Kas var nodrošināt patiesu mieru?
”[Jehova] liek kaŗiem mitēties visā pasaulē.” (PSALMS 46:10)
1. Kāds brīnišķīgs solījums par mieru ir kādā Jesajas pravietojumā?
”TAISNĪBAS [iedarbība] būs miers, un taisnīguma panākums klusums un drošība mūžīgi. Mana tauta tad dzīvos miera mājās, drošos dzīvokļos un netraucētos mitekļos.” (Jesajas 32:17, 18.) Cik brīnišķīgs solījums! Tajā ir runa par patiesu mieru, ko ir nodibinājis Dievs.
2., 3. Apraksti patiesu mieru.
2 Kas īsti ir patiess miers? Vai tas vienkārši ir stāvoklis, kad nav kara? Vai varbūt tas ir laikposms, kad tautas gatavojas kārtējam karam? Vai patiess miers ir tikai sapnis? Uz šiem jautājumiem ir jāatrod ticamas atbildes. Uzreiz jāatzīmē, ka patiess miers ir daudz vairāk nekā tikai sapnis. Dieva apsolītais miers tālu pārsniedz visu, ko cilvēki šajā pasaulē spēj iedomāties. (Jesajas 64:4.) Tas nav miers tikai uz dažiem gadiem vai gadu desmitiem. Tas ir mūžīgs miers! Un šāds miers nav domāts tikai nedaudziem izredzētajiem — tas aptver debesis un zemi, eņģeļus un cilvēkus. Cilvēki var baudīt šo mieru neatkarīgi no savas tautības, etniskās piederības, valodas un ādas krāsas. Patiess miers nepazīst robežas un šķēršļus un nekad netiek traucēts. (Psalms 72:7, 8; Jesajas 48:18, LB-26.)
3 Patiess miers ir miers katru dienu. Tas nozīmē, ka tu ik rītu pamosties, nedomājot par karu, neraizējoties par savu nākotni, par savu bērnu nākotni un pat par savu mazbērnu nākotni. Tas nozīmē pilnīgu sirdsmieru. (Kolosiešiem 3:15.) Patiess miers nozīmē, ka vairs nav noziedzības, nav vardarbības, nav izjukušu ģimeņu, nav bezpajumtnieku, nav bada nāvē mirušu un nosalušu cilvēku, nav izmisuma un vilšanās. Dieva miers nozīmē pat kaut ko vēl labāku: pasauli bez slimībām, sāpēm, bēdām un nāves. (Atklāsmes 21:4.) Cik lieliska cerība mums ir — mūžam baudīt patiesu mieru! Vai gan mēs visi neilgojamies tieši pēc šāda miera un laimes? Un vai tieši tāds nav miers, par ko mums būtu jālūdz Dievs un pēc kā mums būtu jātiecas?
Cilvēku neveiksmīgie pūliņi
4. Kā tautas ir pūlējušās sasniegt mieru, un ko tas ir devis?
4 Gadsimtiem ilgi cilvēki un tautas ir runājuši par mieru, debatējuši par mieru, parakstījuši simtiem miera līgumu. Bet ko tas viss ir devis? Pēdējo 80 gadu laikā praktiski nav pagājis ne brīdis, kad kāda valsts vai grupējums nebūtu iesaistīts karadarbībā. Sasniegt mieru nekādi neizdodas. Rodas jautājumi: kāpēc visi cilvēku centieni nodibināt mieru starp tautām ir cietuši neveiksmi, un kāpēc cilvēki nespēj nodrošināt patiesu, stabilu mieru?
5. Kāpēc cilvēku centieni nodibināt mieru pastāvīgi ir cietuši neveiksmi?
5 Vienkāršā atbilde ir tā, ka patiesa miera meklējumos cilvēce nav griezusies pie pareizā avota. Sātana Velna ietekmē cilvēki ir izveidojuši organizācijas, kas krīt par upuri pašas saviem trūkumiem un vājībām — alkatībai un ambīcijām, kārei pēc varas un ievērības. Cilvēki ir likuši cerības uz augstākajām mācību iestādēm, dibinājuši dažādus fondus un ”smadzeņu trestus” — bet tie ir izdomājuši vienīgi jaunus apspiešanas un iznīcināšanas līdzekļus. Pie kāda avota cilvēki ir vērsušies? Kur viņi ir meklējuši mieru?
6., 7. a) Ar ko saistās Tautu Savienības vēsture? b) Ko ir izdevies panākt Apvienoto Nāciju Organizācijai?
6 Pastāvīgs miers bija jānodibina Tautu Savienībai — uz to tautas paļāvās 1919. gadā. Šo cerību sagrāva Musolīni organizētais iebrukums Etiopijā 1935. gadā un pilsoņu karš, kas 1936. gadā sākās Spānijā. Kad 1939. gadā izcēlās 2. pasaules karš, Tautu Savienība nogrima aizmirstībā. Tā dēvētais miers nebija ildzis pat 20 gadus.
7 Bet ko ir panākusi Apvienoto Nāciju Organizācija? Vai tā ir devusi kādu reālu cerību uz to, ka visā pasaulē varētu iestāties ilgstošs miers? Nepavisam. Kopš ANO nodibināšanas 1945. gadā ir norisinājušies vairāk nekā 150 kari un bruņoti konflikti! Nav nekāds brīnums, ka kanādietis Gvinns Daiers, kara un tā cēloņu pētnieks, aprakstīja ANO šādiem vārdiem: ”Par medību saimniecības uzraugiem kļuvušu malumednieku apvienība, nebūt ne svētu vīru sapulce,” — un: ”Gandrīz ne uz ko nespējīgs diskusiju klubs.” (Salīdzināt Jeremijas 6:14; 8:15.)
8. Ko tautas dara, kaut arī tās runā par mieru? (Jesajas 59:8.)
8 Tautas gan runā par mieru, tomēr turpina izgudrot un izgatavot ieročus. Zemes, kas finansē miera konferences, bieži vienlaikus ir arī galvenās ieroču ražotājas. Ietekmīgu komerciālu interešu vārdā šajās zemēs tiek ražots nāvējošs bruņojums, arī briesmīgās sapiermīnas, kas ik gadu nogalina vai sakropļo ap 26 000 mierīgo iedzīvotāju — pieaugušo un bērnu. Šādas rīcības virzītājspēks ir alkatība un korupcija. Starptautiskās ieroču tirdzniecības neatņemama sastāvdaļa ir kukuļdošana un nelegālas izmaksas. Daži politiķi tādā veidā rauš savu bagātību.
9., 10. Ko pasaulīgi speciālisti ir teikuši par kariem un par cilvēku centieniem?
9 Poļu fiziķis Nobela Miera prēmijas laureāts Juzefs Rotblats 1995. gada decembrī aicināja valstis pārtraukt bruņošanās sacensību. Viņš teica: ”Vienīgais paņēmiens, kā nepieļaut [jaunu bruņošanās sacensību], ir atsacīties no kara pavisam.” Vai šāds notikumu pavērsiens tev šķiet ticams? Sākot ar 1928. gadu, 62 valstis ratificēja Keloga—Briāna paktu, atsakoties izmantot karu par nesaskaņu risināšanas līdzekli. Bet 2. pasaules karš nepārprotami parādīja, ka šis pakts nebija pat tik daudz vērts kā papīrs, uz kura tas bija uzrakstīts.
10 Nav noliedzams: karš pastāvīgi ir bijis klupšanas akmens cilvēces vēstures gaitā. Kā rakstīja Gvinns Daiers, ”karš ir viena no centrālajām parādībām cilvēku sabiedrībā, un tā vēsture ir tieši tikpat ilga kā civilizācijas vēsture”. Patiešām — gandrīz katrai kultūrai un katrai lielvalstij ir bijuši savi godātie militārie varoņi, savs regulārais karaspēks, savas slavenās kaujas, savas izdaudzinātās militārās akadēmijas un savi ieroču krājumi. Un tomēr mūsu gadsimtam karš ir raksturīgs vairāk nekā jebkuram citam — gan postījumu apjoma, gan nogalināto skaita ziņā.
11. Kādu būtisku faktoru pasaules līderi nav ņēmuši vērā savos miera meklējumos?
11 Ir pilnīgi skaidrs, ka pasaules līderi nav ņēmuši vērā būtisko atziņu, kas pausta Jeremijas 10:23: ”Es zinu, Kungs, ka cilvēka liktenis nestāv viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar pats droši noteikt savu ceļu.” Nav iespējams patiess miers, ja tiek ignorēts Dievs. Bet vai viss teiktais nozīmē, ka civilizētā sabiedrībā karš ir neizbēgams? Vai tas nozīmē, ka miers — patiess miers — ir nepiepildāms sapnis?
Galvenais cēlonis
12., 13. a) Kas, saskaņā ar Bībeli, ir galvenais, neredzamais karu izraisītājs? b) Kā Sātans novērš cilvēku uzmanību no pasaules problēmu īstā atrisinājuma?
12 Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, mums jāsaprot, kas izraisa karu. Bībelē ir skaidri teikts, ka dumpīgais eņģelis Sātans ir pirmais ”slepkava” un ”melis” un ka ”visa pasaule ir grimusi ļaunumā [”atrodas ļaunā varā”, NW]”. (Jāņa 8:44; 1. Jāņa 5:19.) Ko Sātans ir darījis, lai īstenotu savus plānus? Mēs lasām 2. Korintiešiem 4:3, 4: ”Ja mūsu evanģelijs ir aizsegts, tad tas ir aizsegts tiem, kas pazūd, kuŗiem šās pasaules dievs ir apstulbojis neticīgās sirdis, ka tiem nespīd Kristus godības evanģelija gaišums, kas ir Dieva attēls.” Sātans dara visu iespējamo, lai novērstu cilvēku uzmanību no Dieva Valstības, kas spēj atrisināt pasaules problēmas. Viņš apstulbo cilvēkus un novirza to domas sāņus, izmantojot šķeltnieciskus sociālus, politiskus un reliģiskus jautājumus, tā ka šie jautājumi liekas svarīgāki par Dieva varu. Nesenais nacionālisma vilnis visā pasaulē to spilgti apliecina.
13 Sātans Velns uzkurina nacionālismu un tribālismu — priekšstatus par kādas tautas, rases vai cilts pārākumu pār citām. Dziļi iesakņojies naids, kas gadsimtiem ilgi ir bijis apslāpēts, tagad tiek atdzīvināts un izraisa jaunus karus un konfliktus. Federiko Majors, UNESCO ģenerāldirektors, brīdināja par šo tendenci: ”Pat tur, kur agrāk cilvēki bija raduši būt iecietīgi, situācija ir mainījusies un arvien skaidrāk izpaužas ksenofobija; arvien biežāk un biežāk ir dzirdami šovinistiski un rasistiski izteikumi, kas, kā likās, jau piederēja pagātnei.” Kāds ir iznākums? Šausminošie slaktiņi bijušajā Dienvidslāvijā un cilšu asinspirts Ruandā — tie ir tikai divi piemēri, kas ir kļuvuši zināmi visai pasaulei.
14. Kā Atklāsmes 6:4 ir attēlots karš un tā sekas mūsdienās?
14 Bībelē bija paredzēts, ka šīs sistēmas beigu laikā pār visu zemi auļos ugunssārts zirgs, kas simbolizē karu. Atklāsmes 6:4 mēs lasām: ”Izgāja cits zirgs, ugunssārts, un tam, kas sēdēja zirgā, tika dots atņemt zemei mieru, lai cilvēki nokautu cits citu. Pēc tam viņam tika dots liels zobens.” Kopš 1914. gada var vērot, kā šis simboliskais jātnieks ’atņem mieru’, un tautas nemitīgi cīnās un karo savā starpā.
15., 16. a) Kāda ir reliģijas loma karos un slepkavošanā? b) Kāda ir Jehovas attieksme pret reliģiju rīcību?
15 Nedrīkst atstāt neievērotu reliģijas lomu karos un slepkavošanā. Asinīs mirkstošā cilvēces vēsture lielā mērā ir izskaidrojama ar viltus reliģijas nelabvēlīgo ietekmi. Katoļu teologs Hanss Kings rakstīja: ”Nevar būt divu domu, ka negatīvā, destruktīvā ziņā [reliģijām] ir bijusi un vēl joprojām ir milzīga ietekme. Tām jāuzņemas atbildība par neskaitāmām sadursmēm, asiņainiem konfliktiem, īstiem ”reliģiskiem kariem”; ..un teiktais attiecas arī uz abiem pasaules kariem.”
16 Kāda ir Dieva Jehovas attieksme pret to, ka viltus reliģija ir veicinājusi slepkavošanu un karus? Atklāsmes 18:5 ir lasāma Dieva apsūdzība viltus reliģijai: ”Viņas grēku darbi sniedzas līdz debesīm, un Dievs ir pieminējis viņas noziegumus.” Uz viltus reliģiju, kas ir sadarbojusies ar pasaules politiskajiem valdniekiem, gulstas tāda vaina asinsizliešanā, tāds ilgi krātu grēku daudzums, ka Dievs to nekādā gadījumā nevar atstāt bez ievērības. Drīz viņš pilnībā likvidēs šo traucēkli ceļā uz patiesu mieru. (Atklāsmes 18:21.)
Ceļš uz mieru
17., 18. a) Kāpēc ticība tam, ka ir iespējams miers uz visiem laikiem, nav nepiepildāms sapnis? b) Ko Jehova jau ir izdarījis, lai nodrošinātu patiesa miera iestāšanos?
17 Kas un kā nodrošinās patiesu mieru, ja jau cilvēki nespēj panākt patiesu un ilgstošu mieru, izmantojot tādus līdzekļus kā, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija? Vai tas nav tikai nepiepildāms sapnis — domāt, ka ir iespējams miers uz visiem laikiem? Nē, nav vis — ja vien miera meklējumos mēs vēršamies pie pareizā avota. Kas tas ir par avotu? Atbildi dod Psalms 46:10, kur teikts, ka Jehova ”liek kaŗiem mitēties visā pasaulē, ..salauž stopus, ..šķēpus sadauza un bruņas ar uguni sadedzina”. Un Jehova jau ir sācis rīkoties, lai darītu galu kariem un nodibinātu patiesu mieru. Ko viņš ir izdarījis? Viņš ir piešķīris Jēzum Kristum tā likumīgo Valstības troni 1914. gadā un izvērsis cilvēces vēsturē visplašāko izglītības programmu, kas sekmē mieru. Jesajas 54:13 ir lasāms pravietisks apliecinājums: ”Visi tavi dēli būs tā Kunga mācīti un savā labsajūtā bagātīgi svētīti [”un tavu bērnu miers būs liels”, LB-26].”
18 Šis pravietojums ilustrē cēlonības principu: jebkurām sekām ir savs cēlonis. Konkrētajā gadījumā Jehovas mācība — cēlonis — pārvērš kareivīgus cilvēkus par miermīlīgiem ļaudīm, kam ir mierīgas attiecības ar Dievu. Sekas ir sirds izmaiņas, kas cilvēkus padara miermīlīgus. Šī mācība, kas pārveido cilvēku sirdi un prātu, jau tagad izplatās pa visu pasauli, un miljoniem cilvēku seko ’Miera lielskunga’, Jēzus Kristus, piemēram. (Jesajas 9:5.)
19. Ko Jēzus mācīja par patiesu mieru?
19 Ko Jēzus mācīja par patiesu mieru? Viņš runāja ne tikai par mieru starp tautām, bet arī par mierīgām cilvēku attiecībām un par iekšēju mieru, kādu dod tīra sirdsapziņa. Jāņa 14:27 mēs lasām Jēzus vārdus, ko viņš teica saviem sekotājiem: ”Mieru es jums atstāju, savu mieru es jums dodu; ne kā pasaule dod, es jums dodu. Jūsu sirds lai neiztrūkstas un neizbīstas.” Kādā ziņā Jēzus piedāvātais miers atšķiras no tā, kas ir pasaulē?
20. Kā Jēzus nodibinās patiesu mieru?
20 Jēzus piedāvātais miers ir cieši saistīts ar vēsti par Valstību. Viņš zināja, ka taisnīgā debesu valdība, kurā ir viņš pats un vēl 144 000 valdnieku, darīs galu kariem un kara kurinātājiem. (Atklāsmes 14:1, 3.) Jēzus zināja, ka Valstība nodrošinās mierīgus paradīzes apstākļus, kādus viņš apsolīja ļaundarim, kas nomira viņam blakus. Jēzus nepiedāvāja šim cilvēkam vietu debesu Valstībā, bet teica: ”Patiesi es tev saku šodien, tu būsi ar mani paradīzē.” (Lūkas 23:43, NW.)
21., 22. a) Ar kādu brīnišķīgu, spēcinošu cerību ir saistīts patiesais miers? b) Kas mums jādara, lai mēs varētu savām acīm skatīt šo svētību?
21 Jēzus zināja arī to, ka viņa Valstība sniegs mierinājumu visiem noskumušajiem, kas viņam tic. Jēzus piedāvātais miers ir saistīts ar brīnišķīgo, spēcinošo cerību uz augšāmcelšanu. Atceries viņa uzmundrinošos vārdus, kas lasāmi Jāņa 5:28, 29: ”Nebrīnieties par to! Jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa balsi, un nāks ārā: tie, kas labu darījuši, lai celtos augšām dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, lai celtos augšām sodam.”
22 Vai tu gaidi šo laiku? Vai starp tev dārgiem un mīļiem cilvēkiem ir tādi, kas ir nomiruši? Vai tu ilgojies redzēt viņus atkal? Tad pieņem mieru, ko piedāvā Jēzus. Centies panākt, lai tev būtu tāda pati ticība kā Martai, Lācara māsai, kas sacīja Jēzum: ”Es zinu, ka viņš celsies augšām, kad miroņi celsies augšām, pastarā dienā.” Un pievērs uzmanību, cik iedvesmojoša bija Jēzus atbilde Martai: ”Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic man, nemirs ne mūžam! Vai tu to tici?” (Jāņa 11:24—26.)
23. Kāpēc nav iespējams iztikt bez precīzām Dieva vārdu zināšanām, ja gribam iegūt patiesu mieru?
23 Arī tu vari ticēt šim solījumam un gūt no tā labumu. Kā? Tev ir vajadzīgas precīzas Dieva vārdu zināšanas. Lūk, kā apustulis Pāvils uzsvēra precīzu zināšanu svarīgumu: ”Mēs.. pastāvīgi piesaucam Dievu savās lūgšanās, lai jūs bagātīgi apveltīti ar garīgu gudrību un atziņu, visā pilnībā izprastu viņa gribu. Tad jūsu dzīve būs mūsu Kunga cienīga un viņam viscaur patīkama, un jūs nesīsit augļus ar visāda veida labiem darbiem un pieaugsit Dieva atziņā.” (Kolosiešiem 1:9, 10.) Precīzas zināšanas tevi pārliecinās, ka Dievs Jehova ir patiesa miera avots. Turklāt tu uzzināsi, kas tev tagad jādara, lai tu kopā ar psalmu sacerētāju varētu teikt: ”Es apgulšos mierā un dusēšu, jo Tu vien dari, ka dzīvoju drošībā.” (Psalms 4:9.)
Vai tu vari paskaidrot?
◻ Kāpēc cilvēku centieni panākt mieru pastāvīgi ir cietuši neveiksmi?
◻ Kas ir galvenais karu cēlonis?
◻ Kāpēc pastāvīgs miers nav nepiepildāms sapnis?
◻ Kas var nodrošināt patiesu mieru?
[Attēls 8. lpp.]
Patiess miers nav tikai sapnis. Tas ir Dieva solījums
[Attēls 10. lpp.]
Kopš 1914. gada simboliskais jātnieks uz ugunssārta zirga atņem zemei mieru
[Attēls 11. lpp.]
Vai reliģija un ANO spēj nodrošināt mieru?
[Norāde par autortiesībām]
UN fotoattēls