Uzsākot jaunu darba cēlienu
”MŪSU starpā nebija sāncensības gara. Ikviens vēlēja citiem veiksmi,” par studentiem, kas kopā ar viņiem mācījās Sargtorņa Bībeles Gileādas skolas 105. klasē, sacīja Ričards un Lūsija. ”Mēs esam ļoti atšķirīgi, bet cits citu augstu vērtējam.” Viņu klasesbiedrs Louels piekrita tam un piebilda: ”Tieši tas, ka esam tik dažādi, mūs ir satuvinājis.”
Klasē, kuras izlaidums notika 1998. gada 12. septembrī, mācījās patiešām ļoti dažādi cilvēki. Daļa studentu iepriekš bija sludinājuši teritorijās, kur ļoti nepieciešami Valstības sludinātāji, citi bija uzticīgi kalpojuši tuvāk mājām. Dažiem, piemēram, Matam un Rozmarijai, pirms mācību uzsākšanas bija ilgi un cītīgi jāpapildina angļu valodas zināšanas. Daudzi studenti par misionāru kalpošanu bija domājuši jau kopš bērnības. Kāds laulāts pāris iesniegumu par mācībām šajā skolā bija rakstījis 12 reizes. Cik priecīgi viņi bija, kad saņēma ielūgumu mācīties 105. klasē!
Divdesmit nedēļu ilgais saspringto mācību laiks pagāja ļoti ātri. Nepaspēja studenti ne attapties, kad pēdējais rakstudarbs jau bija pabeigts, pēdējais referāts nolasīts un bija pienākusi izlaiduma diena.
Programmas vadītājs, Jehovas liecinieku Vadošās padomes loceklis Alberts Šrēders, atgādināja klasei, ka viņus gaida ”jauns, vēl saspringtāks darba cēliens bībeliskās izglītošanas laukā” un ka šajā darbā viņi pievienojas vairāk nekā 7000 misionāriem, kas ir absolvējuši Gileādu pirms viņiem. Orators atzīmēja, ka vasarā studentiem bija unikāla izdevība satikt ilggadējus misionārus, kad tie, ieradušies uz starptautiskajām kopsanāksmēm, apciemoja pasaules galveno pārvaldi.
Pēc tam brālis Šrēders pieteica Maksu Larsonu no Bēteles pārvaldes komitejas. Viņš runāja par tēmu ”Izglītība, kas dod mūžīgu dzīvi”. Brālis Larsons citēja Salamana Pamācības 1:5: ”Kas ir gudrs un zinīgs, tas klausās un labojas, un kas ir prātīgs, tas ļaujas sev ko sacīt.” Labam misionāram ir nepieciešama prasme, un to var iegūt, labprāt uzklausot padomus. Kā ir teikts Salamana Pamācībās 22:29, vīri, kas ir prasmīgi savā darbā, stāv ķēniņa priekšā. Piecu mēnešu ilgo mācību laikā studenti tika labi sagatavoti, lai pārstāvētu izcilākos Ķēniņus — Dievu Jehovu un Kristu Jēzu.
Nākamo runu ar nosaukumu ”Kā iepriecināt Jehovas sirdi” teica Deivids Olsons no kalpošanas nodaļas. Viņš pavaicāja: ”Ko nepilnīgi cilvēki var darīt, lai iepriecinātu Dieva sirdi?” Kāda bija atbilde? Viņi var kalpot Dievam uzticīgi un ar prieku. Jehova vēlas, lai cilvēki, viņam kalpojot, gūtu prieku. Pildīdami Dieva gribu ar prieku, mēs iepriecinām viņa sirdi. (Salamana Pamācības 27:11.) Brālis Olsons nolasīja vēstuli, ko bija uzrakstījis kāds 104. Gileādas klasi absolvējis misionāru pāris. Vai viņiem ir prieks kalpot savā norīkojuma vietā? ”Mums ir aptuveni 140 sludinātāju,” viņi rakstīja par savu draudzi, ”un sapulces apmeklē vidēji 250 līdz 300 cilvēku. Taču lielākais prieka avots mums ir tīruma kalpošana. Mēs katrs vadām četras Bībeles studijas, un daži no cilvēkiem, ar kuriem studējam, jau apmeklē sapulces.”
Vadošās padomes loceklis Laimens Svingls teica runu ”Apstājieties un pārdomājiet savas svētības”. Mācoties Gileādas skolā, studenti ir saņēmuši daudz svētību. Viņiem ir bijis iespējams vairot savas zināšanas, pilnīgāk novērtēt Jehovas organizāciju un attīstīt ļoti svarīgas īpašības, piemēram, pazemību. ”Ar to, ka ieradāties šeit un pavadījāt laiku mācoties, jūs attīstījāt pazemību,” teica brālis Svingls un piebilda: ”Tagad, kad dodaties projām, jūs esat daudz labāk sagatavoti, lai cildinātu Jehovu.”
”Vai ir iemesls raizēties, kad ir tik liels prieks?” — par šo tēmu runāja Denjels Sidliks, vēl viens Vadošās padomes loceklis. Kad rodas problēmas, meklējiet padomus Rakstos, viņš mudināja. Izmantodams vairākus pantus no Mateja evaņģēlija 6. nodaļas, brālis Sidliks parādīja, kā to var darīt. Ticības trūkuma dēļ mēs varam sākt raizēties par tādām ikdienišķām lietām kā iztika un drēbes. Taču Jehova zina, kas mums ir nepieciešams. (Mateja 6:25, 30.) Bažīdamies mēs tikai palielinām katras dienas raizes. (Mateja 6:34.) Tomēr nevar iztikt arī bez plānošanas. (Salīdzināt Lūkas 14:28.) ”Tātad Jēzus uzskatīja, ka ir nepareizi nevis nopietni apsvērt nākotni, bet nesaprātīgi raizēties par to,” paskaidroja brālis Sidliks. ”Aktīva rīcība ir viens no labākajiem līdzekļiem pret raizēm. Kad mūs sāk pārņemt raizes, labākais, ko varam darīt, ir runāt ar cilvēkiem par patiesību.”
Pasniedzēji dod pēdējos padomus absolventiem
Tad sekoja trīs Gileādas pasniedzēju runas. Pirmais uzstājās Karls Edamss ar runu ”Kā jūs atmaksāsiet Jehovam?”. Viņa runa bija balstīta uz 116. psalmu, ko Jēzus, iespējams, dziedāja naktī pirms savas nāves. (Mateja 26:30.) Par ko domāja Jēzus, kad viņš dziedāja: ”Kā es atmaksāšu tam Kungam par visu, ko Viņš man labu darījis?” (Psalms 116:12.) Varbūt viņš domāja par bezgrēcīgo ķermeni, ko Jehova viņam bija devis. (Ebrejiem 10:5.) Nākamajā dienā viņš atdeva šo ķermeni par upuri, tā apliecinādams savas mīlestības dziļumu. 105. klases audzēkņi pēdējo piecu mēnešu laikā ir bagātīgi izjutuši Jehovas labestību. Tagad viņi varēs parādīt mīlestību pret Dievu, neatlaidīgi strādādami tur, kur tiks norīkoti kalpot par misionāriem.
Marks Nūmers bija otrs no skolas pasniedzējiem, kas uzstājās ar runu, un tās nosaukums bija ”Turpiniet darīt to, kas ir pareizs”. Kad Jāzeps tika pārdots verdzībā uz Ēģipti, 13 gadus pret viņu izturējās netaisni. Bet vai viņš pieļāva, ka citu nepareizā rīcība mainītu viņa nostāju? Nē, viņš turpināja darīt to, kas ir pareizs. Un, kad pienāca Dieva noliktais laiks, Jāzepa pārbaudījumi beidzās. Pavisam negaidot viņš tika atbrīvots no cietuma un sāka dzīvot pilī. (1. Mozus, 37.—50. nodaļa.) Pasniedzējs uzdeva studentiem jautājumu: ”Ja viss nenotiks tā, kā bijāt gaidījuši, vai jūs pārtrauksiet misionāru kalpošanu? Vai jūs zaudēsiet cerību? Vai arī būsiet tikpat izturīgi kā Jāzeps?”
Pēc tam Gileādas skolas sekretārs Volass Liveranss ar izlaiduma klases audzēkņiem izvērsa dzīvu diskusiju par tēmu ”Vēstījiet par Ķēniņu un Ķēniņvalsti”. Daži studenti pastāstīja gadījumus, ko bija pieredzējuši, sludinot pa mājām, veikalos un uz ielas. Citi atcerējās, kā bija liecinājuši cilvēkiem, kas runā kādā svešvalodā. Vēl citi parādīja, kā var sludināt cilvēkiem, kas pieder pie dažādām reliģijām. Visi absolventi bija gatavi ar pilnu atdevi kalpot par misionāriem.
Ilggadēja misionāru kalpošana sagādā gandarījumu
Nākamo programmas daļu, kuras nosaukums bija ”Misionāru kalpošanas iepriecinošie rezultāti”, bija sagatavojis Roberts Volens. Viņš intervēja četrus galvenās pārvaldes locekļus, kas nesen bija tikušies ar pieredzējušiem misionāriem. Šie misionāri bez vilcināšanās bija atzinuši, ka viņiem nebija viegli iemācīties jaunu valodu, pielāgoties nepazīstamai kultūrai vai atšķirīgam klimatam. Bija jāpārvar ilgas pēc mājām. Laiku pa laikam radās problēmas ar veselību. Bet misionāri allaž bija saglabājuši pozitīvu attieksmi un par savu neatlaidību tika svētīti. Viņi bija palīdzējuši daudziem cilvēkiem iegūt zināšanas par Jehovu vai savās norīkojuma vietās citādā veidā sekmējuši Valstības darbu.
Ar pēdējo runu uzstājās Vadošās padomes loceklis Kērijs Bārbers. Viņš pārrunāja galvenās domas no kopsanāksmes ”Dievišķais dzīves ceļš”. ”Kā kopsanāksmē dzirdētais ir ietekmējis jūsu attiecības ar Jehovu?” viņš vaicāja klausītājiem. Orators pretstatīja labo iznākumu, kāds ir iešanai pa Dieva norādīto ceļu, un postošās sekas, kādas jāpieredz tiem, kas iet pa šīs pasaules ceļu. Atsaukdamies uz Mozus pārkāpumu pie Meribas klints, viņš brīdināja: ”Kaut arī cilvēks būtu uzticīgi kalpojis Jehovam daudzus gadus, Jehova neatstāj neievērotu pat sīku viņa taisnīgo likumu pārkāpumu.” (4. Mozus 20:2—13.) Lai ikviens Dieva kalps no visas sirds cenšas nepazaudēt savas vērtīgās priekšrocības kalpošanā!
Pienāca laiks studentiem saņemt diplomus. Pēc tam klases pārstāvis nolasīja vēstuli, kurā bija izteikta pateicība par klasei sniegto apmācību. Pēc dziesmas un izjustas lūgšanas izlaiduma programma bija galā. Bet 105. klases absolventiem tas bija tikai sākums, jo jaunos misionārus gaida ”jauns, vēl saspringtāks darba cēliens”.
[Papildmateriāls 23. lpp.]
Dati par klasi
Pārstāvēto valstu skaits: 9
Valstu skaits, uz kurām saņemti norīkojumi: 17
Studentu skaits: 48
Laulāto pāru skaits: 24
Vidējais vecums: 33
Vidējais gadu skaits patiesībā: 16
Vidējais gadu skaits pilnas slodzes kalpošanā: 12
[Papildmateriāls 24. lpp.]
Viņi nolēma kalpot pilnu slodzi
”Bija laiks, kad es neplānoju kļūt par pionieri, jo biju iedomājies, ka šī kalpošana ir domāta tikai tiem, kam ir īpašas spējas un ideāli apstākļi,” saka Bens, 105. klases absolvents. ”Taču ar laiku tīruma kalpošana man sagādāja arvien lielāku prieku. Un tad kādu dienu es aptvēru, ka būt pionierim nozīmē tikai vairāk piedalīties kalpošanā. Tad arī sapratu, ka varu kalpot par pionieri.”
”Pilnas slodzes kalpotājus mūsu mājās ļoti cienīja,” stāsta Lūsija. Viņa atceras priecīgo satraukumu, kāds valdīja draudzē ikreiz, kad tur ciemojās misionāri. ”Tāpēc ir saprotams, ka jau kopš bērnības pilnas slodzes kalpošana bija mans mērķis.”
Kad Teodim bija 15 gadu, nomira viņa māte. ”Tajā laikā draudze man sniedza nenovērtējamu atbalstu,” viņš saka, ”un es sev toreiz vaicāju: ”Kā es varētu parādīt, ka esmu par to pateicīgs?”” Šīs pārdomas viņu pamudināja sākt kalpot pilnu slodzi un kļūt par misionāru.
[Attēls 25. lpp.]
Sargtorņa Bībeles Gileādas skolas 105. izlaiduma klase
Rindas numurētas, sākot ar priekšējo, un absolventi uzskaitīti no kreisās puses uz labo:
1) M. Sempsone, I. Brauna, G. Hegli, E. Ebujena, M. Debuā, P. Purtjē; 2) Ž. Kasama, R. Lindberga, A. Dapuco, K. Teilore, K. Lefevra, S. Vokere; 3) L. Beikere, M. Pellasa, E. Vogone, K. Bēne, J. Asplunde, Dž. Heila; 4) T. Purtjē, Dž. Viteikere, L. Palmere, S. Nortone, M. Gēringa, V. Heils; 5) Dž. Vokers, E. Bēne, K. Grūnvelda, M. Vašingtone, D. Viteikers, Dž. Ebujens; 6) V. Gērings, K. Vašingtons, M. Pellass, R. Debuā, T. Hegli, O. Asplunds; 7) B. Vogons, R. Lefevrs, L. Teilors, T. Brauns, R. Grūnvelds, R. Palmers; 8) P. Nortons, T. Sempsons, K. Beikers, M. Lindbergs, M. Kasams, M. Dapuco.