Tiek celti gaismā apslēpti dārgumi.
Kā tapa Makarija Bībele
KĀDS pētnieks 1993. gadā Sanktpēterburgā, Krievijas Nacionālajā bibliotēkā, atrada vecus, nodzeltējušus žurnālus Pravoslavnoje obozreņije. No 1860. līdz 1867. gadam izdotajos numuros atradās vērtīgs darbs, kas krievu lasītājiem nebija bijis pieejams vairāk nekā gadsimtu. Tas bija pilnīgi visu Bībeles Ebreju rakstu jeb ”Vecās derības” tulkojums krievu valodā!
Rakstus bija tulkojis Mihails Gluharevs, kas bija pazīstams kā arhimandrīts Makarijs, un Gerasims Pavskis. Viņi abi ieņēma ievērojamu stāvokli Krievijas pareizticīgajā baznīcā, un abi bija valodnieki. Kad pagājušā gadsimta pirmajā pusē viņi sāka savu darbu, visa Bībele krieviski vēl nebija iztulkota.
Tiesa, Bībele bija pieejama baznīcslāvu valodā, kas bija pastāvējusi pirms mūsdienu krievu valodas. Taču 19. gadsimta vidū baznīcslāvu valodu jau sen vairs nelietoja nekur citur kā tikai dievkalpojumos, kur to izmantoja garīdznieki. Līdzīga situācija bija bijusi arī Rietumos, kur vēl ilgu laiku pēc tam, kad latīņu valoda jau bija kļuvusi par mirušu valodu, katoļu baznīca centās panākt, lai Bībele būtu pieejama tikai latīniski.
Makarijs un G. Pavskis mēģināja padarīt Bībeli pieejamu parastajiem cilvēkiem. Kad tika atklāts viņu ilgi aizmirstais darbs, radās iespēja atjaunot svarīgu Krievijas literārā un reliģiskā mantojuma daļu.
Bet kas bija Makarijs un G. Pavskis? Kāpēc viņu centieni iztulkot Bībeli tautas valodā sastapās ar tādu pretestību? Visiem, kas augstu vērtē Bībeli, būs interesanti uzzināt par šiem cilvēkiem, un tas var stiprināt ticību.
Vajadzīga Bībele krievu valodā
Makarijs un G. Pavskis nebija pirmie, kas saprata, ka nepieciešama Bībele tautas valodā. Apmēram simt gadu pirms tam Krievijas cars Pēteris I jeb Pēteris Lielais tāpat uzskatīja, ka vajadzīga šāda Bībele. Zīmīgi, ka Pēteris I izturējās pret Svētajiem rakstiem ar dziļu cieņu, un, kā minēts kādā grāmatā, viņš ir teicis: ”Bībele ir tāda grāmata, kas pārāka par visām citām grāmatām, un tajā ir viss, kas vien attiecas uz cilvēka pienākumiem pret Dievu un savu tuvāko.”
Tāpēc 1716. gadā Pēteris I saviem galminiekiem pavēlēja par viņa naudu Amsterdamā iespiest Bībeli. Tekstam katrā lappusē bija jābūt izkārtotam divās slejās: vienā slejā bija jābūt tekstam krievu valodā, bet otrā — holandiešu valodā. Jau pēc gada, t.i., 1717. gadā, bija gatavi Kristiešu grieķu raksti jeb ”Jaunā derība”.
Līdz 1721. gadam bija iespiesti arī četri sējumi ar Ebreju rakstu tulkojumu holandiešu valodā. Puse lapas bija atstāta tukša, lai vēlāk tur varētu iespiest krievu tekstu. Cars šīs Bībeles nodeva Krievijas pareizticīgo baznīcas ”Svētajai sinodei” — baznīcas augstākajai reliģiskajai varai —, lai tā pabeigtu izdošanu un izplatītu Bībeles. Taču sinode to nedarīja.
Pēc nepilniem četriem gadiem Pēteris I nomira. Kas gan notika ar viņa Bībelēm? Tukšās vietas, kas bija paredzētas krievu tekstam, tā arī palika tukšas. Bībeles milzīgās kaudzēs tika sakrautas pagrabā un sapelēja — nesaglabājās neviens neskarts eksemplārs! Sinode nolēma ”atlikumu pārdot tirgoņiem”.
Sākas tulkošana
1812. gadā Krievijā ieradās Britu un ārzemju Bībeles biedrības loceklis Džons Petersons. Viņam izdevās ieinteresēt Sanktpēterburgas inteliģenci par Bībeles biedrības izveidošanu. 1812. gada 6. decembrī — tajā pašā gadā, kad krievu karaspēks sakāva valstī iebrukušo Napoleona I armiju, — cars Aleksandrs I apstiprināja Krievijas Bībeles biedrības statūtus. 1815. gadā cars pavēlēja biedrības prezidentam kņazam Aleksandram Goļicinam, lai tas iesaka sinodei ”arī krieviem sagādāt iespēju lasīt Dieva Rakstus viņu pašu dzimtajā krievu valodā”.
Slavējami bija tas, ka tika pieņemts lēmums Ebreju rakstus krieviski tulkot tieši no senebreju valodas, kādā bija sarakstīts oriģināls. Pirms tam Ebreju raksti baznīcslāvu valodā bija tulkoti no sengrieķu Septuagintas. Cilvēkiem, kam uzticēja Bībeles tulkošanu krieviski, tika noteikts, ka galvenās prasības, kas jāievēro tulkojot, ir precizitāte, skaidrība un tīrība. Kas notika tālāk ar šiem agrīnajiem Bībeles tulkojumiem krievu valodā?
Liktenīgs trieciens Bībeles tulkošanai?
Konservatīvie spēki baznīcā un valdībā drīz sāka uztraukties par ārzemju reliģisko un politisko ietekmi. Daži baznīcas vadītāji pat apgalvoja, ka baznīcslāvu valoda, kurā notika dievkalpojumi, labāk izsaka Bībeles vēsti nekā krievu valoda.
Tā Krievijas Bībeles biedrība 1826. gadā tika slēgta. Vairāki tūkstoši Bībeles biedrības izdoto tulkojuma eksemplāru tika sadedzināti. Rituāli un tradīcijas kļuva svarīgāki par Bībeli. Sinode, sekodama katoļu baznīcas priekšzīmei, 1836. gadā nolēma: ”Ikvienam dievbijīgam lajam ir atļauts klausīties Rakstus, bet ne katram ir ļauts bez vadības lasīt dažas Rakstu daļas, it īpaši Vecajā Derībā.” Šķita, ka Bībeles tulkošana ir saņēmusi liktenīgu triecienu.
G. Pavska darbs
Pa to laiku Ebreju rakstus krieviski sāka tulkot senebreju valodas profesors Gerasims Pavskis. 1821. gadā viņš pabeidza tulkot psalmus. Cars nekavējoties apstiprināja tulkojumu, un 1822. gada janvārī tas jau bija pārdošanā. Šis tulkojums tūlīt kļuva populārs un 12 reižu tika izdots atkārtoti — kopējais metiens 100 000 eksemplāru!
G. Pavskis ar savu zinātnisko darbību bija ieguvis daudzu filologu un teologu cieņu. Viņu aprakstīja kā tiešu, atklātu cilvēku, kas stāvēja pāri visām ap viņu vītajām intrigām. Kaut gan baznīca ļoti pretojās Krievijas Bībeles biedrības darbībai un daži uzskatīja, ka biedrība pārstāv ārvalstu intereses, profesors G. Pavskis savās lekcijās nepārtrauca tulkot krievu valodā Bībeles pantus. Studenti profesoru apbrīnoja, viņi pierakstīja tā tulkotos pantus, un ar laiku viņiem izdevās savākt visu Ebreju rakstu tulkojumu. 1839. gadā viņi ar akadēmijas spiedi uzdrošinājās iespiest 150 eksemplāru — bez cenzoru atļaujas.
G. Pavska tulkojums ārkārtīgi iespaidoja lasītājus, un pieprasījums pēc tā nepārtraukti auga. Bet 1841. gadā kāds sinodei anonīmi ziņoja par ”briesmām”, ko radot šis tulkojums, un apgalvoja, ka tajā ir novirzes no pareizticīgo dogmām. Pēc diviem gadiem sinode nolēma: ”Konfiscēt visas G. Pavska Vecās Derības tulkojuma rakstītās un litogrāfiskās kopijas un tās iznīcināt.”
Dieva vārda slavēšana
Tomēr G. Pavskis bija no jauna iekvēlinājis sabiedrībā interesi par Bībeles tulkošanu. Tāpat viņš bija rādījis priekšzīmi nākamajiem tulkotājiem vēl vienā svarīgā jautājumā — jautājumā par Dieva vārda lietošanu.
Krievu pētnieks I. Korsunskis rakstīja: ”Dieva vārdu, vissvētāko no viņa vārdiem, veido četri senebreju burti יהוה, un tagad to izrunā ”Jehova”.” Senajos Bībeles eksemplāros šis vārds, kas ir tikai Dievam, Ebreju rakstos vien parādās tūkstošiem reižu. Tomēr ebreji sāka maldīgi uzskatīt, ka Dieva vārds ir pārāk svēts, lai to rakstītu vai izrunātu. I. Korsunskis sacīja: ”Runā un rakstos to parasti aizstāja ar vārdu Adonai, ko gandrīz vienmēr tulko ”Kungs”.”
Ir skaidrs, ka atteikšanos lietot Dieva vārdu bija radījušas māņticīgas bailes, nevis patiesa dievbijība. Bībelē nekur nav rakstīts, ka nebūtu jālieto Dieva vārds. Dievs teica Mozum: ”Tā tu saki Israēla bērniem: ”Tas Kungs [”Jehova”, NW], jūsu tēvu Dievs.. mani ir sūtījis pie jums — tas ir mans vārds mūžīgi, to atcerieties uz cilšu ciltīm.”” (2. Mozus 3:15.) Svētajos rakstos vairākkārt izskan aicinājums tiem, kas pielūdz Dievu: ”Pateicieties tam Kungam, piesauciet Viņa vārdu!” (Jesajas 12:4.) Tomēr lielākā daļa Bībeles tulkotāju seko ebreju tradīcijai un nelieto Dieva vārdu.
Taču G. Pavskis nesekoja šādām tradīcijām. Viņa tulkotajā psalmu grāmatā vien vārds Jehova lietots vairāk nekā 35 reizes. G. Pavska drosme spēcīgi iespaidoja vienu no viņa laikabiedriem.
Arhimandrīts Makarijs
Šis laikabiedrs bija arhimandrīts Makarijs, Krievijas pareizticīgās baznīcas misionārs; viņam bija izcilas valodnieka dotības. Jau septiņu gadu vecumā viņš tulkoja īsus tekstus no krievu valodas latīņu valodā. 20 gadu vecumā Makarijs jau prata senebreju, vācu un franču valodu. Bet pazemība un dziļa apziņa, ka viņš ir atbildīgs Dieva priekšā, viņam palīdzēja izvairīties no pašpārliecinātības slazda valga. Makarijs pastāvīgi vērsās pēc padoma pie citiem valodniekiem un zinātniekiem.
Makarija vēlēšanās bija reformēt misionāru darbību Krievijā. Viņš saprata: lai varētu nest kristietību Krievijā dzīvojošajiem musulmaņiem un ebrejiem, baznīcai vispirms ”jāizglīto tautas masas, dibinot skolas un izplatot Bībeles krievu valodā”. 1839. gada martā Makarijs ieradās Sanktpēterburgā ar cerību saņemt atļauju tulkot Ebreju rakstus krieviski.
Līdz tam laikam viņš jau bija iztulkojis divas Bībeles grāmatas: Jesajas un Ījaba grāmatu. Diemžēl sinode nepiešķīra Makarijam gaidīto atļauju. Viņam pat lika atsacīties no jebkādas domas tulkot Ebreju rakstus krievu valodā. 1841. gada 11. aprīlī sinode pieņēma lēmumu, ar kuru piesprieda Makarijam ”trīs līdz sešas nedēļas ilgu epitīmiju [jeb sodu] Tomskas bīskapa mājā, lai viņš, ceļos mezdamies, lūgšanās attīrītu savu sirdsapziņu”.
Makarija vīrišķīgā nostāja
No 1841. gada decembra līdz 1842. gada janvārim Makarijs izpildīja epitīmiju. Bet, kad šis laiks bija pagājis, viņš bez kavēšanās ķērās pie Ebreju rakstu pārējo grāmatu tulkošanas. Viņam bija izdevies iegūt G. Pavska tulkoto Ebreju rakstu eksemplāru, un viņš ar to salīdzināja savus tulkojumus. Tāpat kā G. Pavskis, arī Makarijs nenoklusēja Dieva vārdu. Vārds Jehova viņa tulkojumā sastopams vairāk nekā 3500 reižu!
Sava darba eksemplārus Makarijs sūtīja draugiem un domubiedriem. Kaut arī tika izplatīti daži ar roku rakstīti eksemplāri, baznīca joprojām pretojās tulkojuma publicēšanai. Makarijs cerēja, ka būs iespējams savu Bībeli iespiest ārzemēs. Taču aizbraukšanas priekšvakarā viņš saslima un drīz pēc tam nomira — tas notika 1847. gadā. Makarija dzīves laikā viņa Bībeles tulkojums tā arī netika izdots.
Beidzot izdots!
Pēc kāda laika bija jūtami politisko un reliģisko pārmaiņu vēji. Pār valsti traucās jauns liberālisma vilnis, un 1856. gadā sinode atkal atļāva tulkot Bībeli krievu valodā. Šādā labvēlīgā gaisotnē no 1860. līdz 1867. gadam žurnālā Pravoslavnoje obozreņije pa daļām tika publicēts Makarija Bībeles tulkojums ar nosaukumu ”Tulkojuma mēģinājums krievu valodā”.
Čerņigovas arhibīskaps Filarets, kas labi pārzināja krievu garīgo literatūru, šādi novērtēja Makarija Bībeli: ”Viņa tulkojums atbilst senebreju tekstam, un tulkojuma valoda ir tīra un priekšmetam piemērota.”
Taču Makarija Bībele nekad netika laista klajā plašam lasītāju lokam. Īstenībā par to pavisam aizmirsa. 1876. gadā ar sinodes apstiprinājumu krievu valodā beidzot tika iztulkota visa Bībele — gan Ebreju, gan Grieķu raksti. Šo Bībeles tulkojumu bieži sauc par sinodālo tulkojumu. Makarija un G. Pavska tulkojumi (kāda sagadīšanās!) bija pamats, uz kura tika balstīts ”oficiālais” Krievijas pareizticīgās baznīcas tulkojums. Bet Dieva vārds šajā tulkojumā tika lietots tikai dažās vietās no tām, kur tas sastopams senebreju valodā.
Makarija Bībele mūsdienās
Līdz pat 1993. gadam Makarija Bībele bija nogrimusi aizmirstībā. Kā jau bija minēts raksta sākumā, tajā gadā Krievijas Nacionālās bibliotēkas reto grāmatu nodaļā vecos žurnālos Pravoslavnoje obozreņije tika atrasts minētais tulkojums. Jehovas liecinieki saprata, cik svarīgi ir padarīt šo Bībeli pieejamu lasītājiem. Bibliotēka atļāva Jehovas liecinieku reliģiskajai organizācijai Krievijā izgatavot Makarija Bībeles norakstu un sagatavot to izdošanai.
Pēc tam Jehovas liecinieki iespieda Makarija Bībeli Itālijā gandrīz 300 000 eksemplāru lielā metienā un sāka to izplatīt Krievijā un daudzās citās valstīs, kur tiek runāta krievu valoda. Šajā Bībeles izdevumā līdzās Makarija veiktajam gandrīz visu Ebreju rakstu tulkojumam ir ievietots G. Pavska psalmu tulkojums, kā arī pareizticīgās baznīcas apstiprinātais Grieķu rakstu sinodālais tulkojums.
Šī gada janvārī Sanktpēterburgā notikušā preses konferencē tika paziņots par Makarija Bībeles izdošanu. (Skatīt 26. lappusi.) Krievu lasītāji noteikti daudz ko gūs no jaunās Bībeles.
Tāpēc šis Bībeles izdevums ir reliģisks un literārs triumfs! Tas arī stiprina mūsu ticību, atgādinot par Jesajas 40:8 rakstīto vārdu patiesīgumu: ”Zāle nokalst, puķe novīst, bet mūsu Dieva vārds paliek mūžīgi!”
[Papildmateriāls/Attēls 26. lpp.]
Bībeli atzinīgi novērtē kritiķi
”IR IZDOTS vēl viens literatūras piemineklis — Makarija Bībele.” Šādiem vārdiem laikrakstā Komsomoļskaja Pravda sākās paziņojums par Makarija Bībeles nākšanu klajā.
Pieminējis faktu, ka krievu valodā Bībele pirmoreiz parādījās tikai ”pirms 120 gadiem”, raksta autors ar nožēlu konstatē: ”Gadiem ilgi baznīca pretojās svēto grāmatu tulkošanai visiem saprotamā valodā. Noraidījusi vairākus tulkojumus, 1876. gadā baznīca vienu no tiem beidzot pieņēma, un tas kļuva pazīstams kā sinodālais tulkojums. Taču to nebija atļauts izmantot dievkalpojumos. Līdz pat mūsu dienām baznīcā tiek atzīta Bībele tikai baznīcslāvu valodā.”
Arī laikrakstā Eho Sanktpeterburga bija norādīts, cik nozīmīga ir Makarija Bībeles publicēšana, un bija teikts: ”Ievērojami Sanktpēterburgas Valsts universitātes, Hercena Pedagoģiskās universitātes un Valsts Reliģijas vēstures muzeja zinātnieki jauno Bībeles izdevumu ir novērtējuši ļoti atzinīgi.” Runājot par Makarija un G. Pavska Bībeles tulkošanu pagājušā gadsimta pirmajā pusē, laikrakstā bija atzīmēts: ”Līdz tam laikam Krievijā Bībeli varēja lasīt tikai baznīcslāvu valodā, ko saprata vienīgi garīdzniecības pārstāvji.”
Šī gada sākumā Sanktpēterburgā notikušajā preses konferencē tika paziņots, ka Jehovas liecinieki laiduši klajā Makarija Bībeli. Vietējā dienas laikrakstā Ņevskoje Vremja bija rakstīts: ”Ievērojami zinātnieki.. uzsver, ka izdevums jāatzīst par ārkārtīgi nozīmīgu faktu Krievijas un Sanktpēterburgas kultūras dzīvē. Lai kādas arī būtu domas par šīs reliģiskās organizācijas darbību, līdz šim nezināmā Bībeles tulkojuma publicēšana, bez šaubām, ir ļoti vērtīga.”
Protams, visi, kas mīl Dievu, ir patiesi iepriecināti, ja Dieva Raksti ir pieejami tādā valodā, ko var lasīt un saprast vienkāršie cilvēki. Tie, kas augstu vērtē Bībeli, no sirds priecājas, ka miljoniem krieviski runājošu cilvēku visā pasaulē tagad ir pieejams vēl viens Bībeles tulkojums.
[Attēls]
Šajā preses konferencē tika paziņots, ka izdota Makarija Bībele
[Attēls 23. lpp.]
Krievijas Nacionālā bibliotēka, kur tika atrasts vērtīgais darbs
[Attēls 23. lpp.]
Pēteris Lielais centās izdot Bībeli krievu valodā
[Norāde par autortiesībām]
Corbis-Bettmann
[Attēls 24. lpp.]
Gerasims Pavskis, kas devis lielu ieguldījumu Bībeles tulkošanā krieviski
[Attēls 25. lpp.]
Arhimandrīts Makarijs, kura vārdā nosaukta jaunā krievu Bībele