Kā tiks izveidota vienota pasaule?

TĀPAT kā pussagruvusi ēka, ko ārkārtīgi sapostījuši nolaidīgi īrnieki, arī tagadējā pasaules sistēma ir derīga tikai nojaukšanai un aizstāšanai ar citu. Tas nav kārtējais ļaunas nākotnes paredzējums. Saskaņā ar Bībeli, tas ir vienīgais reālistiskais uzskats. Kāpēc?

Pašreizējās pasaules kārtības pamati ir nedroši. Visu celtni sabojājuši termīti un trupe. Dzelzs karkass rūsē. Nesējsienas draud sagrūt. Jumts ieliecies. Plīsis ūdensvads. Elektroinstalācija ir bojāta un rada briesmas. Iemītnieki nemitīgi naidojas savā starpā un tīšām posta visu māju. Gan pašu ēku, gan tās apkārtni apsēduši parazīti, un tur atrasties ir bīstami veselībai un pat dzīvībai.

”Dejo kapa malā”

Nebeidzamo politisko konfliktu, alkatības, agresijas un dziļi iesakņojušās cilšu un etniskā naida dēļ ”visa cilvēce dejo kapa malā”, izteicās Gvinns Daiers. Visā pasaulē pastāv tādi grupējumi — piemēram, valdības ietekmēšanas grupas, dažādi brīvības cīnītāju grupējumi, noziedznieku bandas, starptautiskas teroristu organizācijas —, kas neatlaidīgi cenšas īstenot savus savtīgos plānus un kam, šķiet, gandrīz vienmēr izdodas sagraut jebkādas cerības, ka pasaulē tiks nodibināts miers. Tāpat kā iemītnieki, kas visu nesaudzīgi posta, šādi cilvēki apkārtējiem var padarīt dzīvi neciešamu.

Taču, pēc daudzu komentētāju domām, pretvalstiski noskaņotas grupas vai atsevišķi cilvēki, kas nepakļaujas likumiem, nav vienīgie, kas neļauj radīt vienotu pasauli. Pats lielākais šķērslis ir nacionālas valsts institūts kā tāds. Neatkarīgas tautas, raksta kara pētnieks S. Peins jaunākais, atrodas ”starptautiskas anarhijas stāvoklī”. Tās rīkojas tikai atbilstoši savām nacionālajām interesēm un maz domā par citām valstīm vai arī nedomā vispār. Tāpēc visā vēstures gaitā ir bijis patiess atzinums, ka ”viens cilvēks valda pār citiem sev par nelaimi”. (Salamans Mācītājs 8:9.)

Tiesa, dažu valstu valdību pūliņi darīt galu netaisnībai un apspiešanai kaut kādā mērā ir vainagojušies panākumiem gan atsevišķas valsts robežās, gan arī starptautiskā mērogā. Laiku pa laikam šīm valdībām ir izdevies panākt diezgan lielu starptautisku vienotību. Bet pat tādos gadījumos, kad dažas valstis ir apvienojušās pret vienu agresorvalsti, bieži rodas aizdomas, ka tās ir rīkojušās, savtīgu interešu vadītas, nevis tāpēc, ka būtu patiesi rūpējušās par citu labklājību. Realitāte ir tāda, ka cilvēku valdības nespēj piedāvāt visaptverošu risinājumu, lai uz visiem laikiem likvidētu pasaules sašķeltību. Gvinns Daiers uzsver: ”Ideja, ka visas pasaules tautas apvienosies, lai atturētu no agresijas kādu valsti, kas rīkojas vienīgi pēc saviem ieskatiem, vai arī lai sodītu šo valsti, principā ir laba; bet kas noteiks, kura ir agresorvalsts, un kas segs izdevumus un būs gatavs ziedot cilvēku dzīvības, kuras varbūt būs nepieciešamas agresora apstādināšanai?”

Protams, jebkādas valsts agresija pret citu valsti ir iespējama tikai tad, kad lielākā daļa tās iedzīvotāju neiebilst pret šādu agresiju. Vēstures fakti liecina, ka ne tikai ”valstīs, kas rīkojas vienīgi pēc saviem ieskatiem,” cilvēki daudzkārt ir atbalstījuši savus vadoņus neatkarīgi no tā, vai to rīcība ir bijusi pareiza vai nepareiza. Patiesībā to ir darījusi lielākā daļa zemeslodes iedzīvotāju. Kā bija teikts žurnālā Time, viņi ir akli sekojuši daudzo politisko un reliģisko līderu ”meliem, demagoģijai un propagandai”.

Nacionālisms uzkurina naidu pat tādos cilvēkos, kas parasti ir saprātīgi un līdzjūtīgi, un liek tiem izdarīt nežēlīgus noziegumus pret citas tautības vīriešiem, sievietēm un bērniem. Runādams par Pirmo pasaules karu, vēsturnieks Dž. Robertss rakstīja: ”Viens no 1914. gada paradoksiem ir tas, ka katrā valstī bija ļoti daudz cilvēku — ar visdažādāko partijas piederību, reliģisko pārliecību un izcelsmi —, kas, par lielu pārsteigumu, acīmredzot labprātīgi un ar prieku devās karā.” Vai cilvēki pēc šiem notikumiem ir kaut ko sapratuši? Nē, nav! ”Aklā nacionālisma” zvērs, kā to nosauca žurnālists Rods Ašers, joprojām sagrauj jebkādu iespēju radīt vienotu pasauli.

Darbojas ārēji spēki

Taču pastāv vēl viens — daudz lielāks — šķērslis ceļā uz vienotu pasauli. Bībele atklāj, ka darbojas ārēji spēki. Tas ir Sātans Velns un viņa piekritēji — dēmoni. Bībelē teikts, ka Sātans ir ”šās pasaules dievs”, kas ”ir apstulbojis neticīgās sirdis”, tā ka neticīgos cilvēkus neiespaido ’Kristus godības evanģelijs’. (2. Korintiešiem 4:4; Atklāsmes 12:9.)

Protams, šis fakts neatbrīvo cilvēkus no atbildības par savu rīcību. Taču tas palīdz saprast, kāpēc cilvēku valdības nekādi nevar nodibināt patiesi vienotu pasauli. Kamēr Sātans Velns pastāvēs, viņš centīsies mudināt vīriešus un sievietes uz to, ko Bībele sauc par ’miesas darbiem’, piemēram, uz ’ienaidu, strīdiem, ķildām un šķelšanos’. (Galatiešiem 5:19—21.)

Pasaules valdība

Bet kāds tādā gadījumā ir atrisinājums? Apmēram pirms septiņsimt gadiem uz to norādīja slavenais itāliešu dzejnieks un filozofs Dante. Viņš rakstīja, ka tikai pasaules valdība cilvēcei var nodrošināt mieru un vienotību. Daudzi cilvēki cerību uz pasaules valdību jebkādā formā uzskata par maldiem, nevis par kaut ko tādu, uz ko patiešām varētu paļauties. Iepriekšminētais kara pētnieks S. Peins secina: ”Pasaules valdības izveide šajā vēstures posmā nav iespējama.” Kāpēc? Tāpēc, ka sekmīgai pasaules valdībai būtu jāpaveic tas, kas, liekas, cilvēkiem nemaz nav pa spēkam, proti — ”pasaules valdība izbeigs karus un pasaules valdība nebūs globāla tirānija”.

Ir skaidrs, ka neviena cilvēku valdība nekad to nespēs. Taču Dieva Valstība, kurā valdnieks ir Jēzus Kristus, var izbeigt karus un arī izdarīs to. (Psalms 46:10, 11; Mateja 6:10.) Tā patiesi iznīcinās visus kara kūrējus. Pravietis Daniēls norāda, ka tad, kad Dieva noteiktais laiks — laiks, kad uz Zemes valda cilvēki, — tuvosies beigām, cilvēku valdīšana būs izrādījusies ”nevienāda veidojuma”, līdzīga ’dzelzij, kas maisīta ar mālu’. (Daniēla 2:41—43.) Tāpēc pastāvēs politiska sašķeltība un konflikti būs neizbēgami. Taču, pēc Daniēla vārdiem, Dieva Valstība ”satrieks un iznīcinās citas [nacionālistiskās un nevienprātīgās] valstis” jeb valdības un to vietā stāsies ilgi gaidītā Dieva Valstība, kurā valdnieks ir Jēzus Kristus. (Daniēla 2:44.)

Nebūtu nozīmes radīt lieliskus apstākļus, ja Zemi joprojām apdzīvotu cilvēki, kas to izlaupa un padara dzīvi apkārtējiem neciešamu. Taču ”Ļaundaŗi.. tiks izdeldēti”. (Psalms 37:1, 2, 9, 38; Salamana Pamācības 2:22.) Tas nozīmē, ka Kristus iznīcinās visus, kas tīšām neievēro Dieva normas vai arī atbalsta pasaules varas, kuras nes postu. Viņš neatstās dzīvu nevienu, kas bojā planētu. Dievs ir apsolījis ’samaitāt tos, kas zemi samaitā’. (Atklāsmes 11:18.)

Tā nebūs nekāda tirāniska varas izpausme pasaules mērogā. Jēzus Kristus darbosies ar ”patiesību, lēnību un taisnību”, kad šķirs labu no ļauna. (Psalms 45:4, 5; Mateja 25:31—33.) Tā arī nebūs tāda rīcība, kurā izpaužas vienīgi nodoms iznīcināt un graut, tā nebūs ļaunprātīga varas izmantošana. Nepavisam! To nevar salīdzināt ar situāciju, kad skaistu vecu namu taisās nojaukt alkatīgs zemes īpašnieks. Tā būs kā iztrupējušas, pussabrukušas ēkas nojaukšana, ko veic tādēļ, lai radītu brīnišķīgu, attīrītu vidi.

Bet kas notiks ar ārējiem spēkiem, kuru dēļ pasaulei agrāk nav izdevies sasniegt vienotību? Vai viņiem būs ļauts nemanāmi ietekmēt jauno sistēmu, tā ka tās iedzīvotāji atkal sāks visu postīt, cīnīsies savā starpā un padarīs dzīvi apkārtējiem neizturamu? Nekādā ziņā. Šoreiz ”īrnieku izlikšana” un zemeslodes atjaunošana būs pilnīga un galīga. ”Otrreiz vairs nelaimei nemaz nav jānāk.” (Nahuma 1:9.)

Bībelē Sātana galīgā iznīcināšana salīdzināta ar atkritumu sadedzināšanu. Tajā rakstīts, ka ”Velnu, kas viņus [zemes iedzīvotājus] pievīla, iemeta uguns un sēra jūŗā”. (Atklāsmes 20:10.) Cik iespaidīgs salīdzinājums! Iztēlojies nevis ierobežotas jaudas atkritumu dedzināmo krāsni, bet veselu uguns jūru, kura iznīcina visu, kas ir ļauns un aptraipīts. Vairs nevienam — ne cilvēkiem, ne dēmoniem — netiks ļauts nedz izjaukt Visumā pastāvošo kārtību, nedz pārkāpt Dieva noteiktās normas attiecībā uz to, kas ir pareizi un kas nav, nedz arī sagādāt ciešanas citiem cilvēkiem. Nebūs vairs neviena, kas grautu vienotību! (Psalms 21:10—12; Cefanjas 1:18; 3:8.)

Vienota tauta no visu tautu cilvēkiem

Lielo zemeslodes attīrīšanu pārdzīvos ”liels pulks.. no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām”. (Atklāsmes 7:9.) Šī ļaužu pulka vienotību nesašķels nacionālās un cilšu atšķirības. Viņi būs iemācījušies dzīvot mierīgā saskaņā. (Jesajas 2:2—4.) Un vēl vairāk prieka sagādās tas, ka viņiem pievienosies agrākie planētas iedzīvotāji, kas ar augšāmcelšanas, šī brīnišķīgā pasākuma, palīdzību tiks atgriezti dzīvē uz attīrītas Zemes. (Jāņa 5:28, 29.)

Vai jūs vēlētos dzīvot tādā pasaulē? Tur dzīvos tikai tie, kas atbilst Dieva prasībām, un viņa prasības ir skaidri izklāstītas Bībelē. (Jāņa 17:3; Apustuļu darbi 2:38—42.) Jehovas liecinieki ar prieku jums palīdzēs uzzināt, ko Dievs prasa, un jūs varēsiet iegūt cerību uz mūžīgu dzīvi patiešām vienotā pasaulē.

[Attēls 7. lpp.]

Valdība, kurā valdnieks ir Jēzus Kristus, izveidos vienotu pasauli