Jehova ir līdzjūtīgs Valdnieks

VĒSTURES gaitā daudzi valdnieki no cilvēku vidus ir valdījuši bezjūtīgi, neņemot vērā savu pavalstnieku ciešanas. Spilgts pretstats tam ir Jehovas attieksme pret Izraēlu — tautu, kuru viņš izvēlējās un pār kuru līdzjūtīgi valdīja.

Jau laikā, kad izraēlieši bija kalpi senajā Ēģiptē, Jehova dzirdēja viņu saucienus pēc palīdzības. ”Visās viņu bēdās Viņš bija ar tiem.. Savā mīlestībā un centienos viņus taupīt Viņš tos izglāba.” (Jesajas 63:9.) Jehova izglāba Izraēlu, sagādāja brīnumainā veidā savai tautai ēdienu un ieveda to zemē, kas kļuva par tās īpašumu.

Pēc tam Jehovas līdzjūtība izpaudās likumos, ko viņš deva šai tautai. Viņš pavēlēja izraēliešiem būt līdzjūtīgiem pret bāreņiem, atraitnēm un svešiniekiem. Izraēlieši nedrīkstēja izturēties netaisni pret cilvēkiem, kam bija kādi fiziski trūkumi.

Tāpat bauslībā bija ietverta prasība parādīt līdzjūtību tiem, kas bija nokļuvuši nabadzībā. Trūcīgie pēc pļaujas varēja uzlasīt uz lauka palikušās vārpas. Sabata gadā (katrā septītajā gadā) tika atlaisti parādi. Bet gaviļu gadā (ik piecdesmitajā gadā) bija jāatdod atpakaļ īpašniekiem dzimtīpašums, ko tie bija pārdevuši. Grāmatā Ancient Israel—Its Life and Institutions (”Senā Izraēla — tās dzīve un institūti”) ir teikts: ”Sabiedrības slāņu — tādā nozīmē, kādā mēs to tagad saprotam, — Izraēlā nekad nav bijis. [..] Kādu laiku pēc izraēliešu apmešanās [Apsolītajā zemē] dzīves līmenis viņiem visiem bija aptuveni vienāds.” (3. Mozus 25:10; 5. Mozus 15:12—14; 24:17—22; 27:18.)

Atspoguļot Jehovas līdzjūtību

Dieva līdzjūtība ir pamudinājusi arī viņa kalpotājus paust līdzjūtību. Piemēram, no vēstures var redzēt, ka valdnieki pēc nākšanas pie varas mēdza nogalināt tos, kas bija palikuši dzīvi no iepriekšējās valdnieku dinastijas. Bet Jehovas kalps Dāvids tā nerīkojās. Pēc ķēniņa Saula nāves Dāvids pasargāja starp dzīvajiem palikušo Saula mazdēlu un mantinieku Mefibošetu. ”Ķēniņš saudzēja Mefibošetu, Jonatāna dēlu, Saula dēla dēlu.” (2. Samuēla 21:7.)

Bet neviens cilvēks nav atspoguļojis Jehovas līdzjūtību tik pilnīgi kā Jēzus. Daudzus no saviem brīnumiem viņš paveica, Dievam patīkamas līdzjūtības mudināts. Reiz kāds spitālīgs cilvēks izmisīgi lūdza viņu: ”Ja tu gribi, tu mani vari šķīstīt.” Izjuzdams aizkustinājumu, Jēzus pieskārās viņam un teica: ”Es gribu, topi šķīsts.” (Marka 1:40—42.) Kādā citā reizē Jēzum sekoja liels pūlis. Balsu jūklī Jēzus uzmanību piesaistīja divu aklu vīriešu sauciens: ”Kungs, tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!” ”Jēzum palika viņu žēl, un viņš aiz[s]kāra to acis, un tie tūdaļ kļuva atkal redzīgi.” (Mateja 20:29—34.)

Nemitīga saskarsme ar daudziem cilvēkiem Jēzu nepadarīja nejūtīgu. Kad ļaudis reiz bija neēduši ilgāku laiku, Jēzus teica: ”Mana sirds iežēlojas šo ļaužu dēļ.” Pēc tam Jēzus brīnumainā kārtā viņus paēdināja. (Marka 8:1—8.) Savu ceļojumu laikā viņš ne tikai mācīja cilvēkus, bet arī citādi rūpējās par tiem. (Mateja 9:35, 36.) Reiz, kad bija beidzies kārtējais ceļojums, Jēzus un viņa mācekļi nespēja atvēlēt pat tik daudz brīva laika, ka varētu ieturēt maltīti. Bībeles aprakstā mēs lasām: ”Tie laivā aizbrauca savrup uz kādu tukšu vietu. Un daudzi redzēja tos aizbraucam un viņus pazina un satecēja kājām no visām pilsētām kopā un nonāca tur viņiem papriekšu. Un Jēzus, izkāpdams malā, redzēja daudz ļaužu, un sirds viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija kā avis, kam nav gana, un viņš sāka tos daudz mācīt.” (Marka 6:31—34.)

Jēzus izjuta žēlumu pret cilvēkiem ne tikai viņu slimību un nabadzības, bet arī garīgā stāvokļa dēļ. Reliģiskie vadītāji ļaudis bija ļaunprātīgi izmantojuši, tāpēc Jēzus ”par tiem iežēlojās”. Grieķu vārds, kas šeit ir tulkots ”iežēloties”, burtiski nozīmē ’just, kā zarnas iežēlojas’. Tik tiešām — Jēzus bija līdzjūtīgs cilvēks.

Līdzjūtība nežēlīgā pasaulē

Tagad Jēzus Kristus ir Jehovas debesu Valstības Ķēniņš. Dievs mūsdienās valda pār savu tautu tikpat līdzjūtīgi, kā savulaik valdīja pār Izraēlu. ””Tai dienā,” — saka tas Kungs Cebaots, — ”ko Es izraudzīšu, viņiem būs būt manam paša īpašumam, un Es viņus saudzēšu.”” (Maleahija 3:17.)

Katram, kas vēlas izjust Jehovas līdzjūtību, jāpauž tāda pati līdzjūtība pret citiem, kādu pauž Jehova. Mēs dzīvojam pasaulē, kurā cilvēkiem vairāk rūp, kā saglabāt savu dzīves līmeni, nevis kā palīdzēt trūcīgajiem. Cilvēki, kuru rokās ir vara, bieži vien cenšas iegūt materiālu labumu uz strādnieku un patērētāju drošības rēķina. Bībelē, 2. Timotejam 3:1—4, ir precīzi aprakstīts mūslaiku sabiedrībā valdošais morālais klimats, kas līdzjūtību daudzos ir iznīcinājis.

Tomēr mēs, visticamāk, atradīsim iespējas parādīt citiem līdzjūtību. Varbūt mēs varētu piedāvāt kaimiņiem palīdzību, kad viņiem tā ir nepieciešama? Vai arī apciemot kādu, kas ir slims? Bet varbūt kāds ir nomākts un mēs varētu viņu uzmundrināt, paklausot padomam ’runāt mierinoši ar nomāktajām dvēselēm’ un ’palīdzēt vājajiem’? (1. Tesaloniķiešiem 5:14, NW.)

Turklāt, ja esam līdzjūtīgi, mēs varam mierīgāk reaģēt uz citu kļūdām. Mums ir ieteikts: ”Katrs rūgtums, ātrsirdība, dusmas, bāršanās un zaimi, vispār katra ļaunprātība lai ir tālu no jums. Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis.” (Efeziešiem 4:31, 32.)

Tāpat, attīstot sevī līdzjūtību, mēs izvairīsimies no slieksmes ļaunprātīgi izmantot mums piešķirto varu. Bībelē ir sacīts: ”Tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā.” (Kolosiešiem 3:12.) Pazemība mums palīdzēs saprast, kā jūtas tie, kas atrodas mūsu pārraudzībā. Līdzjūtīgs ir nevis tāds cilvēks, kam grūti izdarīt pa prātam, bet tāds, kas ir pazemīgs un saprātīgs. Vēlēšanās panākt efektivitāti nav attaisnojums tam, lai pret citiem izturētos kā pret skrūvītēm milzu mehānismā. Tāpat arī ģimenē līdzjūtīgs vīrs patur prātā, ka sieva ir ’vājāks radījums’. (1. Pētera 3:7.) Ja pārdomāsim Jēzus līdzjūtības paraugu, mums būs vieglāk rīkoties saskaņā ar šiem padomiem.

Tā kā Jēzus, kalpodams uz zemes, bija tik iejūtīgs, mēs varam būt pārliecināti, ka arī pašlaik viņš ir līdzjūtīgs Valdnieks un tāds būs arī turpmāk. 72. psalmā par viņu pravietiski ir teikts: ”Lai viņš nodrošina taisnu tiesu bēdīgajiem un nospiestajiem tautā, lai viņš gādā taisnību nabadzīgajiem, lai viņš satriec apspiedējus! Lai viņš valda no jūŗas līdz jūŗai un no Eifratas upes līdz pat zemes galiem! Viņš apžēlosies par trūcīgo un nabagu un palīdzēs nelaimīgām dvēselēm.” (Psalms 72:4, 8, 13.)

Dieva Rakstos ir pravietots: ”Viņš tiesās nabagus pēc taisnības un cietējiem virs zemes spriedīs goda pilnu tiesu un pēc patiesības. ..un bezdievjus nokaus.” Pēc tam kad tiek aprakstīts, kā pat daži nežēlīgi, zvēriem līdzīgi cilvēki izmainīs savu rīcības veidu, pravietojums turpinās ar vārdiem: ”Ļauna neviens vairs nedarīs un negrēkos visā manā svētajā kalnā, jo zeme būs tā Kunga atziņas pilna kā jūŗas dziļumi, kas līdz pašam dibenam ūdens strāvu pilni.” (Jesajas 11:4—9.) Jā, šajā pravietojumā ir dots apsolījums, ka būs laiks, kad visi cilvēki uz zemes pazīs Jehovu un izpaudīs viņam patīkamu līdzjūtību!