Priecīgi, ka Jehova mums rāda ceļu
”Tiešām, šī Dieva ceļš ir pilnīgs, tā Kunga vārdi ir pārbaudīti un patiesi.” (2. SAMUĒLA 22:31)
1., 2. a) Kāda ir viena no cilvēku pamatvajadzībām? b) Kā priekšzīmei būtu labi sekot?
VIENA no cilvēku pamatvajadzībām ir vajadzība pēc vadības. Lai mēs sekmīgi veidotu savu dzīvi, mums ir nepieciešama palīdzība. Jehova mums ir dāvājis saprātu un sirdsapziņu, kas palīdz atšķirt labu no ļauna. Bet, lai varētu paļauties uz savu sirdsapziņu, mums tā ir jāmāca. (Ebrejiem 5:14.) Un, lai mēs spētu pieņemt gudrus lēmumus, mums jāuzņem pareiza informācija un jāmācās šo informāciju izvērtēt. (Salamana Pamācības 2:1—5.) Tomēr pat tad, ja mēs tā rīkojamies, dažādu neparedzētu apstākļu dēļ mūsu ieceres reizēm neīstenojas. (Salamans Mācītājs 9:11.) Paši saviem spēkiem mēs nevaram uzzināt, kas gaidāms nākotnē.
2 Šo un citu iemeslu dēļ pravietis Jeremija rakstīja: ”Es zinu, Kungs, ka cilvēka dzīves ceļš nav viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu.” (Jeremijas 10:23, LB-65r.) Jēzus Kristus, izcilākais cilvēks, kāds jebkad dzīvojis, pakļāvās vadībai. Viņš teica: ”Dēls no sevis neko nevar darīt, ja viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko tas dara, to arī Dēls dara tāpat.” (Jāņa 5:19.) Mums jādara tāpat, kā darīja Jēzus, — jāļauj, lai Jehova noteiktu mūsu gājumu. Ķēniņš Dāvids dziedāja: ”Tiešām, šī Dieva ceļš ir pilnīgs, tā Kunga vārdi ir pārbaudīti un patiesi, Viņš ir par vairogu visiem, kas meklē patvērumu pie Viņa.” (2. Samuēla 22:31.) Ja mēs cenšamies iet pa Jehovas norādīto ceļu, nevis paļaujamies uz savu gudrību, tad mēs saņemam nevainojamu vadību. Bet, ja mēs atraidām Dieva vadību, mēs varam pieredzēt nelaimi.
Jehova mums rāda ceļu
3. Kā Jehovas vadība izpaudās Ādama un Ievas dzīvē, un kādu nākotni viņš tiem piedāvāja?
3 Iepriekš minētās domas apstiprina notikumi ar Ādamu un Ievu. Kaut arī abi pirmie cilvēki bija bezgrēcīgi, viņiem bija nepieciešama vadība. Kad Ādams dzīvoja skaistajā Ēdenes dārzā, Jehova viņu neatstāja bez vadības. Dievs viņam uzticēja darbu. Vispirms Ādamam bija jādod vārdi dzīvniekiem. Pēc tam Jehova deva Ādamam un Ievai darbu, kura īstenošanai bija nepieciešams ilgāks laiks. Viņu uzdevums bija iekārtot zemi, piepildīt to ar pēcnācējiem un rūpēties par dzīvnieku valsti. (1. Mozus 1:28.) Tas bija ļoti apjomīgs darbs, bet, kad tas tiktu padarīts, visa zeme būtu paradīze, kurā cilvēki dzīvotu pilnīgā saskaņā ar dzīvnieku valsti. Cilvēkus gaidīja brīnišķīga nākotne! Turklāt Ādamam un Ievai, kamēr vien viņi uzticīgi ietu pa Jehovas norādīto ceļu, būtu laba komunikācija ar Jehovu. (Salīdzināt 1. Mozus 3:8.) Iespēja izveidot noturīgas, tuvas attiecības ar Radītāju bija patiesi izcila priekšrocība.
4. Kā izpaudās Ādama un Ievas paļāvības un uzticības trūkums, un kādas bija viņu rīcības sekas?
4 Jehova pirmajiem cilvēkiem aizliedza ēst augļus no laba un ļauna atzīšanas koka Ēdenē, un tā viņiem tūlīt radās iespēja apliecināt savu paklausību — pierādīt, ka viņi vēlas iet pa Jehovas norādīto ceļu. (1. Mozus 2:17.) Nepagāja ilgs laiks, kad viņu paklausība tika pārbaudīta. Lai paliktu paklausīgi Dievam, kad Sātans mēģināja viņus pievilt, Ādamam un Ievai bija nepieciešama uzticība Jehovam un paļāvība uz viņa solījumiem. Diemžēl viņiem pietrūka uzticības un paļāvības. Kad Sātans piedāvāja Ievai neatkarību un apvainoja Jehovu melos, Ieva ļāva sevi piemānīt un kļuva nepaklausīga Dievam. Ievas mudināts, grēkoja arī Ādams. (1. Mozus 3:1—6; 1. Timotejam 2:14.) Posts, ko nesa nepaklausība, bija neaptverams. Ja Ādams un Ieva būtu gājuši pa Jehovas norādīto ceļu, viņi varētu baudīt prieku, kas arvien augtu, viņiem pildot Jehovas gribu. Pēc grēkošanas viņu dzīvē ienāca vilšanās un sāpes, un galu galā viņi nomira. (1. Mozus 3:16—19; 5:1—5.)
5. Kāds ir Jehovas nodoms attiecībā uz nākotni, un ko viņš dara, lai viņa uzticīgie kalpi pieredzētu tā īstenošanos?
5 Bet Jehova nav atteicies no sava nodoma izveidot uz zemes paradīzi, kur dzīvos pilnīgi, bezgrēcīgi cilvēki. (Psalms 37:11, 29.) Turklāt viņš vienmēr ir devis nepieciešamo vadību tiem, kas iet pa viņa norādīto ceļu un vēlas ieraudzīt, kā īstenojas viņa solījums. Visi, kas vēlas klausīties, dzird aiz sevis Jehovas vārdus: ”Šis ir tas ceļš, staigājiet pa to!” (Jesajas 30:21.)
Cilvēki, kas gāja pa Jehovas norādīto ceļu
6. Kas senatnē gāja pa Jehovas norādīto ceļu, un kāda tāpēc būs šo cilvēku nākotne?
6 Lasot Bībeli, mēs saprotam, ka tikai neliela daļa Ādama un Ievas pēcnācēju gāja pa Jehovas norādīto ceļu. Pirmais, kas to darīja, bija Ābels. Ābels mira pāragrā nāvē, taču viņš noteikti tiks piecelts no mirušajiem, kad notiks ’taisno augšāmcelšana’, jo viņš bija iemantojis Jehovas labvēlību. (Apustuļu darbi 24:15.) Ābels redzēs, kā īstenojas Jehovas grandiozie nodomi attiecībā uz zemeslodi un cilvēkiem. (Ebrejiem 11:4.) Pa Jehovas norādīto ceļu gāja arī Ēnohs, kura pravietojums par pašreizējās sistēmas iznīcināšanu ir saglabāts Jūdas grāmatā. (Jūdas 14, 15.) Arī Ēnohs nedzīvoja tik ilgi, cik ilgi būtu varējis dzīvot. (1. Mozus 5:21—24.) Bet ”par viņu ir nodota liecība, ka viņš Dievam paticis”. (Ebrejiem 11:5.) Ēnohs, tāpat kā Ābels, pieredzēs augšāmcelšanu un būs to cilvēku vidū, kuri redzēs, kā īstenojas Jehovas nodomi.
7. Kā izpaudās Noas un viņa ģimenes locekļu uzticība Jehovam?
7 Saglabāt paklausību Jehovam pirmsplūdu pasaulē, kur ļaunums auga augumā, kļuva arvien grūtāk un grūtāk. Kad toreizējās pasaules gals bija pavisam tuvu, Jehovas norādījumus pildīja vairs tikai daži cilvēki. Noa un viņa ģimenes locekļi paļāvās uz Dievu un uzklausīja Dieva norādījumus. Šie Dieva kalpi paklausīgi paveica viņiem uzticētos darbus un nepadevās savu laikabiedru ļaunajai ietekmei. (1. Mozus 6:5—7, 13—16; Ebrejiem 11:7; 2. Pētera 2:5.) Mēs varam būt pateicīgi par viņu uzticību un paklausību. Tāpēc, ka viņi paklausīja Dievam, viņi negāja bojā plūdu laikā un kļuva par mūsu senčiem. (1. Mozus 6:22; 1. Pētera 3:20.)
8. Kas bija jādara izraēliešiem, ja viņi vēlējās iet pa Dieva norādīto ceļu?
8 Vēlāk Jehova slēdza derību ar sava uzticamā kalpa Jēkaba pēcnācējiem, kas kļuva viņam par īpašu tautu. (2. Mozus 19:5, 6.) Jehova vadīja savu tautu ar rakstītu likumu, priesteru un praviešu starpniecību. Taču no pašiem izraēliešiem bija atkarīgs, vai viņi pakļausies šai vadībai. Jehova vienam no saviem praviešiem pavēlēja teikt izraēliešiem šādus vārdus: ”Redzi, es šodien jūsu priekšā nolieku izvēlei svētību un lāstu, — svētību, ja jūs klausīsit tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, ko es jums šodien pavēlu, lāstu turpretī, ja jūs neklausīsit tā Kunga, sava Dieva, baušļiem un nogriezīsities no tā ceļa, pa kuŗu iet es jums šodien pavēlu, un ja jūs sekosit citiem dieviem, kuŗus jūs nepazīstat.” (5. Mozus 11:26—28.)
Kāpēc daļa tautas pameta Jehovas norādīto ceļu
9., 10. Kādu iemeslu dēļ izraēliešiem bija nepieciešama paļāvība uz Jehovu un uzticība viņam?
9 Lai izraēlieši būtu paklausīgi Jehovam, viņiem bija vajadzīgs tas pats, kas bija vajadzīgs Ādamam un Ievai, — uzticība Jehovam un paļāvība uz viņu. Izraēls bija neliela tauta, kurai visapkārt dzīvoja naidīgi noskaņoti kaimiņi. Dienvidrietumos atradās Ēģipte un Etiopija, ziemeļaustrumos — Sīrija un Asīrija. Turpat blakus bija Filistija, Amona, Moāba un Ēdoma. Dažādos vēstures posmos visas izraēliešu kaimiņtautas bija viņu ienaidnieki. Turklāt visas šīs tautas pielūdza elkus, nodarbojās ar astroloģiju, un dažām no tām bija reliģija, kas bija saistīta ar neķītriem seksuāliem rituāliem un bērnu upurēšanu. Izraēliešu kaimiņi pielūdza savus dievus, lai viņiem būtu lielas ģimenes, bagātīga raža un uzvaras karos.
10 Izraēlieši bija vienīgie, kas pielūdza vienu Dievu — Jehovu. Viņš solīja dot izraēliešiem lielas ģimenes, bagātu ražu un aizsardzību pret ienaidniekiem, ja vien izraēlieši ievēros viņa likumus. (5. Mozus 28:1—14.) Diemžēl daudzi izraēlieši to nedarīja. Bet tie, kas gāja pa Jehovas norādīto ceļu, bieži vien cieta savas uzticības dēļ. Daudzus no viņiem mocīja, apsmēja, sita, turēja ieslodzījumā, nomētāja ar akmeņiem un nogalināja viņu pašu tautieši. (Apustuļu darbi 7:51, 52; Ebrejiem 11:35—38.) Kādi gan pārbaudījumi bija jāiztur šiem uzticamajiem Dieva kalpiem! Bet kāpēc tik daudzi cilvēki pameta Jehovas norādīto ceļu? Divi piemēri no Izraēla vēstures skaidri parāda, kādu aplamu uzskatu dēļ izraēlieši neklausīja Jehovam.
Ahasa sliktais piemērs
11., 12. a) Ko nevēlējās darīt Ahass, kad viņam draudēja sīriešu uzbrukums? b) Pie kā Ahass griezās pēc palīdzības?
11 Ahass valdīja dienvidu ķēniņvalstī Jūdejā 8. gadsimtā p.m.ē. Viņa valdīšanas laikā dzīvi valstī nekādi nevarēja saukt par mierīgu. Piemēram, Sīrija un ziemeļu ķēniņvalsts Izraēla apvienojās pret Ahasu, tā ka ”trīcēja viņa sirds un viņa tautas sirds”. (Jesajas 7:1, 2.) Bet tad, kad Jehova piedāvāja palīdzību un aicināja Ahasu viņu pārbaudīt, Ahass kategoriski atteicās. (Jesajas 7:10—12, NW.) Tāpēc Jūdejas aizstāvji cieta sakāvi, kas atnesa viņiem lielu postu. (2. Laiku 28:1—8.)
12 Ahass, kurš bija atteicies no Jehovas palīdzības, nemaz neuzskatīja par apkaunojošu lūgt palīdzību Asīrijas valdniekam. Bet arī tas neglāba Jūdeju no kaimiņtautu uzbrukumiem. Kad par Ahasa ienaidnieku kļuva arī Asīrijas valdnieks, Ahass ”upurēja kaujamos upuŗus Damaskas dieviem, kuŗi bija viņu sakāvuši, un viņš sprieda tā: ”Tāpēc ka Aramas ķēniņu dievi ir viņiem palīdzējuši, tāpēc es gribu tiem nest kaujamos upuŗus, lai tie sniegtu palīdzību arī man.”” (2. Laiku 28:20, 23.)
13. Ko apliecināja Ahass, griezdamies pie Sīrijas dieviem?
13 Vēlāk Jehova teica Izraēlam: ”Es tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību, un vedu tevi tai ceļā, pa kuŗu tev jāstaigā. Kaut jel tu ievērotu manus baušļus! Tad tava labklājība būtu kā straume un tava taisnība kā jūŗas viļņi!” (Jesajas 48:17, 18.) Griezdamies pie Sīrijas dieviem, Ahass parādīja, cik tālu viņš ir no ’tā ceļa, pa kuru viņam jāstaigā’. Viņš bija pilnībā padevies apkārtējo tautu aplamo uzskatu ietekmei un centās panākt drošību tādā veidā, kā to darīja kaimiņtautas, nevis griezās pie Jehovas.
14. Kāpēc Ahasa griešanās pie viltus dieviem nav attaisnojama?
14 Jau pagātnē bija pierādīts, ka gan Sīrijas, gan citu zemju dievi ir bezspēcīgi elki. (Jesajas 2:8.) Ķēniņa Dāvida valdīšanas laikā bija skaidri redzams, ka Jehova ir varenāks par Sīrijas dieviem, jo sīrieši kļuva par Dāvida kalpiem. (1. Laiku 18:5, 6.) Vienīgi Jehova, kas ”ir dievu Dievs un ir kungu Kungs, ir liels, stiprs un bargs Dievs”, var nodrošināt īstu aizsardzību. (5. Mozus 10:17, LB-65r.) Bet Ahass atteicās no Jehovas palīdzības un meklēja aizsardzību pie svešu tautu dieviem. Jūdejai tas nodarīja ļoti lielu postu. (2. Laiku 28:24, 25.)
Jeremijas tautieši Ēģiptē
15. Kāds bija to jūdu grēks, kuri kopā ar Jeremiju atradās Ēģiptē?
15 Tautas galējās neuzticības dēļ Jehova pieļāva, ka 607. gadā p.m.ē. babilonieši iznīcina Jeruzalemi un templi. Lielākā daļa tautas tika aizvesta uz Babiloniju. Jeremija un vēl nedaudz cilvēku palika Jūdejā, taču pēc sazvērestības pret pārvaldnieku Gedalju viņi bēga uz Ēģipti un aizveda sev līdzi arī Jeremiju. (2. Ķēniņu 25:22—26; Jeremijas 43:5—7.) Tur nonākuši, viņi sāka upurēt viltus dievībām. Jeremija centās apelēt pie neuzticīgo jūdu saprāta, bet viņi nevēlējās klausīties. Jūdi negriezās pie Jehovas un turpināja nest upurus ”debesu ķēniņienei”. Kāpēc tā notika? Tāpēc, ka viņi un viņu tēvi ’to bija darījuši Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās un toreiz viņiem bija maizes papilnam, klājās labi un viņi neredzēja nekā ļauna’. (Jeremijas 44:16, 17.) Jūdi teica: ”No tā laika, kopš mēs pārtraucām dedzināmos un dzeŗamos upuŗus debesu ķēniņienei, mums trūkst visa kā, un mēs ejam bojā no zobena un bada.” (Jeremijas 44:18.)
16. Kāpēc Jeremijas laikabiedru spriedumi bija pilnīgi aplami?
16 Cilvēka atmiņa var būt apbrīnojami ”izvēlīga”. Vai tiešām bija tā, kā jūdi uzskatīja? Dzīvodami zemē, ko Jehova viņiem bija devis, jūdi bija upurējuši viltus dieviem. Savas atkrišanas dēļ viņi reizēm pieredzēja nelaimi, kā tas notika, piemēram, Ahasa valdīšanas laikā. Tomēr Jehova bija pacietīgs pret tautu, ar kuru viņš bija slēdzis derību. (2. Mozus 34:6; Psalms 86:15.) Viņš sūtīja praviešus, kas mudināja tautu atgriezties no grēkiem. Ja tautas ķēniņš bija uzticīgs, Jehova viņu svētīja un svētības nāca par labu visai tautai, lai gan lielākā daļa jūdu nebija uzticīgi Jehovam. (2. Laiku 20:29—33; 27:1—6.) Jūdi, kas, atrazdamies Ēģiptē, apgalvoja, ka dzimtenē labklājību viņiem bija nodrošinājuši viltus dievi, rūgti maldījās.
17. Kāpēc jūdi zaudēja savu zemi un templi?
17 Iekams vēl nebija pienācis 607. gads p.m.ē., Jehova aicināja Jūdejas iedzīvotājus: ”Klausait maniem norādījumiem, tad Es būšu jūsu Dievs, un jūs būsit mana tauta; staigājiet pa visiem tiem ceļiem, ko Es jums pavēlu, lai jums labi klājas!” (Jeremijas 7:23.) Jūdi zaudēja savu templi un zemi tieši tāpēc, ka viņi nevēlējās iet ’pa visiem tiem ceļiem, ko Jehova viņiem bija pavēlējis’. Nekad nepieļausim savā dzīvē šādu kļūdu!
Jehova svētī tos, kas iet pa viņa norādīto ceļu
18. Kas nepieciešams tiem, kas iet pa Jehovas norādīto ceļu?
18 Mūsdienās, tāpat kā pagātnē, cilvēkam, kas vēlas iet pa Jehovas norādīto ceļu, nepieciešama uzticība — apņemšanās kalpot vienīgi Jehovam. Tāpat viņam vajadzīga paļaušanās — pilnīga pārliecība, ka Jehovas solījumi ir droši un noteikti īstenosies. Lai ietu pa Jehovas norādīto ceļu, nepieciešama arī paklausība — vēlēšanās precīzi ievērot viņa likumus un turēties pie viņa augstajām normām. ”Tas Kungs ir taisns, Viņš mīl taisnību.” (Psalms 11:8.)
19. Kādiem dieviem mūsdienās kalpo cilvēki, un ko cilvēkiem dod šī kalpošana?
19 Ahass griezās pēc palīdzības pie Sīrijas dieviem. Izraēlieši, kas bija nonākuši Ēģiptē, cerēja, ka viņu labklājību nodrošinās ”debesu ķēniņiene” — dieviete, kuru senatnē pielūdza daudzas Tuvo Austrumu tautas. Mūsdienās ir daudz dievu, kas nav elki burtiskā nozīmē. Jēzus brīdināja, ka cilvēks var kalpot ”mantai”, nevis Jehovam. (Mateja 6:24.) Apustulis Pāvils rakstīja, ka mantkārība ir ”elku kalpība”. (Kolosiešiem 3:5.) Tāpat viņš pieminēja cilvēkus, kuru ”Dievs ir vēders”. (Filipiešiem 3:19.) Nauda un materiālās vērtības ir vieni no galvenajiem dieviem mūsdienu pasaulē. Lielākā daļa cilvēku — arī daudzi no tiem, kas sevi uzskata par ticīgiem, — ’liek cerību uz nedrošo bagātību’. (1. Timotejam 6:17.) Cilvēki ar lielu uzcītību kalpo šiem dieviem, un daži arī sasniedz to, pēc kā ir tiekušies, — viņi dzīvo ļoti labos namos, pērk dārgas lietas un ēd izmeklētus ēdienus. Tomēr ne jau visi sev nodrošina tādu labklājību. Bet tie, kas iegūst kāroto labklājību, drīz vien atklāj, ka manta pati par sevi nedod gandarījumu. Materiālās vērtības ir nepastāvīgas un neapmierina garīgās vajadzības. (Mateja 5:3, NW.)
20. Kāds līdzsvarots viedoklis mums jāsaglabā?
20 Bez šaubām, dzīvojot pašreizējās sistēmas pēdējās dienās, mums jārūpējas par savām materiālajām vajadzībām. Mums jādara viss nepieciešamais, lai apgādātu ģimeni. Bet, ja augstāks dzīves līmenis, nauda vai tamlīdzīgi mērķi mums ir svarīgāki par kalpošanu Dievam, mēs esam padevušies elkdievībai un vairs neejam pa Jehovas norādīto ceļu. (1. Timotejam 6:9, 10.) Neviens no mums nav pasargāts no problēmām, kas saistītas ar veselību, naudu vai kaut ko citu. Ja mums rodas šādas grūtības, mēs nedrīkstam rīkoties kā jūdi, kas, nonākuši Ēģiptē, apgalvoja, ka viņu problēmu cēlonis ir kalpošana Dievam. Mums jādara tas, ko nedarīja Ahass, — jāgriežas pēc palīdzības pie Jehovas. Mums ar paļāvību jāmeklē Dieva Jehovas vadība. Mums uzticīgi jāievēro viņa norādījumi un jālūdz pēc spēka un gudrības, kas palīdzēs pārvarēt jebkādas grūtības. Kad esam to izdarījuši, mēs ar paļāvību varam gaidīt, kad Jehova svētīs mūsu pūliņus.
21. Kādas svētības saņem cilvēki, kas iet pa Jehovas norādīto ceļu?
21 Visā Izraēla pastāvēšanas laikā Jehova bagātīgi svētīja cilvēkus, kas gāja pa viņa norādīto ceļu. Tāpēc ķēniņš Dāvids dziedāja: ”Kungs, vadi mani pēc savas taisnības manu ienaidnieku dēļ!” (Psalms 5:9.) Dāvidam Jehova dāvāja uzvaras pār kaimiņtautām, kas vēlāk apspieda Ahasu. Salamana valdīšanas laikā Izraēls bija dzīvojis mierā un labklājībā, pēc kā ilgojās jūdi, kas bija nonākuši Ēģiptē. Ahasa dēlam Hiskijam Jehova piešķīra uzvaru pār vareno Asīriju. (Jesajas 59:1.) Jehova spēja palīdzēt viņa uzticamajiem kalpiem, kas nestaigāja ”grēcinieku ceļus” un kam prāts saistījās pie Dieva likumiem. (Psalms 1:1, 2.) Arī mūsdienās Jehova palīdz saviem kalpiem. Bet kas mums jādara, lai mēs ietu pa Jehovas norādīto ceļu? Šis jautājums tiks apskatīts nākamajā rakstā.
Vai jūs atceraties?
◻ Kādas īpašības ir nepieciešamas visiem, kas vēlas iet pa Jehovas norādīto ceļu?
◻ Kāpēc Ahasa spriedumi bija nepareizi?
◻ Kādu kļūdu savos spriedumos pieļāva jūdi, kas bija nokļuvuši Ēģiptē?
◻ Kā mēs varam stiprināt savu apņemšanos iet pa Jehovas norādīto ceļu?
[Attēls 13. lpp.]
Ahass griezās pēc palīdzības pie Sīrijas dieviem, nevis pie Jehovas