ir atrodami Dieva Rakstos — Bībelē. Izmantojiet Bībeles padomus, lai mācītu savus bērnus un vestu viņus pa taisniem ceļiem. (Psalms 119:105.)
[Attēls 4. lpp.]
Emocionāli stabilāki ir tie jaunieši, kuriem ir tuvas attiecības ar saviem vecākiem
[Attēls 5. lpp.]
Laba domu apmaiņa nes ģimenei daudz svētību
[Attēls 6. lpp.]
Strādājot kopā ar bērnu, rodas lieliska iespēja sarunāties un dot daudz vērtīgu pamācību