”Laiks mieram” ir pavisam tuvu!
”Katrai lietai ir savs nolikts laiks.. ..savs laiks kaŗam un savs laiks mieram.” (SALAMANS MĀCĪTĀJS 3:1, 8)
1. Kāda paradoksāla situācija 20. gadsimtā ir izveidojusies kara un miera jautājumos?
LIELĀKĀ daļa cilvēku ir ļoti noilgojušies pēc miera, un viņus var saprast. Mūsu gadsimtā miera ir bijis mazāk nekā visos iepriekšējos. Tas varētu likties neparasti, jo cilvēces vēsturē vēl nekad nav darīts tik daudz, lai nodrošinātu mieru. 1920. gadā tika izveidota Tautu Savienība. Keloga—Briāna paktu, kas kādā enciklopēdijā nosaukts par ”grandiozāko no pasākumiem miera stiprināšanā pēc Pirmā pasaules kara”, 1928. gadā parakstīja ”gandrīz visas pasaules valstis.., tā piekrītot neizmantot karu nacionālās politikas īstenošanai”. Vēlāk, 1945. gadā, tika izveidota Apvienoto Nāciju Organizācija, kurai bija jāstājas izjukušās Tautu Savienības vietā.
2. Kāds ir Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķis, un kādus panākumus tā ir guvusi?
2 Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķis ir tāds pats, kāds bija Tautu Savienības mērķis, — nodibināt mieru visā pasaulē. Šo mērķi tai nav izdevies sasniegt. Tiesa, pašlaik nekur uz zemeslodes nerisinās tādi militāri konflikti, kādi bija abi pasaules kari. Tomēr pasaulē risinās vairāki desmiti mazāka mēroga militāro konfliktu, kuru dēļ simtiem tūkstošu cilvēku dzīvo kara apstākļos, zaudē visu, kas viņiem ir piederējis, un pat iet bojā. Vai mēs varam gaidīt, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas centieni vainagosies panākumiem un 21. gadsimts būs ”laiks mieram”?
Patiesa miera priekšnosacījums
3. Kāpēc patiess miers nav savienojams ar naidu?
3 Lai tautas un valstis dzīvotu mierā, ar iecietību vien nepietiek. Vai var teikt, ka cilvēku starpā ir miers, ja viņi ienīst viens otru? Nē, nevar, ja ņem vērā to, kas rakstīts 1. Jāņa 3:15: ”Katrs, kas savu brāli ienīst, ir slepkava.” Notikumi nesenā pagātnē liecina, ka naids ātri vien pāraug vardarbībā.
4. Kam var būt miers, un kāpēc tikai viņiem tas var būt?
4 Jehova ir ”miera Dievs”, tāpēc miers var būt vienīgi tiem cilvēkiem, kas mīl Dievu un dziļi ciena viņa taisnīgos principus. Jehova nepiešķir mieru visiem cilvēkiem. ””Bezdievjiem nav miera!” — saka mans Dievs.” Bezdievjiem miera nav tāpēc, ka viņi nevēlas, lai viņus vadītu Dieva svētais gars, kas rada mieru — vienu no svētā gara augļiem. (Romiešiem 15:33; Jesajas 57:21; Galatiešiem 5:22.)
5. Ko patiesie kristieši nekādā ziņā nevar darīt?
5 Kari, kuros vairākkārt, it īpaši šajā gadsimtā, ir iesaistījušies tā saucamie kristieši, nav pieņemami patiesajiem kristiešiem. (Jēkaba 4:1—4.) Tiesa, patiesie kristieši cīnās pret mācībām, kas sagroza patiesību par Dievu, taču šīs cīņas mērķis ir palīdzēt cilvēkiem, nevis nodarīt viņiem pāri. Vajāt cilvēkus citādu reliģisko uzskatu dēļ vai likt viņiem ciest nacionālistisku ideju vārdā ir pilnīgā pretrunā ar patieso kristietību. ”Ja iespējams, no savas puses, turiet mieru ar visiem cilvēkiem,” Pāvils mudināja kristiešus, kas dzīvoja Romā. (Romiešiem 12:17—19, LB-65r; 2. Timotejam 2:24, 25.)
6. Kas mūsdienās izjūt patiesu mieru?
6 Miers, ko nodrošina Dievs, mūsdienās pastāv tikai Dieva Jehovas kalpu vidū. (Psalms 119:165; Jesajas 48:18, LB-26.) Jehovas kalpu vienotībai netraucē politiskās nesaskaņas, jo viņi visā pasaulē ir neitrāli politiskos jautājumos. (Jāņa 15:19; 17:14.) Mieru, kas pastāv Jehovas kalpu vidū, neapdraud arī reliģiskās domstarpības, jo viņi ’pilnīgi vienoti stāv vienā prātā un vienā domā’. (1. Korintiešiem 1:10.) Miers Jehovas liecinieku starpā ir mūsdienu brīnums, ko Dievs paveicis saskaņā ar savu solījumu: ”Es darīšu mieru par tavu valdītāju un taisnību par tavu uzraugu.” (Jesajas 60:17, LB-65r; Ebrejiem 8:10.)
Kāpēc ir ”laiks karam”?
7., 8. a) Kāds ir Jehovas liecinieku uzskats par laiku, kurā viņi dzīvo? b) Kas ir galvenais ierocis kristīgajā karā?
7 Lai gan Jehovas liecinieki dzīvo mierā, tomēr viņi uzskata, ka tagad ir ”laiks karam”. Protams, viņi neņem rokās īstus ieročus, jo uzspiest cilvēkiem Bībeles vēsti ar bruņotu spēku nozīmētu rīkoties pretēji Dieva aicinājumam: ”Kas grib, lai ņem dzīvības ūdeni bez maksas.” (Atklāsmes 22:17.) Pievērst ticībai ar varu nedrīkst nekādā gadījumā. Karš, kurā cīnās Jehovas liecinieki, ir garīgs karš. Pāvils rakstīja: ”Mūsu cīņas ieroči nav miesīgi, bet spēcīgi Dieva priekšā cietokšņu noārdīšanai.” (2. Korintiešiem 10:4; 1. Timotejam 1:18.)
8 Viens no svarīgākajiem ’mūsu cīņas ieročiem’ ir ’gara zobens, Dieva vārds’. (Efeziešiem 6:17.) Tas ir ļoti spēcīgs ierocis. ”Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķiŗ dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis.” (Ebrejiem 4:12.) Lietojot šo zobenu, kristieši var atspēkot ”prātojumus un visas augstprātīgās iedomas, kas paceļas pret Dieva atziņu”. (2. Korintiešiem 10:5.) Tas viņiem palīdz atmaskot viltus mācības, kaitīgus ieradumus un filozofijas, kuru pamatā ir cilvēku, nevis Dieva gudrība. (1. Korintiešiem 2:6—8; Efeziešiem 6:11—13.)
9. Kāpēc mums neatlaidīgi jācīnās ar savu grēcīgo miesu?
9 Garīgā cīņa ir arī cīņa ar grēcīgo miesu. Kristieši piekrīt Pāvilam, kas teica: ”Es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams.” (1. Korintiešiem 9:27.) Kristieši, kas dzīvoja Kolosās, tika mudināti nonāvēt ”savos locekļos zemisko: netiklību, nešķīstību, kaislību, ļaunās kārības un mantkārību, kas ir kalpošana elkiem”. (Kolosiešiem 3:5, JD.) Savukārt Jūda mudināja kristiešus ”turpināt cīņu par to ticību, kas svētiem reiz uzticēta”. (Jūdas 3.) Kāpēc mums jācīnās ar savu grēcīgo miesu? Pāvils par to izteicās šādi: ”Ja jūs pēc miesas dzīvojat, tad jums jāmirst. Bet, ja jūs gara spēkā darāt galu miesas darbībai, tad jūs dzīvosit.” (Romiešiem 8:13.) Ņemot vērā šos vārdus, ir skaidrs, ka mums neatlaidīgi jācīnās ar savām sliktajām tieksmēm.
10. Kas notika 1914. gadā, un kas ir gaidāms tuvā nākotnē?
10 Laiks, kurā mēs dzīvojam, ir uzskatāms par laiku karam arī tāpēc, ka strauji tuvojas ’Dieva atmaksas diena’. (Jesajas 61:1, 2.) 1914. gadā bija pienācis Jehovas noliktais laiks nodibināt mesiānisko Valstību un dot tai pilnvaras uzsākt karu ar Sātana sistēmu. Tajā gadā beidzās laika posms, kas bija atvēlēts, lai cilvēki mēģinātu valdīt bez Dieva iejaukšanās. Lielākā daļa cilvēku joprojām neatzīst Dieva mesiānisko Valdnieku, tāpat kā viņu neatzina vairākums cilvēku pirmajā gadsimtā. (Apustuļu darbi 28:27.) Tā kā Valstībai ir daudz pretinieku, Kristum jāvalda ”savu ienaidnieku vidū”. (Psalms 110:2.) Bet, kā teikts Atklāsmes 6:2, viņš uzvarēs savus ienaidniekus. Pretinieki tiks pieveikti cīņā ”Dieva visuvaldītāja lielajā dienā”, ”ko ebrēju valodā sauc par Harmagedonu”. (Atklāsmes 16:14, 16.)
Šis ir ”laiks, kad runāt”
11. Kāpēc Jehova ir bijis tik pacietīgs, bet kas tomēr ir gaidāms nākotnē?
11 Kopš 1914. gada, kas bija ārkārtīgi nozīmīgs laiks cilvēces vēsturē, ir pagājuši 85 gadi. Jehova ir ļoti pacietīgs. Viņš saviem lieciniekiem ir palīdzējis saprast, cik nozīmīgā laikā tie dzīvo. Runa ir par cilvēku dzīvību. Miljoniem cilvēku ir jābrīdina, jo Jehova negrib, ”ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās”. (2. Pētera 3:9.) Drīz ”Kungs Jēzus atklāti parādīsies no debesīm ar savas varenības eņģeļiem”. Tad visi, kas būs apzināti noraidījuši vēsti par Dieva Valstību, saņems sodu, ko Jēzus izpildīs ”tiem, kas Dievu neatzīst un kas neklausa mūsu Kunga Jēzus evanģelijam”. (2. Tesaloniķiešiem 1:6—9.)
12. a) Kāpēc nav vērts minēt, kad sāksies lielās bēdas? b) Kādu brīdinājumu izteica Jēzus?
12 Mēs nezinām, kad beigsies Jehovas pacietība. Mēģināt noteikt, kad sāksies ”lielās bēdas”, nav vērts. Jēzus pateica skaidri: ”Dienu un stundu neviens nezina.” Bet viņš teica arī šādus vārdus: ”Esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kuŗā stundā jūsu Kungs nāk. [..] Tāpēc esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tanī stundā, kuru jūs nedomājat.” (Mateja 24:21, 36, 42, 44, LB-65r.) Šis nepārprotamais norādījums nozīmē, ka mums pastāvīgi jāseko notikumiem pasaulē un jābūt gataviem lielo bēdu sākumam. (1. Tesaloniķiešiem 5:1—5.) Cik gan bīstami būtu domāt, ka tagad mēs varam atslābināties, dzīvot ”normāli” un gaidīt, kas notiks nākotnē! Jēzus teica: ”Sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk.” (Lūkas 21:34, 35.) Mēs varam būt pilnīgi droši, ka četri iznīcības vēji, kurus pagaidām tur četri Jehovas eņģeļi, netiks turēti mūžīgi. (Atklāsmes 7:1—3.)
13. Ko ir sapratuši gandrīz seši miljoni cilvēku?
13 Ja paturam prātā atmaksas dienu, kas strauji tuvojas, Salamana vārdi ”savs laiks, kad runāt,” iegūst īpašu nozīmi. (Salamans Mācītājs 3:7.) Saprazdami, ka tagad ir īstais laiks, kad runāt, gandrīz seši miljoni Jehovas liecinieku dedzīgi stāsta citiem par Dieva Valstības godību un brīdina par Dieva atmaksas dienu. Viņi labprāt piedalās Kristus karagājienā. (Psalms 110:3; 145:10—12.)
Tie, kas runā par mieru, kaut gan miera nav
14. Kādi viltus pravieši sludināja septītajā gadsimtā pirms mūsu ēras?
14 Septītajā gadsimtā pirms mūsu ēras pravieši Jeremija un Ecēhiēls Dieva uzdevumā pasludināja spriedumu, ko Jeruzaleme bija izpelnījusies ar savu nepaklausību Dievam. Kaut arī ietekmīgi reliģiskie vadoņi apstrīdēja Dieva vēstnešu paziņojumus, 607. gadā pirms mūsu ēras pilsēta tika izpostīta, gluži kā tas bija pravietots. Tāpēc reliģiskie vadoņi tika nosaukti par ”sirdsapziņu zaudējušiem praviešiem”, kas ”maldina [Dieva] tautu, runādami par mieru un glābiņu, un tomēr nav ne miera, ne glābiņa”. (Ecēhiēla 13:1—16; Jeremijas 6:14, 15; 8:8—12.)
15. Vai viltus pravieši pastāv arī mūsdienās? Paskaidrojiet.
15 Līdzīgi minētajiem viltus praviešiem lielākā daļa reliģisko vadoņu mūsdienās nebrīdina cilvēkus par Dieva tiesas dienu. Viņi ar optimismu runā par to, ka politiskie spēki panāks mieru un drošību. Vēlēdamies cilvēkiem izpatikt vairāk nekā Dievam, viņi sludina to, kas patīk viņu draudžu locekļiem, nevis stāsta par Dieva Valstību, kas jau ir nodibināta, un mesiānisko Ķēniņu, kurš drīz gūs uzvaru pār saviem ienaidniekiem. (Daniēla 2:44; 2. Timotejam 4:3, 4; Atklāsmes 6:2.) Arī viņi kā viltus pravieši runā ”par mieru un glābiņu, un tomēr nav ne miera, ne glābiņa”. Taču viņu pārliecību nomainīs bailes, kad pret viņiem vērsīsies tas, kuru viņi ir rādījuši nepatiesā gaismā un kura vārdam viņi ir sagādājuši negodu. Pasaules viltus reliģiju vadoņi, kuru reliģiskā impērija Bībelē aprakstīta kā netikla sieviete, ies bojā, joprojām runājot par mieru. (Atklāsmes 18:7, 8.)
16. a) Ko Jehovas liecinieki ar savu rīcību ir pierādījuši? b) Kādā ziņā viņi atšķiras no tiem, kas runā par mieru, kaut gan miera nav?
16 Ietekmīgu vadoņu nepārtrauktie miera solījumi nemazina to cilvēku pārliecību, kuri tic Dieva solījumam nodibināt patiesu mieru. Vairāk nekā simts gadu garumā Jehovas liecinieki ir pierādījuši, ka viņi uzticīgi aizstāv Dieva Rakstus, drosmīgi oponē viltus reliģijām un nelokāmi atbalsta Dieva Valstību. Viņi neiemidzina cilvēkus ar skaistām runām par mieru, bet dara visu iespējamo, lai cilvēki celtos no miega un saprastu, ka šis ir laiks karam. (Jesajas 56:10—12; Romiešiem 13:11, 12; 1. Tesaloniķiešiem 5:6.)
Jehova neklusēs
17. Kas notiks, kad Jehova vairs neklusēs?
17 Salamans rakstīja arī šādus vārdus: ”Dievs tiesās tiklab taisno kā bezdievīgo, jo katram nolūkam un katrai rīcībai Viņam ir savs nolikts laiks.” (Salamans Mācītājs 3:17.) Jehova ir nolicis laiku, kad viņš izpildīs spriedumu viltus reliģijai un ’zemes ķēniņiem’, kas sacēlušies ”pret to Kungu un Viņa svaidīto”. (Psalms 2:1—6; Atklāsmes 16:13—16.) Kad būs pienācis šis laiks, Jehova vairs ’necietīs klusu’. (Psalms 83:2; Jesajas 62:1; Jeremijas 47:6, 7.) Ar mesiāniskā Ķēniņa Jēzus Kristus starpniecību viņš ”runās” tādu valodu, kādu viņa pretinieki spēj saprast: ”Tas Kungs nāk kā varonis, kā kaŗavīrs Viņš uzsāk kaŗa gaitu, Viņš liek atskanēt kaŗa saucienam, Viņš nostājas kā varonis pret saviem ienaidniekiem. Ilgi jo ilgi Es klusēju un valdījos, bet tagad Es kliegšu, kā dzemdētāja elsdams un pūzdams reizē. Es nopostīšu kalnus un pakalnus, viss to zaļums nokaltīs, to upes paliks par sausu zemi, un to ezeri izžūs. Es vadīšu aklus pa ceļiem, ko tie agrāk nepazina, pa tekām, kas tiem bija svešas; Es darīšu tumsību viņu acīm par gaismu un nelīdzenumu par līdzenu ceļu. To visu Es darīšu un no tā neatkāpšos.” (Jesajas 42:13—16.)
18. Kādā ziņā Dieva tautai drīz pienāks ”laiks klusēt”?
18 Kad Jehova sāks ”runāt”, lai aizstāvētu savu dievišķo varu, viņa kalpiem vairs nebūs jāaizstāvas pašiem. Viņiem tad būs pienācis ”laiks klusēt”. Uz viņiem tad attieksies vārdi, kuru īstenošanos pieredzēja Dieva kalpi senatnē: ”Šinī kaujā jums pašiem nebūs jākaujas: esiet tikai klāt, ieņemiet vietas un vērojiet, kā tas Kungs jūs.. izglābs!” (2. Laiku 20:17.)
19. Kāda iespēja drīz būs Kristus garīgajiem brāļiem?
19 Sātanu un viņa organizāciju gaida smaga sakāve. Apskaidrotie Kristus brāļi piedalīsies cīņā, kurā uzvarēs taisnība, kā tas ir apstiprināts ar solījumu: ”Miera Dievs visā drīzumā samīs sātānu apakš jūsu kājām!” (Romiešiem 16:20.) Ļoti tuvu ir ilgi gaidītais laiks mieram.
20. Kāds laiks drīz pienāks?
20 Cik gan laimīgi būs visi zemeslodes iedzīvotāji, kas paliks dzīvi pēc tam, kad šādā iespaidīgā veidā būs izpaudies Jehovas spēks! Kad būs pienācis laiks augšāmcelšanai, viņiem pievienosies arī uzticīgie cilvēki, kas dzīvojuši pagātnē. Tūkstoš gadi, kad valdīs Kristus, būs ’laiks dēstīt, dziedināt, uzcelt, smieties, diet, apkampties un mīlēt’. Tas būs ”laiks mieram”, kas turpināsies mūžīgi. (Salamans Mācītājs 3:1—8; Psalms 29:11; 37:11; 72:7.)
Kā jūs atbildētu?
◻ Kāds ir stabila miera priekšnoteikums?
◻ Kāpēc Jehovas liecinieki uzskata, ka tagad ir ”laiks karam”?
◻ Kad Dieva kalpiem ir laiks ”runāt”, un kad — laiks ”klusēt”?
◻ Kā un kad Jehova sāks ”runāt”?
[Papildmateriāls/Attēli 13. lpp.]
Jehova ir nolicis laiku, kad
◻ viņš izvilinās Gogu uzbrukumā Dieva tautai (Ecēhiēla 38:3, 4, 10—12);
◻ liks valdnieku sirdīs vēlēšanos iznīcināt lielo Bābeli (Atklāsmes 17:15—17; 19:2);
◻ notiks Jēra kāzas (Atklāsmes 19:6, 7);
◻ sāksies Harmagedona karš (Atklāsmes 19:11—16, 19—21);
◻ Sātans tiks saistīts un sāksies Jēzus tūkstoš gadu valdīšana (Atklāsmes 20:1—3).
Notikumi šeit minēti tādā kārtībā, kādā tie pierakstīti Bībelē. Mēs varam būt droši, ka tie norisināsies tādā secībā un laikā, kā Jehova ir noteicis.
[Attēli 15. lpp.]
Tūkstoš gadi, kad valdīs Kristus, būs laiks, kad varēs
smieties,
apkampties,
mīlēt,
dēstīt,
diet
un būvēt.