Labās vēsts aizstāvēšana juridiskā ceļā

KOPŠ cilvēki ceļ pilsētas, viņi ceļ arī aizsargmūrus. Sevišķi senos laikos mūri cilvēkiem nodrošināja patvērumu. Atrodoties uz mūra, pilsētas aizstāvji varēja pretoties uzbrucējiem, lai tie nesagrautu mūri vai neparaktos zem tā. Nocietinātā pilsētā glābiņu meklēja ne tikai pašas pilsētas iedzīvotāji, bet arī cilvēki no apkārtējām pilsētām. (2. Samuēla 11:20—24; Jesajas 25:12.)

Jehovas liecinieki mūsdienās ir uzcēluši juridisku ”aizsargmūri”. Šis ”aizsargmūris” nav uzcelts tādēļ, lai norobežotos no sabiedrības, — Jehovas liecinieki ir pazīstami kā sabiedriski un komunikabli cilvēki. ”Aizsargmūra” mērķis ir nodrošināt visu cilvēku pamatbrīvību likumīgās garantijas. Un tas aizsargā arī Jehovas liecinieku likumīgās tiesības netraucēti pielūgt Dievu. (Salīdzināt Mateja 5:14—16.) ”Aizsargmūris” palīdz nosargāt viņu pielūgsmi un tiesības sludināt labo vēsti par Dieva Valstību. Kāds ir šis ”aizsargmūris”, un kā tas tika veidots?

Juridiskā ”aizsargmūra” tapšana

Lielākajā daļā pasaules valstu Jehovas liecinieki var darboties reliģiskas brīvības apstākļos, bet ir arī tādas valstis, kur viņiem jāpieredz nepamatoti uzbrukumi. Kad viņu brīvība nodoties savai reliģijai — pulcēties vai sludināt pa mājām — tiek apdraudēta, viņi cenšas atrisināt radušās grūtības juridiskā ceļā. Visā pasaulē līdz šim ir noticis tūkstošiem tiesas prāvu, kurās ir bijuši iesaistīti Jehovas liecinieki.a Ne visās liecinieki ir uzvarējuši. Daudzos gadījumos, kad pirmās instances tiesas ir noraidījušas Jehovas liecinieku prasības, viņi ir griezušies augstākajās tiesās. Vai šāda rīcība ir vainagojusies panākumiem?

Mūsu gadsimtā daudzas uzvarētas tiesas prāvas ir kļuvušas par precedentiem, uz ko Jehovas liecinieki ir atsaukušies turpmākajās prāvās. Labvēlīgi tiesas lēmumi ir kā ķieģeļi vai akmeņi juridiskajā ”aizsargmūrī”. Precedentu ”aizsargmūris” ir ļāvis lieciniekiem cīnīties par reliģisku brīvību, kas ļautu viņiem nodoties savai reliģijai.

Viens no šādiem precedentiem ir lieta ”Mērdoks pret Pensilvānijas sadraudzību”, kas tika iztiesāta ASV Augstākajā tiesā 1943. gada 3. maijā. Šajā prāvā tika izskatīts jautājums, vai Jehovas lieciniekiem jāiegādājas tirdzniecības licence, kas viņiem ļautu izplatīt reliģisko literatūru. Jehovas liecinieki uzskatīja, ka viņiem nav jāiegādājas šī licence. Sludināšana, ko viņi veic, nav un nekad nav bijusi komerciāls pasākums. Viņu mērķis ir sludināt labo vēsti, nevis gūt no sava darba peļņu. (Mateja 10:8; 2. Korintiešiem 2:17.) Pieņemot lēmumu Mērdoka lietā, tiesa atbalstīja Jehovas lieciniekus, paziņodama, ka prasība maksāt nodokli, lai varētu izplatīt reliģisko literatūru, ir pretkonstitucionāla.b Šis tiesas lēmums bija svarīgs precedents, uz kuru Jehovas liecinieki vairākkārt ir atsaukušies. Mērdoka lieta ir viens no stingrajiem ”akmeņiem” juridiskajā ”aizsargmūrī”.

Šī un līdzīgas tiesas prāvas ir liels ieguldījums visu cilvēku reliģiskās brīvības aizsardzībā. Cincinati universitātes juridiskajā pārskatā par Jehovas liecinieku ieguldījumu pilsonisko tiesību aizstāvēšanā tika rakstīts: ”Jehovas liecinieki ļoti lielā mērā ir sekmējuši konstitucionālo likumu attīstību, it sevišķi tajā ziņā, ka ir paplašinājuši runas un reliģijas tiesību aizsardzības robežas.”

”Aizsargmūra” stiprināšana

Ar katru tiesisku uzvaru juridiskais ”aizsargmūris” kļūst stiprāks. Mēs minēsim dažus no lēmumiem, kas ir pieņemti 90. gados un ir nākuši par labu visiem brīvību mīlošiem cilvēkiem pasaulē, ne tikai Jehovas lieciniekiem.

Grieķija. Eiropas cilvēktiesību tiesa 1993. gada 25. maijā atbalstīja kāda Grieķijas pilsoņa tiesības stāstīt par saviem reliģiskajiem uzskatiem citiem cilvēkiem. Šajā lietā bija iesaistīts Jehovas liecinieks Mīnoss Kokinakis, kam tad bija 84 gadi. Kopš 1938. gada viņš bija arestēts vairāk nekā 60 reizes, 18 reizes saukts Grieķijas tiesas priekšā un vairāk nekā sešus gadus bija pavadījis ieslodzījumā. Pret viņu izvirzītā apsūdzība lielākoties tika balstīta uz 30. gados pieņemto Grieķijas likumu, kas aizliedz prozelītismu. Pamatojoties uz šo likumu, laikā no 1938. līdz 1992. gadam tika arestēti gandrīz 20 000 Jehovas liecinieku. Eiropas tiesa izlēma, ka Grieķijas valdība ir pārkāpusi Kokinaka tiesības uz reliģisku brīvību, un noteica atlīdzību par zaudējumiem 14 400 dolāru apmērā. Tiesas lēmumā bija atzīts, ka Jehovas liecinieki ir ”pazīstama reliģija”. (Skat. Sargtornis, 1993. gada 1. septembris [angļu val.], 27.—31. lpp.)

Meksika. 1992. gada 16. jūlijā Meksikā tika sperts nozīmīgs solis reliģiskās brīvības aizsardzībā. Šajā dienā Meksikā stājās spēkā ”Likums par reliģiskām apvienībām un publisku pielūgsmi”. Saskaņā ar šo likumu reliģiskām grupām tiek piešķirts juridisks reliģiskas organizācijas statuss, ja tās reģistrējas likumā noteiktajā kārtībā. Pirms tam Jehovas liecinieki, tāpat kā citas reliģijas Meksikā, eksistēja de facto, bet viņiem nebija juridiska statusa. 1993. gada 13. aprīlī Jehovas liecinieki iesniedza dokumentus savas organizācijas reģistrēšanai. 1993. gada 7. maijā tika reģistrētas divas reliģiskas apvienības: ”La Torre del Vigía, A. R.” un ”Los Testigos de Jehová en México, A. R.”. (Skat. Atmostieties!, 1994. gada 22. jūlijs [angļu val.], 12.—14. lpp.)

Brazīlija. 1990. gada novembrī Brazīlijas Valsts sociālās drošības institūts paziņoja Sargtorņa biedrības birojam, ka turpmāk Jehovas liecinieki, kas strādā Bētelē (tā sauc liecinieku filiāles), netiks uzskatīti par reliģiskiem kalpotājiem un viņiem būs jāievēro Brazīlijas darba likumdošanas prasības. Jehovas liecinieki lūdza pārskatīt šo lēmumu. 1996. gada 7. jūnijā Brazīlijas Ģenerālprokurora biroja tieslietu padome pieņēma lēmumu, kurā bija apstiprināts, ka Bēteles strādnieki kalpo likumīgā reliģiskā iekārtojumā, nevis strādā laicīgu darbu.

Japāna. 1996. gada 8. martā Japānas Augstākā tiesa paziņoja lēmumu jautājumā par izglītību un reliģisko brīvību, un šis lēmums nāk par labu visiem Japānas iedzīvotājiem. Tiesa vienbalsīgi nolēma, ka Kobes Municipālā industriāli tehniskā koledža ir pārkāpusi likumu, izslēdzot no skolas Kuņihito Kobajasi par to, ka viņš nevēlējās piedalīties cīņas mākslas nodarbībās. Šī bija pirmā reize, kad Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, pamatojoties uz reliģiskās brīvības principu, ko garantē Japānas konstitūcija. Vadoties pēc savas uz Bībeles principu pamata audzinātās sirdsapziņas, Kuņihito Kobajasi uzskatīja, ka viņam piedāvātās nodarbības nav saskaņojamas ar principiem, kas izklāstīti Jesajas 2:4: ”Viņi tad pārkals savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par vīna dārza dārznieku nažiem. Tauta pret tautu nepacels vairs zobena un nemācīsies vairs kaŗot.” Tiesas lēmums kļuva par precedentu līdzīgiem gadījumiem nākotnē. (Skat. Sargtornis, 1996. gada 1. novembris, 19.—21. lpp.)

1998. gada 9. februārī Tokijas Augstākā tiesa pieņēma vēl vienu būtisku lēmumu — tiesa atbalstīja Jehovas liecinieka Misaes Takedas tiesības atteikties no ārstēšanas veida, kas ir pretrunā ar Bībelē doto pavēli ’sargāties no asinīm’. (Apustuļu darbi 15:28, 29.) Šī lieta ir atkārtoti iesniegta izskatīšanai Japānas Augstākajā tiesā, un pēc kāda laika kļūs zināms, vai Tokijas Augstākās tiesas lēmums tiks atbalstīts.

Filipīnas. Ar lēmumu, kas tika nolasīts 1993. gada 1. martā, Filipīnu Augstākā tiesa vienprātīgi atbalstīja Jehovas lieciniekus lietā, kas bija saistīta ar jauniem Jehovas lieciniekiem, kuri bija izslēgti no skolas tāpēc, ka nebija salutējuši karogam.

Katrs tiesas spriedums, kas tiek pieņemts Jehovas liecinieku labā, ir kā akmens vai ķieģelis juridiskajā ”aizsargmūrī”, kurš pasargā visus cilvēkus, ne tikai Jehovas lieciniekus.

Rūpes par ”aizsargmūri”

Jehovas liecinieki ir oficiāli reģistrēti 153 zemēs, kur uz viņiem attiecas tās pašas brīvības, kas attiecas uz citām atzītām reliģijām. Austrumeiropā un Padomju Savienības republikās vairākus gadu desmitus Jehovas liecinieki tika vajāti un dzīvoja reliģiskās darbības aizlieguma apstākļos, taču tagad viņi ir likumīgi atzīti Albānijā, Baltkrievijā, Čehijā, Gruzijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā. Tomēr pēdējā laikā vairākās zemēs, arī dažās Rietumeiropas valstīs ar senām tiesu sistēmām, Jehovas liecinieku tiesības tiek apstrīdētas vai ierobežotas. Pretinieki visiem spēkiem cenšas sagādāt grūtības Jehovas lieciniekiem. (Psalms 94:20.) Bet kāda ir Jehovas liecinieku reakcija?c

Jehovas liecinieki vēlas sadarboties ar visām valdībām, bet tāpat viņi vēlas, lai viņiem tiktu juridiski nodrošināta brīvība nodoties savai reliģijai. Jehovas liecinieki ir stingri pārliecināti, ka likumi un tiesu spriedumi, kas viņus spiež neievērot Dieva pavēles — piemēram, pavēli sludināt labo vēsti —, nav pamatoti. (Marka 13:10.) Ja vienošanos nav iespējams panākt mierīgā ceļā, Jehovas liecinieki griežas tiesā un cenšas izmantot visus juridiskos līdzekļus, lai panāktu, ka tiek aizsargātas Dieva piešķirtās tiesības nodoties savai reliģijai. Jehovas liecinieki pilnībā paļaujas uz Dieva solījumu: ”Nevienam ierocim, kas vērsts pret tevi, neizdosies tevi pieveikt.” (Jesajas 54:17.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls 21. lpp.]

Jehovas liecinieku tiesību aizstāvēšana

Daudzās pasaules valstīs Jehovas liecinieki ir tikuši vajāti, tāpēc viņiem ir bijis jāstājas tiesnešu un valdības pārstāvju priekšā. (Lūkas 21:12, 13.) Jehovas liecinieki ir darījuši visu iespējamo, lai likumīgā ceļā aizstāvētu savas tiesības. Uzvaras tiesas prāvās daudzās zemēs ir palīdzējušas aizsargāt Jehovas liecinieku likumīgo brīvību un tiesības. Dažas no tām mēs īsumā pieminēsim.

◻ Tiesības sludināt pa mājām bez ierobežojumiem, kādi tiek uzlikti tirgotājiem. ”Mērdoks pret Pensilvānijas sadraudzību”, ASV Augstākā tiesa (1943. gads). ”Kokinakis pret Grieķiju”, Eiropas cilvēktiesību tiesa (ECTT) (1993. gads).

◻ Tiesības netraucēti pulcēties, lai pielūgtu Dievu. ”Manusakis un citi pret Grieķiju”, ECTT (1996. gads).

◻ Tiesības izlemt, kādā veidā sirdsapziņa ļauj apliecināt cieņu pret valsts karogu un simboliem. ”Rietumvirdžīnijas štata Izglītības padome pret Bārnetu”, ASV Augstākā tiesa (1943. gads). Filipīnu Augstākā tiesa (1993. gads). Indijas Augstākā tiesa (1986. gads).

◻ Tiesības atteikties no militārā dienesta, ko neļauj pildīt kristieša sirdsapziņa. ”Georgiadis pret Grieķiju”, ECTT (1997. gads).

◻ Tiesības izvēlēties ārstēšanas paņēmienus un līdzekļus, kas nav pretrunā ar cilvēka sirdsapziņu. ”Maleta pret Šūlmenu”, Ontario, Kanāda, Apelācijas tiesa (1990. gads). ”Sargtornis pret E.L.A.”, Augstākā tiesa, Sanhuana, Puertoriko (1995. gads). ”Fosmirs pret Nikoleu”, Ņujorka, ASV, Apelācijas tiesa (1990. gads).

◻ Tiesības audzināt bērnus saskaņā ar saviem uzskatiem, kas balstīti uz Bībeles principiem, pat ja šie uzskati tiek apšaubīti strīdos par aizgādnību. ”Senlorēna pret Susī”, Kanādas Augstākā tiesa (1997. gads). ”Hofmane pret Austriju”, ECTT (1993. gads).

◻ Tiesības izmantot likumīgas organizācijas, kam ir tāds pats atbrīvojums no nodokļiem, kāds ir organizācijām, kuras izmanto citas atzītas reliģijas. ”Tauta pret Heringu”, Ņujorka, ASV, Apelācijas tiesa (1960. gads).

◻ Tiesības attiecināt uz īpaša veida pilnas slodzes kalpotājiem tos pašus nodokļu atvieglojumus, kādi tiek attiecināti uz citu reliģiju pilnas slodzes reliģiskajiem kalpotājiem. Brazīlijas Valsts sociālās drošības institūts, Brazilja (1996. gads).

[Attēls 20. lpp.]

Mīnoss Kokinakis un viņa sieva

[Attēls 20. lpp.]

Kuņihito Kobajasi

[Norāde par attēla autortiesībām 19. lpp.]

The Complete Encyclopedia of Illustration/J. G. Heck