Dzīve un sludināšana vulkāna pakājē

”SAJŪTA ir diezgan baismīga. It kā pirms pasaules gala, par ko runāts Bībelē. Mēs nedrīkstam zaudēt modrību, un mūsu reputācijai Dieva Jehovas priekšā visu laiku jābūt labai.” Šos vārdus sacīja Viktors, viens no Jehovas lieciniekiem, stāstīdams par to, kāda ir dzīve tieši blakus Meksikas vulkānam Popokatepetlam, ko mēdz saukt par Popo.

No 1994. gada pasaules informācijas aģentūras vairākkārt ir pievērsušas uzmanību nemierīgajam vulkānam.a Varas iestādes rajonu 30 kilometru rādiusā ap vulkāna krāteri ir pasludinājušas par paaugstinātas bīstamības zonu. Īpaši bīstama ir vulkāna dienvidu puse, jo tajā krātera mala ir zemāka un tur ir daudz dziļu plaisu, pa kurām var tecēt no krātera izlauzusies lava un dubļi.

Protams, daudzi cilvēki uztraucas par to, kas notiks ar Mehiko, ja pēkšņi sāksies spēcīgs izvirdums. Vai pilsēta ir apdraudēta? Daudz iedzīvotāju ir arī Morelosas štatā, kas atrodas uz dienvidiem no vulkāna. Vai arī tur cilvēkiem draud briesmas? Kā jūtas tie, kuri dzīvo vulkāna pakājē un nezina, kas var notikt kuru katru brīdi?

Vulkāna draudi

Mehiko centrs atrodas aptuveni 70 kilometru uz ziemeļrietumiem no Popokatepetla, bet dažas priekšpilsētas no vulkāna šķir tikai 40 kilometru. Teorētiski metropole ar tās 20 miljoniem iedzīvotāju neietilpst bīstamajā zonā. Taču, ja no vulkāna tiks izsviests liels daudzums pelnu un vējš pūtīs Mehiko virzienā, šo rajonu var skart pelnu lietus.

Daudz lielāku postu vulkāniskie pelni parasti nodara apgabalā, kas atrodas uz austrumiem no vulkāna. Tur atrodas Pueblas pilsēta un ļoti daudz mazu pilsētiņu un ciemu — kopumā šajā apgabalā paaugstinātas bīstamības zonā dzīvo apmēram 200 000 cilvēku. 1997. gada 11. maijā, svētdienā, vulkāns izsvieda atmosfērā tonnām pelnu, kas nolaidās visā apkārtnē un austrumos pat sasniedza Verakrusas štatu, līdz kuram ir vairāk nekā 300 kilometru. Uz dienvidiem no vulkāna, Morelosas štatā, ir vairākas pilsētas un ciemi, kuros kopā ir vairāk nekā 40 000 iedzīvotāju un kuriem arī var draudēt nopietnas briesmas.

Šādos apstākļos dzīvo un darbojas Jehovas liecinieki. Mehiko ir ap 1700 draudžu, kurās ir vairāk nekā 90 000 liecinieku. Sargtorņa biedrības filiāle atrodas ārpus Mehiko, uz ziemeļaustrumiem no pilsētas, un no vulkāna to šķir aptuveni 100 kilometru. Filiālē kalpo vairāk nekā 800 brīvprātīgo strādnieku, un vēl kādi 500 brīvprātīgo strādā celtniecībā, īstenodami lielu projektu. Viņi visi ir ārpus bīstamās zonas.

Morelosas štatā ir ap 50 Jehovas liecinieku draudžu, kurās ir vairāk nekā 2000 Ķēniņvalsts sludinātāju. Draudzes, kas atrodas Tetelā del Volkanā un Vejapanā, no vulkāna krātera šķir tikai 20 kilometru. Austrumos, Pueblas štatā, ir apmēram 600 sludinātāju, kas dzīvo 20 līdz 30 kilometru no vulkāna. Protams, visi šie cilvēki ir apdraudēti.

Jehovas liecinieki paliek aktīvi

Kaut arī visu laiku draud briesmas, Jehovas liecinieki šajā apvidū nav pārtraukuši sludināt. Tāpat notiek kristiešu sapulces, kas grūtajos apstākļos viņiem ļauj justies vienotiem un saglabāt paļāvību uz Dievu. (Ebrejiem 10:24, 25.) No kādas draudzes ziņo: ”Kad sludinām labo vēsti par Ķēniņvalsti, redzam, ka cilvēku attieksme pret to ir ļoti mainījusies. Piemēram, kādā mazā ciematiņā nesen 18 cilvēku ir sākuši studēt Bībeli.”

No citas draudzes, kas atrodas 20 kilometru no vulkāna, vēstī: ”Mums ir pievienojušies daudz jaunu sludinātāju. Mūsu draudze tika nodibināta 1996. gada novembrī, un jau nākamā pusgada laikā 10 cilvēku varēja uzsākt tīruma kalpošanu. Daži sludinātāji dzīvo tikai nepilnu 20 kilometru attālumā no krātera. Šeit notiek kristiešu sapulces, un tās apmeklē aptuveni 40 cilvēku.”

Magdalena, kas dzīvo Pueblas štatā, Sanagustinā Ikstauikstlā — tikai 25 kilometrus no vulkāna —, ir ļoti aktīva kalpošanā un vada Bībeles nodarbības. Viņa stāsta, kas notika pēc kāda diezgan liela izvirduma.

”Mums paziņoja, ka jāpamet mājas, un mēs tā arī darījām; lija pelnu lietus. Lai gan bija steidzami jāglābjas, es iedomājos par Dorado ģimeni, ar kuru es studēju Bībeli. Kopā ar dažiem brāļiem mēs devāmies uz Dorado māju, lai palīdzētu ģimenei pārcelties uz drošāku vietu. Tuvīnajā Pueblas pilsētā jau darbojās Jehovas liecinieku palīdzības komiteja. Dorado ģimeni ļoti ietekmēja tas, kā pret mums visiem izturējās. Mūsu kristīgie brāļi bija sagatavojuši daudzas naktsmājas. Mums nekā netrūka, kaut arī bijām tālu no savām mājām. Šīs ģimenes locekļi jau bija apmeklējuši dažas sapulces Ķēniņvalsts zālē, taču viņus pārsteidza mīlestība, ko viņi saņēma no brāļiem, kurus nekad agrāk nebija satikuši. Dažas nedēļas pēc tam, kad bijām atgriezušies savās mājās, Dorado ģimene sāka regulāri apmeklēt sapulces. Drīz visi ģimenes locekļi kļuva par labās vēsts sludinātājiem. Divi tagad ir kristīti. Nu jau dažus mēnešus viņi kalpo par palīgpionieriem un plāno kalpot par pastāvīgajiem pionieriem.”

Marta ir divdesmit gadu veca jauniete, kas dzīvo 21 kilometra attālumā no vulkāna krātera; kaut arī viņa ir invalīde, viņa nepieļauj, ka fiziskā nespēja traucētu izmantot jebkuru iespēju sludināt. Marta uzzināja patiesību pirms trijiem gadiem, toreiz vulkāns atkal bija kļuvis aktīvs. Apvidus, kurā viņa dzīvo, ir kalnains, tāpēc sludināt viņa dodas nevis invalīdu ratiņos, ko būtu grūti vadīt, bet uz ēzelīša. Tāpat viņa jāj uz sapulcēm. Marta ir ļoti pateicīga Jehovam par mīlošo brāļu saimi, jo viņai ir vajadzīga kristīgo māsu palīdzība, lai tiktu ēzelītim mugurā un nokāptu no tā. Katru mēnesi sludināšanā viņa pavada vairāk nekā 15 stundu.

Nomaļās vietās Jehovas lieciniekiem jāsastopas arī ar citādām grūtībām: kaimiņi tos spiež kopā ar viņiem svinēt reliģiskos svētkus. Tulsingo ciematā, kas atrodas apmēram 20 kilometru no vulkāna, kādam vīrietim tika uzdots apmeklēt Jehovas lieciniekus, lai savāktu ziedojumus svētkiem. Brāļi pacietīgi paskaidroja, kāpēc viņi nepiedalīsies šādos reliģiskos svētkos. Vīrietis tik neatlaidīgi centās dabūt naudu no brāļiem, ka sāka ar tiem satikties biežāk un tādā veidā uzzināja vairāk par brāļu ticību. Viņš bija priecīgs, ka uz saviem jautājumiem varēja atrast atbildes savā katoļu Bībelē. Kopā ar sievu un meitu viņš jau gadu regulāri apmeklē sapulces un ir izteicis vēlēšanos kļūt par labās vēsts sludinātāju.

Kā sagatavoties?

Vulkanologi turpina pētījumus un informē sabiedrību par Popokatepetla draudiem, bet neviens īsti nezina, kas notiks un kad tas var notikt. Kā vēstī masu informācijas līdzekļi un stāsta vulkāna tuvumā dzīvojošie cilvēki, izvirdums var sākties kuru katru brīdi. Briesmas ir reālas. Protams, varas iestāžu pārstāvji ir ļoti noraizējušies un cenšas darīt visu, lai būtu gatavi ārkārtējai situācijai. Tomēr ir pilnīgi saprotams, ka viņi ir uzmanīgi ar brīdinājumiem, jo nevēlas izraisīt masveida bēgšanu, ja briesmas nedraud tūlīt. Bet kā katrs pats var sagatavoties?

”Gudrais paredz nelaimi un paglābjas, bet neprātīgie drāžas taisni tai cauri un dabū ciest,” teikts kādā Bībeles sakāmvārdā. (Salamana Pamācības 22:3.) Tātad gudri ir veikt nepieciešamos drošības pasākumus, kamēr vēl ir iespēja, nevis nelikties ne zinis, it kā nekas nevarētu notikt, un gaidīt līdz pēdējam, kamēr sāks darboties varenie dabas spēki. Tāpēc Jehovas liecinieki, kas dzīvo šajā apvidū, rīkojas jau laikus.

Nesen Sargtorņa biedrības pārstāvji tikās ar Pueblas štata ceļojošajiem pārraugiem, kas ir cieši saistīti ar draudzēm apdraudētajā rajonā. Tika nolemts, ka ceļojošie pārraugi un palīdzības komitejas locekļi apmeklēs visas ģimenes, kas dzīvo 25 kilometru rādiusā no krātera. Apciemojumu laikā ar visām ģimenēm tika pārrunāts jautājums par aizbraukšanu no apdraudētā rajona, iekams ir izcēlusies vispārēja panika. Lai 1500 cilvēku pārceltos uz Pueblas pilsētu, tika piedāvāts transports un naktsmājas. Dažas ģimenes pārcēlās uz dzīvi pie saviem radiniekiem citās pilsētās.

Brīdinājums par daudz lielākām briesmām

Dūmi un uguns, kas izlaužas no Popokatepetla, kā arī vulkāna dārdoņa skaidri liecina, ka tuvojas izvirdums. Visiem, kas vēlas izglābties, jāuzklausa varas iestāžu brīdinājumi un attiecīgi jārīkojas. Jehovas liecinieki, kas mīt tiešā vulkāna tuvumā, ne mirkli nezaudē modrību, gādājot par savu drošību un palīdzot arī citiem apzināties briesmas un rīkoties, kamēr nav par vēlu.

Turklāt Jehovas liecinieki ir modri, domādami par pasaules notikumiem un vērodami, kā tie piepilda Bībeles pravietojumus. Tāpat kā vulkāna aktivitātes pieaugums, arī kari, zemestrīces, bads, slimības un noziedzība uz kaut ko norāda. Tas viss kopā, kā pravietoja Jēzus, iezīmē ’pastaro laiku’. Lai gan neviens nezina, kurā brīdī nāks gals, nav šaubu, ka tas tuvojas un ir jau ļoti, ļoti tuvu. (Mateja 24:3, 7—14, 32—39.)

Cilvēkiem visā pasaulē ir steidzami jāņem vērā Jēzus brīdinājums: ”Sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk.” (Lūkas 21:34.) Tā rīkoties tiešām ir gudri. Tāpat kā nedrīkst izturēties vieglprātīgi, redzot un dzirdot vulkāna ”brīdinājumus”, mēs nedrīkstam ignorēt to, ka drīz nāks Cilvēka Dēls, Jēzus Kristus; viņš mudināja: ”Esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks taī stundā, kur jūs nedomājat.” (Mateja 24:44.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēli 23. lpp.]

Marta (uz ēzelīša) un citi Jehovas liecinieki Popokatepetla pakājē