Staigājiet ar Dievu

”Staigājiet garā, tad jūs miesas kārību savaldīsit.” (GALATIEŠIEM 5:16)

1. a) Kādos apstākļos dzīvoja Ēnohs, un cik ilgi viņš staigāja ar Dievu? b) Cik ilgi Noa staigāja ar Dievu, un kādi atbildīgi pienākumi viņam bija?

BĪBELĒ ir teikts, ka Ēnohs ”staigāja ar Dievu”. Kaut arī Ēnohs dzīvoja starp cilvēkiem, kuru valoda bija šokējoša un uzvedība — bezdievīga, viņš staigāja ar Dievu līdz pat savai nāvei 365 gadu vecumā. (1. Mozus 5:23, 24, LB-26; Jūdas 14, 15.) Arī Noa ”staigāja ar Dievu”. Viņš rūpējās par ģimeni, pretojās pasaulei, kurā liela ietekme bija dumpīgajiem eņģeļiem un to nežēlīgajiem pēcnācējiem, kā arī darīja visus darbus, kas bija saistīti ar milzu šķirsta būvēšanu, un šis šķirsts bija lielāks par visiem senlaiku jūras kuģiem. Viņš nepārstāja staigāt ar Dievu arī pēc plūdiem, kad Bābelē no jauna kļuva redzama pretestība Jehovam. Noa staigāja ar Dievu līdz pat savai nāvei 950 gadu vecumā. (1. Mozus 6:9; 9:29.)

2. Ko nozīmē ’staigāt ar Dievu’?

² Tajās vietās, kur Bībelē teikts, ka šie ticības vīri ”staigāja” ar Dievu, vārds ”staigāt” tiek lietots pārnestā nozīmē. Ar šādu vārda ”staigāt” lietojumu tiek norādīts, ka Ēnoha un Noas rīcībā izpaudās stipra ticība Dievam. Šie cilvēki pildīja Jehovas pavēles un veidoja savu dzīvi saskaņā ar to, ko bija uzzinājuši par Dievu, pārdomājot viņa izturēšanos pret cilvēkiem. (Salīdzināt 2. Laiku 7:17.) Viņi ne tikai piekrita Dieva vārdiem un rīcībai ar prātu, bet arī rīkojās pilnīgā saskaņā ar Dieva prasībām — viņi darīja nevis šo to, bet visu, kas tika prasīts, cik vien viņiem, nepilnīgiem cilvēkiem, tas bija iespējams. Piemēram, Noa visu darīja tieši tā, kā Dievs sacīja. (1. Mozus 6:22.) Noa nemēģināja aizsteigties priekšā norādījumiem, kas viņam tika doti, taču viņš arī nebija kūtrs un nolaidīgs to pildīšanā. Tā kā Noa varēja brīvi griezties lūgšanā pie Dieva un augstu vērtēja Dieva norādījumus, viņam bija tuvas attiecības ar Jehovu — viņš staigāja ar Dievu. Vai tu rīkojies tāpat?

Pastāvīgs dzīves ceļš

3. Kas noteikti jādara visiem Dieva kalpiem, kuri ir veltījuši sevi Dievam un kristījušies?

³ Ir ļoti iepriecinoši redzēt, kā cilvēki sāk staigāt ar Dievu. Kad šādi cilvēki sāk rīkoties saskaņā ar Jehovas gribu, kļūst redzama viņu ticība, bez kuras nav iespējams patikt Dievam. (Ebrejiem 11:6.) Mēs esam ļoti priecīgi, ka pēdējo piecu gadu laikā katru gadu vidēji 320 000 cilvēku ir veltījuši sevi Jehovam un apliecinājuši savu vēlēšanos kristīties. Bet ir svarīgi, lai šie cilvēki — un arī mēs visi — turpinātu staigāt ar Dievu. (Mateja 24:13; Atklāsmes 2:10.)

4. Kāpēc lielākā daļa izraēliešu, kas bija aizgājuši no Ēģiptes, neiegāja Apsolītajā zemē, lai gan viņiem bija kaut kāda ticība?

⁴ Mozus dienās izraēliešu ģimenēm bija nepieciešama ticība, lai Ēģiptē svinētu Pasā un apslacinātu ar asinīm durvju aplodas savās mājās. (2. Mozus 12:1—28.) Bet daudzu izraēliešu ticība sašķobījās, kad viņi, nonākuši pie Sarkanās jūras, ieraudzīja sev aiz muguras faraona armiju. (2. Mozus 14:9—12.) Psalmā 106:12 ir teikts, ka pēc tam, kad izraēlieši, pa sausu jūras dibenu nokļuvuši drošībā, redzēja, kā ūdens masas iznīcina ēģiptiešu armiju, viņi atkal ”ticēja [Dieva] vārdiem”. Bet jau pēc neilga laika tuksnesī izraēlieši sāka gausties, jo viņiem nebija dzeramā ūdens, viņus neapmierināja ēdiens un viņu vadītāji. Kad 12 izlūki atgriezās no Apsolītās zemes un 10 no viņiem pavēstīja sliktas ziņas, izraēliešiem kļuva bail. Šajā brīdī, kā teikts Psalmā 106:24, ”viņi neticēja [Dieva] vārdam”. Viņi gribēja atgriezties Ēģiptē. (4. Mozus 14:1—4.) Kaut kāda ticība šiem cilvēkiem parādījās vienīgi tad, kad viņi redzēja neparastas Dieva varenības izpausmes. Viņi nestaigāja ar Dievu. Tāpēc šie izraēlieši neiegāja Apsolītajā zemē. (Psalms 95:10, 11.)

5. Kā 2. Korintiešiem 13:5 un Salamana Pamācības 3:5, 6 attiecas uz cilvēku, kas vēlas staigāt ar Dievu?

⁵ Bībelē mums tiek ieteikts: ”Pārbaudait paši sevi, vai stāvat ticībā, izmeklējiet paši sevi.” (2. Korintiešiem 13:5.) ’Stāvēt ticībā’ nozīmē turēties pie kristīgu uzskatu kopuma. Tas ir ārkārtīgi nepieciešams, ja mēs vēlamies staigāt ar Dievu visa mūža garumā. Lai staigātu ar Dievu, mums nepieciešama arī stipra ticība — mums pilnībā jāpaļaujas uz Jehovu. (Salamana Pamācības 3:5, 6.) Ir daudz slazdu, kuros iekrīt cilvēki, kas to nedara. Kas tie ir par slazdiem?

Par slazdu var kļūt pašpārliecinātība

6. Kas visiem kristiešiem ir zināms par netiklību un laulības pārkāpšanu, un kāds ir viņu uzskats par šiem grēkiem?

⁶ Visi, kas ir mācījušies Bībeli, veltījuši savu dzīvi Jehovam un kristījušies, zina, ka Dieva Rakstos ir nosodīta netiklība un laulības pārkāpšana. (1. Tesaloniķiešiem 4:1—3; Ebrejiem 13:4.) Šie cilvēki piekrīt, ka Dieva prasības ir taisnīgas. Viņi vēlas dzīvot saskaņā ar tām. Tomēr netikumīgas dzimumattiecības joprojām ir viens no tiem Sātana slazdiem, kas darbojas vislabāk. Kāpēc?

7. Kāpēc Izraēla vīrieši, atrodoties Moāba klajumos, sāka darīt to, ko darīt, kā viņi zināja, nedrīkst?

⁷ Cilvēki, kas stājas netikumīgās dzimumattiecībās, sākumā varbūt nemaz nav domājuši tā rīkoties. Iespējams, to nevēlējās darīt arī izraēlieši, kas bija apmetušies Moāba klajumos. Izraēla vīriešiem, kas bija noguruši no dzīves tuksnesī, moābietes un midianietes, kuras viņus pavedināja, sākumā varbūt šķita draudzīgas un viesmīlīgas. Bet kas notika pēc tam, kad izraēlieši bija pieņēmuši uzaicinājumu biedroties ar cilvēkiem, kas pielūdza Baalu, nevis Jehovu, — cilvēkiem, kas ļāva savām meitām (pat no ievērojamām ģimenēm) dzīvot dzimumdzīvi ar vīriešiem, ar kuriem viņas nebija precējušās? Kad vīriešiem no Izraēla nometnes radās uzskats, ka šāda sabiedrība ir laba, viņi tika pavedināti un darīja to, ko darīt, kā viņi zināja, bija nepareizi, un šāda rīcība viņiem maksāja dzīvību. (4. Mozus 22:1; 25:1—15; 31:16; Atklāsmes 2:14.)

8. Kāda iemesla dēļ kristietis var iesaistīties amorālās dzimumattiecībās?

⁸ Kādu iemeslu dēļ cilvēks mūsdienās varētu nokļūt līdzīgā slazdā? Tas var notikt tad, ja viņš, labi zinādams, ka amorālas dzimumattiecības ir nopietns grēks, neņem vērā, cik bīstama ir pašpārliecinātība, un pieļauj situāciju, kurā kārdinājums izdarīt grēku gūst virsroku pār veselo saprātu. (Salamana Pamācības 7:6—9, 21, 22; 14:16.)

9. Kādi Rakstos doti brīdinājumi var mūs pasargāt no amoralitātes?

⁹ Dieva Raksti mūs pavisam skaidri brīdina nemānīt sevi un nedomāt, ka esam pietiekami stipri, lai slikta sabiedrība mūs neietekmētu. ”Ļauna sabiedrība” var būt arī televīzijas pārraides, kurās tiek rādīta netiklu cilvēku dzīve, un žurnāli, kas mudina uz amorālām tieksmēm. (1. Korintiešiem 10:11, 12; 15:33.) Pat atrašanās kopā ar ticības biedru nepiemērotos apstākļos var radīt nopietnas problēmas. Pretējā dzimuma valdzinājums ir ļoti spēcīgs. Tāpēc Jehovas organizācija ar mīlestību un gādību ir brīdinājusi nepalikt vienatnē, prom no citu acīm, ar pretējā dzimuma pārstāvi, kas nav mūsu dzīvesbiedrs vai ģimenes loceklis. Lai varētu arī turpmāk staigāt ar Dievu, mums jāuzmanās no pašpārliecinātības, no šī bīstamā slazda, un jāuzklausa viņa padomi un brīdinājumi. (Psalms 85:9; ”nekrīt neprātībā”, LB-65; ”nekļūst pašpaļāvīgi”, NW [85:8].)

Nepieļauj, ka tavu rīcību noteiktu bailes no cilvēkiem

10. Kā ”baidīšanās no cilvēkiem” var kļūt par slazdu?

¹⁰ Vēl viens brīdinājums ir dots Salamana Pamācībās 29:25: ”Baidīšanās no ļaudīm noved pie pazušanas.” Mednieki dažkārt par slazdu izmanto cilpu, kas cieši savelkas medījumam ap kaklu, vai auklas, kurās iepinas dzīvnieka kājas. (Ījaba 18:8—11.) Līdzīgu efektu var radīt ”baidīšanās no ļaudīm” — baiļu dēļ cilvēks nespēj brīvi runāt un nevar darīt to, kas ir patīkams Dievam. Vēlēšanās patikt citiem ir normāla, un kristietis rīkotos nepareizi, ja viņš bezjūtīgi ignorētu apkārtējo cilvēku domas. Bet ir nepieciešams līdzsvars. Ja cilvēku uztrauc tas, ko varētu teikt vai darīt citi, un ja viņš tāpēc dara to, ko Dievs aizliedz, vai otrādi — nepilda Dieva Rakstos dotās pavēles, tad viņš ir nokļuvis slazdā.

11. a) Kas ir nepieciešams, lai cilvēks nepieļautu, ka viņa rīcību nosaka bailes no cilvēkiem? b) Kā Jehova ir palīdzējis saviem kalpiem, kuri reizēm ir padevušies bailēm no cilvēkiem?

¹¹ Lai izvairītos no šādiem slazdiem, noteicošais ir nevis tas, vai cilvēkam ir kādas iedzimtas īpašības, bet gan tas, vai viņš ”paļaujas uz to Kungu”. (Salamana Pamācības 29:25b.) Pat cilvēks, kas pēc dabas ir kautrīgs, var būt drosmīgs un nelokāms, ja viņš paļaujas uz Dievu. Kamēr vien mums būs jāizjūt Sātana sistēmas spiediens, mums būs jāuzmanās, lai mēs nenokļūtu slazdā, kas ir bailes no cilvēkiem. Pravietim Elijam bija drosmīga Dieva kalpa reputācija, bet, kad Izebele viņam piedraudēja ar nāvi, viņš nobijās un metās bēgt. (1. Ķēniņu 19:2—18.) Nonācis sarežģītā situācijā, apustulis Pēteris nobijās un pateica, ka nepazīst Jēzu Kristu, un daudzus gadus pēc šī notikuma baiļu dēļ viņš rīkojās pretēji savai ticībai. (Marka 14:66—71; Galatiešiem 2:11, 12.) Tomēr Elija un Pēteris pieņēma garīgu palīdzību un, paļaudamies uz Jehovu, turpināja kalpot viņam patīkamā veidā.

12. Kas cilvēkiem mūsdienās ir palīdzējis nepieļaut, ka bailes traucētu viņiem darīt to, kas patīkams Dievam?

¹² Arī mūsdienās daudzi Jehovas kalpi ir iemācījušies pārvarēt bailes, kas viņus sasaista. Kāda pusaudze, Jehovas lieciniece no Gajānas, atzina: ”Vienaudžu ietekme, kurai jāpretojas skolā, ir ļoti spēcīga,” — un piebilda: ”Bet arī mana ticība Jehovam ir stipra.” Kad meitenes skolotājs visas klases priekšā izsmēja viņu ticības dēļ, viņa pie sevis lūdza Jehovu. Vēlāk, personiskā sarunā ar skolotāju, meitene viņam taktiski sludināja. Kāds jauns vīrietis, kas jau bija sācis uzzināt Jehovas prasības, reiz, apciemojot savu dzimto vietu Beninā, nolēma atbrīvoties no elka, ko viņam bija izgatavojis tēvs. Šis jaunais cilvēks zināja, ka tēls ir nedzīvs, un nebaidījās no tā, taču viņš apzinājās, ka satracinātie ciema iedzīvotāji var viņu nogalināt. Viņš lūdza palīdzību Jehovam un pēc tam naktī ienesa elku meža biezoknī un to iznīcināja. (Salīdzināt Soģu 6:27—31.) Kad kāda sieviete Dominikānas Republikā bija sākusi kalpot Jehovam, vīrs tai lika izvēlēties: vai nu viņš, vai Jehova. Vīrs piedraudēja ar šķiršanos. Vai bailes lika šai sievietei atteikties no ticības? Viņa atbildēja: ”Ja es būtu bijusi neuzticīga vīram, tad man būtu kauns, bet kalpot Dievam Jehovam es gan nekaunos.” Viņa turpināja staigāt ar Dievu, un pēc kāda laika vīrs pievienojās viņai, lai pildītu Jehovas gribu. Pilnībā uzticoties mūsu debesu Tēvam, arī mēs varam nepieļaut, ka bailes no cilvēkiem mums traucētu darīt to, kas ir patīkams Jehovam.

Uztver padomu nopietni

13. Par kādiem slazdiem mēs tiekam brīdināti 1. Timotejam 6:9?

¹³ Mednieki mēdz izlikt tādus slazdus, kuros iekrīt jebkurš dzīvnieks, kas gadās tajā vietā, taču ir arī tādi slazdi, kas pievilina dzīvnieku ar kārdinošu ēsmu. Daudziem cilvēkiem šāda ”ēsma” ir bagātība. (Mateja 13:22.) 1. Timotejam 6:8, 9 vispirms ir ieteikts būt apmierinātam ar apģērbu un barību. Pēc tam mēs tiekam brīdināti: ”Kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā.”

14. a) Kas varētu traucēt cilvēkam ieklausīties padomā par to, ka jābūt apmierinātam ar apģērbu un barību? b) Kā nepareizs priekšstats par vārda ”bagātība” nozīmi var mazināt cilvēka vēlēšanos ieklausīties brīdinājumā no 1. Timotejam 6:9? c) Kā ”acu kārums” atņem cilvēkam spēju redzēt izliktos slazdus?

¹⁴ Lai gan šis brīdinājums ir zināms, daudzi iekrīt slazdā, jo neattiecina doto padomu uz sevi. Kāpēc viņi to nedara? Varbūt sava lepnuma dēļ viņi nevēlas atteikties no dzīvesveida, kas prasa vairāk nekā ”apģērbu un barību”? Varbūt viņi nepievērš pārāk lielu uzmanību Bībelē dotajam brīdinājumam tāpēc, ka par bagātību sauc to, kas pieder ļoti bagātiem cilvēkiem? Bībelē šis jautājums ir skaidrots ļoti vienkārši: dzīšanās pēc bagātības ir pretstatīta apmierinātībai ar apģērbu un barību. (Salīdzināt Ebrejiem 13:5.) Varbūt viņi atstāj novārtā patieso pielūgsmi tāpēc, ka ļauj, lai viņus vada ”acu kārums” — vēlēšanās iegūt visu, ko viņi redz, pat ja tas nozīmētu atteikties no garīgiem mērķiem? (1. Jāņa 2:15—17; Hagaja 1:2—8.) Daudz laimīgāki ir tie cilvēki, kas patiešām ieklausās Bībelē dotajos padomos un staigā ar Dievu, galveno uzmanību savā dzīvē pievēršot kalpošanai Jehovam.

Nepadodies dzīves raizēm

15. Kādu apstākļu dēļ daudzi Jehovas kalpi ir nobažījušies, un kāpēc jābūt uzmanīgiem, dzīvojot šādos apstākļos?

¹⁵ Dzīšanās pēc bagātības tomēr nav tik izplatīta kā raizes par to, kā sagādāt pašu nepieciešamāko. Daudzi Jehovas kalpi iztiek ar mazumu. Viņi pavada daudzas stundas, smagi strādājot, lai iegādātos pašu nepieciešamāko apģērbu, lai ģimenei būtu jumts virs galvas un lai būtu vismaz kaut kas, ko ēst. Citus nomoka problēmas, kas viņiem pašiem vai viņu tuviniekiem rodas slimību un novecošanas dēļ. Šādi grūti apstākļi pavisam ātri var nomākt cilvēka garīgās intereses. (Mateja 13:22.)

16. Kā Jehova mums palīdz pārvarēt dzīves grūtības?

¹⁶ Jehova ar mīlestību mums stāsta par to atvieglojumu, kādu varēs izjust mesiāniskās Ķēniņvalsts laikā. (Psalms 72:1—4, 16; Jesajas 25:7, 8.) Bet viņš palīdz mums pārvarēt arī pašreizējās dzīves grūtības, dodot padomus par to, kam jāierāda galvenā vieta dzīvē. (Mateja 4:4; 6:25—34.) Jehova stiprina mūsu paļāvību, norādot uz to, kā viņš saviem kalpiem ir palīdzējis pagātnē. (Jeremijas 37:21; Jēkaba 5:11.) Viņš stiprina mūs, likdams saprast, ka visās nelaimēs, kas ar mums var notikt, viņa mīlestība pret saviem uzticamajiem kalpiem paliek nemainīga. (Romiešiem 8:35—39.) Tiem, kas uz viņu paļaujas, Jehova saka: ”Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu.” (Ebrejiem 13:5.)

17. Mini piemērus, kuros ir redzams, ka cilvēki arī ļoti grūtos apstākļos ir varējuši staigāt ar Dievu.

¹⁷ Šādas zināšanas stiprina patiesos kristiešus, kas turpina staigāt ar Dievu, nevis ķeras pie pasaulē pierastiem paņēmieniem. Daudzās zemēs nabadzīgu cilvēku vidū ir populārs uzskats, ka ņemt kaut ko no cita, vairāk pārtikuša cilvēka, lai pabarotu savu ģimeni, nenozīmē zagt. Cilvēki, kas staigā ticībā, nepievienojas šādam uzskatam. Pats svarīgākais šiem cilvēkiem ir Dieva atzinība, un viņi paļaujas uz to, ka Dievs atalgos viņu godīgumu. (Salamana Pamācības 30:8, 9; 1. Korintiešiem 10:13; Ebrejiem 13:18.) Kāda atraitne Indijā spēja tikt galā ar grūtībām tāpēc, ka viņa bija strādīga un attapīga. Šī sieviete neļaunojās par saviem dzīves apstākļiem, viņa saprata, ka Jehova svētīs viņas pūles apgādāt sevi un savu dēlu, ja vien viņa par galveno savā dzīvē uzskatīs Dieva Valstību un taisnību. (Mateja 6:33, 34.) Daudzi tūkstoši cilvēku visā pasaulē apliecina, ka Jehova ir viņu balsts un patvērums, lai kādas nelaimes viņi pieredzētu. (Psalms 91:2.) Vai to var teikt arī par tevi?

18. Kas ir nepieciešams, lai nenonāktu Sātana pasaules slazdos?

¹⁸ Dzīvojot pašreizējā lietu sistēmā, mums vienmēr būs jāuzmanās no dažādiem slazdiem. (1. Jāņa 5:19.) Bībelē ir norādīts, kas tie ir par slazdiem, un pastāstīts, kā mēs varam tajos nenokļūt. Visi, kam ir patiesa mīlestība pret Jehovu un veselīgas bailes nedarīt to, kas viņam nepatīk, var izvairīties no šādiem slazdiem. Ja šie cilvēki turpinās ’staigāt garā’, viņi nepadosies pasaules ietekmei. (Galatiešiem 5:16—25.) Visus, kas par noteicošo savā dzīvē uzskata attiecības ar Jehovu, gaida lieliska nākotne — iespēja staigāt ar Dievu un saglabāt draudzību ar viņu mūžīgi. (Psalms 25:14.)

Kā tu atbildētu?

◻ Kāpēc pašpārliecinātība var kļūt par slazdu?

◻ Ko mēs varam darīt, lai mūsu rīcību nenoteiktu bailes no cilvēkiem?

◻ Kādu iemeslu dēļ mēs varētu neieklausīties brīdinājumā par to, cik bīstami ir dzīties pēc bagātības?

◻ Kas mums palīdzēs nenokļūt dzīves raižu slazdā?

[Attēls 16., 17. lpp.]

Daudzi cilvēki staigā ar Dievu visu savu mūžu