”Tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā”
MŪSDIENĀS, kad tik daudzi saskaras ar badu, slimībām, nabadzību, noziedzību, pilsoņu nemieriem un dabas katastrofām, cilvēkiem vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešama līdzjūtība un atbalsts. Līdzjūtīgs cilvēks izturas ar iejūtību pret tiem, kas cieš vai ir nonākuši grūtībās, un vēlas atvieglot viņu ciešanas. Kā silti saules stari līdzjūtība palīdz kliedēt nomāktību, remdēt sāpes un aizdzīt bēdas.
Līdzjūtību mēs varam paust gan darbos, gan vārdos — rūpējoties par citiem un esot blakus, kad tas viņiem ir vajadzīgs. Ir labi, ja mēs esam iejūtīgi ne tikai pret ģimenes locekļiem, draugiem un paziņām, bet arī pret tiem, kurus nemaz nepazīstam. ”Ja jūs tos mīlat, kas jūs mīl, kāda alga jums nākas?” Kalna runā jautāja Jēzus Kristus. Šis līdzjūtīgais cilvēks arī teica: ”Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem.” (Mateja 5:46, 47; 7:12.)
Šie vārdi, kas tiek saukti arī par zelta likumu, ir lasāmi Bībelē. Daudzi piekrīt, ka Bībelē var atrast vislabākos padomus, kā būt līdzjūtīgiem. Šajā grāmatā vairākkārt uzsvērts, ka mūsu pienākums ir palīdzēt tiem, kas dažādu iemeslu dēļ paši nespēj mainīt savu situāciju. No Bībeles mēs arī uzzinām, ka tās Autors un mūsu Radītājs, Dievs Jehova, ir līdzjūtīgs visaugstākajā mērā.
Piemēram, Bībelē mēs varam lasīt, ka Dievs ”bāreņiem un atraitnēm gādā viņu tiesu un.. mīl svešinieku, dodams viņam ir maizi, ir drēbes”. (5. Mozus 10:18.) Tāpat Bībelē ir rakstīts, ka Dievs ”nes tiesu tiem, kas varas darbus cieš, un dod maizi izsalkušiem”. (Psalms 146:7, LB-65r.) Par izturēšanos pret cilvēkiem, kas bija ieceļojuši no citām zemēm un līdz ar to atradās nelabvēlīgā situācijā, Dievs Jehova bija devis šādu likumu: ”Lai jums būtu svešinieks.. kā viens no jums pašiem iedzimtajiem; tev viņu būs mīlēt kā sevi pašu..!” (3. Mozus 19:34.)
Taču būt līdzjūtīgiem ne vienmēr ir tik dabiski. Apustulis Pāvils kristiešiem Kolosās rakstīja: ”Novelciet veco cilvēku un viņa darbus. Un apģērbiet jauno cilvēku, kas atjaunojas atziņā par sava radītāja attēlu. [..] ..kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā.” (Kolosiešiem 3:9, 10, 12.)
Tiesa, lai attīstītu līdzjūtību, ir nepieciešamas pūles, taču tas ir jādara, jo šī īpašība veido ”jauno cilvēku”, kas jāapģērbj ikvienam kristietim. Tā kā senās Romas sabiedrībā valdīja cietsirdība, Pāvils savus ticības biedrus mudināja veikt ievērojamas izmaiņas personībā un kļūt iejūtīgiem un līdzcietīgiem.
Kāpēc būt līdzjūtīgiem?
Daži domā, ka līdzjūtīgi cilvēki ir vāji un viegli ievainojami. Vai šis uzskats ir pareizs?
Nekādā ziņā! Patiesas līdzjūtības pamatā ir dziļa mīlestība, kuras avots ir Dievs — izcilākais mīlestības paraugs. ”Dievs ir mīlestība,” teikts Bībelē. (1. Jāņa 4:16.) Dievs Jehova pamatoti tiek saukts par ”žēlastības Tēvu un iepriecināšanas Dievu”. (2. Korintiešiem 1:3.) Oriģinālvalodas vārds, kas tulkots ”žēlastība”, pamatā nozīmē ”žēlums, līdzjūtība pret tiem, kas ir nonākuši nelaimē”. Turklāt Jehova pat ”ir laipnīgs pret nepateicīgajiem un ļaunajiem”. (Lūkas 6:35.)
Mūsu Radītājs prasa, lai arī mēs parādītu labas īpašības, tādas kā līdzjūtība un žēlastība. Mihas grāmatā, 6. nodaļas 8. pantā, rakstīts: ”Tev, cilvēk, ir sacīts, kas ir labs un ko tas Kungs no tevis prasa, proti — darīt taisnību, īstenot dzīvē mīlestību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā!” Salamana Pamācību grāmatas 19. nodaļas 22. pantā mēs varam lasīt, ka ”cilvēkam ir prieks par otra labā veiktu labu darbu”. Dieva Dēls, Jēzus Kristus, kas precīzi atspoguļoja sava Tēva īpašības, savus sekotājus pamācīja: ”Esiet žēlīgi, kā jūsu Tēvs ir žēlīgs.” (Lūkas 6:36.) Jaunās Derības 2007. gada izdevumā šis pants skan: ”Topiet līdzcietīgi, kā jūsu Tēvs ir līdzcietīgs.”
Ja esam līdzjūtīgi un žēlsirdīgi, mēs varam gūt bagātīgas svētības. Bieži ir redzams, cik patiesi ir vārdi, kas rakstīti Salamana Pamācību grāmatas 11. nodaļas 17. pantā: ”Žēlsirdīgs cilvēks dara labu pats sev.” Kad mēs, līdzjūtības mudināti, kādam palīdzam, Dievs to uzskata par pakalpojumu, kas izdarīts viņam pašam. Viņš ir apņēmies saviem kalpiem atlīdzināt ar laipnību par visu, ko tie aiz līdzjūtības paveic citu labā. Dieva iedvesmots, ķēniņš Salamans rakstīja: ”Kas iežēlojas par nabago, aizdod naudu tam Kungam, un Tas viņam atmaksās par viņa labo darbu.” (Salamana Pamācības 19:17.) Pāvils minēja līdzīgu domu: ”Jūs zināt, ka ikviens, ja tas dara ko labu, to pašu mantos no tā Kunga.” (Efeziešiem 6:8.)
Vēl līdzjūtība palīdz saglabāt mierīgas attiecības ar citiem un atrisināt nesaskaņas. Ja esam iejūtīgi, mums ir vieglāk pārvarēt domstarpības un piedot. Dažkārt domstarpības rodas tāpēc, ka mums nav izdevies savas domas un jūtas izteikt tā, kā mēs to būtu vēlējušies, vai arī kāds mūs ir pārpratis. Šādās situācijās līdzjūtība palīdz atrisināt nesaskaņas un saglabāt mieru. Turklāt daudz vieglāk ir piedot cilvēkam, kas, kā mēs zinām, ir iejūtīgs. Līdzjūtīgam cilvēkam ir arī vieglāk rīkoties saskaņā ar Pāvila padomu: ”Cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru.” (Kolosiešiem 3:13.)
Līdzjūtība mudina rīkoties
Līdzjūtība arī remdē bēdas. Kā bija minēts iepriekš, līdzjūtīgs cilvēks izturas ar iejūtību pret tiem, kas cieš, un rūpējas par postā nonākušajiem, sniedzot viņiem praktisku palīdzību.
Būdami līdzjūtīgi, kristieši seko Jēzus piemēram. Viņš nekad nebija tik aizņemts, lai nespētu palīdzēt citiem vai nu materiālā, vai garīgā ziņā. Kad Jēzus pamanīja, ka citiem ir nepieciešams atbalsts, viņš juta līdzi un atrada veidu, kā tiem palīdzēt.
Lūk, kā Jēzus jutās, redzēdams, ka cilvēki garīgā ziņā ir atstāti novārtā: ”Kad viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana.” (Mateja 9:36.) Par oriģinālvalodas vārdu, kas šajā pantā tulkots ”sirds iežēlojās”, kāds Bībeles zinātnieks raksta, ka ar to tiek apzīmētas ”jūtas, kas aizkustina cilvēku līdz pašiem sirds dziļumiem”. Šis vārds tiek uzskatīts par vienu no visizteiksmīgākajiem vārdiem, ar ko grieķu valodā tiek apzīmēta līdzjūtība.
Tāpat kā Jēzus, iejūtīgi kristieši nevilcinoties rīkojas, kad redz, ka citiem vajadzīga palīdzība materiālā vai garīgā ziņā. Apustulis Pēteris mudināja: ”Esiet visi vienprātīgi, līdzcietīgi, brālīgi, žēlsirdīgi.” (1. Pētera 3:8.) Piemēram, kad kādai trūcīgai kristiešu ģimenei veselības problēmu dēļ bija jāpārceļas uz citu dzīvesvietu, ticības biedri jaunajā vietā piedāvāja viņiem dzīvot pusgadu kādā mājā, neprasot par to nekādu samaksu. Vīrs stāsta: ”Katru dienu viņi mūs apciemoja, lai painteresētos, kā mums klājas, un viņu uzmundrinošie vārdi ļāva mums justies kā mājās.”
Patiesie kristieši domā arī par to cilvēku vajadzībām, kurus viņi nepazīst. Viņi labprāt velta savu laiku, spēkus un līdzekļus, lai palīdzētu svešiem cilvēkiem. Iepriekšējā rakstā minētie brīvprātīgie strādnieki, kas nāca palīgā pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem, bija Jehovas liecinieki.
Kristiešu draudzē valda līdzjūtība un sirsnība. Mīlestības mudināti, draudzes locekļi meklē iespējas citam citu atbalstīt. Arī mums ir iespēja parūpēties, piemēram, par bāreņiem un atraitnēm draudzē, kuriem it īpaši ir nepieciešama gādība un līdzjūtība, kad viņi saskaras ar dažādām grūtībām. Mēs varētu viņiem palīdzēt tikt galā ar problēmām, kas saistītas ar nabadzību, ierobežotu veselības aprūpi, pienācīgas dzīvesvietas trūkumu vai kaut ko citu, kas viņiem rada raizes.
Kāds precēts pāris Grieķijā saņēma šādu atbalstu. Vīru bija piemeklējis insults, un viņu kopā ar sievu nogādāja slimnīcā, kas atradās simtiem kilometru tālu no mājām. Ģimene bija diezgan trūcīga un iztiku pelnīja, pārdodot pašu audzētos apelsīnus. Tāpēc viņi ar bažām domāja par to, kas notiks ar ražu, kamēr viņi būs slimnīcā. Vietējās draudzes locekļi nekavējoties rīkojās — viņi novāca apelsīnus un tos pārdeva, un tā laulātais pāris ieguva ne tikai nepieciešamos ienākumus, bet arī sirdsmieru.
Līdzjūtību var izpaust dažādos veidos. Iejūtīgi kristieši apzinās, ka dažkārt pats nepieciešamākais cilvēkam, kas cieš, ir sirsnīgs apciemojums, kura laikā iespējams viņu ar iejūtību uzklausīt un pievērst uzmanību mierinošām domām no Bībeles. (Romiešiem 12:15.)
Kristiešu draudzē valda līdzjūtība
Kristiešu draudzēs visā pasaulē valda miers, līdzjūtība un laipnība, un tajās var rast īstu mierinājumu. Patiesie kristieši apzinās, ka līdzjūtība ir pievilcīga īpašība, savukārt cietsirdība atstumj citus. Tāpēc viņi cenšas sekot sava debesu Tēva piemēram, ”tērpties sirsnīgā līdzjūtībā” un paust šo īpašību savos darbos.
Atnākot uz kādu no Jehovas liecinieku Valstības zālēm, jums radīsies iespēja pašiem redzēt, kāda līdzjūtība, mīlestība un sirsnība valda viņu vidū. Šī gaisotne jums noteikti patiks. (Jāņa 13:35.)
[Attēls 5. lpp.]
Pāvils Kolosu kristiešus mudināja ”tērpties sirsnīgā līdzjūtībā”
[Attēli 7. lpp.]
Kad Jēzus pamanīja, ka citiem ir nepieciešams atbalsts, viņš juta līdzi un atrada veidu, kā tiem palīdzēt