Patiess taisnīgums. Kad un kā tas tiks sasniegts?

NEVAINĪGAM cilvēkam nav jābaidās no tā, ka tiek nodibināta taisnība. Gandrīz visās valstīs darbojas juridiska sistēma, kas cenšas panākt taisnīgumu, un pilsoņiem ir iemesls būt par to pateicīgiem. Šajā sistēmā ietilpst likumi, policija, kas nodrošina to izpildi, un tiesas. Patiesie kristieši ciena savas valsts tiesu sistēmu, tā ievērodami Bībeles padomu ’būt paklausīgiem varām, kas valda’. (Romiešiem 13:1—7.)

Tomēr daudzās valstīs justīcija ir pieļāvusi smagas kļūdas.a Reizēm nav sodīti vainīgie un aizstāvēti nevainīgie, bet nevainīgi cilvēki ir notiesāti par noziegumiem, ko tie nav izdarījuši. Citi, pavadījuši daudzus gadus cietumā, tiek atbrīvoti pirms termiņa, jo pastāv nopietnas šaubas, vai viņi ir bijuši vainīgi un vai ir notiesāti pamatoti. Tāpēc daudzi vaicā: vai kādreiz pienāks tāds laiks, kad pret visiem cilvēkiem izturēsies taisnīgi? Kad tas notiks, un kā tas tiks panākts? Kas aizsargās nevainīgos? Un uz ko var cerēt netaisnības upuri?

Justīcijas kļūdas

Vācijā 80. gadu vidū notika ”viens no sensacionālākajiem procesiem pēckara periodā” — kādai mātei piesprieda mūža ieslodzījumu par abu meitu nogalināšanu. Taču pēc vairākiem gadiem pret šo sievieti vērstie pierādījumi tika izskatīti vēlreiz un viņa tika atbrīvota līdz nākamajai tiesai. Laikraksts Die Zeit 1995. gadā ziņoja, ka sākotnējais spriedums ”var izrādīties tiesas kļūda”. Kad tapa šis raksts, minētā sieviete jau deviņus gadus bija pavadījusi cietumā, un visu šo laiku bija valdījusi neskaidrība, vai viņa ir vainīga vai ne.

Kādā 1974. gada novembra vakarā Anglijas pilsētas Birmingemas centrā sprāga divas bumbas un gāja bojā 21 cilvēks. Šo notikumu ”Birmingemā neviens nekad neaizmirsīs”, rakstīja parlamenta loceklis Kriss Malens. Pēc kāda laika ”par lielāko slepkavību Lielbritānijas vēsturē tika notiesāti seši vīrieši, kas nebija vainīgi”. Vēlāk spriedums tika atcelts, taču līdz tam brīdim viņi bija pavadījuši ieslodzījumā 16 gadu.

Juridiskais konsultants Kens Krispins min gadījumu, kas ”izraisīja tik plašu rezonansi sabiedrībā, kādu nebija izraisījis neviens cits gadījums visā Austrālijas tieslietu vēsturē”. Kādai ģimenei, kas bija apmetusies teltī Ērsas klints tuvumā, pazuda bērns. Māte tika apvainota slepkavībā un tiesāta, un tiesa viņai piesprieda mūža ieslodzījumu. 1987. gadā, kad viņa bija pavadījusi ieslodzījumā vairāk nekā trīs gadus, oficiālā izmeklēšanā tika konstatēts, ka pret viņu vērstie pierādījumi nav pietiekami. Sievieti atbrīvoja un atzina par nevainīgu.

1986. gadā Amerikas Savienoto Valstu dienvidos tika nogalināta 18 gadu veca jauniete. Šajā noziegumā apsūdzēja kādu vīrieti vidējos gados, atzina par vainīgu un viņam piesprieda nāvessodu. Viņš sešus gadus cietumā gaidīja nāvessoda izpildi, bet tad noskaidrojās, ka viņš nav izdarījis noziegumu.

Vai šādas tiesu kļūdas ir izņēmums? Deivids Rudovskis no Pensilvānijas universitātes Juridiskās fakultātes atzīmē: ”Tieslietu sistēmā es esmu nostrādājis apmēram 25 gadus un esmu iepazinies ar ļoti daudzām lietām. Pēc manām domām, tādu gadījumu, kad ir notiesāti cilvēki, kas patiesībā nav vainīgi ... tādu varētu būt no pieciem līdz desmit procentiem.” K. Krispins uzdod satraucošu jautājumu: ”Vai ir arī citi nevainīgi cilvēki, kas ieslodzīti cietumā?” Kā šādas traģiskas kļūdas varēja notikt?

Cilvēku tiesu sistēmām ir raksturīgi cilvēku trūkumi

”Neviena cilvēku radīta sistēma nevar būt nevainojama,” 1991. gadā uzsvēra Lielbritānijas Apelācijas tiesa. Tiesu sistēma var būt tikai tik taisnīga un uzticama, cik taisnīgi un uzticami ir cilvēki, kas to izveido un vada. Cilvēki mēdz kļūdīties, mēdz būt negodīgi un aizspriedumaini. Tāpēc nebūtu jābrīnās, ka cilvēku izveidotajām tiesu sistēmām ir raksturīgi tieši tādi paši trūkumi. Padomājiet par tālāk minētajiem faktiem.

Pēc vācu tiesneša Rolfa Bendera vārdiem, 95 procentos krimināllietu izšķirošie pierādījumi ir liecinieku paziņojumi. Bet vai lieciniekiem vienmēr var uzticēties? Tiesnesis R. Benders to noliedz. Viņš lēš, ka puse liecinieku tiesā nerunā patiesību. Minhenes universitātes krimināltiesību profesors Bernds Šīnemanis ir izteicis līdzīgu atzinumu. Intervijā laikrakstam Die Zeit B. Šīnemanis apstiprināja, ka liecinieku liecības ir galvenā pierādījumu grupa, kaut arī šiem pierādījumiem ne vienmēr var uzticēties. ”Es teiktu, ka justīcijas kļūdu galvenais iemesls ir tiesneša paļaušanās uz nedrošiem liecinieku paziņojumiem.”

Tāpat kā liecinieki, arī policija nav nekļūdīga. Kad ir noticis kāds noziegums, kas izraisa sabiedrības sašutumu, sabiedrība nepacietīgi gaida, lai policija nekavējoties kādu arestētu. Izjūtot šādu spiedienu, daži policisti ir padevušies kārdinājumam safabricēt pierādījumus vai piespiest aizdomās turēto atzīties. Kad tika atbrīvoti par Birmingemas sprādzieniem notiesātie seši vīrieši, Lielbritānijas laikrakstā The Independent parādījās virsraksts — ”Sešu cilvēku notiesāšana liecina par policijas korupciju”. The Times bija sacīts: ”Policisti meloja, kala slepenus plānus un krāpa.”

Dažreiz aizspriedumu dēļ policija un sabiedrība tur aizdomās cilvēkus, kas pieder pie noteiktas rases, reliģijas vai tautības. Kā bija komentēts žurnālā U.S.News & World Report, tādos gadījumos nozieguma izmeklēšanu nosaka ”rasisms, nevis veselais saprāts”.

Kad lieta ir nonākusi tiesā, spriedumus var ietekmēt ne tikai liecinieku teiktais, bet arī ekspertu sniegtā informācija. Lietu izskatīšana kļūst aizvien sarežģītāka, un tiesnesim vai zvērinātajiem jālemj par vainīgumu vai nevainīgumu, balstoties uz ballistiskās ekspertīzes rezultātiem vai arī pirkstu nospiedumu, rokraksta, asinsgrupas, matu krāsas, apģērba diedziņu vai DNS paraugu identificēšanu. Kāds jurists izteicās, ka tiesām jāsastopas ”ar veselu pulku zinātnieku, kas apraksta neiedomājami sarežģītas procedūras”.

Žurnālā Nature atzīmēts, ka ne vienmēr zinātnieki ir vienisprātis par tiesā minēto pierādījumu interpretāciju. ”Tiesu ekspertiem reizēm ir pilnīgi pretēji viedokļi.” Diemžēl ”kļūdainu pierādījumu dēļ jau daudz reižu cilvēki ir notiesāti nepatiesi”.

Visās valstīs tiesu sistēmas atspoguļo cilvēku kļūdas. Bet kas tādā gadījumā aizsargās nevainīgos? Vai mēs varam cerēt, ka reiz tiks sasniegts patiess taisnīgums? Un uz ko var cerēt tie cilvēki, kas cietuši tiesas kļūdas dēļ?

”Es, tas Kungs, mīlu taisnību”

Ja jums vai kādam jūsu ģimenes loceklim jācieš netaisnība tiesas kļūdas dēļ, Dievs Jehova un viņa Dēls Jēzus saprot, kas jums jāiztur. Vislielākā netaisnība cilvēces vēsturē tika nodarīta, kad Kristus tika piesists pie moku staba. Apustulis Pēteris sacīja, ka Jēzus ”grēku nedarīja”. Tomēr Jēzus tika apsūdzēts uz viltus liecību pamata, tiesa viņu atzina par vainīgu un piesprieda viņam nāvessodu. (1. Pētera 2:22; Mateja 26:3, 4, 59—62.)

Iztēlojieties, ko juta Jehova, redzēdams šādu izturēšanos pret viņa Dēlu! Taisnīgums ir viena no Jehovas galvenajām īpašībām. Bībelē rakstīts: ”Visi Viņa ceļi ir pareizi un patiesi.” (5. Mozus 32:4; Psalms 33:5.)

Izraēla tautai Jehova bija devis izcilu tiesas sistēmu. Ja bija nogalināts cilvēks, bet nevarēja noskaidrot, kas ir bijis slepkava, nodarījums tika izlīdzināts ar upuri. Tiesneši netika spiesti katrā ziņā atzīt kādu par vainīgu izdarītajā noziegumā, tā riskējot notiesāt nevainīgu cilvēku. Nevienu nevarēja notiesāt par slepkavību tikai netiešu pierādījumu vai ekspertu sniegtās informācijas dēļ — bija jābūt vismaz diviem aculieciniekiem. (5. Mozus 17:6; 21:1—9.) Šie piemēri apliecina, ka Jehovam ir augstas normas un viņam rūp taisna tiesa. Viņš saka: ”Es, tas Kungs, mīlu taisnību.” (Jesajas 61:8.)

Protams, Izraēlā tiesu sprieda cilvēki, kam bija tādi paši trūkumi kā mums. Bija gadījumi, kad likumi tika izmantoti nepareizi. Ķēniņš Salamans rakstīja: ”Kad tu redzi, kā apspiež nabagu un cik bēdīgā stāvoklī valstī ir tiesa un taisnība, tad neuztraucies [”nebrīnies”, LB-26] par to.” (Salamans Mācītājs 5:7.)

Jehova spēja izlabot viņa Dēlam nodarīto netaisnību. Pārliecība par to spēcināja Jēzu, kas ”paredzētā prieka dēļ.. pārcieta krustu”. Ja mēs dzirdam par netaisnību tagadējā vecajā sistēmā vai pat paši to pieredzam, arī mēs varam smelties spēkus, zinādami par izredzēm dzīvot paradīzē uz zemes, pār kuru valdīs Mesija un kurā pastāvēs patiesa taisnība. Nav tāda posta vai nelaimes, ko Jehova nevarētu izlabot viņa noteiktajā laikā. Pat tie, kas tiesas kļūdas dēļ ir miruši, tiks celti augšā. (Ebrejiem 12:2, JD; Apustuļu darbi 24:15.)

Ja mums nodarīta netaisnība, mēs varam būt pateicīgi, ka daudzās tiesu sistēmās pastāv likumīgi līdzekļi, ar kuru palīdzību mēs varam labot situāciju. Kristieši var izmantot šos līdzekļus. Tomēr kristieši patur prātā kādu faktu: nepilnīgās tiesu sistēmas atspoguļo cilvēku sabiedrību, kas ir jāpārveido pašos pamatos. Tas drīz notiks, un to paveiks Dievs.

Jehova drīzumā likvidēs visu tagadējo netaisno sistēmu un aizstās to ar jaunu sistēmu, kurā ’mājos taisnība’. Mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka tad mūsu Radītājs ar mesiāniskā Ķēniņa Jēzus Kristus starpniecību spriedīs taisnu tiesu. Ļoti tuvu ir tas laiks, kad pret visiem izturēsies taisnīgi! Mēs varam būt ārkārtīgi pateicīgi par šādu cerību. (2. Pētera 3:13.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Izceltais teksts 27. lpp.]

Nepilnīgās tiesu sistēmas kopā ar korumpētām valdībām, pagrimušām reliģijām un bezprincipiālu komerciju atspoguļo cilvēku sabiedrību, kas jāpārveido pašos pamatos

[Papildmateriāls 28. lpp.]

Mierinājums no Svētajiem rakstiem

1952. gada novembrī Anglijā, Londonas piepilsētā Kroidonā, Dereks Bentlijs un Kristofers Kreigs ielauzās kādā noliktavā. Bentlijam toreiz bija 19 gadu, bet Kreigam — 16. Tika izsaukta policija, Kreigs izšāva un nogalināja vienu policistu. Pēc tam viņš deviņus gadus atradās ieslodzījumā, bet Bentlijs par slepkavību tika pakārts 1953. gada janvārī.

Dereka Bentlija māsa Airisa 40 gadu cīnījās par to, lai tiktu atzīts, ka viņas brālis nav izdarījis slepkavību. 1993. gadā valsts atzina, ka spriedums nav bijis pareizs un Dereks Bentlijs nebija jāpakar. Par šo lietu Airisa Bentlija sarakstīja grāmatu Let Him Have Justice (”Spriediet viņam taisnu tiesu”). Tajā viņa rakstīja:

”Kādu gadu pirms traģiskā notikuma viņš satika uz ielas vienu no Jehovas lieciniekiem. [..] Māsa Leina dzīvoja netālu no mums, Fērvjū ielā, un viņa uzaicināja Dereku ciemos, lai viņš paklausītos Bībeles stāstus. [..] Labi, ka māsai Leinai Bībeles stāsti bija ierakstīti skaņuplatēs, ko viņa aizdeva Derekam [jo Dereks slikti prata lasīt]. [..] Pārnācis mājās, viņš mēdza man stāstīt to, ko bija uzzinājis no māsas Leinas, piemēram — ka pēc nāves mēs atgriezīsimies dzīvē.”

Airisa Bentlija apmeklēja savu brāli, kad viņš cietumā gaidīja nāves soda izpildi. Kā viņš jutās? ”Māsas Leinas stāstītais viņam palīdzēja turēties dzīves pēdējās dienās.” (Kursīvs mūsu.)

Ja kādam jācieš tiesas kļūdas dēļ, viņam var palīdzēt Bībeles lasīšana un pārdomas par tajā atklāto patiesību. Tā sniedz lielu mierinājumu, jo Dievs Jehova ir ”žēlastības Tēvs, un iepriecināšanas Dievs, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās”. (2. Korintiešiem 1:3, 4.)

[Attēls 29. lpp.]

Kristus sodīšana ar nāvi bija galēja netaisnība