Kas jūs gaida nākotnē?

JA Visvarenais Dievs zina visu, kas noticis pagātnē, notiek tagad un norisināsies nākotnē, vai tad visam nav lemts notikt tieši tā, kā Dievs ir paredzējis? Ja Dievs ir paredzējis un izlēmis katra cilvēka dzīves ceļu un tā galīgo iznākumu, vai var patiesībā teikt, ka mēs spējam brīvi izvēlēties savu dzīves ceļu un līdz ar to nākotni?

Diskusijas par šiem jautājumiem ir risinājušās gadsimtiem ilgi. Strīds vēl arvien šķeļ lielākās reliģijas. Vai Dieva spēju zināt nākotni jau iepriekš var saskaņot ar cilvēku gribas brīvību? Kur mums jāmeklē atbildes?

Miljoniem cilvēku visā pasaulē piekrīt tam, ka Dievs savus vēstījumus cilvēcei ir nodevis ar rakstītu vārdu starpniecību un šos vārdus ir paziņojuši viņa pārstāvji — pravieši. Piemēram, Korānā minēts, ka no Dieva nākušas šādas atklāsmes: Taura (Tora — Likums jeb piecas Mozus grāmatas), Zabūrs (Psalmi) un Indžīls (Evaņģēlijs — Kristiešu grieķu raksti jeb ”Jaunā derība”), kā arī Izraēla praviešiem atklātais.

Kristiešu grieķu rakstos var lasīt: ”Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai.” (2. Timotejam 3:16, Bībeles 1965. gada izdevuma revidētais teksts.) Ir skaidri redzams, ka jebkurai vadībai vai pamācībai galu galā jānāk no paša Dieva. Vai tāpēc nebūtu gudri izpētīt Dieva seno praviešu rakstīto? Kas tur atklāts par mūsu nākotni?

Iepriekš uzrakstīta nākotne

Ikviens, kas ir lasījis Svētos rakstus, zina, ka tajos ir simtiem pravietojumu. Jau iepriekš sīkumos bija paredzēti tādi vēsturiski notikumi kā senās Babilonas krišana, Jeruzalemes atjaunošana (sestajā līdz piektajā gadsimtā p.m.ē.) un seno Mēdijas un Persijas, kā arī Grieķijas ķēniņu valdīšanas sākums un gals. (Jesajas 13:17—19; 44:24—45:1; Daniēla 8:1—7, 20—22.) Šādu pravietojumu piepildīšanās ir viens no vispārliecinošākajiem pierādījumiem, ka Svētie raksti tiešām ir Dieva sacītais, jo tikai Dievs spēj gan paredzēt, gan noteikt, kas notiks nākotnē. Šādā nozīmē Svētajos rakstos patiesi ir iepriekš uzrakstīta nākotne.

Dievs pats paziņo: ”Es esmu Dievs un cita nav neviena, Dievs, kam nav cita līdzīga! Es no iesākuma pasludināju gala iznākumu, kopš laika gala to, kas vēl nebija noticis. Es nosaku: ”Mans lēmums piepildīsies! Es īstenošu visu, kas Man patīk! [..] Kā Es esmu noteicis, tā Es tam likšu arī notikt, kā Es esmu lēmis, tā Es to arī izpildīšu.”” (Jesajas 46:9—11; 55:10, 11.) Vārds, kādā Dievs sevi sauca, runādams senatnē ar praviešiem, ir Jehova, kas nozīmē ’Viņš izraisa to, ka top’.a (1. Mozus 12:7, 8, NW; 2. Mozus 3:13—15, NW; Psalms 83:19, NW.) Dievs atklāj, ka viņš kļūst par savu vārdu Izpildītāju, ka viņš vienmēr īsteno savus nodomus.

Tātad Dievs izmanto spēju zināt notikumus jau iepriekš, lai īstenotu savus nodomus. Viņš to bieži ir izmantojis, lai brīdinātu ļaunos par tuvojošos tiesu, kā arī lai dotu saviem kalpotājiem cerību uz izglābšanu. Bet vai Dievs šo spēju lieto neierobežoti? Vai Svētajos rakstos ir kādi pierādījumi, kas apliecinātu, ka Dievs nav vēlējies dažus notikumus zināt jau iepriekš?

Vai Dievs iepriekš zina pilnīgi visu?

Visi argumenti par labu predestinācijai ir balstīti uz šādu pieņēmumu: tā kā Dievam nenoliedzami piemīt spējas zināt iepriekš un noteikt nākotnē gaidāmos notikumus, viņam ir jāzina iepriekš pilnīgi viss, arī katra cilvēka rīcība nākotnē. Bet vai šis pieņēmums ir loģisks? Tas, ko Dievs atklāj savos Svētajos rakstos, norāda pretējo.

Piemēram, Rakstos sacīts, ka ”Dievs pārbaudīja Ābrahāmu”, likdams tam upurēt dēlu Īzāku par dedzināmo upuri. Kad Ābrahāms jau grasījās upurēt Īzāku, Dievs viņu apturēja un teica: ”Tagad Es zinu, ka tu bīsties Dievu un neesi taupījis savu vienīgo dēlu Manis labad.” (1. Mozus 22:1—12.) Vai Dievs tā būtu sacījis, ja viņš jau iepriekš būtu zinājis, ka Ābrahāms paklausīs viņa rīkojumam? Vai šāda pārbaude būtu bijusi īsta?

Turklāt, kā ziņoja senie pravieši, Dievs vairākkārt ir sacījis par sevi: viņam ”ir žēl”, ka viņš kaut ko ir darījis vai domājis darīt. Piemēram, Dievam ”bija žēl [no senebreju nāham], ka Viņš bija Saulu iecēlis Israēlam par ķēniņu”. (1. Samuēla 15:11, 35; salīdzināt Jeremijas 18:7—10; Jonas 3:10.) Tā kā Dievs ir pilnīgs, šie panti nevar nozīmēt, ka Dievs būtu kļūdījies, izraudzīdamies Saulu par pirmo Izraēlas ķēniņu. Tie norāda uz kaut ko citu: Dievam bija žēl, ka Sauls bija izrādījies neuzticams un nepaklausīgs. Ja Dievs Saula rīcību būtu zinājis jau iepriekš, tad viņa sacītajam nebūtu bijis jēgas.

Tas pats vārds parādās vissenākajos Rakstos, kur, runājot par Noas dienām, sacīts: ”Dievam kļuva žēl, ka Viņš cilvēku zemes virsū bija radījis, un Viņš savā sirdī ļoti noskuma. Un Dievs sacīja: ”Es iznīcināšu no zemes virsus cilvēku, kuŗu Es esmu radījis; ..jo Man ir žēl, ka Es tos esmu radījis.”” (1. Mozus 6:6, 7.) Arī šajos pantos norādīts, ka cilvēku rīcību Dievs nav noteicis iepriekš. Dievam bija žēl, viņš bēdājās un noskuma nevis tāpēc, ka kaut ko būtu izdarījis nepareizi, bet tāpēc, ka cilvēku ļaunums bija ārkārtīgi pieaudzis. Radītājam bija žēl, ka bija nepieciešams iznīcināt visu cilvēci, izņemot Nou un viņa ģimeni. Dievs noteikti apgalvo: ”Man nav prieka par bezdievja nāvi.” (Ecēhiēla 33:11; salīdzināt 5. Mozus 32:4, 5.)

Vai Dievs zināja iepriekš un pat nolēma, ka Ādams grēkos un cilvēcei tāpēc būs jāpiedzīvo posts? Ņemot vērā līdz šim apspriesto, ir skaidrs, ka tā nevar būt taisnība. Turklāt, ja Dievs to visu būtu zinājis jau iepriekš, tad iznāktu, ka viņš, radīdams cilvēku, radīja arī grēku, un beigu beigās Dievs būtu atbildīgs par cilvēku ļaunumu un ciešanām. Nav šaubu, ka tāds secinājums nav saskaņojams ar to, ko Dievs par sevi atklājis Rakstos. Viņš ir mīlestības un taisnības Dievs, kas ienīst ļaunumu. (Psalms 33:5; Salamana Pamācības 15:9; 1. Jāņa 4:8.)

Divas iespējas, kas gaida cilvēku nākotnē

Svētajos rakstos nav sacīts, ka Dievs jau iepriekš būtu noteicis jeb predestinējis katra cilvēka nākotni. Tajos atklāts kaut kas cits: Dievs jau iepriekš ir pateicis, ka cilvēkam nākotnē ir tikai divas iespējas. Dievs katram cilvēkam dod gribas brīvību, lai cilvēks varētu izvēlēties, kas ar viņu notiks. Pravietis Mozus senā pagātnē paziņoja izraēliešiem: ”Es esmu jūsu priekšā nolicis dzīvību un nāvi..; tāpēc izvēlies dzīvību, lai dzīvotu ir tu, ir tavi pēcnācēji. Un mīli to Kungu, savu Dievu, ka tu klausi Viņa balsij un cieši Viņam pieķeries, jo Viņš ir tava dzīvība un tavu dienu pagarinātājs.” (5. Mozus 30:19, 20.) Dieva pravietis Jēzus brīdināja: ”Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati, un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. Bet šauri ir vārti un šaurs ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod.” (Mateja 7:13, 14.) Divi ceļi — divas iespējas. Mūsu nākotne ir atkarīga no mūsu rīcības. Paklausība Dievam nozīmē dzīvību, bet nepaklausība — nāvi. (Romiešiem 6:23.)

Dievs ”aicina visus cilvēkus visur atgriezties no grēkiem. Jo viņš nolicis dienu, kuŗā viņš pasauli taisnīgi tiesās.” (Apustuļu darbi 17:30, 31.) Noas laikā lielākā daļa cilvēces izvēlējās nepaklausīt Dievam un tika iznīcināta; mūsdienās tāpat vairākums nevēlas klausīt Dieva rīkojumiem. Tomēr Dievs nav jau tagad noteicis, kuri tiks iznīcināti un kuri tiks izglābti. Patiesībā, kā sacīts Dieva Rakstos, viņš ’negrib, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās’. (2. Pētera 3:9.) Pat ļoti ļauni cilvēki var nožēlot savu rīcību, pakļauties Dievam un izmainīt savu dzīvi, lai iegūtu Dieva labvēlību. (Jesajas 1:18—20; 55:6, 7; Ecēhiēla 33:14—16; Romiešiem 2:4—8.)

Paklausīgajiem cilvēkiem Dievs apsola mūžīgu dzīvi miera pilnā paradīzē uz Zemes, kas būs attīrīta no visa ļaunuma, vardarbības un kariem, — pasaulē, kur vairs nebūs bada, ciešanu, slimību un nāves. (Psalms 37:9—11; 46:10; Jesajas 2:4; 11:6—9; 25:6—8; 35:5, 6; Atklāsmes 21:4.) Pat mirušie tiks celti augšā, un viņiem tiks dota iespēja kalpot Dievam. (Daniēla 12:2; Jāņa 5:28, 29.)

”Glabā skaidru sirdi un dzenies pēc taisnības,” rakstīja psalmu dziesminieks, ”jo miera cilvēkam beidzot labi klāsies. Bet grēcinieki visi kopā iznīks, un bezdievīgo pēcnācēji tiks izdeldēti.” (Psalms 37:37, 38.) Kas jūs gaida nākotnē? Tas ir atkarīgs tikai no jums. Šī žurnāla izdevēji labprāt jums piedāvās vairāk informācijas, lai jūs varētu nodrošināt, ka nākotne jums dāvātu laimi un mieru.

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 6. lpp.]

Dievs izmanto spēju zināt notikumus jau iepriekš, lai īstenotu savus nodomus

[Izceltais teksts 8. lpp.]

Dievs ’negrib, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās’ 2. Pētera 3:9

[Attēls 7. lpp.]

Vai Ābrahāma pārbaude būtu bijusi īsta, ja Dievs jau iepriekš būtu zinājis, ka Ābrahāms būs gatavs ziedot savu dēlu?