Raši — ietekmīgs Bībeles komentētājs

VIENA no pirmajām grāmatām, kas tika iespiesta ebreju valodā, bija kāds Pentateiha (piecu Mozus grāmatu) komentārs. Tas tika izdots Itālijas pilsētā Redžo di Kalabrija 1475. gadā. Grāmatas autors bija kāds cilvēks, kas bija pazīstams ar vārdu Raši.

Kāpēc šādu godu izpelnījās komentārs? Savā grāmatā Raši — cilvēks un viņa darbs Ezra Šereševskis atzīmē, ka Raši komentārs ”kļuva par galveno darbu, ko lasīja ebreju mājās un mācību namos. Neviens cits ebreju literatūras darbs nebija saņēmis tik augstu vērtējumu.. Ir zināms vairāk nekā 200 papildkomentāru, kas sarakstīti tieši par Raši izdoto Pentateiha komentāru.”

Daudzi cilvēki nemaz nezina, ka Raši komentārs ir ietekmējis ne tikai ebreju dzīvi, bet arī vairākus Bībeles tulkojumus. Kas īsti bija Raši, un kā viņš kļuva par tik ietekmīgu autoru?

Kas bija Raši

Rašia ir dzimis Francijas pilsētā Truā 1040. gadā. Jaunībā viņš studēja ebreju reliģiskajās akadēmijās Reinzemes pilsētās Vormsā un Maincā. Viņš mācījās pie ievērojamiem Eiropas ebreju zinātniekiem. Apmēram 25 gadu vecumā Raši, apstākļu spiests, atgriezās Truā. Tā kā Raši jau tika uzskatīts par izcilu zinātnieku, viņš drīz vien kļuva par vietējās ebreju kopienas reliģisko līderi un izveidoja savu reliģisko akadēmiju. Ar laiku jaunais ebreju izglītības centrs ietekmes ziņā pārspēja pat Raši skolotāju akadēmijas Vācijā.

Toreiz ebrejiem Francijā bija diezgan mierīgas un labas attiecības ar kristiešiem, tāpēc nekas netraucēja Raši zinātniskajai darbībai. Viņš nebija cilvēks, kas nodevies tikai un vienīgi zinātnei. Lai gan Raši bija cienījams skolotājs un akadēmijas vadītājs, viņš pelnīja iztiku ar vīna gatavošanu. Strādādams kopā ar vienkāršajiem ebrejiem, Raši labi iepazina viņu dzīves apstākļus un vajadzības. Raši zināšanas vairoja arī pati dzīve Truā. Pilsēta, caur kuru gāja nozīmīgi tirdzniecības ceļi, bija kosmopolītiska, tāpēc Raši varēja iepazīties ar dažādu tautu dzīvesveidu un ieražām.

Kāpēc bija nepieciešams komentārs?

Ebreji bija pazīstami kā grāmatas tauta. ”Grāmata”, Bībele, bija sarakstīta senebreju valodā, bet ”tauta” runāja arābu, franču, spāņu, vācu un daudzās citās valodās. Lielākā daļa ebreju jau no mazām dienām mācījās ebreju valodu, taču viņi nespēja pilnībā saprast daudzus Bībeles vārdus. Turklāt valdošās tendences rabīniskajā jūdaismā vairāku gadsimtu gaitā bija radījušas cilvēkos nevēlēšanos iedziļināties Bībeles teksta tiešajā nozīmē. Bībeles vārdi un panti bija apvīti ar alegorijām un leģendām. Daudz šādu skaidrojumu un stāstu bija rakstīts apjomīgos darbos, kas kopā tika saukti par Midrašu.b

Bībeles pētnieks bija arī Raši mazdēls Rabīns Samuēls ben Meirs (Rašbams). Komentēdams 1. Mozus 37:2, viņš rakstīja, ka ”senāki autori [pirms Raši].. vēlējās sludināt sprediķus (derašot), ko uzskatīja par savu galveno mērķi, bet nebija raduši iedziļināties Bībeles teksta tiešajā nozīmē”. Dr. A. Koens (Soncino Books of the Bible galvenais redaktors) par šo tendenci rakstīja: ”Rabīni tiešām bija noteikuši, ka nedrīkst pieņemt nevienu skaidrojumu, kas nesaskan ar pešat jeb teksta pamatnozīmi, taču paši šim likumam pievērsa pavisam maz uzmanības.” Šādos apstākļos vienkāršie ebreji, kas mēģināja lasīt Bībeles tekstu, bija neizpratnē un juta, ka viņiem vajadzīgi paskaidrojumi.

Raši mērķis un metodes

Raši dzīves sapnis bija panākt, lai Ebreju rakstu teksts būtu saprotams visiem ebrejiem. Tāpēc viņš sāka apkopot komentārus par vārdiem un pantiem, kas, viņaprāt, varēja radīt grūtības lasītājam. Raši pierakstīja savu skolotāju dotos paskaidrojumus un pats deva daudzus komentārus, kuros atklājās viņa enciklopēdiskās zināšanas par plašo rabīnu literatūras klāstu. Savos valodnieciskajos pētījumos viņš izmantoja pilnīgi visas viņam pieejamās iespējas. Raši pievērsa uzmanību tam, kā masoretu izveidotā punktu un uzsvaru sistēma ietekmē teksta sapratni. Lai iespējami pilnīgāk izskaidrotu vārdu nozīmi, viņš savā Pentateiha komentārā bieži atsaucās uz tulkojumu aramiešu valodā (Onkela targumu). Ar neparastu attapību Raši izmēģināja iepriekš neizmantotus paņēmienus prievārdu, saikļu, darbības vārdu nozīmju un citu gramatikas un sintakses jēdzienu skaidrošanā. Viņa skaidrojumi bija nozīmīgs ieguldījums senebreju valodas sintakses un gramatikas izpētē.

Pretēji tendencēm, kas bija noteicošās rabīniskajā jūdaismā, Raši vienmēr centās uzsvērt teksta vienkāršo, tiešo nozīmi. Tomēr nevarēja atstāt bez ievērības arī Midrašu, kas ebrejiem bija labi zināms. Ļoti interesants ir veids, kā Raši savā komentārā atsaucas uz Midraša darbiem, kas daudzos gadījumos bija padarījuši neskaidru Bībeles teksta tiešo nozīmi.

Komentārā par 1. Mozus 3:8 Raši rakstīja: ”Ir daudz agadiskoc midrašim, ko mūsu Gudrie jau ir pienācīgi apkopojuši Berašit Raba un citās Midraša antoloģijās. Mani savukārt interesē panta tiešā nozīme (pešat) un tādi agadot, kas izskaidro šo Svēto rakstu daļu tās kontekstā.” Izvēlēdamies un pierakstīdams tikai tos midrašim, kas pēc viņa domām palīdzēja skaidrāk saprast panta nozīmi vai kontekstu, Raši atteicās no tiem midrašim, kas radīja pretrunas un neskaidrību. Tāpēc nākamās paaudzes iepazinās galvenokārt ar vislabākajiem Midraša fragmentiem, ko bija izvēlējies Raši.

Raši neskopojās ar atzinīgiem vārdiem par saviem skolotājiem, taču viņš arī bija gatavs nepiekrist viņu viedoklim, ja uzskatīja, ka skolotāju sniegtie skaidrojumi ir pretrunā ar teksta jēgu. Ja Raši nesaprata kādu teksta daļu vai uzskatīja, ka iepriekš to ir skaidrojis nepareizi, viņš bija gatavs to atzīt un pat minēja gadījumus, kad viņa mācekļi bija palīdzējuši pareizi saprast teksta nozīmi.

Sava laika cilvēks

Raši dzīvoja līdzi savam laikam. Kāds autors par viņu rakstīja: ”[Raši] lielais ieguldījums ebreju sabiedrības dzīvē bija tas, ka viņš visus nozīmīgos tekstus izskaidroja sava laika valodā tik skaidri un saprotami, tik sirsnīgi un cilvēcīgi, ar tik izcilu prasmi un izpratni, ka viņa komentārus sāka godāt kā svētus rakstus un mīlēt kā literārus šedevrus. Raši lietoja ebreju valodu tik labi, tik prasmīgi, it kā viņš rakstītu franciski. Ja viņš nevarēja atrast precīzu vārdu ebreju valodā, viņš lietoja franču valodas vārdu, rakstīdams to ebreju burtiem.” Šie transliterētie franču valodas vārdi — Raši izmantoja vairāk nekā 3500 šādu vārdu — ir vērtīgs materiāls tiem, kas pētī senfranču valodu, sevišķi tās izrunu.

Raši jaunība pagāja diezgan mierīgos apstākļos, bet mūža nogalē viņš kļuva par aculiecinieku arvien lielākam saspīlējumam ebreju un kristiešu attiecībās. 1096. gadā pirmā krusta kara laikā smagi cieta ebreju kopienas Reinzemē — vietā, kur Raši bija studējis. Vairāki tūkstoši ebreju tika nogalināti. Ziņas par šīm slepkavībām, šķiet, ietekmēja Raši veselību (tā nemitīgi pasliktinājās līdz pat viņa nāvei 1105. gadā). Šis laiks iezīmēja ievērojamas izmaiņas komentāros, kuros viņš skaidroja Svētos rakstus. Piemēram, interesanti ir skaidrojumi par Jesajas grāmatas 53. nodaļu, kurā stāstīts par Jehovas kalpa ciešanām. Iepriekš Raši skaidroja šo nodaļu tāpat, kā tā bija skaidrota Talmudā, proti, attiecināja to uz Mesiju. Bet pēc krusta kariem viņš sāka uzskatīt, ka šie panti ir attiecināmi uz ebreju tautu, kas piedzīvojusi tik daudz netaisnību un pārestību. Pēc tam ievērojami mainījās šī teksta skaidrojums jūdaismā.d Tā saucamo kristiešu nekristīgās rīcības dēļ ebreji un daudzu citu tautību un ticību cilvēki novērsās no patiesības par Jēzu. (Mateja 7:16—20; 2. Pētera 2:1, 2.)

Ietekme uz Bībeles tulkojumiem

Raši darbs vēlāk ietekmēja ne tikai jūdaismu. Franciskānis un Bībeles komentētājs francūzis Nikolass no Liras (1270—1349) tik bieži atsaucās uz ”Rabīna Salamana [Raši]” uzskatiem, ka tika iesaukts par Salamana atdarinātāju. Bet Liras darbi ietekmēja daudzus citus komentētājus un tulkotājus, piemēram, angļu valodas Bībeles izdevuma King James Version tulkotāju priekšgājējus un reformatoru Mārtiņu Luteru, kas ieviesa revolucionāras pārmaiņas Bībeles vācu valodas tulkojumā. Luters tik lielā mērā balstījās uz Liras darbiem, ka cilvēki mēdza teikt: ”Ja Lira nespēlētu, Luters nedancotu.”

Raši priekšstatus pamatā veidoja rabīnu uzskati, kas nebija saskaņā ar kristīgo patiesību. Taču viņa dziļie pētījumi par Bībeles senebreju valodas vārdiem, sintaksi un gramatiku, kā arī neatlaidīgie centieni izprast vienkāršo un tiešo teksta nozīmi ir devuši daudz izziņu materiāla Bībeles pētniekiem un tulkotājiem.

[Zemsvītras piezīmes]

[Norāde par attēla autortiesībām 26. lpp.]

Teksts: Per gentile concessione del Ministero dei Beni Culturali e Ambientali