Vienota pasaule. Vai tā būs realitāte?
”JA MĒS spētu dažu nākamo paaudžu laikā pārvērst neatkarīgo valstu pasauli, kurā mēs dzīvojam, par īstu starptautisku sabiedrību, ..tad mēs efektīvi būtu likvidējuši arī tādu senu institūtu kā karu.. [..] Taču, ja mēs to nepanāksim, iespējams, vairs nebūs.. civilizācijas.” Tā savā grāmatā War (Karš) rakstīja kara vēsturnieks Gvinns Daiers.
Vēstures lappuses, pēc G. Daiera vārdiem, ir pierakstītas pilnas ar ziņojumiem par tautām un citām varenām grupām, kas savas nesaskaņas centušās atrisināt ar kara palīdzību. Vienotības trūkums ir izpostījis miljoniem cilvēku dzīvi. Mūsu dienās vēl arvien ir patiesi ķēniņa Salamana vārdi, kādiem viņš aprakstīja, kā viņa dienās cilvēkus ietekmēja vienotības trūkums. Salamans sacīja: ”Atkal es novēroju visu netaisnību, kas norisinās zem saules; es redzēju, kā raud apspiestie un nomāktie, kam nebija neviena iepriecinātāja un kas cieta pārestības no savu apspiedēju puses, nesajuzdami ne no viena nekādu iepriecinājumu.” (Salamans Mācītājs 4:1.)
Kā atzīmēja iepriekšminētais vēsturnieks, tagad iespēja pārveidot neatkarīgo valstu pasauli par īstu starptautisku sabiedrību ir jāmeklē ne tikai tāpēc, ka ”raud apspiestie un nomāktie”, — ir apdraudēta visas civilizācijas pastāvēšana! Modernajā karā iznīcība gaida ikkatru tautu, kas tajā iesaistās, un tajā nebūs uzvarētāju.
Pavisam drīz vienota pasaule?
Kādas ir izredzes uz vienotu pasauli? Vai cilvēku sabiedrība var pārvarēt spēkus, kuri to sašķeļ un kuru dēļ var iet bojā Zeme? Daži domā, ka var. Lielbritānijas izdevuma Daily Telegraph militāro tēmu redaktors Džons Kīgans rakstīja: ”Kaut arī valda tāda neskaidrība un nenoteiktība, šķiet, jau ir iespējams saskatīt, kā pamazām parādās pasaule bez kara.”
Kāds viņam ir pamats tik optimistiskam spriedumam? Kāpēc daudzi, liekas, lolo cerības, lai gan cilvēcei ir tik ilga karu vēsture un cilvēki acīmredzot nespēj sekmīgi valdīt pār citiem cilvēkiem? (Jeremijas 10:23.) Pirms kāda laika bieži bija dzirdami apgalvojumi: ”Cilvēce progresē. Vēsture liecina par nepārtrauktu attīstību.” Pat mūsu dienās daudzi uzskata, ka labais, kas iedzimts cilvēkā, uzvarēs ļauno. Vai uz to patiešām var cerēt? Vai arī tie ir tikai maldi, kas sagādās vēl lielāku vilšanos? Savā grāmatā Shorter History of the World (Pasaules vēsture īsumā) vēsturnieks Dž. Robertss reāli aprakstīja pastāvošo situāciju: ”Nevar teikt, ka pasaules nākotne izskatās droša. Arī cilvēku ciešanām gals pašreiz nav paredzams, un nav nekāda pamata ticēt, ka tas pienāks.”
Vai ir kāds īsts iemesls ticēt, ka tautas un nācijas patiesi pārvarēs savstarpējo neuzticēšanos un nesaskaņas, kas izraisa šķelšanos? Vai arī nepieciešams kaut kas vairāk nekā cilvēku centieni? Šie jautājumi ir apspriesti nākamajā rakstā.
[Norāde par attēla autortiesībām 2. lpp.]
Zemeslode fonā uz vāka: Mountain High Maps® Copyright © 1995 Digital Wisdom, Inc.