”Stipriniet savas sirdis”

”Jums vajaga pacietības, lai, Dieva prātu darījuši, iemantotu apsolījumu.” (EBREJIEM 10:36)

1., 2. a) Kas bija noticis ar daudziem kristiešiem pirmajā gadsimtā? b) Kāpēc ticība var kļūt vājāka?

NO VISIEM Bībeles grāmatu sarakstītājiem neviens nav runājis par ticību tik daudz kā apustulis Pāvils. Un diezgan bieži Pāvils rakstīja par cilvēkiem, kuru ticība bija kļuvusi vāja vai pat mirusi. Piemēram, viņš rakstīja, ka Himenēja un Aleksandra ”ticības laiva ir sadragāta”. (1. Timotejam 1:19, 20.) Dēma bija atstājis Pāvilu, ”mīlēdams tagadējo pasauli”. (2. Timotejam 4:10.) Bija cilvēki, kas ar savu nekristīgo, bezatbildīgo rīcību bija ’aizlieguši ticību’. Bija arī tādi, kas ļāva sevi piemānīt ar viltus gudrību un ’nomaldījās no ticības’. (1. Timotejam 5:8; 6:20, 21.)

² Kāpēc visi šie kristieši pieredzēja tādu nelaimi? Der atcerēties, ka ”ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām”. (Ebrejiem 11:1.) Ticēt nozīmē paļauties uz to, kas nav redzams. Mums nav vajadzīga ticība, lai mēs būtu pārliecināti par to, kas ir redzams. Tiekties pēc mantas, kas ir redzama, ir vieglāk nekā krāt garīgas bagātības, kas nav redzamas. (Mateja 19:21, 22.) Daudz kas no redzamā — piemēram, ”miesas kārums” un ”acu kārums” — mūsu nepilnīgajai miesai šķiet ļoti vilinošs un var vājināt mūsu ticību. (1. Jāņa 2:16.)

3. Kāda ticība jāveido katram kristietim?

³ Pāvils rakstīja, ka ”tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka viņš ir, un ka viņš tiem, kas viņu meklē, atmaksā”. Šāda ticība bija Mozum. ”Viņš raudzījās uz atmaksu. ..it kā neredzamo redzēdams, viņš izturēja.” (Ebrejiem 11:6, 24, 26, 27.) Ikvienam kristietim ir vajadzīga šāda ticība. Iepriekšējā rakstā jau bija stāstīts, ka par lielisku piemēru mēs varam uzskatīt Ābrahāma ticību.

Ābrahāma ticība — piemērs mums

4. Kā Ābrahāma dzīvi ietekmēja viņa ticība?

⁴ Ābrahāms dzīvoja Ūrā, kad Dievs viņam apsolīja, ka no viņa nāks dzimums, kas kļūs par svētību visām tautām. (1. Mozus 12:1—3; Apustuļu darbi 7:2, 3.) Ticēdams šim apsolījumam, Ābrahāms paklausīja Jehovam un devās vispirms uz Hāranu un pēc tam — uz Kanaānu. Tur Jehova pateica, ka viņš dos šo zemi Ābrahāma pēcnācējiem. (1. Mozus 12:7; Nehemijas 9:7, 8.) Bet lielākajai daļai Jehovas apsolījumu bija jāīstenojas pēc Ābrahāma nāves. Piemēram, pašam Ābrahāmam Kanaānā nekas nepiederēja, izņemot alu Makpelā, ko viņš nopirka kapavietai. (1. Mozus 23:1—20.) Tomēr Ābrahāms ticēja Jehovas vārdiem. Un pats galvenais — viņš ticībā ”gaidīja pilsētu ar stipriem pamatiem, kuŗas cēlējs un radītājs ir Dievs”. (Ebrejiem 11:10.) Ticība deva viņam spēku visa mūža garumā.

5., 6. Kā tika pārbaudīta Ābrahāma ticība Jehovas solījumam?

⁵ Ābrahāma stiprā ticība sevišķi spilgti izpaudās visā, kas bija saistīts ar Dieva solījumu padarīt Ābrahāma pēcnācējus par lielu tautu. Lai šis solījums varētu piepildīties, Ābrahāmam bija vajadzīgs dēls, un viņš gaidīja diezgan ilgi, kamēr Jehova viņam deva dēlu. Mēs nezinām, cik gadu bija Ābrahāmam, kad viņš pirmo reizi dzirdēja Dieva apsolījumu, bet laikā, kad viņš devās garajā ceļā uz Hāranu, Jehova viņam vēl nebija devis bērnu. (1. Mozus 11:30.) Hāranā viņš pavadīja pietiekami ilgu laiku, lai ’iegūtu īpašumus un iemantotu dvēseles’, un tad, kad viņš devās uz Kanaānu, viņam bija 75 gadi un Sārai — 65. Bet dēla viņiem joprojām nebija. (1. Mozus 12:4, 5.) Kad Sārai jau bija pāri 70 gadiem, viņa nolēma, ka ir pārāk veca, lai dzemdētu Ābrahāmam dēlu. Tāpēc viņa deva Ābrahāmam savu verdzeni Hagaru, kā cilvēki tajos laikos mēdza darīt, un Hagara dzemdēja Ābrahāmam dēlu. Taču šis nebija solītais bērns. Hagara un viņas dēls Ismaēls pēc kāda laika tika aizsūtīti prom no Ābrahāma saimes. Ābrahāms aizlūdza par Hagaru, un Jehova apsolīja svētīt Ismaēlu. (1. Mozus 16:1—4, 10; 17:15, 16, 18—20; 21:8—21.)

⁶ Dieva noliktajā laikā Ābrahāmam, kas toreiz bija 100 gadus vecs, un Sārai, kurai bija 90 gadi, piedzima dēls — tas notika daudz, daudz gadu pēc tam, kad viņi pirmo reizi dzirdēja Dieva apsolījumu. Īzāka piedzimšana noteikti bija iepriecinošs notikums. Šim padzīvojušajam pārim dēla piedzimšana bija gandrīz kā augšāmcelšanās, jo viņu miesa, kas jau bija ”pamirusi”, spēja radīt dzīvību. (Romiešiem 4:19—20.) Viņiem bija jāgaida ilgi, bet gaidīt tiešām bija vērts.

7. Kā ticība ir saistīta ar izturību?

⁷ Domājot par Ābrahāmu, mēs saprotam, ka ticība nevar būt tikai uz īsu laiku. Pāvils ticību saistīja ar izturību: ”Jums vajaga pacietības [”nepieciešama izturība”, NW], lai, Dieva prātu darījuši, iemantotu apsolījumu. [..] ..mēs neesam tie, kas atkāpjas uz pazušanu, bet kas tic un iemanto dzīvību.” (Ebrejiem 10:36—39.) Daudzi Dieva kalpi ilgi ir gaidījuši viņa solījumu piepildīšanos. Ir tādi kristieši, kas to ir gaidījuši visu savu mūžu. Viņu nelokāmā ticība ir stiprinājusi viņus. Nav šaubu, ka viņi, tāpat kā Ābrahāms, Jehovas noliktajā laikā saņems balvu. (Habakuka 2:3.)

Mums jāklausās, ko saka Dievs

8. Kā ir iespējams klausīties, ko Dievs mums saka, un kāpēc šāda klausīšanās var stiprināt mūsu ticību?

⁸ Vismaz četru iemeslu dēļ Ābrahāma ticība bija stipra, un mēs varam stiprināt savu ticību tāpat, kā to darīja Ābrahāms. Pirmkārt, Ābrahāms apliecināja savu ticību Dievam, ieklausīdamies tajā, ko Jehova viņam saka. Ābrahāms nerīkojās kā ebreji, kas dzīvoja Jeremijas dienās, — viņiem bija ticība Jehovam, bet nebija ticības Jehovas vārdiem. (Jeremijas 44:15—19.) Mūs Jehova uzrunā caur viņa iedvesmotajiem Rakstiem, Bībeli, ko Pēteris nosauca par ”sveci, kas spīd tumšā vietā”. (2. Pētera 1:19.) Ja mēs uzmanīgi lasām Bībeli, mēs tiekam ’audzināti ticības vārdos’. (1. Timotejam 4:6; Romiešiem 10:17.) Turklāt šajās pēdējās dienās ”uzticīgais un gudrais kalps” mums dod garīgo ”barību savā laikā” — norādījumus, kas palīdz izmantot Bībeles principus un saprast Bībelē rakstītos pravietojumus. (Mateja 24:45—47.) Klausīties, ko Jehova mums šādā veidā saka, ir ārkārtīgi svarīgi, ja vēlamies, lai mums būtu stipra ticība.

9. Kas notiek, ja mūsos patiešām ir stipra tā cerība, kas dota kristiešiem?

⁹ Ābrahāma ticība bija cieši saistīta ar viņa cerību. ”Pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs par tēvu daudzām tautām.” (Romiešiem 4:18.) Cerība ir otrais priekšnosacījums stiprai ticībai. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Jehova ”tiem, kas viņu meklē, atmaksā”. Apustulis Pāvils teica: ”Mēs pūlamies un cīnāmies, jo esam likuši savu cerību uz dzīvo Dievu.” (1. Timotejam 4:10.) Ja mūsos patiešām ir stipra tā cerība, kas dota kristiešiem, mēs ar visu savu dzīvi apliecinām ticību, tāpat kā to darīja Ābrahāms.

Mums jārunā ar Dievu

10. Kādas lūgšanas stiprina ticību?

¹⁰ Ābrahāms sarunājās ar Dievu, un tas bija trešais iemesls, kāpēc viņam bija stipra ticība. Arī mēs varam runāt ar Jehovu, izmantojot mums dāvāto iespēju lūgt viņu ar Jēzus Kristus starpniecību. (Jāņa 14:6; Efeziešiem 6:18.) Jautājumu: ”Vai Cilvēka Dēls, kad tas nāks, atradīs ticību virs zemes?” — Jēzus uzdeva pēc tam, kad bija izstāstījis līdzību, ar kuru viņš uzsvēra, cik svarīgi ir lūgt Dievu pastāvīgi. (Lūkas 18:8.) Lūgšana, kas stiprina ticību, nav tāda, kas tiek teikta bez domāšanas vai mehāniski. Lūgšanai jābūt ļoti saturīgai. Piemēram, sirsnīgas lūgšanas ir ārkārtīgi nepieciešamas, kad mums jāpieņem svarīgi lēmumi vai arī mēs esam nonākuši ļoti grūtā situācijā. (Lūkas 6:12, 13; 22:41—44.)

11. a) Kādu stiprinājumu saņēma Ābrahāms, kad viņš bija vaļsirdīgi izstāstījis Dievam savas raizes? b) Ko mēs varam mācīties no tā, ko pieredzēja Ābrahāms?

¹¹ Kad Ābrahāms jau bija diezgan vecs un Jehova vēl nebija devis solīto dzimumu, Ābrahāms darīja zināmas Jehovam savas bažas. Jehova stiprināja Ābrahāmu ar uzmundrinošiem vārdiem. Ābrahāms ”paļāvās uz to Kungu, un Dievs to viņam pieskaitīja par taisnību”. Pēc tam Jehova deva Ābrahāmam zīmi, kas apstiprināja viņa teiktos vārdus. (1. Mozus 15:1—18.) Ja mēs no sirds lūdzam Jehovu, uzklausām uzmundrinājuma vārdus, kas mums doti viņa Rakstos, Bībelē, un paklausām viņam ticībā, tad Jehova stiprina mūsu ticību. (Mateja 21:22; Jūdas 20, 21.)

12., 13. a) Kādas svētības saņēma Ābrahāms, kad viņš sekoja Jehovas norādījumiem? b) Kas var stiprināt mūsu ticību?

¹² Ceturtais iemesls, kāpēc Ābrahāmam bija stipra ticība, bija tas, ka Jehova viņu atbalstīja, kad viņš sekoja Dieva norādījumiem. Kad Ābrahāms devās glābt Latu, ko bija sagūstījuši iekarotāji, Jehova nodrošināja viņam uzvaru. (1. Mozus 14:16, 20.) Kamēr Ābrahāms kā svešinieks dzīvoja zemē, kas bija jāiemanto viņa pēcnācējiem, Jehova viņu svētīja, vairodams viņa īpašumus. (Salīdzināt 1. Mozus 14:22, 23.) Jehova virzīja notikumus, kad Ābrahāms sūtīja savu kalpu sameklēt piemērotu sievu Īzākam. (1. Mozus 24:10—27.) Bez šaubām, Jehova ”Ābrahāmu bija svētījis pie visa”. (1. Mozus 24:1.) Tāpēc Ābrahāma ticība bija tik stipra un attiecības ar Dievu Jehovu tik ciešas, ka Jehova viņu sauca par savu draugu. (Jesajas 41:8; Jēkaba 2:23.)

¹³ Vai arī mums var būt tikpat stipra ticība? Jā, var. Ja mēs, tāpat kā Ābrahāms, pārbaudīsim Jehovu, paklausīdami viņa pavēlēm, viņš mūs svētīs, un tas stiprinās mūsu ticību. Ielūkojoties 1998. gada kalpošanas pārskatā, var redzēt, ka daudz cilvēku brīnišķīgā veidā ir svētīti, jo ir paklausījuši pavēlei sludināt labo vēsti. (Marka 13:10.)

Ticības apliecinājumi mūsdienās

14. Kā Jehova ir svētījis bukleta Ķēniņvalsts Vēsts nr. 35 izplatīšanu?

¹⁴ Izcili rezultāti bija darbam, ko miljoniem Jehovas liecinieku ar dedzību un entuziasmu veica 1997. gada oktobrī, kad visā pasaulē tika izplatīts buklets Ķēniņvalsts Vēsts nr. 35. Padarīto darbu labi raksturo Ganas sludinātāju veikums. Tika izplatīti gandrīz 2,5 miljoni bukletu 4 valodās, un pēc tam gandrīz 2000 cilvēku lūdza iespēju studēt Bībeli. Kiprā divi liecinieki, kas izplatīja bukletu Ķēniņvalsts Vēsts, pamanīja, ka viņiem nopakaļus iet kāds mācītājs. Pēc brīža sludinātāji piedāvāja viņam bukletu. Izrādījās, ka mācītājam buklets jau bija. Viņš teica: ”Bukleta saturs mani tā aizkustināja, ka es nolēmu uzslavēt tā izdevējus.” Dānijā tika izplatīti 1,5 miljoni Ķēniņvalsts Vēsts eksemplāru. Kāda sieviete, kas strādā sabiedrisko attiecību sfērā, teica: ”Bukletā ir informācija, kas būtu jāzina ikvienam cilvēkam. Tas ir viegli saprotams, un tas rosina, rada vēlēšanos uzzināt vairāk. Tas ir trāpījis tieši desmitniekā!”

15. Kas liecina par to, ka Jehova ir svētījis sludinātāju centienus sludināt cilvēkiem visās iespējamās vietās?

¹⁵ Pagājušajā gadā īpaši tika domāts par to, kā sludināt cilvēkiem visur, kur viņus var satikt, — ne tikai mājās, bet arī citur. Kotdivuārā kāds misionāru pāris pabija uz 322 kuģiem, kas noenkurojās ostā. Jūrnieki paņēma 247 grāmatas, 2284 žurnālus, 500 brošūru un simtiem bukletu, kā arī videofilmas, ko skatīties, braucot jūrā. Kāds Jehovas liecinieks Kanādā reiz devās uz automobiļu remontdarbnīcu. Darbnīcas īpašnieku interesēja dzirdētais, tāpēc brālis palika darbnīcā četrarpus stundas, kaut gan sludināja viņš tikai kādu stundu, tajos brīžos, kad nebija klientu, kas visu laiku nāca un gāja. Tad tika norunāta studija desmitos vakarā. Reizēm gan tā nesākās ātrāk par pusnakti un beidzās ap diviem naktī. Turēties pie šāda studēšanas grafika laikam nebija viegli, tomēr studijām bija labi rezultāti. Darbnīcas īpašnieks nolēma slēgt darbnīcu svētdienās, lai varētu apmeklēt draudzes sapulces. Jau pēc neilga laika viņa paša un viņa ģimenes locekļu garīgā izaugsme bija labi redzama.

16. Kas liecina par to, ka brošūra Ko Dievs prasa un grāmata Zināšanas lieti noder sludināšanā un mācekļu gatavošanā?

¹⁶ Brošūra Ko Dievs no mums prasa? un grāmata Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi joprojām ļoti noder sludināšanā un mācekļu gatavošanā. Itālijā buklets Ķēniņvalsts Vēsts kādai mūķenei tika iedots, kad viņa gaidīja autobusu. Nākamajā dienā viņai tika piedāvāta brošūra Ko Dievs prasa, un arī to viņa paņēma. Pēc tam katru dienu 10, 15 minūtes ar viņu tika studēta Bībele tajā pašā autobusa pieturā. Kad bija pagājis pusotrs mēnesis, viņa nolēma aiziet no klostera un atgriezties Gvatemalā, lai turpinātu Bībeles studijas. Malāvijā kāda ļoti reliģioza sieviete, vārdā Lobina, bija neapmierināta, kad viņas meitas sāka studēt Bībeli ar Jehovas lieciniekiem. Tomēr meitas stāstīja mātei par Bībeles patiesību, kad vien radās tāda iespēja. 1997. gada jūnijā Lobina ieraudzīja grāmatu Zināšanas, un viņu ieinteresēja vārdi ”Zināšanas, kas var dot..”. Jūlijā viņa piekrita studēt Bībeli. Augustā viņa apmeklēja apgabala kopsanāksmi un uzmanīgi noklausījās visas runas. Tā paša mēneša beigās Lobina jau bija izstājusies no baznīcas un kļuva par nekristītu sludinātāju. Viņa kristījās 1997. gada novembrī.

17., 18. Kā biedrības izveidotās videofilmas ir palīdzējušas cilvēkiem ”ieraudzīt” garīgas lietas?

¹⁷ Daudziem ”ieraudzīt” garīgus jautājumus ir palīdzējušas biedrības izdotās videofilmas. Kāds vīrietis Maurīcijā bija aizgājis no baznīcas tāpēc, ka tajā nebija vienotības. Jehovas liecinieku misionārs viņam parādīja videofilmu ”Dievišķās mācības vienoti”, lai šis vīrietis redzētu, kāda vienotība ir Jehovas liecinieku organizācijā. Pēc filmas noskatīšanās viņš sacīja: ”Jūs, Jehovas liecinieki, jau esat paradīzē!” Viņš piekrita studēt Bībeli. Kāda māsa Japānā parādīja savam neticīgajam vīram videofilmu ”Jehovas liecinieki — organizācija ar šādu nosaukumu”, un vīrs pēc tam sāka studēt Bībeli. Pēc filmas ”Dievišķās mācības vienoti” noskatīšanās viņš vēlējās kļūt par Jehovas liecinieku. Trīs filmas no sērijas ”Bībele — faktu un pravietojumu grāmata” viņam palīdzēja izmantot Bībeles principus savā dzīvē. Bet filma ”Jehovas liecinieku nelokāmība nacistu laika vajāšanās” ļāva viņam saprast, ka Jehova stiprina savus kalpus, kad Sātans tiem uzbrūk. Šis vīrietis tika kristīts 1997. gada oktobrī.

¹⁸ Šeit tika minētas tikai dažas no daudzajām sludinātāju darba epizodēm. Fakti rāda, ka Jehovas liecinieku ticība izpaužas aktīvi un ka Jehova stiprina savu liecinieku ticību, svētīdams viņu darbu. (Jēkaba 2:17.)

Mums jāstiprina ticība

19. a) Kādā ziņā mēs esam labākā situācijā nekā Ābrahāms? b) Cik cilvēku pagājušajā gadā sanāca kopā, lai atcerētos Jēzus nāves dienu? c) Kurās valstīs pagājušajā gadā Atceres vakaru apmeklēja sevišķi daudz cilvēku? (Skat. pārskatu 12. — 15. lappusē.)

¹⁹ Daudzējādā ziņā mēs atrodamies labākā situācijā nekā Ābrahāms. Mēs zinām, ka Jehova izpildīja visus solījumus, ko viņš bija devis Ābrahāmam. Ābrahāma pēcteči tiešām iemantoja Kanaānu un kļuva par lielu tautu. (1. Ķēniņu 4:20; Ebrejiem 11:12.) Un 1971 gadu pēc tam, kad Ābrahāms bija atstājis Hāranu, vienu no viņa pēcnācējiem, Jēzu, kristīja Jānis Kristītājs un ar svēto garu svaidīja pats Jehova, tā ka Jēzus kļuva par Mesiju — Ābrahāma dzimumu pilnīgā, garīgā nozīmē. (Mateja 3:16, 17; Galatiešiem 3:16.) Mūsu ēras 33. gada 14. nīsanā Jēzus atdeva savu dzīvību par izpirkumu to cilvēku labā, kas ticēs viņam. (Mateja 20:28; Jāņa 3:16.) Mūsdienās miljoniem cilvēku var saņemt tās svētības, kas tiek dotas ar viņa starpniecību. Pagājušajā gadā 13 896 312 cilvēku 14. nīsanā sanāca kopā, lai atcerētos šo izcilo mīlestības apliecinājumu. Tas patiesi sagādā godu Jehovam — Dievam, kas vienmēr pilda savus solījumus.

20., 21. Kā daudzu tautu cilvēki pirmajā gadsimtā saņēma svētības ar Ābrahāma Dzimuma starpniecību, un kā tas notiek mūsdienās?

²⁰ Pirmajā gadsimtā daudz cilvēku no visām tautām — sākot ar miesīgo Izraēlu — apliecināja savu ticību Ābrahāma Dzimumam un kļuva par garīgajiem Dieva dēliem, jaunas tautas, ”Dieva Izraēla”, locekļiem. (Galatiešiem 3:26—29; 6:16; Apustuļu darbi 3:25, 26.) Viņiem bija stipra paļāvība uz to, ka viņi saņems nemirstīgu garīgu dzīvību debesīs un valdīs Dieva Valstībā. Tikai 144 000 cilvēku tiek svētīti šādā veidā, un daži no viņiem vēl dzīvo uz zemes. (Atklāsmes 5:9, 10; 7:4.) Pagājušajā gadā 8756, iebaudīdami simbolus Atceres vakara laikā, apliecināja, ka viņi uzskata sevi par piederīgiem pie šī kristiešu pulka.

²¹ Gandrīz visi Jehovas liecinieki mūsdienās pieder pie ”lielā pulka”, par kuru ir pravietots Atklāsmes 7:9—17. Arī viņi tiek svētīti ar Jēzus starpniecību — viņiem ir cerība dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes. (Atklāsmes 21:3—5.) 1998. gadā aktīvi darbojās 5 888 650 sludinātāju, tātad pulks patiešām ir liels. Sevišķi iepriecina tas, ka Krievijā un Ukrainā pirmo reizi bija vairāk nekā 100 000 sludinātāju. Arī ASV ir bijis izcils sludinātāju skaits — augustā tur bija 1 040 283 sludinātāji. Minētās ir tikai 3 no 19 valstīm, kurās pagājušajā gadā bija vairāk nekā 100 000 sludinātāju.

Cerība piepildīsies tuvā nākotnē

22., 23. a) Kāpēc mums jāstiprina sava sirds? b) Kas mums jādara, lai mēs būtu kā Ābrahāms, nevis kā Pāvila minētie cilvēki, kam trūka ticības?

²² Atceres vakara apmeklētāju skaits mums liek domāt par to, cik lielā mērā ir īstenojušies Jehovas solījumi. 1914. gadā Jēzus sēdās Dieva debesu Valstības tronī un sākās viņa, Valstības Ķēniņa, klātbūtne. (Mateja 24:3, NW; Atklāsmes 11:15.) Ābrahāma Dzimums tagad valda debesīs. Jēkabs kristiešiem, kas bija viņa laikabiedri, teica: ”Pacietieties arī jūs, stipriniet savas sirdis, jo tā Kunga atnākšana [”klātbūtne”, NW] ir tuvu.” (Jēkaba 5:8.) ”Kunga klātbūtne” tagad ir realitāte. Mums tiešām ir pamats stiprināt savu sirdi.

²³ Tāpēc saglabāsim stipru paļāvību uz Dieva apsolījumiem, regulāri studējot Bībeli un no sirds lūdzot Dievu. Paklausīsim Jehovas vārdiem un saņemsim svētības, ko viņš dod. Ja mēs tā darīsim, mēs būsim kā Ābrahāms, nevis kā Pāvila pieminētie cilvēki, kuru ticība bija kļuvusi vāja vai mirusi. Nekas mums nespēs atņemt mūsu ’visusvētāko ticību’. (Jūdas 20.) Mēs lūdzam Dievu, lai to varētu teikt par visiem viņa kalpiem 1999. kalpošanas gadā un arī turpmāk — mūžīgi.

Vai jūs zināt?

◻ Kā mēs varam uzklausīt Dievu?

◻ Kādas svētības mēs saņemam, ja sirsnīgi lūdzam Dievu?

◻ Kā tiek stiprināta mūsu ticība, ja mēs sekojam Jehovas norādījumiem?

◻ Kas jums šķita sevišķi interesants kalpošanas pārskatā? (12. — 15. lappuse.)

[Tabula 12.—15. lpp.]

JEHOVAS LIECINIEKU 1998. KALPOŠANAS GADA PASAULES PĀRSKATS

(Skatīt sējumā)

[Attēls 16. lpp.]

Ja mēs ieklausāmies Jehovas vārdos, mēs saglabājam stipru paļāvību uz viņa apsolījumiem

[Attēls 18. lpp.]

Ticība kļūst stiprāka, kad mēs sludinām