Turpināsim iet pa Jehovas norādīto ceļu

”Gaidi uz to Kungu un sargi viņa ceļu, tad viņš tevi paaugstinās, ka tu zemi iemanto.” (PSALMS 37:34, LB-26)

1., 2. Ko ķēniņam Dāvidam nozīmēja iet pa Jehovas ceļu, un ko tas nozīmē mums?

”RĀDI man to ceļu, pa kuŗu man jāiet, jo es paceļu savu dvēseli uz Tevi!” (Psalms 143:8.) Kristieši mūsdienās no visas sirds piekrīt šiem ķēniņa Dāvida vārdiem. Viņi vēlas būt patīkami Jehovam un iet pa Jehovas norādīto ceļu. Bet ko nozīmē iet pa Jehovas norādīto ceļu? Dāvidam tas nozīmēja ievērot Dieva likumus. Viņam bija jāpaļaujas uz Jehovu, nevis uz apkārtējo tautu palīdzību un uzticīgi jākalpo Jehovam, nevis kaimiņtautu dieviem. No kristiešiem, kas vēlas iet pa Jehovas norādīto ceļu, tiek prasīts vairāk.

² Mūsdienās iet pa Jehovas ceļu nozīmē ticēt Jēzus Kristus izpirkuma upurim un atzīt, ka Jēzus ir ”ceļš, patiesība un dzīvība”. (Jāņa 3:16; 14:6; Ebrejiem 5:9.) Tāpat tas nozīmē pildīt ”Kristus likumu”, tātad ievērot arī norādījumu mīlēt citus cilvēkus, it sevišķi svaidītos Jēzus brāļus. (Galatiešiem 6:2; Mateja 25:34—40.) Visi, kas iet pa Jehovas ceļu, mīl viņa noteiktos principus un pavēles. (Psalms 119:97; Salamana Pamācības 4:5, 6.) Viņi augstu vērtē iespēju piedalīties kristīgajā kalpošanā. (Kolosiešiem 4:17; 2. Timotejam 4:5.) Viņi pastāvīgi griežas pie Dieva lūgšanās. (Romiešiem 12:12.) Un viņi ’raugās nopietni uz to, kā dzīvo: nevis kā negudri, bet kā gudri’. (Efeziešiem 5:15.) Šie cilvēki nemaina garīgās bagātības pret īslaicīgu materiālu labumu vai netikumīgām baudām. (Mateja 6:19, 20; 1. Jāņa 2:15—17.) Turklāt visiem kristiešiem ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt uzticību Jehovam un paļāvību uz viņu. (2. Korintiešiem 1:9; 10:5; Efeziešiem 4:24.) Tas ir svarīgi tāpēc, ka mēs dzīvojam apstākļos, kas ir diezgan līdzīgi tiem, kādos senatnē dzīvoja Izraēls.

Paļāvība un uzticība

3. Kādā ziņā lojalitāte, ticība un paļāvība palīdz iet pa Jehovas ceļu?

³ Izraēls bija neliela tauta un dzīvoja starp naidīgiem kaimiņiem, kuri, pielūdzot savus elku dievus, veica izvirtīgus rituālus. (1. Laiku 16:26.) Izraēlieši bija vienīgā tauta, kas pielūdza patieso un neredzamo Dievu, Jehovu, un Jehova pieprasīja, lai viņa tauta ievērotu augstas tikumības normas. (5. Mozus 6:4.) Mūsdienās Jehovas kalpu skaits ir tikai daži miljoni, un viņi dzīvo pasaulē, kurā gandrīz seši miljardi cilvēku ievēro pavisam citādas normas un reliģiskās mācības. Ja mēs esam starp šiem nedaudzajiem miljoniem, mums jāsargās no kaitīgas ietekmes. Mēs varam tai pretoties, ja esam lojāli pret Dievu Jehovu, ticam viņam un nešaubīgi paļaujamies uz viņa solījumiem. (Ebrejiem 11:6.) Ja mēs tā rīkojamies, mēs neliekam cerību uz to, uz ko cer pasaule. (Salamana Pamācības 20:22; 1. Timotejam 6:17.)

4. Kāpēc tautas ir ”aptumšojušās savā garā”?

⁴ Apustulis Pāvils norādīja, ka kristiešiem jāatšķiras no pasaules: ”Tad nu es jums piekodinu — tas Kungs ir mans liecinieks — vairs nedzīvot tā, kā pagānu tautas dzīvo sava sirdsprāta tukšībā, nezināšanas dēļ, kas ir viņās, un savas sirds trulības dēļ aptumšojušās savā garā un atsvešinājušās no dievišķīgās dzīvības.” (Efeziešiem 4:17, 18.) Jēzus ir ”patiesais gaišums”. (Jāņa 1:9.) Visi, kas noraida viņu vai apgalvo, ka tic viņam, bet nepilda ”Kristus likumu”, ir ’aptumšojušies savā garā’. Viņi nevis iet pa Jehovas ceļu, bet ir ’atsvešinājušies no dievišķīgās dzīvības’. Lai cik liela būtu viņu pasaulīgā gudrība, viņiem nav zināšanu, kuras var dot mūžīgu dzīvi, — zināšanu par Dievu Jehovu un Jēzu Kristu. (Jāņa 17:3; 1. Korintiešiem 3:19.)

5. Kāpēc daudzas sirdis neatsaucas uz gaismu, kas spīd pasaulē?

⁵ Bet pasaulē spīd patiesības gaisma. (Psalms 43:3; Filipiešiem 2:15.) ”Īstā gudrība.. liek uz ielām atskanēt savai balsij.” (Salamana Pamācības 1:20.) Pagājušajā gadā Jehovas liecinieki pavadīja vairāk nekā miljardu stundu, stāstot cilvēkiem par Dievu Jehovu un Jēzu Kristu. Daudzi tūkstoši cilvēku atsaucās uz sludināšanu. Bet ļoti daudz bija arī tādu cilvēku, kas nebija noskaņoti labvēlīgi. Vai tas mūs pārsteidz? Nē, nepārsteidz. Pāvils runāja par cilvēku ’sirds trulību’. Ir cilvēki, kuru sirds nav atsaucīga egoisma vai mantkārības dēļ. Citus ietekmē viltus reliģija vai pasaulīgi uzskati, kas ir tik izplatīti mūsdienās. Daudzi ir novērsušies no Dieva smagu pārdzīvojumu dēļ. Un ir cilvēki, kas nevēlas ievērot Jehovas noteiktās morāles normas. (Jāņa 3:20.) Vai sirds varētu nocietināties arī tiem, kas iet pa Jehovas norādīto ceļu?

6., 7. Kādos gadījumos un kāpēc izraēlieši atkrita no Dieva Jehovas pielūgsmes?

⁶ Tā notika ar Izraēlu senatnē. Pāvils rakstīja: ”Tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši. Netopiet arī par elku kalpiem, kā daži no tiem, kā ir rakstīts: ”Tauta apsēdās ēst un dzert, un tad piecēlās un sāka diet.” Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši.” (1. Korintiešiem 10:6—8.)

⁷ Vispirms Pāvils minēja notikumu Sīnāja kalna pakājē, kad Izraēls pielūdza zelta teļu. (2. Mozus 32:5, 6.) Šādi tauta pārkāpa Dieva pavēli, kurai viņi bija piekrituši klausīt tikai pirms dažām nedēļām. (2. Mozus 20:4—6; 24:3.) Pēc tam Pāvils atgādināja laiku, kad Izraēls kopā ar moābiešu meitām zemojās Baala priekšā. (4. Mozus 25:1—9.) Teļa pielūdzēji mēdza ”diet” jeb nodoties uzdzīvei.a Baala pielūgsme bija saistīta ar neiedomājamu izvirtību. (Atklāsmes 2:14.) Kāpēc izraēlieši sāka darīt tādus grēkus? Izraēlieši bija pieļāvuši, ka viņu sirds ’iekāro ļaunu’ — viņiem sāka patikt elku pielūgšana vai arī izvirtība, kas ar to bija saistīta.

8. Ko mēs varam mācīties no Izraēla vēstures?

⁸ Pāvils rakstīja, ka mums no šiem notikumiem kaut kas būtu jāmācās. Nav šaubu, ka kristietis nekad nezemotos zelta teļa vai kāda seno moābiešu dieva priekšā. Bet ko var teikt par netiklību un uzdzīvi? Netiklība un uzdzīve mūsdienu pasaulē ir ļoti izplatītas, un, ja mēs pieļaujam, ka mūsu sirdī aug tieksme pēc tām, mēs sākam attālināties no Jehovas. Iznākums var būt tāds pats kā elku pielūgsmei — atsvešināšanās no Dieva. (Salīdzināt Kolosiešiem 3:5; Filipiešiem 3:19.) Atgādinājis senatnes notikumus, Pāvils aicināja ticības biedrus: ”Bēdziet no elku dievu kalpošanas!” (1. Korintiešiem 10:14.)

Kas mums palīdz iet pa Dieva ceļu

9. a) Kas mums palīdz iet pa Jehovas ceļu? b) Kāds ir viens no veidiem, kā Jehova mūs uzrunā?

⁹ Visiem, kas ir apņēmušies iet pa Jehovas ceļu, tiek piedāvāta palīdzība. Jesaja pravietoja: ”Tavas ausis dzirdēs aiz tevis šos vārdus: ”Šis ir tas ceļš, staigājiet pa to!” kaut jūs arī ietu pa labi vai novērstos pa kreisi.” (Jesajas 30:21.) Kā ’mūsu ausis dzird aiz mums šos vārdus’? Neviens cilvēks mūsdienās nedzird Dieva balsi un nesaņem personiskus vēstījumus no Dieva. Minētos ”vārdus” mēs visi saņemam vienādi. Mēs tos dzirdam, kad lasām Dieva iedvesmotos Rakstus, Bībeli, kurā ir paustas Dieva domas un stāstīts par viņa izturēšanos pret cilvēkiem pagātnē. Tā kā mēs ikdienā saskaramies ar informāciju, kas nāk no avotiem, kuri ir ’atsvešinājušies no dievišķīgās dzīvības’, mums regulāri jālasa Bībele un jāpārdomā lasītais, lai mēs saglabātu labu garīgo veselību. Ja mēs to darām, mēs pasargājam sevi no ’nīcīgā’ un esam ’sagatavoti katram labam darbam’. (Apustuļu darbi 14:14, 15; 2. Timotejam 3:16, 17.) Tā mēs saņemam spēku un palīdzību, kas nepieciešami, lai ’mūsu ceļi mums labi izdotos’. (Jozuas 1:7, 8.) Tāpēc Dieva Rakstos ir lasāms šāds aicinājums: ”Paklausiet man tagad, mani dēli! Jo svētība ir ar tiem, kuŗi ietur manus ceļus. Uzklausiet manas pamācības, kļūstiet dziļi savā atziņā un neatmetiet tās!” (Salamana Pamācības 8:32, 33.)

10. Kā vēl ’mūsu ausis dzird aiz mums šos vārdus’?

¹⁰ ’Mūsu ausis dzird aiz mums šos vārdus’ arī tāpēc, ka ir ”uzticīgais un gudrais kalps”, kas sagādā ”barību savā laikā”. (Mateja 24:45—47.) Garīgo barību mēs saņemam ar bībelisku publikāciju starpniecību, un pēdējos gados tās ir bijis ļoti daudz. Piemēram, raksti žurnālā Sargtornis mums ir palīdzējuši vēl labāk saprast vairākus pravietojumus. Šajā žurnālā izskan aicinājumi turpināt sludināšanu un mācekļu gatavošanu, kaut arī cilvēki kļūst aizvien vienaldzīgāki; tāpat mēs tiekam brīdināti par briesmām, kas apdraud mūsu garīgumu, un tiekam mudināti veidot labas, kristīgas īpašības. Mēs esam ļoti pateicīgi par garīgo barību īstajā laikā.

11. Kāds ir trešais veids, kā ’mūsu ausis dzird aiz mums šos vārdus’?

¹¹ Uzticīgais un gudrais kalps ir parūpējies arī par to, lai mēs saņemtu garīgo barību mūsu tikšanās reizēs. Mēs regulāri sanākam kopā uz draudzes sapulcēm, divreiz gadā apmeklējam rajona kopsanāksmes un reizi gadā — apgabala kopsanāksmi. Visi Dievam uzticamie kristieši augstu vērtē šīs sapulces. Tās mums palīdz iet pa Jehovas norādīto ceļu. Tā kā liela daļa kristiešu ievērojamu dienas daļu ir kopā ar darba vai skolas biedriem, kuriem nav tādas pašas ticības Dievam, kāda ir viņiem, regulāra sapulču apmeklēšana ir ārkārtīgi svarīga. Tieši sapulcēs mēs varam ’paskubināt cits citu uz mīlestību un labiem darbiem’. (Ebrejiem 10:24.) Mēs mīlam savus brāļus, tāpēc mums patīk atrasties viņu sabiedrībā. (Psalms 133:1.)

12. Ko ir apņēmušies darīt Jehovas liecinieki, un kā viņi nesen apliecināja savu apņemšanos?

¹² Garīgās barības stiprināti, gandrīz seši miljoni cilvēku mūsdienās iet pa Jehovas norādīto ceļu, un vairāki miljoni pašlaik studē Bībeli un mācās iet pa šo ceļu. Vai fakts, ka viņu ir maz salīdzinājumā ar miljardiem zemeslodes iedzīvotāju, mazina viņu apņēmību un enerģiju? Nekādā ziņā! Viņi ir stingri apņēmušies paklausīt ’vārdiem, kas skan aiz viņiem,’ un uzticīgi pildīt Jehovas gribu. Lai publiski apliecinātu savu apņemšanos, 1998. un 1999. gada apgabala un starptautisko kopsanāksmju ”Dievišķais dzīves ceļš” dalībnieki pieņēma rezolūciju, kurā ir izteikta viņu nostāja. Tālāk ir lasāms šīs rezolūcijas teksts.

Rezolūcija

13., 14. Kāds ir Jehovas liecinieku viedoklis par pašreizējo pasaules stāvokli?

¹³ ”Mēs, Jehovas liecinieki, kas esam ieradušies uz kopsanāksmi ”Dievišķais dzīves ceļš”, no visas sirds piekrītam, ka Dieva ceļš ir labākais dzīves ceļš. Tomēr mēs saprotam, ka mūsdienās cilvēces lielākā daļa tā nedomā. Cilvēku sabiedrība ar dažādu koncepciju, filozofiju un reliģisku uzskatu palīdzību ir mēģinājusi atrast, kurš ir labākais dzīves ceļš. Godīgi izvērtējot cilvēces vēsturi un apstākļus mūsdienu pasaulē, kļūst skaidrs, cik patiesi ir Dieva iedvesmotie vārdi, kas lasāmi Jeremijas 10:23: ”Savā dzīvē vīrs nevar pats droši noteikt savu ceļu.”

¹⁴ Ar katru dienu mēs redzam arvien vairāk faktu, kas apliecina šo vārdu patiesumu. Cilvēku sabiedrība lielākoties ignorē dievišķo dzīves ceļu. Cilvēki dara to, kas šķiet pareizs viņiem pašiem. Sekas ir nepatīkamas: izjūkot ģimenēm, bērni paliek bez pienācīgas audzināšanas; nevaldāma tiekšanās pēc mantas rada cilvēkos tukšuma sajūtu un vilšanos; bezjēdzīgu noziegumu un varmācības dēļ iet bojā daudz cilvēku; etniskie konflikti un kari prasa arvien jaunus upurus; amoralitāte veicina seksuāli transmisīvo slimību straujo izplatīšanos. Tās ir tikai dažas no daudzajām sarežģītajām problēmām, kas cilvēkiem neļauj sasniegt laimi, mieru un drošību.

15., 16. Kāda apņemšanās saistībā ar Dieva norādīto ceļu ir izteikta rezolūcijā?

¹⁵ Tā kā cilvēce atrodas tik sliktā stāvoklī un tuvu ir Harmagedons, ’cīņa Dieva visuvaldītāja lielajā dienā’ (Atklāsmes 16:14, 16), mēs, Jehovas liecinieki, apliecinām, ka:

¹⁶ Pirmkārt, mēs uzskatām sevi par Dieva Jehovas kalpiem, jo katrs personiski pilnībā esam veltījuši sevi viņam, un mēs saglabāsim nelokāmu ticību izpirkumam, ko Jehova ir sagādājis ar sava Dēla, Jēzus Kristus, starpniecību. Mēs esam apņēmušies iet pa Dieva norādīto dzīves ceļu, būt viņa liecinieki un pakļauties viņa augstākajai varai, kas tiek īstenota ar Jēzus Kristus valdīšanu.

17., 18. Kāds arī turpmāk būs Jehovas liecinieku uzskats par tikumības jautājumiem un kristīgo brālību?

¹⁷ Otrkārt, mēs arī turpmāk ievērosim augstās morāles un garīguma normas, kas ir noteiktas Bībelē. Mēs nevēlamies dzīvot tā, kā dzīvo tautas ”sava sirdsprāta tukšībā”. (Efeziešiem 4:17—19.) Mēs esam apņēmušies palikt tīri Jehovas priekšā un pasaules neaptraipīti. (Jēkaba 1:27.)

¹⁸ Treškārt, saskaņā ar Dieva Rakstu norādījumiem mēs saglabāsim savu kristīgo brālību visā pasaulē. Kaut arī mēs piederam pie dažādām tautām, mēs saglabāsim kristīgu neitralitāti un neļausim, ka mūs ietekmētu nesaskaņas un naids rasu, nacionālu vai etnisku jautājumu dēļ.

19., 20. a) Ko ir apņēmušies darīt kristieši, kam ir bērni? b) Kā patiesie kristieši apliecina, ka viņi ir Kristus mācekļi?

¹⁹ Ceturtkārt, mēs mācīsim savus bērnus iet pa dievišķo ceļu. Mēs rādīsim priekšzīmi kristīgā dzīvē: regulāri lasīsim un studēsim Bībeli ģimenes lokā un ar pilnu atdevi piedalīsimies kristiešu draudzes darbībā un sludināšanā.

²⁰ Piektkārt, mēs visi centīsimies veidot sevī tādas īpašības, kādas ir mūsu Radītājam, un mēs sekosim viņa priekšzīmei un mācīsimies no viņa, kā to darīja Jēzus. (Efeziešiem 5:1.) Mēs esam apņēmušies visu darīt ar mīlestību, tā apliecinot, ka esam Kristus mācekļi. (Jāņa 13:35.)

21.—23. Ko Jehovas liecinieki darīs arī turpmāk, un par ko viņi ir pilnīgi pārliecināti?

²¹ Sestkārt, mēs turpināsim sludināt labo vēsti par Dieva Valstību, gatavosim mācekļus, mācīsim viņiem iet pa dievišķo dzīves ceļu un mudināsim viņus turpināt mācības draudzes sapulcēs. (Mateja 24:14; 28:19, 20; Ebrejiem 10:24, 25.)

²² Septītkārt, gan katrs personīgi, gan kā reliģiska organizācija mēs arī turpmāk galveno uzmanību pievērsīsim Dieva gribas pildīšanai. Mēs vadīsimies pēc Dieva Rakstiem, Bībeles, un ne par soli nenovirzīsimies no viņa norādījumiem, tā apstiprinot, ka dievišķais ceļš ir daudz pārāks par pasaules ceļiem. Mēs esam apņēmušies iet pa dievišķo dzīves ceļu — nelokāmi un uzticīgi, tagad un mūžīgi.

²³ Mēs apliecinām savu apņemšanos, jo pilnībā paļaujamies uz Jehovas solījumu, ka tas, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi. Mēs apliecinām savu apņemšanos, jo esam pārliecināti, ka, sekojot Rakstos izteiktajiem principiem, padomiem un mudinājumiem, mēs varam iet pa vislabāko dzīves ceļu jau tagad un veidot savu dzīvi tā, lai iegūtu īsto dzīvību. (1. Timotejam 6:19; 2. Timotejam 4:7b, 8.) Un vissvarīgākais: mēs apliecinām savu apņemšanos tāpēc, ka mīlam Dievu Jehovu no visas sirds, dvēseles, prāta un spēka.

24., 25. Vai rezolūcija tika pieņemta, un ko ir apņēmušies visi, kas iet pa Jehovas norādīto ceļu?

²⁴ Visi, kas ir ieradušies uz šo kopsanāksmi un piekrīt rezolūcijas pieņemšanai, lūdzu, sakiet: ”JĀ!””

²⁵ Daudzos stadionos un zālēs dažādās pasaules zemēs atbalsojās skaļš ”jā”, ko teica kopsanāksmju apmeklētāji. Jehovas liecinieki nešaubās, ka viņi turpinās iet pa Jehovas norādīto ceļu. Viņi pilnībā paļaujas uz Jehovu un tic, ka Jehova izpildīs savus solījumus. Viņi paliek uzticīgi Jehovam jebkuros apstākļos. Un viņi ir apņēmušies pildīt Dieva gribu.

”Dievs par mums”

26. Par ko var priecāties visi, kas iet pa Jehovas norādīto ceļu?

²⁶ Jehovas liecinieki patur prātā psalmu dziesminieka vārdus: ”Gaidi uz to Kungu un sargi viņa ceļu, tad viņš tevi paaugstinās, ka tu zemi iemanto.” (Psalms 37:34, LB-26.) Viņi neaizmirst arī uzmundrinošos vārdus, ko rakstīja Pāvils: ”Ja Dievs par mums, kas būs pret mums? Viņš jau savu paša Dēlu nav saudzējis, bet to par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad viņš līdz ar to mums nedāvinās visas lietas?” (Romiešiem 8:31, 32.) Ja mēs iesim pa Jehovas norādīto ceļu, viņš mums dos ”visu bagātīgi baudīt”. (1. Timotejam 6:17.) Vai ir iespējams kaut kas vēl labāks nekā iet pa Jehovas norādīto ceļu kopā ar mūsu mīļajiem brāļiem un māsām? Jehova ir ar mums, tāpēc apņemsimies arī turpmāk iet pa viņa norādīto ceļu un izturēt līdz galam! Saglabāsim stingru pārliecību, ka viņa noteiktajā laikā mēs redzēsim visu viņa solījumu īstenošanos! (Titam 1:2.)

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

◻ Kas tiek prasīts no kristieša, kas vēlas iet pa Jehovas norādīto ceļu?

◻ Kāpēc mums jāstiprina paļāvība uz Jehovu un jābūt viņam uzticīgiem?

◻ Kas mums palīdz iet pa Jehovas norādīto ceļu?

◻ Kas ir ietverts rezolūcijā, kura tika pieņemta kopsanāksmēs ”Dievišķais dzīves ceļš”?

[Attēli 18. lpp.]

Apgabala un starptautiskajās kopsanāksmēs ”Dievišķais dzīves ceļš” tika pieņemta svarīga rezolūcija