”Miera Dievs” rūpējas par sāpju māktajiem

BĪBELĒ ir skaidri pateikts, ka Dāvids, kas dzīvoja pirms daudziem gadsimtiem, pazina ciešanas. Vairākus gadus Dāvids bēguļoja, jo viņu neatslābstoši vajāja ļauns un ietiepīgs ķēniņš, kas bija nolēmis viņu nogalināt. Šajā ciešanu pilnajā laikā Dāvids slēpās vientuļās vietās. Taču viņš darīja vēl kaut ko. Atrazdamies šādā postā, viņš dedzīgi lūdza Jehovu. ”Es piesaucu to Kungu ar skaļu balsi,” tā Dāvids vēlāk rakstīja par saviem smagajiem pārbaudījumiem. ”Es izkratu Viņa priekšā savu sirdi un izsūdzu Viņam savas bēdas.” (Psalms 142:2, 3.)

Mūsdienās daži izsmietu Dāvida paļaušanos uz Dievu. Šādi cilvēki teiktu, ka lūgšana ir tikai psiholoģisks atbalsts un faktiski ir laika izšķiešana. Tomēr Dāvids nebija paļāvies uz Dievu veltīgi, jo viņa ienaidnieki beigu beigās tika sakauti. Atskatīdamies uz notikumiem, ko bija piedzīvojis, Dāvids rakstīja: ”Kas bija postā grimis, sauca, un tas Kungs viņu uzklausīja un izrāva viņu no visām viņa bēdām.” (Psalms 34:7.) Patiesais Dievs, pie kura vērsās Dāvids, citur Bībelē ir nosaukts par ’miera Dievu’. (Filipiešiem 4:9; Ebrejiem 13:20.) Vai viņš sniegs atvieglojumu no sāpēm un ciešanām un sagādās mums mieru?

Jehova gādā par jums

Jehova nav vienaldzīgs pret savu kalpu postu. (Psalms 34:16.) Viņš gādā ne tikai par saviem kalpotājiem kopumā, bet arī atsevišķi par katru cilvēku, kas viņu bīstas. Kad Jehovam tika veltīts templis senajā Jeruzalemē, Salamans lūdza, lai Jehova uzklausa tos, ”kas tad lūgs, kas no visas sirds piesauks, vai nu tas notiktu no viena vienīga cilvēka, vai no visas tavas tautas, Israēla, puses, kad viņi ikviens atzīsies savā sirdsapziņā, būs nožēlas pārņemti savās mokās un bēdās”. (2. Laiku 6:29.) Kā atzina Salamans, ikvienam cilvēkam ir savas, īpašas ciešanas, kas viņam jāiztur. Vienam tā varbūt ir slimība. Citam — emocionālas ciešanas. Savukārt citi smagi pārdzīvo tuvinieka nāvi. Bezdarbs, ekonomiskās grūtības un problēmas ģimenē arī bieži liek cilvēkiem ciest šajos raižpilnajos laikos.

Padomājiet brīdi par ’savām mokām un bēdām’. Droši vien reizēm jūs esat juties tāpat kā psalmu dziesminieks Dāvids, kas rakstīja šādus vārdus: ”Es cerēju uz līdzjūtību, bet velti, un uz mierinātāju, bet to neatrodu.” Tomēr jūs varat būt pārliecināts, ka Dievam rūp, kādā situācijā jūs atrodaties, jo tālāk tanī pašā psalmā Dāvids rakstīja: ”Tas Kungs uzklausa nabagus un nenicina savus sagūstītos.” (Psalms 69:21, 34.)

Plašākā nozīmē Dāvida vārdi norāda, ka mēs varam neraizēties, jo cilvēces Radītājs uzklausa to lūgšanas, kurus, var teikt, tur gūstā ciešanas un sāpes. Turklāt viņš rīkojas, lai izmainītu šo cilvēku smago stāvokli. Ievēro tālāk minētos izteikumus, kas atklāj Jehovas līdzjūtību pret sāpju māktajiem.

”Neviena atraitne un neviens bārenis lai netiek apspiesti, apbēdināti vai pazemoti. Ja tu tos apspiedīsi, tad tie kliegdami kliegs uz Mani, un Es uzklausīšu viņu saucienus. Tad Es savās dusmās iekaisīšu.” (2. Mozus 22:21—23.)

”Dievs lai nedotu tiesu saviem izredzētiem, kas dienu un nakti viņu piesauc, kaut gan viņš vilcinās?” (Lūkas 18:7.)

”Viņš glābs nabagu, kas kliedz, cietēju un bēdīgo, kam nav palīga. Viņš apžēlosies par trūcīgo un nabagu un palīdzēs nelaimīgām dvēselēm. No spaidiem un varmācības viņš atpestīs viņu dvēseles, un viņu asinis būs dārgas viņa acīs.” (Psalms 72:12—14.)

”Kas jums [Dieva tautai uz zemes] pieskaŗas, tas pieskaŗas Viņa acu raugam.” (Cakarijas 2:12.)

Šie daži piemēri parāda, ka mūsu Radītājs ir patiesi ieinteresēts savas tautas labklājībā. Tāpēc mums ir pamatots iemesls sekot apustuļa Pētera pamācībai: ”Visu savu zūdīšanos metiet uz viņu, jo viņš gādā par jums.” (1. Pētera 5:7.) Bet kā Dievs mums palīdzēs tad, kad izjūtam sāpes un ciešam?

Kā Dievs palīdz sāpju māktajiem

Kā mēs jau redzējām, Dāvids, kad piedzīvoja sāpes un ciešanas, dedzīgi lūdza Dievam vadību. Tajā pašā laikā, vēlēdamies atvieglot situāciju, viņš aktīvi rīkojās un parādīja atjautību, lai izvairītos no saviem vajātājiem. Tā paļaušanās uz Jehovu kopā ar paša pūlēm ļāva Dāvidam izturēt grūtības. Ko mēs no tā varam mācīties?

Kad mēs atrodamies nelaimē, tad noteikti nav nepareizi parādīt saprātīgu iniciatīvu, lai atrisinātu problēmu. Piemēram, ja kristietis ir bez darba, vai tad viņš necentīsies to atrast? Un, ja kristietis ir saslimis, vai tad viņš nemeklēs ārsta palīdzību? Pat Jēzus, kas spēja izdziedināt jebkādas slimības, atzina, ka ’slimiem vajaga ārsta’. (Mateja 9:12; salīdzināt 1. Timotejam 5:23.) Protams, dažas nelaimes ir tādas, ko nav iespējams likvidēt, tās ir jāiztur. Taču patiesi kristieši neuzskata, ka ciešanas pašas par sevi ir vērtīgas, kā daži domā. (Salīdzināt 1. Ķēniņu 18:28.) Tieši pretēji, viņi dara visu iespējamo, lai pārvarētu grūtības.

Tomēr tajā pašā laikā ir saprātīgi lūgšanā izklāstīt visu Jehovam. Kāpēc? Pirmkārt, paļaujoties uz mūsu Radītāju, mums ir vieglāk ’pārbaudīt svarīgāko’. (Filipiešiem 1:10.) Piemēram, kad meklējam darbu, lūgšanas un paļāvība uz Dievu mums palīdzēs nepiekrist tādam darba piedāvājumam, kurā izvirzītās prasības ir pretrunā ar Bībeles principiem. Tad mēs arī izvairīsimies no tā, ka mēs ’nomaldītos no ticības’ mantkārības dēļ. (1. Timotejam 6:10.) Patiešām, kad pieņemam svarīgus lēmumus — vai nu par darbu, vai arī par jebkādu citu dzīves jomu — mums jāievēro Dāvida pamācība: ”Met savu nastu uz to Kungu, Viņš tevi uzturēs taisnu; Viņš neļaus ne mūžam taisnajam šaubīties.” (Psalms 55:23.)

Tāpat lūgšanas palīdz saglabāt garīgu līdzsvaru, lai sāpes mūs nepārmāktu. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā.” Ko tas dos? ”Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” (Filipiešiem 4:6, 7.) Jā, miers — Dieva miers. Šis miers ”ir augstāks par visu saprašanu”, tāpēc tas var līdzsvarot, kad mūs nomāc sāpīgas emocijas. Tas ’pasargās mūsu sirdis un domas’ un palīdzēs nereaģēt pārsteidzīgi un nesaprātīgi, jo tādā veidā mēs tikai varētu palielināt savas ciešanas. (Salamans Mācītājs 7:7, NW.)

Lūgšana var paveikt vēl daudz ko vairāk. Tā var iespaidot notikumu gaitu. Padomā par kādu Bībelē minētu gadījumu. Kad apustulis Pāvils atradās cietumā Romā, viņš mudināja citus kristiešus lūgt par viņu. Kāpēc? ”Sevišķi lūdzu to darīt,” viņš tiem rakstīja, ”lai es jums drīz tiktu atdots.” (Ebrejiem 13:19.) Pāvils zināja, ka neatlaidīgās ticības biedru lūgšanas var ietekmēt to, cik drīz viņš tiktu atbrīvots. (Filemonam 22.)

Vai lūgšana izmainīs jūsu grūtos apstākļus? Tā var izmainīt. Tomēr mums jāapzinās, ka ne vienmēr Jehova atbild uz mūsu lūgšanām tā, kā mēs to varbūt gaidām. Piemēram, Pāvils vairākkārt lūdza par savu ’dzeloni miesā’ — iespējams, ar redzi saistītu problēmu. Taču Dievs nevis izbeidza Pāvila ciešanas, bet sacīja: ”Tev pietiek ar manu žēlastību; jo mans spēks nespēkā varens parādās.” (2. Korintiešiem 12:7—9.)

Tātad reizēm mūsu sāpes un ciešanas netiks pārtrauktas. Toties mums būs iespēja pierādīt savu paļāvību uz Radītāju. (Apustuļu darbi 14:22.) Turklāt mēs varam būt pārliecināti, ka pat tad, ja Jehova nelikvidēs mūsu ciešanu cēloni, viņš ”darīs pārbaudījumam tādu galu, ka [varam] panest”. (1. Korintiešiem 10:13.) Jā, Jehova pamatoti ir nosaukts par ’iepriecināšanas Dievu, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās’. (2. Korintiešiem 1:3, 4.) Viņš mums dod to, kas nepieciešams, lai mēs izturētu un zināmā mērā saglabātu mieru.

Drīz būs pasaule bez sāpēm un ciešanām!

Radītājs apsola, ka drīzumā ar savas Valstības palīdzību viņš izbeigs cilvēces ciešanas. Kā viņš to panāks? Tiks padarīts nekaitīgs Sātans Velns, galvenais ciešanu izraisītājs un miera ienaidnieks, kas Bībelē ir apzīmēts par ’šās pasaules dievu’. (2. Korintiešiem 4:4.) Drīz vien Sātana varai pār cilvēci tiks darīts gals. Kad tiks novērsta viņa ietekme, tad tie, kas bīstas Dievu, saņems neskaitāmas svētības. Bībelē apsolīts, ka Jehova ”nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis”. (Atklāsmes 21:1—4.)

Pasaule bez sāpēm — vai izklausās pārāk jauki, lai tā būtu īstenība? Mēs esam pieraduši dzīvot ar sāpēm un ciešanām, un mums ir grūti iedomāties, ka to varētu vairs nebūt. Bet brīvība no bailēm, bažām un posta ir tieši tas, ko Dievs bija paredzējis, kad radīja cilvēci, un viņa nodoms piepildīsies. (Jesajas 55:10, 11.)

Šo cerību ieguva ievadrakstā minētās Sonja, Fabiana un Ana. Sonjai, kuras divi dēli nomira ar AIDS, Bībelē izklāstītā cerība — taisno un netaisno augšāmcelšana — sniedza dziļu mieru. (Apustuļu darbi 24:15.) ”Pilnīgi noteikti ir tas, ka mūsu cerība pārspēj jebkādas sāpes,” viņa saka.

Kad Ana vēl atradās bāreņu patversmē, meiteni apmeklēja viena no Jehovas lieciniecēm. ”Viņa man parādīja Bībelē Jehovas vārdu,” Ana stāsta, ”un es sāku no prieka raudāt. Man ļoti bija nepieciešama palīdzība, un es uzzināju, ka ir Dievs, kas par mums gādā.” Pēc tam kad Ana bija atstājusi bāreņu patversmi, viņa piekrita studēt Bībeli un tā uzzināja vairāk par Jehovas solījumiem. Tad Ana veltīja savu dzīvi Jehovam un simboliski to attēloja kristīdamās. ”Kopš tā laika es paļaujos uz Jehovu un izsaku to savās lūgšanās, un es gūstu mierinājumu no apziņas, ka viņš man palīdzēs.”

Arī Fabiana, uzzinājusi par Dieva nākotnes solījumiem, savās bēdās saņēma lielu mierinājumu un ieguva sirdsmieru. ”Uzzināt Bībeles patiesību ir tāpat kā atstāt ļoti tumšu un drūmu vietu un ieiet tīrā, gaišā un jaukā telpā.” (Salīdzināt Psalms 118:5.)

Bet kā un kad uz visas zemeslodes iestāsies patiess miers? Uzzināsim to nākamajos rakstos.

[Papildmateriāls 6. lpp.]

Ciešanu cēloņi — daudz un dažādi

▪ Apmēram ceturtā daļa pasaules iedzīvotāju dzīvo galējā nabadzībā, un miljoniem cilvēku dzīvo necilvēciskos apstākļos, kas apdraud viņu dzīvību.

▪ Vairāk nekā 200 miljonu bērnu nesaņem pietiekamu uzturu.

▪ Katru gadu ar diareju nomirst apmēram trīs miljoni bērnu, kas nav sasnieguši piecu gadu vecumu.

▪ Tikai 1993. gadā vien ar infekcijas slimībām ir nomiruši aptuveni 16,5 miljoni cilvēku. Tā kā dažās valstīs slimības tiek klasificētas citādi, patiesais upuru skaits var būt daudz lielāks.

▪ Tiek lēsts, ka 500 miljoniem cilvēku ir dažādas ar psihi saistītas problēmas.

▪ Pašnāvību skaits jauniešu vidū aug daudz straujāk nekā jebkurā citā vecumgrupā.

▪ ”Bads un bezdarbs ir kļuvuši par pasaules kauna traipiem,” sacīts žurnālā The Unesco Courier. ”Septiņās bagātākajās pasaules valstīs ir 35 miljoni bezdarbnieku, un Brazīlijā vien ir 20 miljoni strādājošo, kas nenopelna pat tik daudz, lai varētu kārtīgi paēst.”

[Attēli 7. lpp.]

Lūgšanas mums palīdz vairāk domāt par Dieva apsolījumu dāvāt pasauli bez ciešanām